Vous êtes sur la page 1sur 13

Latvijas Kultras akadmija Starpkultru komunikcijas un svevalodu katedra

SIRRELISMS.

Autore: Akadmisks bakalaura augstks izgltbas programmas Mkslas Starpkultru sakaru Latvija - Vcija apakprogrammas 4. kursa studente Anastasija Baranovska

Rga 2013

1917. - 1920. gados izplatts futrisma, dadaisma un abstrakcionisma idejas izncinja iepriekjo tradciju mkslas pamatus. Viens no pdjiem mkslas virzieniem, kas izstma buruzisks mkslas idelus bija sirrelisms. Sirrelisms k mkslas virziens literatr un tlotjmksl rads Francij 20. gadsimta 20.-os gados. Lai gan sirrelisms rads Francij, tas izplatjs vairks Eiropas valsts un kuva par kosmopoltisko virzienu. Tomr, sirrelismam nepiemt internacionlais raksturs, jo sirrelisma teortiskaj pamat nav kopgu ideju, kas vartu vienot dadu tautu prstvjus. Jau pats jdziens sirrelisms (franu val.: surrealisme), kas saska ar franu valodas likumiem tiek tulkots k virsrelisms (sur virs) iemieso mkslas virziena nerelistisko btbu.1 Pirmo reizi jdzienu sirrelisms pielietoja franu dzejnieks Gijoms Apolinrs (1880-1918), nosaucot savu lugu Tirsija krtis par sirrelistisku drmu divos clienos. o izrdi apmeklja franu rakstnieks, sirrelisma kustbas dibintjs un teortiis Andr Bretons (1896-1966), kas vlk, 1920. gad urnla Nouvelle Revue francaise rakst Dadai izmanto sirrelisma jdzienu. Sirrelisma izveidoans proces lielu lomu splja iepriekjais mkslas virziens, proti, dadaisms, kura galvenie prstvji ir rumu izcelsmes franu dzejnieks Tristans Car (1896-1963), katalu mkslinieks Huans Miro (1893-1983), franu gleznotjs Fransiss Pikabija (1878-1953) un franu mkslinieks Marsels Dins (1887-1968). 1916. g.-1918. g. dadaisms tika nodibints veic, un vlk izplatjs Austrij, Francij un Vcij. Pc savas btbas dadaisms ir izaicinoa, epatjoa antimksla, kas izveidojs Eiropas revolciju un Pirm pasaules kara briesmu iespaid, un apliecinja vilanos cilvka prt. Noraidot jebkuru pozitvo esttisko programmu un apgot visu prtgo, labo un mgo, dadaisms piedvja t saukto antiesttiku. Dadaistu pasaule ir agrna, traka, nekrietna un efemera pasaule. Dadaisma programmas pamatideja ir visu iepriekjo mksliniecisko stilu un esttiku izjaukana ar rprta paldzbu. Savu karojoo btbu dadaisti izpauda galvenokrt absurds izrds jeb performancs. Piemram, dadaistu mkslas darbu izstde Parz 1921. gad norisinjs tums, izstdes organizatori skraidja pa izstu zli, skai audja un lamjs. Galvenais mris bija okt skattjus un izsist vius no garg ldzsvara. Viens no svargkajiem principiem un darba ldzekiem dadaistu mkslinieciskaj programm bija gadjums-notikums, ar k paldzbu tika veidoti dadaistu mkslas darbi. Svaidot krsas uz audekla, mkslinieki-dadaisti va tapt dadm iracionlm konfigurcijm. Mkslas darba radtais tika uzskatts par pasaules
1

Jatzm, ka daudzi sirrelisma virziena prstvji sirrelisma viet izmantoja jdzienu supernaturalisms. 2

spku marioneti. Sirrelistu paa attieksme pret neapzinto un haosu, gadjuma jeb spontanittes princips, atteikans no loiska domanas veida, k ar instinktv rado dzia izaug tiei no dadaistu priekstatiem par pasauli un mkslu. Tau atirb no dadaistu epatjoas manieres, sirrelisti mina ietekmt skattja psihi ar savas mkslas savdbu. Sirrelisma mksla ir murgainu sapu un asociciju savanas rezultts. Turklt, atirb no dadaistu mkslas niveljoa rakstura, sirrelistu mkslas uzdevums bija izncinot veco radt. Tomr, dadaistu dumpis nav bijis ilgstos, un jau 20. gadsimta 20. gadu vid dadaisms izsmla sevi. Varbt tikai spu sirrelista Salvadora Dal spilgt personb, k ar via skandalozajos izlcienos vl pardsies dadaistu bohmiskais anarhisms. Sirrelisma esttisk koncepcija ietver dadu taj laik vadoo filozofisko mcbu idejas, kas galvenokrt orientjs uz cilvka iekjs pasaules ptanu. Pirmm krtm jpiemin franu filozofa un dzves filozofijas2 dibintja Anr Bergsona (1859-1941) intuitvisma ietekme. Bergsons uzsver nevis racionl prta un loikas, bet intucijas k vienga izzias ldzeka nozmi pasaules pardbu btbu izzi. Saska ar Bergsona filozofiju, mksla ir t joma, kur ar iekjs kontemplcijas paldzbu tiek atkltas indivda intucijas izpausmes.3 Ldz ar to mkslai tiek piedvts iracionls, subjektvs un mistisks raksturs. Sirrelisma filozofij var ar pamant vcu kultrvsturnieka un dzves filozofijas prstvja Vilhelma Dilteja (1833-1911) mksliniecisks dairades teoriju, kas teortiskaj pamat noraida jebkurus objektvus kritrijus mksl un akcent pau fantzijas (k nejaubas izpausmes) lomu. Tau visspcgk sirrelismu k teortiski pamatotu virzienu ietekmja austrieu psihologa un domtja Zigmunda Freida (1856-1939) filozofija, kas bija viena no 20. gadsimta pretrungkajm, un taj pa laik, populrkajm Eirop. Vnes psihoanaltia idejas un sirrelisma mksliniecisks koncepcijas atrads mijiedarbb un savstarpji ietekmja viens otru. Agrn sirrelisma metodes, piemram, frota jeb berzanas tehnika, atbilst Freida brvo asociciju4 metodei, ko vi izmantoja, ptot cilvka iekjo pasauli. Viena no sirrelisma pamatmetodm bija t sauktais psihiskais automtisms, kur rezultt mkslinieks, atrodoties rpus loisk prta kontroles, attlo no zemapzias nkuos sapus vai vzijas. 5 Turklt, milzgu interesi sirrelistu vid izraisja Freida
2

Saska ar Anr Bergsona dzves filozofiju, dzve ir ilgstos jaunrades process, ko nes elan vital (dzves dzia), kas izvras un diferencjas arvien jauns formas. 3 Sal. Kuncmanis P., Burkarts F. P., Filozofijas atlants. Attli un teksti. Zvaigzne ABC, 1999, lpp. 193 4 Brvs asocicijas tehnikas pamatjga ir aut pacientam runt ar sevi, mekljot savas atbildes, nevis izmantojot analtia idejas. [Pamela Thurschwell, Sigmund Freud, 2009, p. 24] 5 is psihoanaltiskais princips atbilst Zigmunda Freida tra monologa metodei, kad pacients nemitgi run par savu problmu, nespjot racionli izanalizt pateikto. 3

ptjumi par sapiem. Tpat k Freids, sirrelisti uzsver sapu pasaules k visbagtk iedvesmas avota nozmi un dominanu pr prtu. Andr Bretons 1924. gad sastdtaj Sirrelisma manifest rakstja: Es ticu, ka nkotn tdi divi atirgi cilvka apzias stvoki k sapnis un realitte saplds kd absoltaj realitte jeb sirrealitt. 6 Pie tam, viena no nozmgkajm freidisma idejm, saska ar kuru dadas kdas un prsacans ir kdreiz zemapzi apspiesto gargo problmu nekontroljamas izpausmes, ar guva popularitti sirrelistu vid. Piemram, Salvadors Dal sav dienasgrmat rakstja: Kdm vienmr piemita kaut kas sakrls. Nekad neminiet tos labot. Pilngi otrdi: Miniet racionalizt un visprint tos. Pc tam jums bs iespja tos sublimt7.8 Pateicoties freidismam, kas pierdja ldz im nenovrtto neapzint nozmi cilvka iekjs pasaules dzv un dairad, sirrelisms kuva par teortiski pamatotu mkslas virzienu. Sirrelisma teortisko bzi veido Pirmais sirrelisma manifests, kuru 1924. gad izstrdjis un publicjis sirrelisma tvs, franu dzejnieks un psihiatrs Andre Bretons. Vi rakstja: Sirrelisms ir trais psihiskais automtisms, ar kura paldzbu, runan (literatr) vai zman (tlotjmksl), var izpaust domanas kustbu. 9 Sirrelistisk domana, ir tda, kas nepakaujas nekdm esttiskajm un morlajm normm. Sirrelisms balsts uz augstko realitti, kas sastv no asocicijm, sapiem un vzijm, un sirrelisma mris ir pilnga iepriekjo psiholoisku mehnismu izncinana. Tikai ar intucijas paldzbu, tikai ar dvsel apslpto, aloisko neapzinto var atainot cilvka steno btbu un pasauli.10 Franu gleznotjs un grafiis un sirrelisma kustbas prstvis Andr Masons (1896-1987) formul trs neapzintas dairades noteikumus. Pirmkrt, ir jatbrvo apzia no racionlo saiku vam un jsasniedz stvoklis, kas ldzins transam. Otrkrt, pilngi jpakaujas nekontroljamiem un rprtgajiem iekjiem impulsiem. Trekrt, ir jstrd pc iespjas trk, lai nepasptu izanalizt to ar prtu.11 Sirrelisma skumposms, dadaisma mkslas iespaid, ir pilns ar revolucionrm noskam. 1924. gad tika izdota oficila sirrelistu avze Sirrelisma revolcija, kur savus sirrelistiskus mkslas darbus publicja H. Miro, M. Ernsts, . Arps, D. De
6 7

., . , -, 2003, . 312 Saska ar Zigmunda Freida filozofiju, sublimcija (jdziens tika premts no mijas) ir seksuls vai agresvas enerijas prvrana rado darbb. K sublimcijas stenoanas piemru Freids min Leonardo Da Vini, kura homoseksualitte kuva par mkslinieka enialittes prieknosacjumu. [Freud S., Das Unbehagen in der Kultur, Reclam, Lothar Bayer, 2000, S. 44] 8 ., , , , 1997, . 58 9 ., . . 106. ,, , 2003, . 10 10 ., . , -, 2003, . 314 11 Turpat, . 313 4

Kiriko, I. Tang un citi mkslinieki. Tr psihisk automtisma princips kuva par valdoo dairades metodi. Franu sirrelisti-dzejnieki, piemram, P. Elirs (1895-1952), L. Aragons (1897-1982) un A. Bretons savs dzejs minja atveidot domu un iespaidu plsmu, izmantojot noslpumainos, it k daudznozmgos, haotisko fru salikumus. Sirrelisti-mkslinieki glezns un zmjumos attloja neskaidrus, relus vai nerelus objektus, kas biei vien, saplstot kop, veido dvainu nesakargu kompozciju. Sekojot psihisk automtisma metodei glezniecb, sirrelisti izgudroja dadus pamienus: frottage jeb berzana, decollage jeb izlmana, gleznas krsas virsj sla noemana, fumage jeb vana, kpinana, dekalkomnija u. c. aj period sirrelisti cents izdomt kaut ko jauno, aizgstot no dadaisma raksturgajai kolektvajai darbbai, kas noliedz individulo radoumu. Sirrelisti praktizja ar dadas sples, piemram, sapi nomod (fran.: sommeils) jeb izsmalcints lis12, kur dalbniekiem pc krtas uz papra bija juzraksta kaut kds vrds vai juzzm kaut kas, un, nepardot citiem, jpadod tas tlk. Rezultt veidojs kds neloisks teikums vai nesakargs zmjums. da veida spu mris bija iemcties atslgt apziu un prta loiskas saiknes. Pirmaj kustbas attstbas posm sirrelisti meklja savus domubiedrus mkslas vstur. Dai interesjs par katalonieu Antonio Gaudi (1852-1926) fantastisko, iracionli-mistisko un baismgo arhitektru un interjeriem. Turklt, ebreju izcelsmes baltkrievu mkslinieka Marka agla darbi ar to fantastiskiem un aloiskiem tliem ar piesaistja sirrelistu uzmanbu. Tau visspcgk sirrelistus ietekmja itu metafizisks glezniecbas prstvja Dorda De Kiriko (1888 1978) no 1910.g. ldz 1918. g. radtie mkslas darbi. T laika De Kiriko esttiska nostdne ir tuva sirrelistu koncepcijai: Nedrkst aizmirst, ka gleznai ir jatspoguo dzias sajtas. Dzi nozm dvains. Dvains nozm nezinms un nepazstams. Lai mkslas darbs btu nemirstgs, tam ir jtiek r no cilvka racionl prta un loikas.13 Savs metafiziskajs glezns De Kiriko minja, attlojot objektus atturgaj priekmetiskaj veidol, atklt slepeno, noslpumaino un maisko dzves pardbu jgu. Sastinguaj telpa, irrelaj apgaismojum mkslinieks gleznoja apjomgus, statiskus nepersonaliztus tlus statujas, ipa galvas, manekenus, kolonnas vai mrinstrumentus. Sirrelisti prma no De Kiriko metafizisks glezniecbas iracionl attloanu, dzium aizejoo telpu, k ar objektu apjomgas formas. 1925. gad Dordo De Kiriko darbi tika eksponti pirmaj
12

Kdreiz sples proces sirrelistiem rads frze: izsmalcints lis iedzers jauno vnu. Sples dalbnieku dvsels frze izraisja lielu sajsmu, un kop t bra kuva par simbolisku: ar o frzi sirrelisti mdza apzmt visus tr psihisk automtisma procesus. 13 ., . . 107. , , , 2003, . 13 5

sirrelistu izstd Parzes Pierre galerij kop ar tdiem mksliniekiem k Makss Ernstu (1891-1976), Mans Rejs (1890-1976), Hanss Arps (1896-1966), Pablo Pikasso (18811973), Pauls Kl (1879-1940), Andr Masons, Huans Miro, Marsels Dins, Fransiss Pikabija, vs Tang (1900-1955). Lai gan daudzi sirrelisti dvja De Kiriko par sirrelisma priekteci, jau 1920. gadu skum esttisko koncepciju nesaskau d De Kiriko rs no sirrelistiem un pievrss akadmiskajai mkslai. Par pirmajiem sirrelisma virziena prstvjiem galvenokrt tiek uzskatti etri mkslinieki, proti, Makss Ernsts, Andr Masons, Huans Miro un vs Tang. Sekojot automtisma principam, franu gleznotjs un grafiis Andr Masons tri radja skices, kur savd veid apvienoja dzvnieku, augu un vienkru dekoratvu formu tli. Piemram, zmjumi Zivju ca (1927), Monserata (1934), Zeme(1939). Katalu mkslinieks Huans Miro, it k imitjot naivu brnu zmjumu, uz spilgtajiem krsu laukumiem attloja it k caur mikroskopu apskatmu kou pilienveidgu veidojumu, visdu trpu un sprogu drzmu. Piemram, Katalu ainava (1924), Katalu zemnieka seja(1925). Huanam Miro bija sves asociatvas, daudznozmgas sietiski sirrelistisks dairades veids. Piemram, glezna Persona, kas met akmeni uz putnu (1926), kas ietver krsaino plaku un traipu kombinciju, atgdina abstrakto glezniecbas manieri. Var teikt, ka Huans Miro nebija konsekvents sirrelists, un via dairad lielkoties domin abstrakcionisma tendence. Vcu mkslinieks Makss Ernsts, bijuais dadaists, viens no nozmgkajiem sirrelisma pamatlicjiem un spilgtkajiem prstvjiem starpkaru period, izminja visdus glezniecbas pamienus un bija automtisko metou frottage un decollage izgudrotjs. Sav grmat ar zmgu nosaukumu Vipus glezniecbai, vi rakstja, ka du prtu apburoo gleznoanas procesu izgudrojums, likvidja racionls grtbas, kas tikai kav radoumu.14 Savos mkslas darbos Ernsts lika pamatus sirrelisma mksliniecisko tlu sistmai. Ernsta glezns tiek sarautas saites ar dabiskajm pardbm, dabiskais tiek aizvietots ar murgainm kombincijm, kas ir automtisma, sapu un dzio iracionlo zemapziu procesu rezultts. Ernsts izstrdja sirrelistisko trompe loeil15 jeb acs maldinanas pamienu, ar kura paldzbu objekti tiek attloti apbrnojami ldzgi relitt eksistjoiem priekmetiem, proti, oti konkrti, naturlistiski un ticami. Fotogrfisk precizitte dabas elementu attlojum ir viena no tipiskajm sirrelisma glezniecbas iezmm. Turklt, sirrelisti visdi eksperiment ar
14 15

., . . 106. ,, , 2003, . 17 Trompe loeil (frani.: acs maldinana)- gleznojums, kur objekti atveidoti tik dabiski, ka iet sti, nevis uzgleznoti. [tukenbroka K., Tepere B., 1000 edevru Eiropas glezniecb, 2007, lpp. 1001] 6

priekmetu stvokiem: smagais karjas gais, cietais izplst, mkstais saciet, stabilais sairst, nedzvais atdzvojas, bet dzvais prvras pos. Tdas Ernsta gleznas k Zilonis Celebess (1921) un Vecis, sieviete un pue (1923) var jau nosaukt par stiem sirrelistiskiem mkslas darbiem, kas savas saretbas d izraisa baismgas nomcoas sajtas. Glezn Piemineklis putniem (1925) Ernsts izmanto vienu no galvenajiem sirrelisma pamieniem, proti, telpisks priekmetu attlojums. Putni aj glezn atgdina keramikas izstrdjumus, kas lidins gais. Cita sirrelisma virziena pamatlicja, proti, va Tang mksla, pc savas btbas, ir vienveidga, atirb, piemram, no Maksa Ernsta dairades. Bijuais jrnieks, ieraugot metafizia Dordo De Kiriko gleznas un iespaidojoties no via, nolemj kt par mkslinieku. Tang pasaule ir plakans tuksnesis vai nedzva pludmale un sastingu jra, augu veidojumi, primitvie organismi un amorfas btnes. Atirb no citiem sirrelistiem, Tang atteics no pasaules relajm formm, via priekmetiem lielkoties nav konkrts tlainbas, tau tie ir it k taustmi un atrodas sav starp stingr saistb. stais sirrelists bdams, Tang mina apliecint irels pasaules fizisko pusi, tas nozm, caur racionlo atklt iracionlo, tau diezgan atturgaj un neemocionlaj manier. Tiei ts iekjs emocionalittes trkums atir Tang un sirrelistus vispr no Dordo De Kiriko. Tas ir ieraugms gan agrnajos (piemram Mt, tvs ievainots!, 1927), gan vlnajos darbos (Arku vairoans, 1954). Pie tam, sirrelismam tipiskais tlu emocionl pildjuma trkums izpauas Tang pretenciozajos gleznu nosaukumos: piemram, Prmrgas gaismas nodziana (1927), Iegto pazmju iedzimtba (1936), Lnm uz ziemeiem (1942).
16

Pateicoties pirmajiem sirrelistiskajiem impulsiem no Miro, Ernsta, Masona un Tang, k ar no citm radoajm personbm, piemram, beu gleznotja Ren Magrita, kura mkslai raksturga naturlistisk maniere, sirrelisma mksla diezgan tri iekaroja valdos pozcijas Eiropas kultr.1928. gad Andr Bretons publicja grmatu Sirrelisms un glezniecba, kur vi pauda sajsmu par sirrelistu-gleznotju sasniegumiem tlotjmksl. 1926. gad daudzie sirrelisma prstvji, piemram, Luijs Aragons, Pols Elirs un Andr Bretons, iestjs Francijas Komunistiskaj partij. 1926.1928. gadu mij, sirrelisti-literti iekjo nesaskau d piedzvoja krzi un 1930. gad prstja savu darbbu. Par vienu no cloiem tiek uzskatts Bretona 1929. gad publictais Otrais sirrelisma manifests, kur Bretons aicinja sirrelistus attstties, balstoties uz okultajm zinanm. Manifests izraisja nepatiku sirrelistu vid. Piemram, dzejnieks
16

., . . 106. ,, , 2003, . 10 7

Roberts Desnoss 1930. gad sav Treaj sirrelisma manifest asi nokritizja Bretona pievranos okultismam. Tiei aj pretrungaj laik, ap 1930. g., uzlkusi jauna sirrelisma zvaigzne Salvadors Dal (1904-1989). Salvadora Dal personba ietver vairkas identittes: multimiljonru un mistifictju, triku un pareklmas meistari, rkrtgi drgo gleznu, filmu un grmatu (par sevi pau) radtju, politisko aktvistu, bezdievi un prliecintu katoli, mistii un biznesmeni. Salvadors Dal un via dairade - t ir vesela pardba, kas ir neatemama moderns kultras sastvdaa. Spnis Dal piedzima provincilaj katalu pilst Figerasa, advokta imen. Jau brnb izpauds Dal personbas raksturgs pabas: spcga enertika, darbspja un apdvintba savienojs ar godkri, alkatbu un iedombu. Jaunb Dal piederja pie dadm dumpgi noskaotm rados inteliences grupm, tau vienmr minja kaut k izcelties. Vi tika izslgts no Madrdas Mkslas skolas, tika arestts par sakariem ar anarhistiem, k ar tika izdzts no mjas. Kdu laiku augstprtgo jaunekli Dal saistja draudzba ar talantgo dzejnieku Federiko Garsija Lorku(1898-1936).Spnij Dal aizrvs ar kubismu, tau pakpeniski ska gleznot sirrelistiskaj manier. 1929. gad Dal prvcs uz dzvi Parz, kur iemis vadoo vietu sirrelisma kustb. Ievieot novatorisko kritiski paranojlo metodi mksl, Dal lika piedzvot sirrelismam otro jaunbu. Pc savas btbas, Dal vienmr bija eklektiis. Vis savas dzves garum Dal piedzvoja dadu mkslu, to starp ar pirmo sirrelistu, proti, Ernsta, Tang, un daji Magrita ietekmi. Dal mksliniecisk forma, kurai raksturgs acs maldinanas princips, ir nedzva, neindividula un rada kaut kdu ticambas ilziju. Lai atifrtu virsrealitti, Dal izmanto slaveno paranoidli-kritisko metodi, kuru Dal izskaidro k spontnu iracionlo izzias metodi, kas balsts uz murgaino ilziju kritisko interpretciju.17 Automtismu vai sapus Dal uzskatja par pasviem iracionliem stvokiem, savukrt paranoja ir radtja sistemtisk darbba, kas caur via vlmm nokst pasaul un ar savu briesmgu un agresvu raksturu ok skattjus. Tomr, jatzm, ka, bdams iracionlisma spilgtkais prstvis, Salvadors Dal diezgan emocionli atturgi attlo drausmgo un riebgo. Tau msos Dal sirrelistiskie tli izraisa bailes, pretdabiska riebuma un sautuma sajtas. Salvadora Dal agrnie darbi ir pilni ar haotiski izkrtotiem murgainiem un perversiem tliem: galvas, kas prvras par audzju; rprtgas sejas, kurs mudja skudras; pulkstenis un akmei, kas izplst k tauki uz pannas. Dal gleznu izvrstie
17

., . . 105. , , , 2003, . 8 8

nosaukumi pilngi atbilst attlotajam, piemram, Manas atlikumi, kuri dzemd aklo zirgu, kas nogalina telefonu (1932). Savos darbos Dal tematiz galvaskausa un klavieru dzimumattiecbas. Glezn Libido pazme (1934), kur Dal, droi vien attlo sevi, vi pievras vienai no mkajm tmm, proti, Freida filozofijas interpretcijai. Pats mkslinieks rakstja sav dienasgrmat: K js gribat izprast manus darbus, ja pats es tos nesaprotu?! Tau tas nenozm, ka tiem nav jgas. Tie ir tik sareti, ka tos vienkri nav iespjams interprett ar loisk aparta paldzbu.18 Sekojot sirrelisma visprgajai tendencei, Dal cents nogzt un izncint klasisks mkslas idelus. Piemram, sengrieu skulptrai Milosas Venerai vi piezm klt visdus skapja rokturus, eksperiment ar barbizonas skolas mkslinieka ana Fransu Mil (1814-1875) darbu Aneljusa. Tpat k dadaisti, sirrelisti interesjs par dadiem lietu stvokiem. Objektu ierast materil struktra sirrelistu mksl mains. Dal priekmetu forma ar piedzvo daudzveidgas metamorfozes. Savs glezns, Dal, ikdienas lietm liek nonkt nerelajs un pretdabiskajs situcijs, piedvjot katrai lietai simbolisko nozmi, k ar radot kaut kdu maisko noskau. Piemram, vien no savm vispazstamkajm gleznm Mkstie pulkstei(1931) Dal ieifr filozofisks atsauces, kuras jebkur var interprett savdi. Mkstie pulkstei it k iemieso sengrieu filozofa sentenci Viss plst, viss mains19, k ar demonstr Bergsona filosofijas subjektvo laiku, rdot telpas un laika mijiedarbbu. Tau nedaudz cietkie pulkstei, kas gu uz galda, vartu simbolizt objektvo laiku. Izpldis ambveidgais objekts droi vien ataino mkslinieka sapa vai bezapzias stvokli. Skudras var iezmt racionls pasaules un objektv laika trdanu, bet sauss koks vecs pasaules un klasisko mksliniecisko tradciju nvi. Spogulis, kas atrodas aiz koka, var simbolizt maingumu un nepastvbu, jo ietver gan subjektvo, gan objektvo pasauli. Klints var apliecint iekjs pasaules varenbu, savukrt zil jra droi vien iemieso subjektvs pasaules nemirstbu un mbu. Viss aj glezn it k norda uz Salvadora Dal galveno ideju subjektvas pasaules uzvaru pr objektvo pasauli. 1936. gada ruden Spnij ierads faisms un izncina labkus mkslas prstvjus, iet boj visi, kas pretojas faistiem, to skait ar izcils spu dzejnieks Federiko Garsija Lorka. Jatzm, ka Salvadora Dal dairade, it pai 1930. gadu gleznas, ienesa reakcionro politisko raksturu sirrelism, kas ir ieraugms Dal divs glezns, kuras tika ekspontas starptautiskaj izstd Brisel 1958. gad. Glezn Pilsou kara

18 19

., , , , 1997, . 44 Grieu valod: panta rhei 9

prieknojauta20, kur uz diezgan tipisk sirrelistisk fona, proti, uz jras un klinu fona, tiek attlota baismga sareta konstrukcija, kas sastv no kjas, rokm ar asiem nagiem un deformtm cilvka ermea dam Dal raksturgaj mkstaj manier. Glezn Rudens kaniblisms (1936-1937) Dal ar pievras pilsou kara tlam, kur ataino drausmgus monstrus, kuri ar nau paldzbu aprij viens otru. Ar savm kara ainm Dal negrib izraist msos ldzjtbu, bet drzk riebuma sajtu. o mri vi sasniedza. Liekas, neviens no mksliniekiem pasaules mkslas vstur tik ciniski vl neatveidojis karu. Dal mkslas agresvais raksturs ldzins faisma nelgumam. Pats Dal nenoliedza savu sajsmu par Hitlera atjaunoanas idejm. 1939. gad Dal pat izgudroja teoriju par latu rases prkumu. Andr Bretons, kas kdreiz nosauca Dal par Avida dollars (krgs pc dolriem), izdomja viam otro iesauku neofalangists21-Avida dollars. Drzum sirrelisma kustba prstja savu darbbu. Visas Bretona ples atdzvint sirrelistus 1938. gad (kdu laiku tika izdots sirrelistiskais urnls Cle) bija veltgas. Lai gan literatr sirrelisms pilngi izsmla sevi, tlotjmksl sirrelisms 1930.-1939. gadu mij pieredzja uzplaukumu. Parz mkslinieki pulcjs ap urnlu Minotaure (1933-1938), tika organiztas vairkas izstdes ASV, London, Crih, Barselon, Prg, Brisel, Kanriju Sals utt. Sirrelisms nonca pasaules arn, pardjs jaunie mkslinieki. aj laik kuva populrs Ren Magrits(1898 1967), beu sirrelistu vadonis, kas naturlistiskaj manier lielkoties pievrss kluss dabas vai ar smalku cilvku atveidoanai. Piemram, Portrets (1946), Budura filozofija (1948). Cits beu sirrelists Pols Delvo, spcgi ietekmjoties no Sens Grieijas un Renesanses mkslas, k ar Dorda De Kiriko dairades, radja diezgan vienveidgus, neatbilstoos sirrelistisk sapa murgiem darbus. Piemram, Logs (1936). 22 Otr pasaules kara skums izraisja sirrelisma krzi Eiropas valsts. Skot ar 20. gadsimta 40. gadiem sirrelisma centrs atrads ASV, uz kurieni, bgdami no kara briesmm, emigrja Bretons, Dins, Dal, Tang, Ernsts, Masons un citi. Ameriku sirrelisms izpauds galvenokrt tlotjmksl. eit sirrelisms piedzvoja savu otro dzimanas dienu. Tdi mkslinieki k Peters Blme (1906-1992) un Aivns Le Lorrens Olbraits (1897-1983) sagatavoja augsni sirrelismam. Tau viu glezniecba, kur sirrelisms savijs kop ar kubismu, relismu, un prismu, ir diezgan vienkra, un taj nevar atrast tdus murgainus zemapzias tlus, k, piemram, Dal
20

Dal uzskatja, ka aj glezn vi pareoja Spnijas pilsou karu, jo o mkslas darbu vi radja 1936. gada februr. Pc daiem mneiem sksies pilsou kar. Tau stenb taj laik jau visiem Spnijas iedzvotjiem bija skaidrs, ka pilsou kar ir neizbgams. 21 Spu Falanga 1933. gad nodibinta faistu partija. 22 Sal. ., . , -, 2003, . 316 10

dairad. Pat Amerik galveno lomu sirrelisma mkslas dzv splja Salvadors Dal. Dzvojot ujork, vi uzveda baletus, noformja veikalu interjerus, strdja modes urnl. Tau visspcgko iespaidu uz publiku atstja via unikli mkslas darbi. Jaunais sirrelisma vilnis ASV tika dvts ar par neosirrelismu vai maisko relismu. Ameriku sirrelisms attstjs atomu psihozes atmosfr. Mksliniekisirrelisti, to starp ar Salvadors Dal, pievrss taj laik aktulajai atombumbas tmai, attlojot to daudzjds stadijs. Piemram, Dal glezns Bikini trs sfinksi (1946), Eea atoma galva (1947) un Atoma Lda (1945) atainoja atoma sprdzienu. Citu ameriku sirrelisma prstvju, piemram, Roberto Matta Eaurena, Dimmi Ernsta, Enriko Dokati glezniecb dominja tendence diezgan agresvaj naturlistiskaj manier atveidot pasauli ts pirmatnjs attstbas stadij, pasaules miskajos un bioloiskajos (matrijas trdanas, panas) procesos. Var teikt, ka sirrelisms t ameriku attstbas posm sasniedzis augstko mksliniecisko sairanas pakpi. Ameriku sirrelisma anti-esttikas viet prasjs kaut kda cita tipa mksla. Tiei aj laik daudzie sirrelisti (ar Rietumeirop), piemram, Dorotja Tanninga, Leonors Fini, k ar Pols Delvo minja piedvt mkslai vieglumu un romantiskumu, kas atgdinja salona mkslas sliktu atdarinjumu. Tau Salvadors Dal pievrss aj laik klasicisma tradcijai. o posmu Dal dairad mdz dvt par katolisko sirrelismu. Lielk daa mistisko katolisk sirrelisma darbu tika radta jau pc Dal atgrieans Spnij 1951. gad. (Madonna Porta Ljigat, 1949; Svtais vakardiens, 1955; Svtais Jkobs, 1957). ajs glezns Dal mina radt kaut kdu iracionlo apgaroanas stvokli, tau jau nevis ar drausmgiem tliem, bet ar gais karjoajm lietm vai cilvku figrm. Vlnajos darbos Dal mina ar savienot kop reliisko tematiku ar zintnes tliem. Tas izpauas, piemram, glezn Atoma krusts (1952).
23

Visi minjumi atdzvint sirrelisma kustbu Francij pc 1945. gada bija veltgas. Tau, ja atsaucoties uz Salvadora Dal vrdiem: Sirrelisms esmu es!, var konstatt, ka tlotjmksl sirrelisms pastvja pat ldz 1989. gadam, ldz Salvadora Dal nvei. Lielk daa sirrelistu gleznu ir sav btb aloiska un atgdina sadrupanas produktu, nevis radanu. Sekojot formlisma24 metodei, sirrelisma kustbas mkslinieki

23

Sal. . ., . . . 6, , Formlisms mksliniecisk koncepcija, kas uzsver formas prkumu pr saturu. 11

20 , : , 1965, . 590
24

un literti apzinti atrauj mkslas darba formu no satura. Mksla vairs nav relo socilo problmu atspoguoana. Sirrelisti vras saretajai cilvka iekjs pasaules btbai. Ietekmjoties no Freida idejm par neapzinto, sirrelisti sasniedz zemapziu. Tas ir tas dziums, par ko kdreiz runja slavenais metafiziis Dordo De Kiriko mums nepazstams un nezinms. Vai tad mums ir jsaprot sirrelistu mksla?! Mums vienkri ir jsajt tas.

12

IZMANTOTO INFORMCIJAS AVOTU SARAKSTS

1. Buchholz E. L., Bhler G., Essential Art. The History of Western Art. Herbert Press. London, an imprint of A&C Black, 2007 2. Kuncmanis P., Burkarts F. P., Filozofijas atlants. Attli un teksti. Zvaigzne ABC, 1999 3. . ., . . . 6, , 20 , : , 1965 4. ., . , -, 2003 5. ., . . 107. , , , 2003 6. ., . . 106., , , 2003 7. ., . . 105. , , , 2003 8. ., ., . -, : "", 1968 9. .. . , , 1997. 10. .. , . .. . . , , 1998. 11. http://www.tendreams.org/blume.htm 12. http://www.youtube.com/watch?v=OEp1DRUO1X4#t=35 [skatts 20.11.2013]

13