Ziojums

Lobanas tiesiskais reguljums Latvij

Ziojums sagatavots biedrbas Sabiedrba par atkltbu Delna projekta Valstisk godaprta sistmas novrtjuma projekts (HOME/2009/ISEC/AG/010) ietvaros. Tas izstrdts ar Eiropas Komisijas Ieklietu enerldirektorta Noziedzbas novranas un apkaroanas programmas finansilu atbalstu, sadarbb ar Fridriha Eberta fondu. Ziojums atspoguo tikai autora viedokli un Eiropas Komisija nav atbildga par ziojum iekauts informcijas tlku izmantoanu. Delna pateicas par atbalstu Atvrts sabiedrbas instittam (Open Society Institute) un Sorosa fondam Latvija. Biedrba Sabiedrba par atkltbu Delna, 2012

SATURS
1. 2. 3. Lobana k demokrtijas kodols................................................................................................................................................. 3 Kpc lobanu jregul? Kas un k jregul? ........................................................................................................................... 5 Tiesiskais reguljums, kas attiecas uz lobanu .......................................................................................................................... 7

a. b. c. d. e.
4.

Partiju finansana................................................................................................................................................................. 7 Atklta lmumu pieemana .............................................................................................................................................. 8 Intereu konflikta novrana .............................................................................................................................................. 8 Neatkargi mediji un NVO ................................................................................................................................................. 8 Atkltba privtaj sekotr ................................................................................................................................................... 9
Specilais lobanas reguljums .................................................................................................................................................. 10

a. b. c. d.
5.

Galvenie jdzieni .................................................................................................................................................................. 10 Lobanas reistri ................................................................................................................................................................ 11 Likumdoanas dokumentcija / Legislative footprint ............................................................................................ 12 tikas kodeksi ....................................................................................................................................................................... 12
Lobanas likumprojekts ............................................................................................................................................................. 13

1.

LOBANA K DEMOKRTIJAS KODOLS

Lobanu var raksturot k informcijas un ideju izplatanu ar mri ietekmt normatvos aktus vai lmumus.1 Publisks varas personm lobanas aktivittes auj apzint dadus viedokus, savukrt privtpersonm t auj ietekmt politiku. Vienlaikus jnorda, ka jdziens lobana var tikt lietots dads nozms un tas ietver sev atirgus elementus, atkarb no konteksta. Turklt, valsts, kurs pastv lobanas reguljums, tas parasti attiecas tikai uz noteiktu dau no lobanas darbbm, ldz ar to ar lobanas defincijas valstu normatvajos aktos ir atirgas.2 Demokrtisks valsts indivdu vai organizciju ietekme uz valstisku lmumu pieemanu ir viena no demokrtijas izpausmm un viens no veidiem, k nodroint publisks varas saikni ar sabiedrbu un intereu grupm, ietekmjot lmumu pieemanu vlanu starplaik. Leitmas lobanas pamatveidi informcijas sniegana un iegana ir daa no cilvktiesbm, ko aizsarg Eiropas Cilvka tiesbu un pamatbrvbu aizsardzbas konvencijas 10.pants un Satversmes 100. un 104.pants.3 Lobana ir nepiecieama demokrtisk sabiedrb. Tomr, t ir leitma tikai tad, ja t notiek atklti un tiski. Neleitma lobana ietver publisks varas prstvju ietekmanu ar naudas maksjumu vai citu labumu paldzbu vai, ja lobanas rezultt pieemtais lmums ir pieskaots kdm aurm atsevim interesm.4 Latvij, tpat k daudzs cits valsts, jdziens lobana un paas lobanas darbbas joprojm ir problmjautjums, jo ne vienmr plaka sabiedrba uzskata lobanu par leitmu demokrtijas sastvdau. Sabiedrba biei uzzina par neleitmas lobanas gadjumiem un visprina to uz vism lobanas darbbm. Turklt, informcija par leitmu lobanu netiek tik plai apspriesta, tas saistts ar ar to, ka specila lobanas reguljuma Latvij nav. 5 Jem vr ar, ka problmas ar neleitmu lmumu ietekmanu Latvij tiem ir ievrojamas. Jau 2002.gad Atvrts sabiedrbas institta ptjum Pirmsiestans procesa ES monitorings: Korupcija un pretkorupcijas

1 2

3 4 5

Prsvar tas netiek attiecints uz administratvo procesu, kriminlprocesu un civilprocesu. Plak skatt: Kalni V. Parlamentr lobana starp pilsoa tiesbm un korupciju. Latvijas rpolitikas institts, Sabiedrisks politikas centrs PROVIDUS, 2005. Pieejama: http://politika.lv/article_files/1881/original/parlob_lv.pdf?1339429212 Skatt: KNAB izstrdt koncepcija Lobanas tiesisks reglamentcijas nepiecieamba Latvij. Apstiprinta ar Ministru kabineta 2008.gada 28.jlija rkojumu Nr.435. Pieejama: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=2735 Skatt ar: Lobana ir jreglament: Pasaules pieredze un ieteikumi Latvijai. Delna, 2004. Pieejams: http://delna.lv/publikacijas/lobesana_policy-paper/ Sabiedrbas negatvo attieksmi k vienu no galvenajiem pamatiem lobananas reguljuma nepiecieambai min ar KNAB, nordot, ka gadjum, ja reguljums netiek pieemts: Sabiedrbai joprojm saglabtos negatva attieksme pret lobanu un lobtjiem, k ar turpintu nostiprinties aizdomas par augstko valsts amatpersonu saistbu ar atseviu jomu lobtjiem, netiktu veicinta sapratne par leglas lobanas noiranu no nelegls tirgoans par ietekmi, lobtju darbbu turpintu apgrtint negatv sabiedrbas attieksme, nenotiktu lobtju paregulcija, ievieot vism iesaisttajm pusm pieemamus darbbas principus. Plak skatt: KNAB izstrdt koncepcija "Publisks pieejambas nodroinana informcijai par lobtjiem. Apstiprinta ar Ministru kabineta 2011.gada 12.decembra rkojumu Nr. 647. Pieejama: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3836

politika ziojum par Latviju secints: [..] novrtjums atklj baas par privto intereu ietekmi uz likumdoanas procesu. Latvijas korupcijas eksperti biei lieto Pasaules Bankas jdzienu valsts sagrbana, lai raksturotu to, kas tiek uzskatts par valsts galveno korupcijas problmu. im ziojumam apkopotie pierdjumi rda, ka nelikumga lobana un tai ldzgi gadjumi Latvij patiem ir nopietna problma. Pc Pasaules bankas datiem, 40% Latvijas firmu ietekmja (saskrs ar) Saeim pirktiem lmumiem un 49% firmu ietekmja (saskrs ar) valdb pirktiem lmumiem. 6 Ar Pasaules Bankas eksperti 2000. un 2003.gad, analizjot korupciju prejas ekonomikas valsts, secinja, ka tolaik Latvij vairk nek cits Austrumeiropas valsts bija vrojamas valsts sagrbanas pazmes.7 No vienas puses, protams, desmit gadu laik daudz kas ir mainjies, tomr ar 2012.gada februr publiskotais Eirobarometra ptjums rda, ka tam, ka korupcija Latvij ir galven problma, piekrt 82% respondentu. Par nozmgko korupcijas iemeslu valst aptaujtie atzst prk cies saites starp uzmjdarbbu un politiku.8 Jau 2004.gada ptjum biedrba Sabiedrba par atkltbu Delna (turpmk ar Delna) nordja, ka, k vienu no politisks un ekonomisks varas saplanas iemesliem jmin plas lobanas iespjas, kas Latvij nav reglamenttas. Deputtiem un amatpersonm brvi tiekoties ar lobtjiem un nedeklarjot ne tikans iemeslu, ne rezulttu, plakai sabiedrbai netop skaidrs, kas ir daudzu politisko lmumu iniciatori un kds interess tie ir pieemti.9

Monitoring the EU Accession Process: Corruption and Anti-corruption Policy, Open Society Institute, 2002, p. 63. Plak skatt: Lobana ir jreglament: Pasaules pieredze un ieteikumi Latvijai. Delna, 2004. Pieejams: http://delna.lv/publikacijas/lobesana_policy-paper/ Anticorruption in Transition. A Contribution to the Policy Debate, World Bank, 2000, p.15.; Anticorruption in Transition2. Corruption in Enterprise - State interactions in Europe and Central Asia, World Bank, 2002; skatt ar: Corruption, Lobbying and State Capture. Boris Begovic. Center for Liberal-Democratic Studies, Belgrade, Working Paper #0106, March 2005. Plak skatt: KNAB izstrdt koncepcija Lobanas tiesisks reglamentcijas nepiecieamba Latvij. Apstiprinta ar Ministru kabineta 2008.gada 28.jlija rkojumu Nr.435. Pieejama: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=2735 Latvijas iedzvotju attieksme pret korupciju, Eirobarometrs, 2012.gada februris. Pieejams: http://delna.lv/2012/04/20/eirobarometra-2012-gada-zinojums-par-iedzivotaju-saskarsmi-ar-korupciju-esdalibvalstis/ Skatt ar: Lobana ir jreglament: Pasaules pieredze un ieteikumi Latvijai. Delna, 2004. Pieejams: http://delna.lv/publikacijas/lobesana_policy-paper/

2.

KPC LOBANU JREGUL? KAS UN K JREGUL?

Pozitva lobanas ietekme ir tikai tad, ja abas puses, lobtjs un publisk persona, kuru lob, pret lobanu attiecas ar integritti un atkltbu. Ja tas t nenotiek, tad rezultts var nosliekties par labu privtajm interesm, nevis kopjam sabiedrbas labumam.10 Lobanas reguljuma mris ir padart sabiedrbai pieejamu informciju par to, kdas intereses stv aiz piedvtajm normm un kdas ir saites starp lobtjiem un lmumpiemjiem.11 Labs lobanas reguljums auj efektvi darboties leitmiem un godgiem lobtjiem, mazina aubu, aizdomu, slepenbas nu. Vienlaicgi lobanu reglamentjoi normatvie akti pai par sevi neizskauds korupciju, tpc joprojm nozmgi ir citi mehnismi, lobanas reguljums ir tikai daa no kopjs sistmas. Lmumu pieemanas integritti iespjams nodroint tikai efektva publisks varas atkltbas un atbildbas mehnisma ietvaros.12 Lobanas reguljumam btu jspj veicint vienldzgku piekuvi lobanai un nodroint atkltbu. Mehnismi ir dadi, tau mris ir, lai ikvienam btu iespja izsekot ldzi, kas (pasttjs un lobtjs) ir lobjis kdu lmumu, kad, kd veid, cik iztrjot, kuras personas uzrunjot. Btiski, ka dau no iem jautjumiem nav obligti jrisina ar specilu lobanas reguljumu, jo tie tiek risinti citu normatvo aktu ietvaros. Vienlaicgi ir vairki lobanas jautjumi, ko nav iespjams risint, neparedzot tieu reguljumu (par to plak nkamajs nodas). Pietiekams lobanas reguljums neapstv lielkaj da Eiropas valstu, 2012.gad publictaj valstisk godaprta ptjum, kur vrttas 25 Eiropas Savienbas dalbvalsts, atkljies, ka tikai ses ir specils lobanas reguljums (no kurm vairum minimls).13 Tas rada nopietnus korupcijas riskus, lobanas aktivittes notiek slepenb, tpc daudzas valstis strd pie jauna lobanas reguljuma ievieanas vai eso reguljuma uzlaboanas, taj skait, Latvija. K jau nordts, obrd Eirop (dalbvalsts un ar Eiropas Savienbas institcijs) lobanas reguljums netiek ldzi augoajai lobanas industrijai, ar globli lobanas reguljums ir saldzinoi jauna prakse. Ilgstoi lobana ir bijusi regulta Kand un ASV, ajs valsts atkltbas nosacjumi tiek akceptti k daa no profesijas prasbm.14 Tpc ASV un Kandas piemri parasti tiek minti k labs prakses piemri lobanas regulanas jom. Ar Ekonomisks sadarbbas un attstbas organizcija (OECD) ir izstrdjusi labas prvaldbas principus attiecb uz lobanu, kas paredz: atzt valsts amatpersonu un lobtju kopgo atbildbu lobanas regulan; nodroint vienldzbu, lai iesaisttu visas ieinterests puses rcbpolitik;

10 11 12 13 14

Money, politicis, power: corruption risks in Europe. NIS Regional Policy Paper #3: Lobbying in the European Union: Evening the Playing Field, 2012 (November 15). Best practices in regulation of lobbying activities. Transaprency International, 2012. Best practices in regulation of lobbying activities. Transaprency International, 2012. Money, politicis, power: corruption risks in Europe. NIS Regional Policy Paper #3: Lobbying in the European Union: Evening the Playing Field, 2012 (November 15). Best practices in regulation of lobbying activities. Transaprency International, 2012.

 nodroint, lai informcija par lobanas aktivittm btu publiski pieejama un izptma; ieviest efektvu tiesisks reglamentcijas ievroanas mehnismu.15 Vrtjot pastvoo pieredzi cits valsts, btiski emt vr to, ka klasiski tiei parlaments ticis uzskatts par galveno lobanas arnu, tomr daudzviet, taj skait, Latvij, lielk daa likumu tiek sagatavoti izpildvaras lmen. Tpc ir pamats diskusijai, vai vienldzga vai pat lielka ietekme uz virkni likumu nav izpildvarai, taj skait, ierdniecbai. Ldz ar to, iespjams, lobanas reguljums ir vienldz nozmgs vai pat nozmgks izpildvaras lmen, nevis parlamenta lmen, kur tas ldz im bijis prsvar ptts un ieviests. Papildus, ir ar svargi paturt prt, ka lobanas regulanas sistma nedrkst ierobeot brvu un atkltu pieeju amatpersonm un deputtiem.

15

Plak skatt: KNAB izstrdt koncepcija "Publisks pieejambas nodroinana informcijai par lobtjiem. Apstiprinta ar Ministru kabineta 2011.gada 12.decembra rkojumu Nr. 647. Pieejama: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3836

3.

TIESISKAIS REGULJUMS, KAS ATTIECAS UZ LOBANU

K jau tika uzsvrts iepriek, lobanas tiesisko reguljumu nevar skatt atsevii no citiem demokrtijas procesa aspektiem, lobanas reguljums nevar viens pats nenovrst korupciju un nodroint godgu lmumu pieemanu. Tdi instrumenti k, piemram, intereu konflikta novrana, lmumu procesa pieemanas atkltba un ienkumu atklana, paldz mazint riskus, ko rada prmrga kdu grupu vai personu ietekme. 16 Nepiecieambu uzlabot jau esoos mehnismus un iespju caur tiem pankt lobanas atkltbu, ir uzsvrui daudzi gan ikdienas debats pie likumprojektu izstrdes, gan ptjumos, taj skait, Delna, Sabiedrisks politikas centrs PROVIDUS, KNAB, Saeimas Juridisk biroja vadtjs Gunrs Kusi un daudzi citi. Ldz ar to ierosinjumi veicamajiem uzlabojumiem jau iepriek ir plai aprakstti, tpc aj ziojum ie risinjumi detalizti netiks aplkoti.17 Turklt, jatzm, ka vairki no izteiktajiem prieklikumiem ir jau ieviesti un darbojas, savukrt, ar citiem tik raiti neveicas. Piemram, izdevies pankt lielku atkltbu pr Saeimas darbu, jo Saeimas komisiju su protokoli tiek publiskoti Saeimas mjas lap, tau ldz im atbalstu nav guvis prieklikums, ka deputtiem btu jpamato viu individuli iesniegtie prieklikumi likumprojektiem (jsagatavo kas ldzgs anotcijai). Proti, ldz im liela problma bijusi neizdiskuttu prieklikumu iesniegana uz 3.lasjumu. Ja deputtiem btu jpamato, kpc ds prieklikums radies, ar ko notikuas konsultcijas, kds ir mris, tad nespja skaidri pamatot btu par pamatu apaubt prieklikuma leitimitti kopum. Ir vairkas btiskas jomas, kur Transparency International ir secinjui, ka netieais lobanas reguljums ir pai svargs kopj lobanas atkltbas reguljuma ietvaros:

A.

PARTIJU FINANSANA

Nepiecieama pilna atkltba par politisko partiju finansanu, jo partiju finansana var bt viena no lobanas metodm, kas ir leitma, ja to dara tiesisk veid un atbalstot politiskos procesus valst, atklti un ar integritti. Latvij reguljums ir atklts un labs, galvenais, protams, efektvi to piemrot.

16 17

Best practices in regulation of lobbying activities. Transaprency International, 2012. Skatt ar: Lobanas tiesiskais reguljums, KNAB, 2005. Pieejams: http://www.knab.gov.lv/uploads/free/lobesana_purdy_1.pdf Plak skatt, piemram: KNAB izstrdt koncepcija "Publisks pieejambas nodroinana informcijai par lobtjiem. Apstiprinta ar Ministru kabineta 2011.gada 12.decembra rkojumu Nr. 647. Pieejama: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3836; KNAB izstrdt koncepcija Lobanas tiesisks reglamentcijas nepiecieamba Latvij. Apstiprinta ar Ministru kabineta 2008.gada 28.jlija rkojumu Nr.435. Pieejama: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=2735; Ziojums: Prieklikumu Saeimas darba atkltbas veicinanai. Delna, 2012. Pieejams: http://delna.lv/2012/12/07/zinojums-priekslikumi-saeimas-atklatibas-veicinasanai/; Lobana ir jreglament: Pasaules pieredze un ieteikumi Latvijai. Delna, 2004. Pieejams: http://delna.lv/publikacijas/lobesana_policy-paper/; Kalni V. Parlamentr lobana starp pilsoa tiesbm un korupciju. Latvijas rpolitikas institts, Sabiedrisks politikas centrs PROVIDUS, 2005. Pieejama: http://politika.lv/article_files/1881/original/parlob_lv.pdf?1339429212.

B.

ATKLTA LMUMU PIEEMANA

Padarot lmumu pieemanas procesu atkltu, tiek veicinta demokrtisk ldzdalba.18 aj zi ldzdalba formlajs procedrs paredzta gan Saeimas, gan Ministru kabineta (un ministriju) lmen, vienlaicgi, reguljumu ir juzlabo un jpapildina, lai tas patiesi nodrointu atkltbu un veicintu vienldzgas iespjas iesaistties lmumu pieeman.19 Jrisina ar jautjums par ldzdalbas atkltbu pavaldbu lmen.

C.

INTEREU KONFLIKTA NOVRANA

Jveicina atkltba un atbildba publiskaj sekot, ietverot intereu konflikta novranu un ienkumu deklaranas sistmu. 20 Lobanas kontekst sistmai, pirmkrt, jnodroina, ka valsts amatpersona nevar lobt pati savs interess, otrkrt, ka ir ierobeota iespja savienot amatus, kas var radt intereu konfliktu (piemram, lobanu otra darba devja interess), trekrt, ka amatpersonai nav iespjas noslpt gtos ienkumus (piemram tdus, kas vartu liecint par samaksu par lobanas darbbm), ceturtkrt, ka amatpersona nekst par lobtju nkamaj dien pc publisk amata atstanas.21 Ja attiecb uz trs pirmajiem Latvijas reguljums ir labs, jautjums tikai par efektvu piemroanu, tad nodarboans aizliegums uz noteiktu laiku, kas likum paredzts, dieml neattiecas tiei uz lobanu. Ieteikums btu attiecint vismaz divu gadu periodu, kura laik persona, kas prgjusi strdt privtaj sektor, nedrksttu lobt savus bijuos kolus, izmantojot iepriek iegts zinanas un kontaktus. 22

D.

NEATKARGI MEDIJI UN NVO

pai nozmga ir mediju un sabiedrisko organizciju darbba, uzraugot lobanas aktivittes. Vienlaicgi btiski spt noirt pseido-biedrbu (astrotuf) vai ietami neatkargu mediju veikto lobanu (journo-lobbying). 23

18

19 20 21 22 23

Skatt ar: Controlling Corporate Lobbying and Financing of Political Activities. Transparency Ineternational, 2009. Pieejams: http://www.transparency.org/whatwedo/pub/policy_position_06_2009_controlling_corporate_lobbying_and_fina ncing_of_pol Konkrti prieklikumi Saeimas atkltbas uzlaboanai: Ziojums: Prieklikumu Saeimas darba atkltbas veicinanai. Delna, 2012. Pieejams: http://delna.lv/2012/12/07/zinojums-priekslikumi-saeimas-atklatibas-veicinasanai/ Best practices in regulation of lobbying activities. Transaprency International, 2012. Money, politicis, power: corruption risks in Europe. NIS Regional Policy Paper #3: Lobbying in the European Union: Evening the Playing Field, 2012 (November 15). Money, politicis, power: corruption risks in Europe. NIS Regional Policy Paper #3: Lobbying in the European Union: Evening the Playing Field, 2012 (November 15). Skatt ar: Controlling Corporate Lobbying and Financing of Political Activities. Transparency Ineternational, 2009. Pieejams: http://www.transparency.org/whatwedo/pub/policy_position_06_2009_controlling_corporate_lobbying_and_fina ncing_of_pol

Latvij obrd ir lielas problmas ar mediju neatkarbu, mediju panieku atkltbu, k ar ar sabiedrisko organizciju kapacitti.

E.

ATKLTBA PRIVTAJ SEKOTR

Svarga atkltba ne tikai valsts sektor, bet ar privtaj sektor (attiecinot to gan uz lobtjiem, gan uz viu klientiem). T attiecas ne tikai uz partiju finansanas jautjumiem, bet ar uz jautjumiem par kompniju atkltbu attiecb uz lobanas aktivittm, taj skait, piemram, iesaisti konferenu, zintnisku ptjumu un biedrbu finansan. Viens no ierosinjumiem ir ldzgi k vides jautjumus, ar lobanas jautjumus atspoguot (ilgtspjas) gada prskatos.24

24

Controlling corportate lobbying and financing of political activities. Transparency International, 2009. Pieejams: http://www.transparency.org/whatwedo/pub/policy_position_06_2009_controlling_corporate_lobbying_and_fina ncing_of_pol

4.

SPECILAIS LOBANAS REGULJUMS

Specilais lobanas reguljums parasti nozm atseviu lobanas likumu. Atsevia likuma izstrde ar ir Transparency International ieteikums, lai risintu samilzuo problmu ar nepietiekamo un neefektvo lobanas reguljumu. 25 Vienlaicgi, specilu reguljumu var iekaut ar esoos tiesbu aktos, piemram, tikas kodeksos, paredzot pau reguljumu lobanas jautjumiem. Tomr, jatzst, ka bez jumta likuma, lobanu regult ir saldzinoi sareti, jo nav iespjams vienoti nodefint pamatjdzienus, piemram, kas tad sti ir lobana vai lobtjs. Domjot par reguljumu Latvijas situcijai, nepiecieams paturt prt divas lietas, kas ms atir no daudzm citm valstm. Pirmkrt, mazais iedzvotju skaits, kas padara publisks varas nesjus vieglk sasniedzamus, otrkrt, esoais reguljums attiecb uz ar lobanu saisttiem jautjumiem, kas jau paredz saldzinoi augstus atkltbas standartus (partiju finansana, amatpersonu ienkumu deklarcijas, normatvo aktu izstrdes procesa atkltba u.c.). Tlk iezmti galvenie aspekti, kam, atbilstoi labks prakses piemriem, btu jbt aptvertiem ar specilo lobanas reguljumu. Analze par to ievieanas iespjm Latvijas kontekst sniegta pie sadaas par lobanas likumprojektu.

A.

GALVENIE JDZIENI

Lobtjs Strdjot pie lobanas reguljuma, viens no svargkajiem uzdevumiem ir saprast, kas ir lobtjs. Skaidrba par to, uz kdm personm reguljums attieksies, ir oti svarga. Definjumam jbt pietiekami plaam, lai ietvertu profesionlus lobtjus, vienlaikus, auram, lai ar lobanu nesajauktu pilsonisks aktivittes, k, piemram, privtpersonas iesniegumus iestdm. Katra valsts lobtjus, uz kuriem tiek attiecints lobanas reguljums, defin atirgi. Daudzviet par lobtjiem lielkoties sauc tos, kuri par lobanas pakalpojumu snieganu saem samaksu. 26 Kand, piemram, likum sniegta izsmeoa defincija, kur ir uzskatms par lobtju. Pirmkrt, tas ir lobtjs konsultants, ttad tds, kas strd firm, kura piedv lobanas pakalpojumus. Otrkrt, par lobtju uzskatms korporatvais lobtjs, kas tiek algots kda konkrta uzmuma vai to asocicijas interess. Trekrt, ir sabiedrisko organizciju lobtji, kas lob kdas

25 26

Money, politicis, power: corruption risks in Europe. NIS Regional Policy Paper #3: Lobbying in the European Union: Evening the Playing Field, 2012 (November 15). Piemram, ASV un Kand tikai noteikts personu loks tiek atzsts par lobtjiem uz kuriem attiecas likuma prasbas (piemram, ja darbiniekam lobanas aktivittes aizem vismaz 20% no veikt darba). Lietuv un Polij tikai uz tiem attiecas reguljums, kas ir specili nolgti k lobtji. Skatt ar: Lobana ir jreglament: Pasaules pieredze un ieteikumi Latvijai. Delna, 2004. Pieejams: http://delna.lv/publikacijas/lobesana_policy-paper/

10

nevalstisks organizcijas vai to apvienbas vrd. Jebkur gadjum, vispirms ir jbt organizcijai, kuras intereses tiek prstvtas.27 Lobtji var tikt dalt ar pc t, kds interess notiek lobana, proti, izdalot grupas ar: ekonomisku interesi (komersanti, komersantu apvienbas), profesionlu interesi (profesionlas asocicijas) un sabiedrisku interesi (piemram, vides intereu grupas). Grupas var veikt lobanas aktivittes caur nolgtm firmm vai individuliem lobtjiem, vai var lobt caur saviem darbiniekiem (sabiedrisko organizciju gadjum ar caur brvprtgajiem, piemram). 28 Transparency International iesaka piemrot pc iespjas plau lobtja definciju, ietverot, publisko attiecbu komersantus, biznesa lobtjus, advoktu birojus, sabiedrisks organizcijas, domncas.29 Vienlaikus, secints ar, ka lab prakse btu noteikt lobtjus pc veiktajm aktivittm, nevis balstoties uz formli ieemtajm pozcijm. Tas novrstu vlmi algot specifisku profesiju prstvjus, cenoties izvairties no atkltbas prasbm. Lobanas aktivittes / Lobana Btiski defint ar, kuras aktivittes tiek uzskattas par lobanu uz kuru attiecas normatvo aktu prasbas. Reguljums ar attiecb uz o jautjumu ir oti atirgs. Parasti par lobanu atzst apzintu un sistemtisku komunikciju ar publisks varas subjektiem nolk ietekmt lmumu pieemanas procesu, proti, t nav vienreizja vrans pie valsts varas, bet gan savstarpji saisttu darbbu kopums. Savukrt, par lobanas darbbm parasti netiek uzskatta personas darbba administratvaj proces, kriminlproces vai civilproces; publisks aktivittes (piketi, publiskas konferences, paziojumi medijiem u.tml.) 30 ; konsultciju sniegana, pamatojoties uz publisks varas izteiktu lgumu u.tml.

B.

LOBANAS REISTRI

Idela lobanas reistrcijas sistma nodroina informciju par lobtja identitti, via klientiem, jautjumu loku par kuriem tiek lobts, lobanas mriem, metodm un finansjumu. Proti, sabiedrba var izsekot lobanas: aktivittm, izdevumiem, kontaktiem, mriem.31 Sabiedrbai ir svargi zint, ka, piemram, apdroinanas industrija finans lobanas kampau pret veselbas sistmas maiu. To zint ir svargi ne tikai sabiedrbai kopum, bet ar pam amatpersonm, kuras tiek lobtas.

27 28 29 30 31

Lobana ir jreglament: Pasaules pieredze un ieteikumi Latvijai. Delna, 2004. Pieejams: http://delna.lv/publikacijas/lobesana_policy-paper/ Best practices in regulation of lobbying activities. Transaprency International, 2012. Money, politicis, power: corruption risks in Europe. NIS Regional Policy Paper #3: Lobbying in the European Union: Evening the Playing Field, 2012 (November 15). Lai gan publisks aktivittes, nenoliedzami, ir viena no lobanas metodm, biei vien oti iedarbga. Tomr uz publiskm aktivittm prsvar neattiecas reistrans un citi lobanas reguljum ietvertie pienkumi. Controlling Corporate Lobbying and Financing of Political Activities. Transparency Ineternational, 2009. Pieejams: http://www.transparency.org/whatwedo/pub/policy_position_06_2009_controlling_corporate_lobbying_and_fina ncing_of_pol; Best practices in regulation of lobbying activities. Transaprency International, 2012.

11

Lobanas reistra efektvai darbbai nepiecieamas sankcijas, institcija, kam ir tiesbas prbaudt, un efektva prraudzbas sistma. Transparency International ieteikums ir ieviest obligtus reistrus, kas ir sabiedrbai pieejami tiesaist.32

C. LIKUMDOANAS FOOTPRINT

DOKUMENTCIJA

LEGISLATIVE

Ir jreistr publisko varu prstvos personas 33 kontaktu ar lobtju (laiku, personu, jautjumu). d veid sabiedrba iegs pilngu informciju par to, ko viu prstvji satiek, strdjot pie normatvajiem aktiem. Transparency Internationl ieteikums ir du reguljumu ieviest deputtiem nacionlaj un vietj lmen, vienlaikus jvrt nepiecieamba to attiecint ar uz izpildvaras prstvjiem.34

D.

TIKAS KODEKSI

tikas kodeksi piedv skaidri iezmtas uzvedbas vadlnijas, morlu kompasu. Lai ar tikas kodeksi neaizvieto normatvos aktus, tie pieir papildu skaidrbu konkrtos jautjumos. Btiski, ka tikas kodeksi nav attiecinmi tikai uz publisks varas prstvjiem, bet ar uz paiem lobtjiem. Vienlaicgi, izvrtjot valstu pieredzi, secints, ka lobtju paregulcija (taj skait, ievieot brvprtgus vai piespiedu tikas kodeksus) nav pietiekams ldzeklis, lai atrisintu lobanas problmas. 35

32 33 34 35

Best practices in regulation of lobbying activities. Transaprency International, 2012; Money, politicis, power: corruption risks in Europe. NIS Regional Policy Paper #3: Lobbying in the European Union: Evening the Playing Field, 2012 (November 15). Tas var tikt attiecints ar tikai uz augstkajm amatpersonm, piemram, deputtiem, ministriem, iestu vadtjiem. Best practices in regulation of lobbying activities. Transaprency International, 2012; Money, politicis, power: corruption risks in Europe. NIS Regional Policy Paper #3: Lobbying in the European Union: Evening the Playing Field, 2012 (November 15). Best practices in regulation of lobbying activities. Transaprency International, 2012; Money, politicis, power: corruption risks in Europe. NIS Regional Policy Paper #3: Lobbying in the European Union: Evening the Playing Field, 2012 (November 15).

12

5.

LOBANAS LIKUMPROJEKTS. RISINJUMI

2008.gad apstiprints KNAB koncepcijas Lobanas tiesisks reglamentcijas nepiecieamba Latvij 36 akcepttais 3.variants paredzja ieviest lobanas atkltbas pamatprincipus valsts un pavaldbu tikas kodeksos, k ar paredzja, ka amatpersonm jatklj, kuras personas ir kontaktjus ar institcijm, lai ietekmtu lmumu pieemanas procesu. 37 Ja tikas kodeksi tika izstrdti gandrz viss iestds (reguljums neattiecs uz Saeimu un Ministru kabinetu38, ldz ar to ajs divs institcijs tikas kodeksos nav regulti lobanas atkltbas jautjumi), tad ar informcijas atklanu veics sliktk, daas iestdes ieska du atkltbas praksi, tau iniciatva laika gait noplakusi. emto vr raduos situciju, KNAB tika uzdots atkrtoti izvrtt iespjamos risinjumus, lai nodrointu, ka informcija par lobtjiem btu publiski pieejama, bet iestdm netiktu uzdotas jaunas funkcijas. 2011.gad apstiprints KNAB koncepcijas Publisks pieejambas nodroinana informcijai par lobtjiem 39 akcepttais 2.variants paredzja lobanas likuma izstrdi. 2012.gad sks likumprojekta saskaoana (likumprojekts Lobanas atkltbas likums 2012.gada 14.jnij tika izsludints Valsts sekretru sanksm40), 2012.gada nogal KNAB atkrtotai saskaoanai izstja uzlabotu likumprojekta variantu. emot vr daudzos iebildumus, ko izteikuas iesaistts personas, likumprojekta saskaoana turpins. Likumprojektam Lobanas atkltbas likums jspj iegulties esoaj normatvaj reguljum, to nedubljot, bet vienlaicgi atrisinot problmas, ko pareizjais reguljums nevar atrisint. Viens no galvenajiem jautjumiem ir atkltbas nodroinana pr lobanas darbbm, kas tiek veiktas rpus forml procesa (sanksmm, darba grupm, komisiju sdm), proti, individuls lobtja un publisks varas prstvja tikans. To KNAB piedv risint ar divu rku: lobanas reistra un likumdoanas dokumentcijas, apvienojumu, proti, paredzot atbildbu publisks varas institciju prstvjiem, ievietojot un uzkrjot informciju par lobanas kontaktiem savu institciju mjas laps. Galveno kritiku likumprojekts izpelnjies tiei par nepietiekamu rinanos ar jau esoo reguljumu, decentralizto pieeju reistrcijai (katra institcija ievieto sav mjas lap, pati nosakot ievietoanas krtbu un formtu), efektvu sankciju un piespiedu mehnismu neesambu, prmrgo slogu ierdiem, neskaidro lobanas darbbu definciju, neskaidrbu par personm, uz kurm

36 37

38 39 40

KNAB izstrdt koncepcija Lobanas tiesisks reglamentcijas nepiecieamba Latvij. Apstiprinta ar Ministru kabineta 2008.gada 28.jlija rkojumu Nr.435. Pieejama: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=2735 Saska ar Ministru kabineta 2009.gada 24.novembra sdes protokollmumu (prot. Nr.84 1.) KNAB iesniegtais noteikumu projekts "Grozjums Ministru kabineta 2007.gada 6.marta noteikumos Nr.171 "Krtba, kd iestdes ievieto informciju internet"" netika pieemts, bet konceptuli tika atbalstta prasba, ka informcijai par lobtjiem ir jbt publiski pieejamai. Ministru kabineta locekiem tikas kodeksa nav vispr. KNAB izstrdt koncepcija "Publisks pieejambas nodroinana informcijai par lobtjiem. Apstiprinta ar Ministru kabineta 2011.gada 12.decembra rkojumu Nr. 647. Pieejama: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3836 Skatt: http://mk.gov.lv/lv/mk/tap/?dateFrom=2012-01-26&dateTo=2013-0125&text=Lob%C4%93%C5%A1anas+atkl%C4%81t%C4%ABbas+likums&org=0&area=0&type=0

13

reguljums attieksies (par lobtju btu juzskata ikviena persona, kas adresjusi iesniegumu iestdei, ja iesniegum ir, piemram, kaut visprgs ierosinjums grozt likumu). Reguljums neiet nodroinm patiesu atkltbu, piemram, pat, ja lobanas darbbas tiek godprtgi reistrtas, lai izsekotu viena lobtja darbbai attiecb uz konkrto likumprojektu, btu jskats daudzu institciju mjas laps, jo iespjams, ka lobtjs bs lobjis vairkus lmumpiemjus. Turklt, vienlaicgi paralli pastv ar forml ldzdalbas procedra, kuras ietvaros iesniegtie atzinumi tiek reistrti atsevii, k tas noticis ldz im, savukrt, ar darba grupu un saskaoanas sanksmju norise un dokumentcijas atkltba paliek ldzinj apmr. Protams, ja informcija tiktu publiskota open government data41 formt, t btu vienveidgi strukturta un btu atauts to automtiski apstrdt, kda sabiedrisk organizcija vai komersants vartu izveidot rku, kas o visu informciju apkopot. Tau tas balsttos tikai uz sabiedrbas iniciatvu un sabiedrbai pieejamajiem resursiem, lai gan du vienotu reistrans vietu daudz efektvk btu izveidot paai valstij. Lai ar var piekrist, ka smagnjs uzraudzbas un kontroles mehnisms nebtu samrgs ar rezulttu (atkltbas lmeni), ko tas vartu pankt, jautjums paliek par obrd piedvts sistmas efektivitti. Btu jturpina darbs pie likumprojekta, rpgi izvrtjot piedvts atkltbas prasbas attiecb uz individulu komunikciju starp lobtjiem un publisks varas prstvjiem, un ts veiksmgk integrjot jau esoajos atkltbas mehnismos. Vienlaicgi svargi turpint darbu pie esoo mehnismu uzlaboanas, padarot formlos ldzdalbas mehnismus atkltkus.

41

Plak skatt: http://opengovernmentdata.org/

14