LATVIJAS UNIVERSITTE

EKONOMIKAS UN VADBAS FAKULTTE

Daina Paula




LATVIJAS TAUTSAIMNIECBAS KONKURTSPJAS
NOVRTANAS METOU ANALZE



Promocijas darbs
ekonomikas doktora (Dr.oec.) zintnisk grda ieganai









Zintu nozare Ekonomika
Apaknozare Latvijas tautsaimniecba

Zintnisk vadtja:
Dr.oec., prof. Elena Dubra






Rga 2010


2
Saturs
Lpp.

Sasinjumu un nosacto apzmjumu saraksts
Tabulu saraksts
Attlu saraksts
Ievads
1. Tautsaimniecbas konkurtspja k dinamisks jdziens
1.1. Tautsaimniecbas konkurtspjas jdziena evolcija ekonomikas teorij un ts
traktjums promocijas darb
1.2. Tautsaimniecbas konkurtspjas nodroinanas stratiju attstba un to
aktulie virzieni
2. Tautsaimniecbas konkurtspjas pozcijas un dinamikas analzes metodoloiskais
pamats: agresvs un ilgtspjas pieejas metou kritisks vrtjums
2.1.rjs tirdzniecbas intensitti raksturojoie rdtji un to interpretcija
konkurtspjas vrtanas agresvs pieejas kontekst
2.2. Cenu un izmaksu konkurtspjas rdtju uzbve un interpretcijas iespjas
2.2.1.Cenu lmea dadu rdtju izmantoanas iespjas konkurtspjas
pozcijas un dinamikas raksturoanai
2.2.2.Iekjo un rjo tirdzniecbas nosacjumu izmantoana konkurtspjas
vrtan
2.2.3.Rel efektv valtas kursa aprina metodoloisks nianses un rel
kursa ldzsvara ierobeotas izmantoanas iespjas konkurtspjas vrtan
2.2.4.Relatvs rentabilittes rdtji, to interpretcija un lietoanas
konkurtspjas analz kritisks vrtjums
2.3.Konverences un dzves lmea rdtju izmantoana konkurtspjas analz
2.4.Faktoru efektva un ilgtspjga izlietojuma vrtanas problmas msdienu
ekonomikas teorij un praks
2.5.Kvalitatvo un kvantitatvo tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas
metou savstarpji papildinos lietojums starptautiskaj praks
2.6.Tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas pieeju, metou un galveno
rdtju sistematizcija
3. Tautsaimniecbas konkurtspjas vrtjuma problma un ts risinanas iespjas
Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas nodroinanas kontekst
3.1.Konkurtspjas formuljums un ts vrtanas problmas Latvijas
tautsaimniecbas attstbas politikas kontekst

4
5
6
8
18

18

30

41

41
50

50

54

57

71
73

78

84

96

101

101


3
3.2.Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas atseviu aspektu vrtjums saska
ar agresvo un ilgtspjas pieeju
3.2.1.Latvijas rjs tirdzniecbas intensittes un struktras prmaiu
novrtjums un t metodoloisks pilnveides iespjas
3.2.2.Latvijas tautsaimniecbas cenu un izmaksu konkurtspjas rdtju
analze konverences kontekst un to metodoloisks pilnveides iespjas
3.2.3.Latvijas tirdzniecbas nosacjumu un eksporta relatvs rentabilittes
novrtjums
3.2.4.Resursu izlietojuma aspektu novrtanas problmas Latvijas
tautsaimniecbas konkurtspjas analzes kontekst
3.2.5.Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas starptautisk vrtjuma
interpretcijas un izmantoanas iespjas
3.2.6.Labkljbas lmea un t prmaiu interpretcija Latvijas
tautsaimniecbas konkurtspjas novrtanas kontekst
3.3.Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas izvrtanas koncepcija
Secinjumi
Prieklikumi
Literatras un izmantoto avotu saraksts
Pielikumi


110

110

122

139

141

149

154
161
172
176
180





4
Sasinjumu un nosacto apzmjumu saraksts

ASV Amerikas Savienots Valstis
CA krtjo maksjumu konts
DSE metode divkri svrt eksporta metode
ECB Eiropas centrl Banka
EI - energointensitte
EK Eiropas Komisija
GTPV galvens tirdzniecbas partnervalstis. Tekst is jdziens saistb ar Latviju tiek
attiecints uz valstu grupu, pret kuru tiek aprints publictais lata relais efektvais kurss
(Lietuva, Igaunija, Polija, Krievija, Dnija, Zviedrija, Nderlande, Lielbritnija, ASV, Itlija,
Vcija, Somija, Francija)
HHI Herfindla-Hiramana indekss
IKP iekzemes kopprodukts
IMD Vadbas attstbas institts (Institute for Management Development)
ITN iekjie tirdzniecbas nosacjumi
NEK nominlais efektvais kurss
PCI patria cenu indekss
PPP pirktspjas paritte
PTO Pasaules Tirdzniecbas organizcija
PV pievienot vrtba
RCI raotju cenu indekss
REK relas efektvais kurss
REK_dse ar divkri svrt eksporta metodi aprints relais efektvais valtas kurss
SVF Starptautiskais Valtas fonds
TN tirdzniecbas nosacjumi
VDI (vienas produkcijas) vienbas darbaspka izmaksas
VEI vienbas energoizmaksas
VKI vienbas kapitla izmaksas
WEF Pasaules ekonomikas forums (World Economic Forum)




5
Tabulu saraksts


Lpp.
2.1. tabula. Nozares ar augstko pievienoto vrtbu uz vienu nodarbinto Somij un
Vcij 2007. gad
2.2.tabula. Konkurtspjas rezultti un noteicoie faktori
2.3.tabula. SVF ekonomistu piedvtais zemu ienkumu valstu konkurtspjas
vrtanas ietvars
2.4.tabula. Tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas pieeju, metou un galveno
rdtju grupu sistematizcijas tabula
3.1.tabula. Latvijas nozares ar augstko pievienoto vrtbu un ts patsvaru izlaid
3.2.tabula. Nominls un efektvs uzmumu ienkumu nodoku likmes, %,
atsevis ES valsts
3.3.tabula. Lata REK ldzsvara vrtjums, izmantojot fundamentl ldzsvara
viendojumu
3.4.tabula. Gini koeficienta dinamika Latvij un ts nozmgkajs ES tirdzniecbas
partnervalsts

47
86

87

99
108

128

136

157


6
Attlu saraksts
Lpp.
2.1.att. a), b), c). Tautsaimniecbas tirgus daas palielinanas stratija
2.2.att. Atseviu valstu tirdzniecbas bilance (% pret IKP), importa, eksporta dinamika
(gada pieauguma temps %) un ienkumu dinamika (IKP pc PPP gada pieauguma
temps, %).
2.3.att. Nostrdto stundu skaits uz vienu nodarbinto atsevis OECD valsts, vidji
gad no 1960. 2008. gadam
2.4.att. a) un b). Nostrdto stundu skaits vidji gad uz vienu iedzvotju atsevis
OECD valsts no 1960. 2008. gadam
2.5.att. Globls konkurtspjas indeksa struktra WEF 2009/2010. gada prskat
3.1.att. Latvijas importa un eksporta vrtba 1997. 2008. gad, milj. Ls
3.2.att. Ekonomikas atvrtbas pakpe un ienkumu lmenis valst
3.3.att. Ekonomikas atvrtbas pakpe un izaugsme
3.4.att. Ekonomikas lielums un tirdzniecbas bilance
3.5.att. Herfindla-Hirmana indeksa dinamika Latvijas preu import un eksport
3.6.att. Latvijas importa un eksporta valstu struktras diversifikcijas prmaias: HHI
3.7.att. HHI dinamika Latvijas pakalpojumu rj tirdzniecb
3.8.att. Latvijas tirgus daas galveno tirdzniecbas partnervalstu tirgos dada
interpretcija
3.9.att. Latvijas eksporta ekspansijas atirgu rdtju saldzinjums
3.10.att. Atseviu attstto valstu eksporta ekspansijas indeksu saldzinjums
3.11.att. Valstu ar pieaugou eksporta ekspansijas indeksu saldzinjums
3.12.att. Latvijas rjas tirdzniecbas gada pieauguma temps, % (lab ass), tirdzniecbas
bilance (TB), % pret IKP un ienkumu gada pieauguma temps pc pirktspjas parittes
3.13.att. Atldzba nodarbintajiem Latvij un atsevis ts nozmgkajs tirdzniecbas
partnervalsts, uz 1 nodarbinto, EUR
3.14.att. Atldzba nodarbintajiem atsevis ES valsts, uz 1 nodarbinto, EUR
3.15.att. Atldzba nodarbintajiem pret izlaidi ES valsts(%) 2007. gad
3.16.att. Atldzba nodarbintajiem pret pievienoto vrtbu ES valsts (%) 2007. gad
3.17.att. Darba ragums uz vienu nodarbinto ES valsts, ES 27 = 100%, 2007.gad
3.18.att. Vienbas darbaspka izmaksas Latvij bez korekcijas un ar korekciju ar PPP
3.19.att. Nominls vienbas darbaspka izmaksas un nominls vienba kapitla
izmaksas Latvij
3.20.att. Vienbas darbaspka izmaksas un vienba kapitla izmaksas Latvij, koritas
45


49

76

77
94
110
111
111
112
113
114
115

116
117
118
118

119

121
121
122
123
123
124

125



7
ar pirktspjas parittes un valtas kursa attiecbu
3.21.att. Vienbas darbaspka izmaksas un vienba kapitla izmaksas Latvij, koritas
ar PV deflatoru
3.22.att. Telekomunikciju izmaksu saldzinjums ES valsts 2008. gad
3.23.att. Degvielas cenu pakpeniska konverence starp Latviju un ES vidjo lmeni
3.24.att. Vienbas energoizmaksas Latvij rpniecbas un transporta nozars
3.25.att. a), b) un c). Lata nominl efektv un rel efektv kursa atirbas,
izmantojot ar vienkro tirdzniecbas apgrozjumu aprintos svarus un ar divkri
svrt eksporta (DSE) metodi aprintos svarus ar periodisku to atjaunoanu ik gadu.
3.26.att. Sagaidm lata REK_PCI attstba ldz 2011.gada decembrim
3.27.att. Importa un eksporta vienbas vrtbas indekss un Latvijas tirdzniecbas
nosacjumi
3.28.att. Rentabilittes un vienbas maras indekss Latvij un ts GTPV, 2000. gads =
100%
3.29.att. Latvijas eksporta relatvs rentabilittes dinamika, 2000.gads = 100%
3.30.att. Nodarbinto iedzvotju skaits Latvij un iedzvotju emigrcija
3.31.att. Patrtju konfidences rdtjs Latvij un ES valsts vidji (atbilu saldo, %)
3.32.att. Uzkrt kapitla lmenis Latvij 1997.-2006.gad
3.33.att. Jaudu noslodze apstrdes rpniecb Latvij un cits ES dalbvalsts, %
3.34.att. a) un b). Energointensitte Eiropas valsts 1995. un 2007. gad
3.35. att. Energointensittes dinamika Latvij 1990. 2007.gad
3.36.att. Atseviu valstu relatvo pozciju Doing Business un WEF konkurtspjas
vrtjum saldzinjums 2009. gad
3.37.att. Ienkumu un cenu lmea konverence ES valsts
3.38.att. Cenu lmea un rel patria konverence privtajam patriam un
kapitlprecm Latvij
3.39.att. Latvijas patrtju konfidences un iedzvotju izceoanas tendence laik no
1995. ldz 2005. gadam, ceturku dati
3.40.att. Latvijas patrtju konfidences un iedzvotju izceoanas tendence laik no
1995. ldz 2009. gadam, ceturku dati
3.41.att. Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas shma
126

127
129
130
131


133
138

139

140
141
142
144
144
145
147
148

151
156

156

159

160
164






8
Ievads


Promocijas darba aktualitte. Tautsaimniecbas konkurtspjas jdziens ir nokuvis
msdienu ekonomikas analzes centr, ekonomistiem dadi raugoties uz to, kas tiei aj
kontekst ir aplkojams un k interpretjama konkrtu rdtju attstba. Konkurtspjas
paaugstinana k galvenais darbbas virziens tiek mints daudzu valstu tautsaimniecbas
ilgtermia attstbas stratiskajos dokumentos, tau konkurtspja ajos dokumentos ne
vienmr tiek definta un ne vienmr ir skaidrs ts novrtanas ietvars. Ar tad, ja mris ir
nosprausts un ir izvlti kritriji t sasnieganas novrtanai, ir iespjams, ka ie kritriji ir
savstarpji nesadergi, bet izvltie rezultatvie rdtji ne vienmr liecina par konkurtspjas
attstbas konkrtu virzienu. Tau izvlt vrtjuma pieeja un uzmanbas pievrana
konkrtiem rdtjiem ietekm to, kda ir rcba. Pievroties vienam vai otram rdtjam un
rpjoties par it k labvlgu t dinamiku (piemram, tiecoties noteikti samazint relo
efektvo valtas krusu), vl nevar apgalvot, ka ts vienlaikus ir rpes par labkljbas
pieaugumu vai to, cik apmierinti ar dzvi sav valst ir ts iedzvotji. Konkurtspja, tai
skait tautsaimniecbas konkurtspja nav tiei nenovrojams un skalrs lielums, un ar
ekonomikas teorij t tiek traktta dadi, k ar sastopama pretrunga ts vrtanai
izmantoto rdtju un to lietderguma interpretcija. Sistmiskas pieejas trkums
konkurtspjas vrtanai vl arvien raksturgs Latvijas tautsaimniecbas attstbas politikai un
tdjdi apgrtina Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas pozcijas uzlaboanas iespjas. o
iemeslu d autore vispirms trakt konkurtspjas jdzienu Promocijas darba ietvaros, veic
tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas metou, pieeju un rdtju sistematizciju, k ar
izstrd Latvijas tautsaimniecbas vrtanas koncepciju, kuru izmantojot btu iespjams
novrtt stratisk mra sasnieganu. Autore promocijas darb izvirza hipotzi, ka
tautsaimniecbas konkurtspjas jdziena un atseviu ts rdtju dads interpretcijas d
iespjams iegt atirgu priekstatu par tautsaimniecbas konkurtspjas pozciju un
dinamiku noteikt laika period.
Promocijas darba mris ir izptt tautsaimniecbas konkurtspjas novrtanas
pieejas un metodes un, saldzinot ar dadm metodm iegtus atseviu Latvijas
tautsaimniecbas konkurtspjas pozcijas un dinamikas aspektu vrtjumu, izstrdt Latvijas
tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas koncepciju.

Atbilstoi izvirztajam mriem promocijas darba uzdevumi ietver:
- konkurtspjas jdziena attstbas un lietojuma ekonomik izpti un tautsaimniecbas
konkurtspjas definanu promocijas darba ietvaros;


9
- tautsaimniecbas konkurtspjas vrtan lietoto pieeju, metou un galveno rdtju
analzi un sistematizciju;
- kritriju, pc kuriem tautsaimniecbu iespjams klasifict k konkurt nespjgu vai
konkurtspjgu visprg gadjum, izveidi;
- atseviu konkurtspjas rdtju metodoloisko modifikciju, izveidi un
interpretciju Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas kontekst;
- Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas atseviu aspektu vrtjumu, ietverot ar
atirgm aprina metodm iegtu rdtju saldzinanu;
- Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas koncepcijas izstrdi;
- Secinjumu un prieklikumu izstrdi Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas
vrtanas shmas ievieanai ar mri uzlabot esoo Latvijas tautsaimniecbas
konkurtspjas pozciju.

Ptjuma objekts tautsaimniecbas konkurtspja.

Ptjuma priekmets tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas metodes, to
raksturojoie rdtji un atseviu faktoru ietekme uz Latvijas tautsaimniecbas
konkurtspjas dinamiku.

Promocijas darba teortiskais un metodoloiskais pamatojums. Promocijas darbs
izstrdts, balstoties uz klasisko un msdienu ekonomikas teoriju kas aptver starpvalstu
ekonomisko attiecbu un to motivcijas analzi, un teorijas msdienu paplainjumu, kas
saskata dzves lmeni un ilgtspjgu resursu izlietojumu k konkurtspjas mrauklu. No
konceptul viedoka (tautsaimniecbas konkurtspjas jdziena formulanai) autore
galvenokrt izmanto S.Garelli (S.Garelli), F.Ecela-Harisona (F.Ezeala-Harrison), D.tiglica
(J.Stiglitz), H.H.rtranda (H.H.Chartrand), P.Krugmana (P.Krugman), M.Portera
(M.Porter), D.S.o (D.S.Cho), H..Mna (H.Ch.Moon), D.H.Daninga (J.H.Dunning),
F.Guglera (Ph.Gugler), D.B.Brnija (J.B.Barney), un D.N.Klrka (D.N.Clark) atzias.
Izmantot metodoloija un rdtju kopums pamatojas gan akadmiskaj literatr, gan
Latvijas un citu valstu (rijas, Lielbritnijas, ehijas, Grieijas, Horvtijas, ASV, Spnijas),
k ar starptautiskajos (piem., Vadbas attstbas institta (IMD) un Pasaules Ekonomikas
foruma (WEF), Pasaules Bankas un citu institciju) praktiskajos ptjumos, k ar ietver
autores veidoto atseviu rdtju modifikciju un interpretciju. Konkurtspjas vrtana
pamat balsts uz saldzinanu: vai nu ar citu valstu atbilstoajiem rdtjiem, vai savas un
citu valstu pagtnes rdtjiem. Tdjdi tiek iegti gan ranjumi, gan veikta dinamikas rindu


10
analze, gan rdtju struktras saldzino analze. Promocijas darba ietvaros
tautsaimniecbas konkurtspjas atseviu aspektu vrtanai autore izmanto statistisks
analzes metodes, rdtju struktras analzi un koncentrcijas vrtjumu ar Herfindla
Hirmana (Herfindahl-Hirschmann) indeksu, dinamikas rindu grafisko analzi, sezonls
izldzinanas, k ar regresijas metodes. Relo kursu un tirgus dau rdtji aprinti,
izmantojot tirdzniecbas apgrozjuma un divkri svrt eksporta metodi, k ar ievieot
eksporta ekspansijas indeksu. Darbaspka un kapitla izmaksu vrtjumu autore iegst gan
k nekoritu rdtju, gan koritu ar pievienots vrtbas deflatoru un korits ar pirktspjas
paritti. Izmantoti aptaujs iegti kvalitatvie rdtji (publictie, piem., jaudu izmantoanas
pakpes novrtjums un konkurtspjas prmaiu vrtjums, ko sniedz uzmji, ka ar
nepublictie, piem., investoru viedoka noskaidroanai par investciju lmumu motivciju, k
ar uzmumu sadarbbu ar izgltbas un zintnes sektoru autore izmanto ekspertu intervijas
metodi).

Promocijas darba ierobeojumi. Promocijas darba apjoms un konkurtspjas
jdziena neprtraukta attstba nosaka to, ka darb nevar tikt aplkotas pilngi visas praks
lietots konkurtspjas defincijas un vrtanas metodes, tau autore sistematiz vsturiskaj
un msdienu literatr biek sastopams publicts pieejas, pau uzmanbu pievrot tm,
kas sastopamas jaunkaj literatr un ar Latviju saisttos ptjumos, k ar sniedz atseviu
rdtju modifikciju un dadas interpretcijas iespjas. Iepriek minto iemeslu d ptjum
nevar tikt praktiski demonstrts ar visu aprakstto metou lietojums, k ar uzskaittais
konkurtspju ietekmjoo faktoru kopums nav juztver k pilngs un nemaings.
Promocijas darba ietvaros apjoma ierobeojuma d, k ar dau rdtju trkuma d
autore Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas problmu demonstranas un to risinanas
nolk veic atseviu konkurtspjas aspektu pozcijas un dinamikas vrtjumu (pretstat
kompleksam vrtjumam) gan saska ar agresvo vrtanas pieeju, gan saska ar t.s.
ilgtspjas pieeju, un saldzina ar atirgm metodm iegtu vrtjumu.
Atseviu rdtju un tos ietekmjoo faktoru vrtjums neietilpst autores
profesionls kompetences ietvaros (piemram, dabas resursu atjaunoans iespju
profesionls novrtjums, politisko faktoru ietekme, starpvalstu tirdzniecbas vienoanos
ietekme uz tirdzniecbas izdevgumu, k ar daudzi juridiskie aspekti, piem., darba un nodoku
likumdoan), tau autore os faktorus uzlko k btiskus (un uz to norda ar ekspertu
intervijas rezultti), td autore tos detalizti nevrt, tau iekauj k vienu no sadam
izstrdtaj Latvijas tautsaimniecbas vrtanas shm.


11
Autores izvirzt tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas koncepcija neparedz
koncentranos prioritro nozaru un to identificanu ar mri paredzt tm pau valsts
atbalstu konkurtspjas nodroinanai.
Datu pieejambas d nav veicami atsevii starptautiski saldzinjumi, pai
kvalitatvajiem rdtjiem, k ar atseviiem izmaksu struktras rdtjiem (piemram
autores aprintajai vienbas energoizmaksu dinamikas rpniecbas un transporta nozars).

Promocijas darba struktra un apjoms. Promocijas darbs sastv no trs dam
(187 lpp.), kas aptver gan jdziena vsturisko evolciju un msdienu formuljumu, teortisko
un metodoloisko pamatojumu, k ar Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas atseviu
aspektu izvrtjumu atbilstoi autores izstrdtajai koncepcijai. Darba pamatda ietvertas 8
tabulas un 46 attli, k ar pievienoti 8 pielikumi.

Promocijas darba struktras pamatojums. Lai sasniegtu promocijas darba mri,
atbilstoi darba uzdevumiem autore promocijas darba pirmo dau velt ptjuma objektam
tautsaimniecbas konkurtspjas jdzienam, t evolcijai un msdienu traktjumam, k ar
sniedz savu tautsaimniecbas konkurtspjas formuljumu un izstrd kritrijus, pc kuriem
iespjams visprg gadjum spriest par tautsaimniecbas konkurt nespju vai
konkurtspju. Tpat pirmaj da aplkotas dadu valstu stenots konkurtspjas
nodroinanas stratijas un vrtanas pieejas. Promocijas darba otraj da autore velt
uzmanbu ptjuma priekmetam: kritiski izvrt dadu rdtju un metou saturu, un
interpretciju tautsaimniecbas konkurtspjas atseviu aspektu vrtanas kontekst. Otrs
daas ietvaros autore izveido tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas rdtju un metou
sistematizcijas tabulu, kur sistematizcija veikta pc 3 galvenajm pazmm: pieejas
tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanai (agresv vai ilgtspjas), objekta (pozcija vai
dinamika), vrtjuma plauma (atseviu aspekta vai komplekss vrtjums). Promocijas darba
treaj da autore kritiski izvrt vairkus Latvijas tautsaimniecbas stratisks attstbas
dokumentus un konstat tajos tautsaimniecbas konkurtspjas vrtjuma problmu. Tres
daas ietvaros autore, izmantojot otraj da aprakstto metodoloiju, izvrt Latvijas
tautsaimniecbas konkurtspjas atsevius aspektus gan saska ar agresvo vrtanas
pieeju, gan saska ar ilgtspjas pieeju un gst apstiprinjumu izvirztajai hipotzei, ka
tautsaimniecbas konkurtspjas jdziena un atseviu ts rdtju dads interpretcijas d
iespjams iegt atirgu priekstatu par tautsaimniecbas konkurtspjas pozciju un
dinamiku noteikt laika period. Izmantojot iegto vrtjumu rezulttus un ievrojot mints


12
Latvijas tautsaimniecbas stratisks attstbas dokumentos vrojams problmas, autore
treaj da izstrd un pamato Latvijas tautsaimniecbas vrtanas koncepciju.

Aizstvams tzes:
- Lai gan Latvijas tautsaimniecbas attstbas stratiskajos dokumentos konkurtspjas
jdziens tiek plai lietots un ts paaugstinana minta k viena no tautsaimniecbas
attstbas pamatmriem, Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas novrtanai trkst
sistmas, uz ko vartu balstt mrtiecgu tautsaimniecbas attstbas politiku, kas
ietver tautsaimniecbas konkurtspjas nodroinanu.
- Tradicionlo cenu un izmaksu konkurtspjas rdtju, k ar tirgus dau rdtju
prmaias Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas izvrtanas kontekst
interpretjamas piesardzgi: ie rdtji ir modificjami un skatmi kontekst ar
resursu izmantoanas pakpi, to izvietojuma tautsaimniecb prmaim, piedvjuma
diversifikciju un pieprasjuma nodroinanas iespjm labkljbas pieauguma
kontekst.
- Tautsaimniecbas konkurtspjas vrtjumi, kuru rezultts ir rangs, uzsver prkuma
pozcijas nozmi konkurtspjas vrtjum. Vairku iemeslu d tie interpretjami
piesardzgi: tikai daus no diem ranjumiem em vr starptautiski uzmumi,
pieemot lmumu investt rpus savas valsts; augsta pozcija uzmjdarbbas vides
rang pretstat zemkai pozcijai konkurtspjas indeksa rang var liecint par zemko
konkurtspjas nodroinanas stratijas lmeni pasvu pielgoanos (piemram,
Latvij).
- Latvijas tautsaimniecbas konkurtspja gan no agresvs, gan ilgtspjas pieejas
viedoka daudzos aspektos vrtjama k vja (relatv cenu un izmaksu lmea
kpums, pieaugoa iedzvotju emigrcija, zema jaudu noslodze, pasvas pielgoans
stratija konkurtspjas nodroinan, neelastga rjs tirdzniecbas politika,
relatvs rentabilittes kritums, augsta energoatkarba u.c.), tau dau aspektu
dinamikas vrtjums norda uz pozcijas uzlaboanos (tirgus dau pieaugums, relatv
eksporta ekspansijas lieluma pieaugums, pakpenisks jaudu noslodzes pieaugums
apstrdes rpniecb ilgk laika period, energointensittes samazinans u.c.).
- Lai btu iespjams mrtiecgi uzlabot Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas
pozciju, izstrdjama konsekventa ts izvrtanas koncepcija.

Ptjuma periods ir atirgs darba teortiskaj un praktiskaj da, kas izriet no
praktisks vajadzbas demonstrt konkrtus piemrus, k ar atseviu datu pieejambas gan


13
vienas valsts ietvaros, gan saldzinanai starp valstm. T, piemram, tautsaimniecbas
konkurtspjas pozcijas vrtjum prsvar nav btiskas laikrindas. Savukrt metou
demonstrana pati par sevi neprasa visjaunko vai pc iespjas senku datu izmantoanu
(piemram, promocijas darba otraj da). Promocijas darba treaj da veikt analze
galvenokrt aptver laika posmu no 90. gadu skuma ldz 2008. gadam, izemot detaliztus
nacionlo kontu datus, kas nav bijuu pieejami ldz 2009. gada decembrim, bet daiem
rdtjiem aktualittes nolk izmantoti ar jaunki stermia dati. Atsevios gadjumos
veikta datu ekstrapolcija.

Autores zintnisk novitte:
- Tautsaimniecbas konkurtspjas defincija;
- tautsaimniecbas konkurtspjas pozcijas un dinamikas novrtanas pieeju, metou
un galveno rdtju sistematizcija pc dm pazmm: pieejas (agresv vai
ilgtspjas); objekta (pozcija vai dinamika); vrtjuma plauma (atseviu aspektu vai
komplekss vrtjums);
- kritriju, pc kuriem tautsaimniecbu iespjams klasifict k konkurt nespjgu vai
konkurtspjgu visprg gadjum, izveide.

Autores praktisk novitte:
- Atseviu rdtju izveide tautsaimniecbas konkurtspjas noteiktu aspektu
vrtanai
o vienbas energoizmaksu rdtja izveidoana, kas ietver informciju par
resursu izmantoanu un to izmaksm noteikt nozar vai tautsaimniecb
kopum;
o tirgus dau alternatva vrtjuma ievieana, mrot to ar kopjs izlaides dau;
o eksporta ekspansijas indeksa izveide un aprinana Latvijai, k ar Latvijas
galvenajm tirdzniecbas partnervalstm un atsevim citm pasaules valstm,
kuru vrtjums ir augsts starptautiskos konkurtspjas un uzmjdarbbas
vides novrtjumos;
- izstrdta Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas novrtanas koncepcija.

Autores praktiskais ieguldjums Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas vrtan
izpauas dadu teortisko metou pielietojuma praktisk demonstrcij un saldzino
analz (metodes un rdtji, kas ir pazstami pasaules praks, bet kuri Latvij nav lietoti
saldzino skatjum tautsaimniecbas konkurtspjas analzes kontekst):


14
- veikts Latvijas tautsaimniecbas atseviu aspektu vrtjums un rezulttu
saldzinjums, izmantojot atirgas vrtanas metodes, tai skait:
o divkri svrt eksporta (DSE) matricas aprinana un izmantoana lata
REK novrtanai un Latvijas eksporta tirgus dau aprinanai un
saldzinanai ar citm o rdtju ieguves metodm;
o atseviu konkurtspjas vrtanas pieeju un rdtju interpretcijas un
metodoloisko precizjumu izstrde (piem., starptautisko ranjumu
interpretcija, tirgus dau novrtanas metodes un interpretcija);
o Vienbas kapitla izmaksu aprinana Latvijas tautsaimniecb: trais efekts
un koriana ar pirktspjas paritti (PPP) un valtas kursa attiecbu;
o Vienbas energoizmaksu rdtja izveide un aprinana Latvijai, resursu
efektva izlietojuma kontekst;
o Relatvs rentabilittes aprinan un eksporta relatvs maras noteikana
attiecb pret Latvijas galvenajm tirdzniecbas partnervalstm (GTPV);
- veikta investoru viedoka izzinana, izmantojot ekspertu intervijas metodi, ar mri
noskaidrot atseviu investciju lmumus ietekmjoo faktoru nozmgumu un
uzmumu sadarbbu ar izgltbas un zintnes sektoru. Intervti investoru attiecbu
specilisti Latvijas uzmumos, kas invest rvalsts; rvalstu uzmumos, kas
invest Latvij, k ar starptautiskos uzmumos, kas neinvest Latvij.
- veikta atseviu konjunktras un labkljbas rdtju saldzinoa analze
tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas kontekst.

Aprobcija. Autore analizjusi ar tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanu saisttus
jautjumus ds aktivitts:
- Piedalans zintnisk projekta Nr. 2008/ZP-104 "Latvijas ekonomikas konkurtspja un
investciju nozme ts veicinan" izstrd, ptniece. Vadtja prof. E.Dubra.
- Piedalans LU projekta 2007./ZP-12 "Investciju stratija Latvijas ekonomikas rjs
konkurtspjas veicinanai" izpild, Zintnisk asistente. Vadtja prof. E.Dubra.
- Projekta LU- 5 Latvijas konkurtspjas un izaugsmes iespju novrtana integrcijas
proces Eiropas Savienb E. Dubras un L.Frolovas vadb izpilde 2004, doktorante.
- Tautsaimniecbas konkurtspjas rdtju aprinanas un analzes iekauana studentu
seminrnodarbbs, ts vadot LU Ekonomikas un vadbas fakultt.
- Promocijas darb aplkots tautsaimniecbas vrtanas koncepcijas autore analizjusi
savos ziojumos, uzstjoties zintniskajs konferencs.



15
Dalba ptnieciskajos projektos.
- Dalba Tautas attstbas prskata 2006/2007 sagatavoan
Autores ziojusi par promocijas darba tmu zintniskajs konferencs:
- Uzstans ar refertu Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas vrtjums: pretrunu
cloi un aktulas risinjumu iespjas starptautisk zintniskaj konferenc Formation
of Innovative Development Strategies and Mechanisms of Regional Economy Daugavpil,
2009. gada 4.decembr, (sagatavota atbilstoa publikcija un publictas tzes).
- Uzstans ar refertu LU 67. konferenc: Monogrfijas Latvijas ekonomikas
konkurtspja un investciju nozme ts veicinan prezentcija.
- Uzstans LU 66. konferenc ar ziojumu par projekta 2007./ZP-12 "Investciju
stratija Latvijas ekonomikas rjs konkurtspjas veicinanai" izpildi
- Uzstans ar refertu "Baltijas valstu rjs konkurtspjas aspekti konverences procesa
kontekst". Baltijas Foruma konference 2007. gada maij, Rg. Raksts publicts Baltijas
Foruma rakstu krjum "Latvijas ekonomikas ldzsvarota attstba: problmas, riski,
perspektvas", Rga, 2007. ISBN 978-9984-9884-8-1, 37.-45.lpp.
- Uzstans ar refertu "Latvijas ekonomikas rjs konkurtspjas prmaiu ietekme uz
galveno makroekonomisko rdtju dinamiku" Latvijas Universittes 65. starptautiskaj
konferenc 2007. gada 8.februr
- Uzstans ar refertu "Konverences procesa ietekme uz ekonomikas rjs
konkurtspjas dinamiku" LU 64.konferenc, 2006. gada 9. februr; raksts
"Konverences procesa ietekme uz ekonomikas rjs konkurtspjas prmaim"
publicts LU rakstu ekonomikas srijas 718. krjum, 2007.gad, 11lpp
- Uzstans ar refertu "Ekonomikas konkurtspjas rdtju saturs un to interpretcijas
iespjas" LU 62.starptautiskaj konferenc Rg, 2004. gada 6. februr, raksts publicts
LU rakstu Ekonomikas un vadbas zintnes rakstu srij 677. sjum 263.-270.lpp

Autores zintnisks publikcijas.
Paula D. Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas vrtjums: pretrunu cloi un aktulas
risinjumu iespjas raksts sagatavots saska ar uzstanos starptautisk zintniskaj
konferenc 2009. gada 4.decembr, Daugavpil; iesniegts recenzanai; publictas tzes.
Dubra E., Paula D., Titarenko D. Latvijas investciju vide un ekonomikas konkurtspjas
izaicinjumi krzes apstkos, LU rakstu Ekonomikas un vadbas zintnes srijas 743.
izdevum. 2009. 56.-67. lpp.


16
Paula D., Titarenko D. Latvijas ekonomikas konkurtspja un investciju nozme ts
veicinan. Monogrfija E. Dubras redakcij. Rga: LU Akadmiskais apgds, 2009
166 lpp. ISBN 978-9984-45-069-8
Paula D. Baltijas valstu rjs konkurtspjas aspekti konverences procesa kontekst.
Baltijas Foruma rakstu krjums Latvijas ekonomikas ldzsvarota attstba: problmas, riski,
perspektvas. Rga, 2007.- 37.-45.lpp ISBN 978-9984-9884-8-1
Paula D. Konverences procesa ietekme uz ekonomikas rjs konkurtspjas prmaim.
LU rakstu Ekonomikas un vadbas zintnes srijas 718. izdevum. 2007. 307.-318.lpp.
ISBN978- 9984-825-15-1
Paula D. Kvalitatvo metou izmantoana ekonomikas rjs konkurtspjas vrtan:
teortiskie un praktiskie aspekti. LU rakstu Ekonomikas un vadbas zintnes srijas 696.
sjums 2006. 178.-187. lpp. ISBN 9984-783-90-1
Paula D. Ekonomikas konkurtspjas rdtju saturs un to interpretcijas iespjas LU
rakstu Ekonomikas un vadbas zintnes srijas 677. sjums, 2004. - 263.-270.lpp ISBN 9984-
770-13-3
Paula D. Latvijas rjs ekonomisks attiecbas un to ietekme uz resursu ieguvi un
izmantoanu/ Latvijas konkurtspjas un izaugsmes iespju novrtana integrcijas proces
Eiropas Savienb. E. Dubras un L.Frolovas redakcij. LU EVF, Rga, 2004, 155-.216.lpp
ISBN 9984-725-78-2

Praktisko ptjumu publikcijas.
Benkovskis K., Kulikov D., Paula D., Ruud. L. Inflation in the Baltic Countries. Kroon
and Economy 1/ 2-2009. Bank of Estonia, 2009 56p. ISSN 1406-829X.. Starptautiska
sadarbbas projekta rezultts, pieejams interneta vietn:
http://www.eestipank.info/pub/en/dokumendid/publikatsioonid/seeriad/kroon_majandus/_200
9/_2009_1/full_km109.pdf
Bekovskis K., Paula D. Inflcijas gaidas Latvij: Patrtju apsekojumu rezultti".
Ptjums. Latvijas Banka, 2007. -29 lpp. ISBN 9984676935.

Jaunks populrzintnisks publikcijas
Paula D. Tautsaimniecbas konkurtspja: kas sti sacenas, un kas ir balva? laikraksta
Latvijas Vstnesis elektroniskajam izdevumam, pieejams interneta vietn:
http://www.lv.lv/index.php?menu=doc&sub=&id=195299
Paula D. Latvijas tautsaimniecbas rj konkurtspja un ts izaicinjumi. Latvijas Bankas
izdevums Averss un Reverss" 2009/2 ISSN 14071789


17
Paula D. Cenu rdtji Latvij. Latvijas Bankas izdevums Averss un Reverss 2008/2
ISSN 14071789
Paula D. Inflcija un tautsaimniecba. Latvijas Bankas izdevums Averss un Reverss
2007/1 ISSN 14071789
Paula D. Eiro dienu gaidot, msu priekrocbas - citu valstu piemros raksts Latvijas
Vstnea elektroniskaj izdevum, pieejams interneta vietn:
http://www.lv.lv/body_print.php?id=164929
Paula D. Vai inflcija ir slikta pc defincijas ? raksts Latvijas Vstnea elektroniskaj
izdevum, pieejams interneta vietn: http://www.lv.lv/body_print.php?id=154260

T k akadmisk literatra parasti aplko tikai atsevius ar konkurtspju saisttus
jautjumus, darb izmantot literatra aptver plau dadu autoru veiktu praktisko ptjumu
loku, kur redzamas praks plak lietots konkurtspjas vrtanas metodes un analizta to
piemrotba dadu valstu praks. Autore izmanto plau statistikas datu apjomu, kas publicts
Latvijas un ts galveno tirdzniecbas partnervalstu centrlo statistikas iestu un centrlo
banku datu bzs, k ar vairkas starptautisks datubzes, piem., Eurostat, Starptautisk
Valtas fonda, Pasaules Bakas u.c. dati. Tpat autore tautsaimniecbas konkurtspjas
nodroinanas stratiju analzes kontekst izmanto atsevius normatvos aktus un
ekonomisks politikas dokumentus.
Promocijas darba galvens atzias t izstrdes proces izklsttas 7 zintniskajos
rakstos, tostarp 1 monogrfij un 1 sagatavota un recenzijai iesniegta zintnisk publikcija,
k ar publictas 1 starptautisks zintnisks konferences tzes. Promocijas darba atzias
izklsttas 7 zintniskajs konferencs. Autore piedaljusies 3 zintnisko projektu izstrd.
Promocijas darba rezultti izmantojami ekonomisks stratijas dokumentu
sagatavoan, k ar k pamats regulriem konkurtspjas prskatiem Latvij. Autores
piedvt tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas koncepcija var bt lietderga
ekonomisks politikas izstrd iekzem, un gt pielietojumu starptautiskaj praks.


18
1. TAUTSAIMNIECBAS KONKURTSPJA K DINAMISKS JDZIENS
1.1.Tautsaimniecbas konkurtspjas jdziena evolcija ekonomikas teorij
un ts traktjums promocijas darba ietvaros

Tautsaimniecbas konkurtspjas jdziens ir nokuvis msdienu ekonomikas analzes
centr, ekonomistiem dadi raugoties uz to, kas tiei aj kontekst ir aplkojams un k
interpretjama konkrtu rdtju attstba. Konkurtspja figur k galvenais mris daudzu
atseviu valstu, k ar atseviu to savienbu (piem., ES) tautsaimniecbas ilgtermia
attstbas stratiskajos dokumentos, tau konkurtspja ajos dokumentos ne vienmr tiek
definta un ne vienmr ir skaidrs ts novrtanas ietvars (skat. 1.2. nodau). o problmu
autore ietver izvirztaj promocijas darba hipotz Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas
nodroinanas kontekst, jo nedefintu problmu risinana ir apgrtinoa tpat k neskaidri
nospraustu mru sasniegana: sistmiskas pieejas un ekonomisks politikas mrtiecbas
trkums vl joprojm ietekm Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas pozciju.
Neatkargi no t, vai praktiskos ptjumos konkurence un konkurtspja netiek
defintas un par tm tiek runts k par pasaprotamiem jdzieniem, vai ar tomr tiek defints,
kas ptjuma kontekst uztverams k konkurence un konkurtspja, katra ptjuma pamat ir
t autora izpratne par jdzienu, un t parasti ir nojauama pc izmantotajiem rdtjiem un
izdartajiem secinjumiem. Konkurtspjas jdziens dados vstures posmos, dadu
sabiedrbas vrtbu sistmu ietvaros ir evolucionjis, un aj promocijas darba da autore
aplko konkurtspjas jdziena daudzpusjo attstbu, k ar pamato savu konkurtspjas
formuljumu, saska ar kuru veidots darba prjais saturs.
Konkurences un konkurtspjas jdziens tiek lietots dads zintu nozars un
saistts ar sabiedrbas norism (piem., bioloij, ekoloij, ekonomik, sport, politik u.c.),
un konkurences un konkurtspjas formuljuma kontekst galven izirans ir par to, vai ir
runa par sacensbu ar mri noskaidrot uzvartju. Ja t ir sacensba, tad jbt skaidram, kas
sacenas un par ko sacenas (jeb ko iegst uzvartjs un kas notiek ar zaudtju). Ja sacensba
nav primra, tad formuljum btu jietver konkurences iemesls un mris. Dabaszintns
mdz uzskatt, ka konkurence un konkurtspja saistta ar izdzvoanas instinktu, t ir spja
ldzspastvt apstkos, kad satiekas vairku konkurences dalbnieku (piem., vienas vai
vairku sugu prstvju) intereses, piem., par teritoriju, par vieniem un tiem paiem resursiem,
par citu indivdu labvlbu u.c.. d izpratn t btu ca ar uzvartja noskaidroanu, jeb t.s.
zero-sum game, ldzgi k to mdz traktt ar ekonomik uzmumu savstarpjs
konkurences kontekst. Ekonomik aj kontekst izir konkurtspju aurk un plak
izpratn, kur konkurtspja aurk izpratn ir konkurences dalbnieku tda veida intereu


19
sadursme, kur viena dalbnieka iespja sasniegt mri izsldz du iespju citiem
dalbniekiem, bet konkurtspja plak izpratn ietver ar netieu vai potencilu sacensbu,
analizjot jomas, kur konkurences dalbnieku intereses nekonflikt
1
.
Darbbas vrda konkurt izcelsme no latu concurrere (skriet kop) ar
priedkli con (kop, ar, ldzs) norda uz ldzsesambu, ldzvrtgu, saldzinmu
stvokli vai pat kopgu, savstarpji papildinou darbbu. Tomr ldzgas izcelsmes lietvrda
konkurence skums tiek skaidrots ar latu concurentia (sadursme), tdjdi das
valods, kurs premts is latu izcelsmes termins, tas tiek lietots td, lai nordtu tiei uz
agresvu sacensbu, turklt agresivitte tad ievieas ar iepriek mint atbilsto darbbas
vrda lietojum. Atsevis valods, kas konkurences apzmanai ekonomik neizmanto
minto latu izcelsmes terminu, bet citas izcelsmes vrdus, to lietojums un skaidrojums
nereti tiei norda uz pretinieka sakauanu (piem., angu to compete, competition,
rivalry skaidrojumos tiei tiek nordts uz agresvu cu). Tdjdi var teikt, ka spja
konkurt jeb konkurtspja atkarb no vrda izcelsmes mekljuma vien gadjum raksturotu
savstarpji papildinou, iedergu, saskangu saimniecisko darbbu, bet otr gadjum
konkurencei btu konkrts iznkums pretinieka (citu tirgus dalbnieku) sakauana un via
vietas ieemana tirg.
Ko ekonomik nozmtu da konkurences izpratne? Tas faktiski nozm ekonomikas
dalbnieku savstarpju rcbu attiecgi vai nu pie t.s. win-win nosacjumiem, kad ieguvji ir
vairkas iesaistts puses, vai ar win-loose nosacjumiem, t.i., ldz viens dalbnieks (viena
valsts tautsaimniecbas konkurtspjas gadjum) prem tirgu. Tomr otrais stvoklis nav
ilgtspjgs: nav grti ievrot, ka da tipa konkurtspjas jdzienam btu destruktvs saturs.
Ne vien td, ka process kopum prvrstos par absolt uzvartja noskaidroanu, bet ar
glui pretja apsvruma d: par spti uzskatam, ka t.s. sncena elpa pakaus motiv skriet
trk, un virzties uz prieku, tam var bt virkne negatvu blakusefektu, ja skrjiens kst par
pamri (hypercompetitieness). Ltk produkcija, maksiml tirgus daa utt. var novest pie
btiska kvalittes samazinjuma, atseviu resursu prliekas ekspluatcijas, citu
neizmantoanas, vides problmm, k ar t.s. prliek patria problmas (excessive
consumption, oveconsumption) ,tdjdi var bt situcija, ka tas, kuram konkurence liek
vienmr bt priekgal, apsteidzot un apspljot citus, pirmais piedzvo neveiksmi, un,
iespjams, laikus apstties nepaspj ar ietamie sekotji. No otras puses, pc autores domm
prkuma pozcijas noskaidroana (labkljgk valsts, konkurtspjgk valsts u.tml.) nav
ekonomiski pamatota, un tai drzk vartu bt saikne ar citu socilo pardbu varas

1
Reiljan J., Hinrikus M., Ivanov A. Key Issues in Defining and Analysing Competitiveness of a Country.
Working Paper on the framework of grant no. 3974 of Estonian Science Foundation. Tartu, 2000, p. 10.


20
apzinanos, iespjm pakaut u.tml., kas ir jomas, kuras nerisina ilgtspjgu resursu
izvietojuma jautjumu, kas savukrt ir btiski no tautsaimniecbas konkurtspjas viedoka.
Iepriekmint atirba jdziena lietojum skaidri izpauas dadu institciju un
autoru sniegtajs konkurtspjas defincijs. Vrtjot ekonomikas konkurtspjas jdziena
evolciju dados laikmetos, ir redzams, ka to btiski ietekmjuas esos politisks un
ekonomisks iekrtas, k ar attiecg laikmeta ekonomisk doma un vrtbu sistma. Kopum
ilgstoi dominjusi tendence pastiprint pozciju rj tirg. Ldz pat msdienm atsevias
defincijas ietver citu tirgus dalbnieku apsplanas vai sakauanas ideju, k d
konkurtspjas ptana tiek uzskatta pat par bstamu apsstbu
1
.
Ekonomikas literatr ilgk aplkota konkurence dads tirgus forms no
mikroekonomikas viedoka, bet valstu savstarpj konkurence k atsevis ptjumu objekts
taj ienkusi samr nesen 20. gs. 80. gados (nozmgkais s teorijas attsttjs msdiens
ir ASV ekonomists M.Porters (M.Porter)), un vairk tiek aplkota atseviu valstu vai
starpvalstu organizciju (IMD, WEF) empriskos ptjumos. T k akadmisk literatra oti
strikti un vienoti nedefin tautsaimniecbas konkurtspju, ts definana nereti kst par
autora izpratnes par ptjuma objektu skaidrojumu, un no definjuma izriet ar ptjuma
metodes.
Sabiedrbas kopjais procesu uztvrums, un attiecg laikmeta vrtbas btiski ietekm
to, kds racionlais konkurtspjas jdziena formuljums tiek piedvts. Tiei konkurtspjas
jdziens vsturiski netika lietots, tomr tika meklti labkljbas nodroinanas
pamatnosacjumi, kas ietvra teorijas par to, kdai jbt vienas valsts uzvedbai
ekonomiskajos jautjumos attiecb pret citm valstm. .Smits (A.Smith) 18. gadsimt
definja zemes, darba, kapitla, dabas bagtbu nodroinjumu k tirdzniecbas plsmas
noteicoo faktoru un iespju veikt apmaiu ka pamatu darba dalanai
2
. Daus gadu
desmitus vlk D.Rikadro (D.Ricardo), attstot saldzinos priekrocbas teoriju, resursu
absolto nodroinjumu vairs neizvirzja priekpln. Pc vl apmram 50 gadiem kuva
populri socilpolitiskie aspekti (Marksistu teorijas par to, k politisk rcba atspoguojas
ekonomisks attstbas rezulttos). 20.gs. skum M.Vbers plai aprakstja vrtbu sistmas
ietekmi uz labkljbu, saistot to ar ar reliiskajiem uzskatiem. 20.gs. 40. gados J.umpters
pasvtroja progresu k ldzsvara trkuma rezulttu, jo nepastvot ldzsvaram, tiek veicintas
inovcijas, k ar tehnoloiskais progress, kura ietekmi uz izaugsmi, izmantojot raoanas

1
Krugman P.Competitiveness a Dangerous Obsession. Published in Foreign Affairs, March/April 1994,
Volume 73, No2
2
P. Boazs D. Pasaules filozofisk doma Labkljbas formulas mekljumos. Libertrieu hrestomtija:
klasiskie un msdienu darbi no Laodzi ldz Miltonam Frdmenam. Rga: Biznesa augstskola Turba. 2006.,
185.-187. lpp.


21
funkciju 50. gados demonstrja R.Solovs (R.Solov). A.P.Solana (A.P.Solan) un P.Drakera
(P.Drucker) koncepcija 20. gs. 60. gadu beigs balstjs uz vadbas sistmas (menedmenta)
ieguldjumu
1
. Jatzm, ka mintie ptjumi izmanto gan kvalitatvas, gan kvantitatvas
metodes, tau ne ikreiz mina novrtt sakarbu (starp konkurtspjas rdtjiem) cieumu
un funkcionalitti ekonometriski. Neatkargi no t, vai autori minjui savos darbos
konkurtspjas jdzienu vai n, ekonomikas centrls problmas ierobeoto resursu
racionla izmantoana neierobeotu vajadzbu nodroinanai (attiecgi risinot minimizcijas
vai maksimizcijas uzdevumus) saglabjas. 21.gs. skum periodiski piedzvotie dadu
resursu cenu kpumi (naftas produktiem, lauksaimniecbas precm) skaidri norda uz to
augoo pieprasjumu un ierobeoto ieguvi. Piemram, urnls The Economist 2009. gada
21.novembra izlaidum ai problmai velta vairkus rakstus, kur atzm vsturisko
maldanos par ietami vienkro pasaules padinanas problmas risinjumu, k tas
ekonomistiem bija licies 70. gados: bra prognozes paredz iedzvotju skaita pieaugumu
pasaul par tredau ldz 2050. gadam, kamr pieprasjums pc lauksaimniecbas precm tai
pat laik pieaugtu par 70%
2
(apzinoties nepietiekamo to nodroinjumu obrd). Vienlaikus,
lauksaimniecbai piemroto zemju platbas ir ierobeotas un pat sark, glui tpat k naftas
resursi un dzeramais dens.
K iepriek mints, ekonomisti, vrtjot konkurtspju, ne ikreiz to defin, bet saturs,
ko autors pieir ptmajam objektam (t.i., vai ir, vai nav aktula sacensba un kds ir
ptmas sistmas vlamais stvoklis jeb rezultts, uz ko vajadztu tiekties), var bt nojauams
pc jdziena lietojuma konteksta un izvltajiem rdtjiem. Autore secina, ka konkurtspjas
definanu dareiz apgrtina ne vien izirans par sacensbas ietveranu formuljum, bet
ar vlme to visprint, defint visprg nozm, savukrt, k to autore apraksta tlk aj
noda, konkurtspjas jdziens patiesb visbiek tiek lietots, lai apzmtu pabu, kas
piemt noteiktam indivdam, kopumam vai procesam. Tdjdi ekonomik vien
konkurtspjas jdzienam neatkargi no formulanas ir oti plas lietojums. Visbiek tiek
lietoti tdi jdzieni k konkurtspjgs uzmums un uzmumu konkurtspja, nozares
konkurtspja, eksporta konkurtspja, valsts konkurtspja (national competitiveness,
competitiveness of a country), tautsaimniecbas konkurtspja (competitiveness of
economy; economic competitiveness), starptautisk konkurtspja, tau literatr sastopami
ar tdi jdzienu k lokl, strukturl, iekj, rj un pat indivdu konkurtspja.
Uzmuma konkurtspju biek aplko mikroekonomik, piemram, lai formultu veidu, k
uzmumam veidot savu attstbas stratiju, lai sasniegtu savu mri gtu maksimlu

1
Garelli S. Competitiveness of Nations: the Fundamentals. IMD World Competitiveness Yearbook 2006, p616.
Pieejams interneta vietn http://www01.imd.ch/documents/wcc/content/fundamentals. Atsauce: 15.03.2008.
2
How to feed the world. The Economist, 2009, Volume 393, Number 8658, p. 13.


22
peu: t var bt gan uz sacensbu orientta rcba (ca t.s. sarkanaj oken jeb esoaj
tirg; iespjams, ca par jau saaurinoos pieprasjumu, k galveno ieroci izmantojot vienbas
izmaksu samazinjumu), gan ar rcba saska ar stratiju, ka gan biznesa ieguvums, gan
labkljba kopum mekljam rpus eso tirgus, tdjdi, padarot konkurenci par neesou
(t.s. zil okena stratija)
1
, k to formul .V. Kim (Kim Ch.W). D. B.Brnijs un
D.N.Klrks (J.B.Barney, D.N.Clark) uzmuma konkurtspju balsta uz resursu teorijas,
pardot, k tiek radta un uzturta t.s. konkurtspjas priekrocba (jdziens, ko plai lieto
M.Porters (M.Porter). Ar konkurtspjas priekrocbu autori saprot uzmuma spju radt
lielku vrtbu nek to spj robekonkurents (marginal competitor), savas darbbas bez-
zaudjumu punkt (break-even point)
2
, un kopum uzmuma konkurtspju skaidro ar
prkuma stvokli tirg. Tau makroekonomik uzmumu konkurtspjas jdzienu lieto, vai
nu lai pamatotu to, ka tautsaimniecbas konkurtspja pirmkrt sakojas konkurtspjgos
uzmumos, vai ar, lai pretnostattu atirbas izpratn par konkurtspju uzmuma un
valsts lmen. d kontekst par mintajiem jdzieniem akadmiskaj vid plai diskut gan
P.Krugmans (P.Krugman, skat. atsauci iepriekj lappus), gan M.Porters (M.Porter)
3
, gan
D.S. o (D.S.Cho)
4
, k ar citi msdienu ekonomisti un starptautisks konkurtspjas
ptniecbas institcijas. Konkurtspjai plak mrog valsts lmen veltts visvairk
apzmjumu, skot no eksporta konkurtspjas (piem., G.Dvidsons
5
u.c.) ldz globlajai
konkurtspjai (S.Garelli (S.Garelli)
6
u.c.), un ieverot valsts konkurtspju (skat. 3.atsauci),
rjo konkurtspju (M.Bitns
7
, S.Bravo (S.Bravo) un E.Gordo (E.Gordo
8
)), strukturlo
konkurtspju (skat. 6. atsauci), k ar starptautisko konkurtspju (piem., F. Ecela-Harisons
(F.Ezeala-Harrison
9
)). Par indivdu konkurtspju diskut gan Garelli (skat.6. atsauci), gan
T.Friedman
10
. S.Reiljans (S.Reiljan)
,
M.Hinrikus (M.Hinrikus) un A.Ivanovs (A.Ivanov) k
konkurtspjas visprju iezmi min intereu sadursmi starp sabiedrbm vispr (entities), un

1
Kim Ch. W., Maubrgne R. Blue Ocean Strategy. How to Create Uncontested Market Space and Make
Competitiveness Irrelevant. Boston: Harward Business Shool Publishing Corporation, 2005. 240 p.
2
Barney J.B., Clark D.N. Resource-Based Theory. Creating and Sustaining Competitive Advantage. New
York: Oxford University Press, 2007. 316 p.
3
Porter M. On competition. Updated and expanded edition. USA: A Harvard Business Review Book. 2008.
544 p.
4
Cho D.S., Moon H.C. From Adam Smith to Michael Porter. Evolution of Competitiveness Theory. Asia-
Pacific Business series Vol. 2. Singapore: Fulsland Offset Printing (S) Pte Ltd. 2008. 223 p.
5
Dvidsons G. Latvijas ilgtermia konkurtspjas modelana. Latvijas Banka, ptjums 2//2005. Rga, 2005.
41 lpp.
6
Garelli S. Top Class Competitors. How Nations, Firms and Individuals Succeed in the New World of
Competitiveness. UK, Chichester: John Wiley and Sons Ltd., 2006. 272 p.
7
Bitns M. Relais valtas kurss Latvij: (1994-2001) - Rga: Latvijas Banka, 2002. 32 lpp
8
Bravo S., Gordo E. Competitiveness analysis, The analysis of Spanish Economy: data instruments and
procedures. Servicio de studios del Banco de Espaa, 2006, p. 464.
9
Ezeala-Harrison F. Theory and Policy of International Competitiveness. USA: Greenwood Publishing
Group, 1999. 223 p.
10
Friedman T. The World is Flat. London: Penguin Books, 2006, p. 278.


23
t atspoguojas vlm bt veiksmgkam nek citi. Autori tdjdi secina, ka konkurtspja
ir spja pastvt ldzs (co-exist) ar citm institcijm intereu sadursmes apstkos. Un
ldzspastvana var izpausties 3 lmeos:
- zemkaj lmen t ir pasva spja pielgoties konkurences apstkiem, btiski paam
nemainoties un neattstoties;
- vidj lmen konkurtspja attiecinma uz spju aktvi reat uz izmaim
konkurences vid, uzlabojot savas pabas un savu darbbu padarot efektvku;
- treais augstkais konkurtspjas lmenis attiecinms uz prkumu (superiority), t.i.,
spju ietekmt konkurences vidi, stenojot trku, efektvku darbbu vai demonstrjot
labkas pabas nek to spj konkurenti.
1

Praktiski da koncepcija paredz sadalt ekonomikas dalbniekus veiksmgajos un
neveiksmgajos. K jau mints, autori defin konkurtspjas esambu tiei konflikta vid.
Autore uzskata, ka, lai ar aj kontekst konfliktu var plai visprint, tomr nevajadztu
izslgt "ldzspastvanu" ar bez konflikta apstkos, kad indivda, uzmuma vai
tautsaimniecbas darbbas motvs ir nevis vlme prspt kdu citu, bet nodroint savu
vajadzbu neatkargi no t, k to nodroina citi (kaimiu mjsaimniecbu vlme nodroint sev
prtiku vakarim neizsldz vienam otra iespjas, un malttes netiek saldzintas). Citiem
vrdiem darbbas mrim nav noteikti jbt konflikt ar citu darbbas mriem.
F. Ecela-Harisons (F.Ezeala-Harrison) liel mr saista starptautisko konkurtspju
tiei ar tirdzniecbu, kur tirdzniecbas nosacjumus un eksporta iespjas nosaka spja pankt
izdevgu cenu un izmaksu samru. Pc via domm valsts, kura spj pankt savm precm
relatvo konkurtspju, t.i., raojot tirgum preces ar zemkajm vienbas izmaksm (saucot to
par mikro lmea konkurtspju) un aujot efektvi risinties eksporta darjumiem,
nodroinot stabilu valtas kursu (makro lmea konkurtspja), var nodroint vlamo
eksporta cenu lmeni
2
.
Msdiens t.s. win-lose nosacjumam atbilstoas konkurtspjas defincijas
galvenokrt izmanto uzmumu lmen, ja runa ir par saldzinmu, pat homognu preu tirgu.
Starptautisk biznesa skaidrojoaj vrdnc konkurtspja formulta k Saldzinos
konkrts preces patria un cenas parametru raksturlielums attiecb pret analoisku preci
3
,
neprecizjot jdziena plaumu vai tas domts visprg nozm, vai tiek attiecints un
noteiktu ekonomikas dalbnieku. European Management Produce and Market lieto definciju

1
Reiljan J., Hinrikus M., Ivanov A. Key Issues in Defining and Analysing Competitiveness of a Country.
Working Paper on the framework of grant no. 3974 of Estonian Science Foundation. Tartu, 2000, p. 12.
2
Ezeala-Harrison F. Theory and Policy of International Competitiveness. USA: Greenwod Publishing Group,
1999, p 8-9.
3
Roldugins V. Starptautisk biznesa skaidrojo vrdnca. Rga: SIA J.L.V. 144. lpp.


24
Konkurtspja ir uzmju tagadnes un nkotnes spja un iespjas radt pasaulei
preces, kuru cenas un rpuscenas pabas veido pievilcgku paketi nek iekzemes
un rvalstu konkurentiem
1
. o definciju uzmuma konkurtspjas definanai izmanto
ar WEF un IMD). Tau ldzga tipa konkurtspjas formuljumus mdz attiecint ar uz
tautsaimniecbu. Piemram, R.B. Skots (R.B.Scott) un G.C.Lods (G.C.Lodge), ptot ASV
konkurtspju, 1985.gad to definja k valsts spju radt, raot, izplatt un/vai apkalpot
preces starpvalstu tirdzniecb, taj pa laik nodroinot pieaugou ieguldjumu
rentabilitti
2
. Redzam, ka defincija pieder pie t.s. "agresvs stratijas". Daudzi
Starptautisk Valtas fonda (SVF) specilisti, joprojm pieturas pie t.s. ietekmes sfru
sadalanas rj tirdzniecb, un formul konkurtspju atbilstoi agresvajai pieejai, k ar
vlas gt tru, ablonisku konkurtspjas vrtjumu (pirmkrt, izmantojot REK ldzsvaru un
tikai pc tam citas metodes). Tdjdi atsevii SVF autori apgalvo, ka pietiekami plaa un
izsmeoa konkurtspjas defincija ir spja raot un piedvt starptautiskiem kvalittes
standartiem atbilstoas preces un pakalpojumus ar augstku izmaksu efektivitti nek
to spj citas valstis
3
. Mint defincija gan nav uzskatma par SVF oficilo konkurtspjas
formuljumu, tomr vairkums SVF konkurtspjas vrtjumu ir ar ldzgu ievirzi, tdjdi ar
dadu valstu konkurtspjas izvrtjumos SVF autori pirmkrt pieturas pie valtas kursa
ldzsvara novrtanas. Plau ievrbu savulaik guva biju ASV prezidenta B. Klintona
formuljums, ka valsts ir k liels uzmums, kas sacenas pasaules tirgus laukum
4

iespjams, td, ka valsti vadot k uzmumu, tiek domts par ts nkotnes attstbu, tau, k
redzams tlk darb, ds tautsaimniecbas konkurtspjas definjums var radt virkni
prpratumu un negatvu seku. Lai ar aj jom populrkais jdziena skeptiis vartu bt
P.Krugmans (P.Krugman), Ar citi autori atsaucas uz valstu savstarpjs konkurences
saasintu uztveri un ts negatvo ietekmi. Piemram, M.Kasons (M.Casson) skaidri norda uz
btiskm atirbm starp to, k konkur uzmumi un valstis (run par valsts konkurtspju).
Vi nedefin konkurtspju, tau lietotie saldzinjumi skaidri norda un konkurtspju k
izteiktu sacensbu. M.Kasons (M. Casson) vispirms norda uz atirgu sacensbas objektu:
uzmumiem t ir privta prece jeb privtais labums (private good) noteikts preces tirg, bet
valsts specializjas vietjo sabiedrisko preu (public goods) piedvjuma monopolizan,
kur konkurences joma ir nevis s preces tirgus, bet gan teritorija. Tomr galven atirba ir

1
Garelli S. Competitiveness of Nations: the Fundamentals. IMD World Competitiveness Yearbook 2006.
p. 617. Pieejams interneta vietn http://www01.imd.ch/documents/wcc/content/fundamentals Atsauce:
15.03.2008.
2
Turpat.
3
Bella G.Di, Lewis M., Martin A. Assessing Competitiveness and real Exchange Misalignment in Low-Income
Countries: IMF WP, 2007, p. 4.
4
Krugman P. Competitiveness a Dangerous Obsession: Published in Foreign Affairs, March/April 1994,
Volume 73, No2


25
nevis joma, kur konkur, bet gan izmantoto prkpumu (violence) pakpe
1
: ja uzmumu
konkurenci noteikts valsts teritorij uzrauga ar likumdoanu, tad nav tdas virsvalsts, kas
noteiktu, k jkonkur valstm. Tdjdi starpvalstu vienoans ajos jautjumos drzk ir
morla, nevis juridiska rakstura. Pc mint autora domm, das konvencijas regul
prkpumu, varas piemroanas lietojumu, bet kopum to nepasludina k rpus likuma esou,
tdjdi sistemtiska varas litoana starp valstm ir btisks konkurences aspekts: ja uzmumi
konkur preu un resursu tirgos, tad valstu gadjum ir iespja uzbrukt, okupt teritorijas
u.tml. Tas nenozm, ka valstu konkurenc jlieto spks, tau tas ir iespjams, apzinoties, ka
nav augstka lmea prvaldtja, sodtjas institcijas. Tdjdi M.Kasons (M.Casson) nonk
pie secinjuma, ka uzmumu konkurence uzlkojama k drzk kaut kas labs, tau to nevar
viennozmgi teikt par valstu konkurtspju. Autore Promocijas darb tlk aplko atsevius
piemrus, k konkurtspjas definana starp valstm var tikt pasniegta destruktv form.
Konkurtspjas jdziena paplainanu un agresvs pieejas aizstanu noteica 70.-80.
gadu ptjumi, kas pardja, ka nav tieas sakarbas starp cenu un izmaksu konkurtspju un
valsts ietekmes palielinanos rj tirg, k tas dominja neoklasisks skolas ietvaros, kur
konkurtspja bija glui k zero sum game jeb labuma gana, kas iespjama vien uz citu
rina, izmantojot absolto un saldzinoo priekrocbu. s sakarbas trkumu sauc par
Kaldora paradoksu
2
. Konkurtspju iespjams uztvert gan k procesu, gan k rezulttu, t.sk.
k veidu, k konkrti ekonomiskie mri (dzves lmenis, darba vietu radana, nabadzbas
mazinana utt.) ir sasniedzami. Populra ir OECD 90. gadu skuma konkurtspjas defincija
pakpe, ldz kdai, pastvot brvai tirdzniecbai un godgas tirdzniecbas
nosacjumiem, valsts var raot preces un pakalpojumus, kas atbilst starpvalstu tirgus
prasbm, vienlaikus saglabjot un paaugstinot savu iedzvotju ienkumu lmeni ilg
laika period
3
, lai gan OECD terminu skaidrojum msdiens tiek lietota daudz ska
defincijas versija: "konkurtspja ir valsts izdevguma vai neizdevguma preu prdoan
starptautiskos tirgos mrs"
4
. F.Trners (Ph.Turner) un J.Vant daks (J.VanT dack), aplkojot
cenu un izmaksu konkurtspjas vrtanas metodes atzm, ka vrds konkurtspja
praktiski var tikt lietots, lai raksturotu jebkuru tirgus norisi vai stvokli, piem., preces

1
Casson M., Dark K., Gulamhussen M.A. Multinational Enterprise, Imperialism and the Knowledge-Driven
State. In: Foreign Direct Investment, Location and Competitiveness. Progress in International Business
Research Volume 2, by Dunning J.H., Gugler Ph. Oxford: Elsevier Ltd., 2008, p. 12-13.
2
Bravo S., Gordo E. Competitiveness analysis. In: The analysis of Spanish Economy: data instruments and
procedures. Servicio de studios del Banco de Espaa, 2006, p. 462.
3
Technology and the Economy: The Key Relationships. The Technology/Economy
Programme OECD, Paris, 1992, p. 237.
4
http://stats.oecd.org/glossary/detail.asp?ID=399. Atsauce: 28.11.2009.


26
kvalitti, spju veikt inovatvu darbbu, spju tri pielgoties pircju vajadzbu
nodroinanai, ierobeojou politiku neesambu darba tirg.
1

Msdienu konkurtspjas teoriju tvs un daudzu starptautisku konkurtspjas
ptjumu ldzautors vai konsultants prof. M.Porters (M.Porter) savos darbos parasti apgalvo,
ka paties konkurtspja mrma ar produktivitti. Produktivitte auj uzturt augstu
algu lmeni, stipru valtu un pievilcgu kapitla atdevi, un tdjdi augstu dzves
lmeni.
2
Pamatojums dai konkurtspjas formuljumam ir pavisam vienkrs: pietiekami
produktva tautsaimniecbas struktra norda gan uz efektvu resursu izvietojumu (tiesa vl
nenorda uz ilgtspjgu resursu izlietojumu pc autores domm, di var vienlaikus defint
ar prlieku intensvu resursu ekspluatciju, pai dabas resursu), turklt, augsts darba
ragums auj nodroint iekjo pieprasjumu (vismaz tajs preu un pakalpojumu grups,
kur tas resursu pieejambas d iespjams) un gt pietiekamus eksporta ienkumus, caur ko
iespjams finanst importu, tlku tehnoloiju un know-how attstbu. Savukrt pieaugoi
ienkumi auj palielint patriu, kas savukrt var nordt uz augstku dzves lmeni. eit
autore nelieto viennozmgu izteicienu kas norda uz augstku dzves lmeni, jo t ir
atsevii definjama kategorija, kas izriet no laikmeta ekonomisks domas un kultru
atirbm, vrtbm, tdjdi, piem., 2 automanas uz vienu mjsaimniecbu vien valst var
tikt uzskattas par augstku dzves lmeni nek 1 automana mjsaimniecbai, kamr cit
valst atirsies gan relais patri naturl izteiksm kopum (piem., - automana nav
nepiecieama) gan ar atirsies uzskati par to, cik daudz cilvkam vajadzgs, un kas tiei
vajadzgs, lai via dzves lmenis btu augsts un subjektv apmierintba ar to btu pilnga.
Izmantojot teortisks atzias, konkurtspju vairk centus defint atseviu valstu
institcijas, kas nodarbojas tiei ar konkurtspjas vrtanu, k ar starptautiskas ptjumu
organizcijas. Ar eit plaks msdienu defincijs domin uzsvars uz produktivitti.
Akadmisk defincija, ko lieto ar viena no pazstamkajm plaa mroga konkurtspjas
ptjumu institcijm veic darbojoais Vadbas attstbas institts (Institute of
Management Development, turpmk tekst IMD), apgalvo, ka valstu konkurtspja
(competitiveness of nations) ir ekonomikas zintnes daa, kas analiz faktus un politiku,
kas nosaka valsts spju radt un saglabt tdu vidi, kas auj uzmumiem radt lielku
vrtbu un nodroint augstku labkljbas lmeni savai tautai. Biznesa sektors lieto
vienkrotu s defincijas versiju: Valsts konkurtspja nozm, ka valsts rada un

1
Turner Ph., Vantdack J. Measuring international price and cost competitiveness. BIS Economic Papers No. 39
November 1993. Basle: Bank of International Settlements, 1993, p. 9.
2
Porter M., Ketels C.M. UK Competitiveness: moving to the next stage. Harvard Business school, Institute for
Strategy and Competitiveness, 2004, p. 7


27
saglab uzmumiem ilgtspjgas attstbas iespju
1
. d definjum pc autores domm
tomr rodas konflikts starp darbbm, ko uzmums veic pats, un ko tas sagaida no valsts
institcijm, un tas spilgti izpauas atseviu valstu uzmumu privts iniciatvas trkum
attiecb uz uzmjdarbbas veikanu, t.sk., sadarbbu ar zintniski ptniecisko sektoru.
IMD uzsver, ka konkurtspja msdienu ekonomiskaj doman ir viens no
pamatjdzieniem, un t lielkais pienesums klasiskaj ekonomikas teorij ir tiei tas, ka
konkurtspja satur ne-ekonomisku kategoriju (izgltba, zintne, politisks un vrtbu
sistmas) ekonomisks sekas, un to raksturo dinamiska un sistmiska pieeja t.s. bagtbas
(vrtbas) radanai un ilgtermia labkljbas nodroinanai iedzvotjiem
2
.
Pasaules ekonomikas forums (WEF) defin konkurtspju k institciju, politiku un
faktoru kopumu, kas nosaka produktivitti valst
3
. Lai ar Pasaules ekonomikas forums
uzskata konkurtspju par dinamisku jdzienu un apgalvo, ka tas ietver statisks un
dinamisks komponentes, tas tomr jaunkajos izdevumos atsaks no viena no plak
lietotajiem rdtjiem relo kursu izmantoanas konkurtspjas vrtan, uzsverot tiei
ldzsvara rel kursa vrtanu un apgalvojot, ka tas t k rdtjs pats par sevi ir maz
izsakos, un rel kursa ldzsvara vrtana vartu bt prsplta un vienlaikus prk pavira
konkurtspjas mraukla. Autore uzskata, ka REK k rdtjs ir informatvs pats par sevi, jo
auj novrtt, k konkrt period mains iespja pelnt atkarb no cenu / izmaksu starpbas
starp iekzemi un galvenajm tirdzniecbas partnervalstm tendences, tau piekrt, ka ldzsvara
REK noteikana pilnb neattaisno savu uzdevumu konkurtspjas vrtjumos. Autore os
jautjumus skk aplko 2. da, apkopojot pasaul un Latvij veikto ptjumu btiskks
atzias, un 3. da, runjot par lata rel kursa ldzsvara vrtanas problmm.
K jau mints, produktivittes uzsvrana daji ietver ilgtspjas kategorijas
konkurtspjas analz, tomr ne pilngi. Pc autores domm, no ilgtspjas viedoka aptveroa
ir Spnijas Bankas ptjumu centra ekonomistu sniegt defincija, kur autori, tie veid
neminot, ka t ir defincija, konkurtspjas analzi sk ar ievadu: nodaa atspoguo
Servicio de Estudios of Banco de Espaa lietoto paraugu Spnijas ekonomikas konkurtspjas
pozcijas izvrtanai. Analzes mris ir novrtt Spnijas ekonomikas pielgoans
maingai globlajai ekonomiskajai videi kapacitti un ts izaugsmes potencilu vidj
un ilgtermi
4
. Autore uzskata, ka ds konkurtspjas uztvrums auj minimizt

1
Garelli S. Competitiveness of Nations: the Fundamentals. IMD World Competitiveness Yearbook 2003,
p702. Pieejams interneta vietn http://www.imd.ch/research/centers/wcc/upload/Fundamentals.pdf 22.11.2004.
2
Garelli S. Competitiveness of Nations: the Fundamentals. IMD World Competitiveness Yearbook 2006,
p609. Pieejams interneta vietn http://www01.imd.ch/documents/wcc/content/fundamentals 15.03.2008.
3
World Economic Forum: The Global Competitiveness Report 20082009, p. 3
4
Bravo S., Gordo E. Competitiveness analysis. In: The analysis of Spanish Economy: data instruments and
procedures. Servicio de studios del Banco de Espaa, 2006, p. 461-462.


28
destruktvu uzstdjumu pardanos konkurtspjas mra formuljumos, ietver resursu
ilgtspjgas apsaimniekoanas ideju, k ar no dzves lmea viedoka laikmetgu, ar prjo
pasauli savietojamu preu savstarpjo pielietojambu, un ldzg veid ar pakalpojumu
nodroinanu saviem iedzvotjiem.
Ieskatoties konkurtspjas jdziena evolcij, redzams ar tas, ka, ka konkurtspjas
vieta ekonomikas analz no win-loose pozcijas izskaidrojuma rj tirdzniecb pamazm
prtapusi par tirdzniecbas definanu uz win-win nosacjumiem, bet pck no teorijas, kas
atbalsta savstarpju ieguvumu kuvusi par teoriju, kas aplko t.s. veselumu. Veselums aj
kontekst nozm, ka konkurtspjas rezultts prsniedz ieguldjumu "fizisko" summu ldzgi
k dzva btne ir vairk nek orgnu un skeleta apkopojums. Ldz ar to, lai izvairtos no
ekonomisko ptjumu aurbas td izpratn, ka valsts labkljba tiek uzlkota caur
tirdzniecbas plsmm, fisklo un monetro politiku, konkurtspja jdziens attiecinms uz
uzmumu un valstu iesaistanos prasmju veidoanas proces, t.i., sava veida savstarpj
uzmjdarbb ar mri nodroint vienam labkljbu un otram peu
1
.
Nobela prmijas laurets, ekonomists P. Krugmans kopum argument pret to, ka
valstis sav starp vispr sacenas (skat. darba 2.dau) tie nozm, un no viedoka uzskata
atsevius konkurtspjas analzes mrus par neatbilstoiem, tomr labkljbas pieauguma
nosacjumus ar vi saista ar produktivitti, kas kst pat par sava veida konkurtspjas
sinonmu (par jdzienu lietojumu autors izsaks skeptiski). Autore piekrt, ka sabiedrbas
uzskatos kopum valdo pieeja tomr joprojm ir, Krugmana vrdiem sakot, apsstba ar
meongu sacensbu un citu tirgus dalbnieku sakauanu, un, ka dai iemesli, kd tad
joprojm tiek uzturta un literatr plai apspriesta da konkurtspjas izpratne vartu bt:
- Thrills sell tickets: iebiedana ar skaiem grmatu virsrakstiem par nebeidzamu
cu starp ekonomikas lielvalstm ir ienesgks bizness;
- Pasakot, ka, piem., ASV problmas saists ar ts rjo konkurtspju rodas iespaids,
ka tad ts ir iespjams risint;
- Pasaules valstu lderiem sacensbas metafora ir parocgs instruments politik.
Tau da uztvruma bstamkais aspekts ir nonkana pie neatbilstoa resursu izvietojuma
tautsaimniecb
2
.
Balstoties uz teortiskajm atzim par konkurtspjas skaidrojumiem dados
ekonomikas lmeos un msdienas ekonomisks domas attstbu, promocijas darba ietvaros
autore defin tautsaimniecbas konkurtspju k pabu, kas piemt tautsaimniecbai k

1
Garelli S. Competitiveness of Nations: the Fundamentals. IMD World Competitiveness Yearbook 2006, p. 607.
Pieejams interneta vietn http://www01.imd.ch/documents/wcc/content/fundamentals. Atsauce: 15.03.2008.
2
Krugman P. Competitiveness a Dangerous Obsession. In: Foreign Affairs, March/April 1994, Volume 73,
No2


29
sistmai: no pozcijas viedoka t ir iederans reiona vai galveno tirdzniecbas
partnervalstu saimniekoanas model, bet no virzbas (dinamikas) viedoka t ir spja radt
saimniekoanas modea prmaias, stenojot rcb esoo resursu (raoanas faktoru)
ilgtspjgas apsaimniekoanas koncepcijas, vai tri pielgoties prmaim, ja ts rada citas
reiona valstis vai GTPV.
Tdjdi autore darba ietvaros tautsaimniecbas konkurtspjas jdzienu uztver tuvk
tiei darbbas vrda latniskajai izcelsmei ar ldzvrtgas, savstarpji papildinoas pozcijas
atraanu, kad tirgus dalbnieki spj vienlaikus atrasties tirg, bt ldzvrtgi laikmetam
atbilstou tehnoloiju lietojum, tirgus zinans, pieprasjuma nodroinan, savstarpj
sadarbb utt., radt jaunas zinanas, prasmes un iemaas, prliecint citus tirgus dalbniekus
par to lietderbu. Tomr, ievrojot, ka tautsaimniecbas konkurtspjas nodroinanas
stratijas praks ar tikt balsttas uz abm pieejam, turklt agresvs pieejas vrtjumi domin,
tad autore piemru demonstranai izvlas k agresvs, t ilgtspjas pieejas metodes.
Atbilstoi savai izvirztajai tautsaimniecbas konkurtspjas defincijai autore formul
ar ts vrtanas visprgos kritrijus. Tautsaimniecbu uzreiz iespjams klasifict k
konkurt nespjgu pc diem kritrijiem:
- Valsts saem bezatldzbas rvalstu paldzbu (prtiku, medikamentus, ziedojumus
u.c..), kas ldzgi k valsts budets vienas valsts ietvaros kalpo par slaicgu vai
pastvgu instrumentu disproporciju novranai, socilo funkciju pildanai u.c.
- ts dzves lmenis ir zemks un diver attiecb pret galvenajm tirdzniecbas
partnervalstm, reionu vai prjo pasauli, t.i., vidj vai ilgtermi no t attlins;
- ir pieaugoa iedzvotju emigrcijas tendence (vai izbraukt gribtju skaits: tie btu
aptauju dati vai ekspertu novrtjums gadjum, kad izbraukanu ierobeo
likumdoana);
- valsts atrodas militr konflikt ar citu valsti / reionu, un tas skar s valsts teritoriju
un btiski ietekm resursu pieejambu un izmantoanas iespjas.

K redzams, konkurtspja ir dinamiska koncepcija, un ekonomikas teorij un
praktiskajos ptjumos joprojm netiek definta pilngi viennozmgi, k ar ts vrtanas
metodes ietekm gan katra autora izpratne, gan laikmeta ekonomisk doma un vrtbu
sistma. Autore uzskata, ka gan teortiskaj literatr, gan tautsaimniecbas konkurtspjas
praktiskajos ptjumos ir sastopama sakpinta sacensbas un uzvaras pr konkurentu nozme;
vrojama koncentrans uz eksportu, tirdzniecbas plsmu palielinanas iespjm starp
valstm, eksportts produkcijas cenu un konkrtiem izmaksu veidiem. T k zinma
sacensba, lai kdas btu ts izpausmes formas, starp valstm saglabjas, aplkosim, k tiei


30
notiek samroans vai t ir apzinta, vai nejaua; vai tai tiek paredztas paas
stratijas un vai konkurtspjas definjums paredz ar mru formuljumu un ldzeku to
sasnieganai formuljumu. Kdreiz konkurtspja nozmja spju izrdt agresivitti rj
tirg, tiei caur eksportu un tieajm rvalstu investcijm. obrd t arvien vairk ietver spju
radt un uzturt pievilcbu gan saldzinjum ar iekzemes, gan rzemju uzmumiem, t,
lai tiem btu motivcija veikt darbbas, kas vairo t.s. tautsaimniecbas bagtbu
1
. Vadbas un
attstbas institts (IMD) apgalvo, ka konkurences stratijas ir veiksmgas tad, ja ts spj
veiksmgi balanst starp ekonomisks politikas nordjumiem vai prasbm pasaules tirg
un socilajm prasbm, kas iekzem izriet no ekonomikas attstbas lmea, vsturisks
attstbas, vrtbu sistmas un tradcijm. Aplkosim tautsaimniecbas konkurtspjas
vrtanas pieeju attstbu un to izmantoanu ekonomisks politikas stratijs 1.2. noda.


1.2.Tautsaimniecbas konkurtspjas nodroinanas stratiju attstba un
to aktulie virzieni

Izptot konkurtspjas jdziena dado lietojumu ekonomikas teorij un praktiskajos
ptjumos, autore secina, ka tautsaimniecbas konkurtspjas vai atseviu ts aspektu
vrtjuma metodes un konkrtu rdtju izmantoanu nosaka jdziena uztvere, laikmeta
vrtbu sistma un ar to saistts ekonomisks politikas pamatnostdnes. Arvien saglabjas
diskusija par to, vai valstis patiem sacenas, un vai tautsaimniecbas konkurtspjas
kontekst vispr var bt mris noskaidrot ieguvju vai uzvartju. Atsevii ekonomisti,
piem., P.Krugmans (P.Krugman) norda uz to, ka konkurtspjas jdziena lietojums
tautsaimniecbas kontekst ir neatbilstos, un ikviens, kas starptautisko tirdzniecbu uztver k
karu, pieldzina valsti uzmumam, uzskata, ka tirdzniecbas politika ir darbavietu radanas
politika un ir saasinti koncentrjies uz augstas pievienots vrtbas sektoriem, sevi pozicion
k merkantilistu
2
. Tomr jautjums par konkurtspjas nodroinanu arvien ir jautjums par
to, ko tiei ekonomikas dalbnieks (aj gadjum valsts ar ts tautsaimniecbu) vlas
nodroint vai tas ir noteikts dzves lmenis, vai t ir dzves lmea prkums pr citm
valstm, vai tas ir dzves lmea padarana par atbilstgu pasaul sastopamajam modelim, vai
modea izmainana un citu valstu pievrana jaunam, efektvam resursu apsaimniekoanas
veidam, vai ar t ir prkuma pozcijas izveidoana un uzturana per se, kas td

1
Garelli S. Competitiveness of Nations: the Fundamentals. IMD World Competitiveness Yearbook 2006, p. 617.
Pieejams http://www01.imd.ch/documents/wcc/content/fundamentals
2
Reiljan J., Hinrikus M., Ivanov A. Key Issues in Defining and Analysing Competitiveness of a Country.
Working Paper on the framework of grant no. 3974 of Estonian Science Foundation. Tartu, 2000, p. 33.


31
gadjum nevis garanttu saimniecisko vajadzbu nodroinanu vai resursu apsaimniekoanas
optimlu veidu, bet gan nodrointu pavisam citu drobas vajadzbu, kas kop valstu
veidoans pirmskumiem sakojas stratijs, kas paldz nodroint un uzturt varu noteikt
lmen, teritorij, sabiedrbas da.
Msdienu konkurences saasinanos pasaul ekonomisti skaidro ar ekonomikas
atvrtbu. No t izriet jautjums, kd tad ekonomisks barjeras starp reioniem pamazm
tika atceltas. Jau Liels Depresijas laik tika atzts, ka pasaules ekonomisko krzi izraisja
stingrs protekcionistisks politikas. Ldz ar to, lai novrstu ldzgu situciju atkrtoanos,
pamazm tika veidotas dadas starptautiskas organizcijas (skot ar Bretonvudas vienoanos
1949.gad, ldz Pasaules Tirdzniecbas organizcijas izveidei u.c.) ar mri vienoties par
savstarpjiem noteikumiem tirdzniecb un investciju plsmu virzan starp valstm. Lai ar
var uzskatt, ka uzmumi ir kopjs bagtbas radanas pamat, tomr iepriekjo apmram
30 gadu laik valdbu ekonomisk atbildba un pienkumi ir paplainjuies tik tlu, ka ts
ietekmi uz msdienu ekonomiku nevar ignort. Neraugoties uz globalizcijas attstbu, ar
msdienu ptjumi uzsver valsts lomu ts vides radan, kur uzmumi patiem darbojas.
Apzinoties joprojm atirgo resursu nodroinjumu starp valstm, atirgos nosacjumus uz
kdiem starp tm notiek tirdzniecba un kapitla plsmas, vartu teikt, ka sfra, kur notiek
zinma sacensba, no preu un pakalpojumu tirgus (ar to cenu un kvalitti) msdiens ir
prvietojusies uz to lmeni, kur notiek priekrocbu radana uzmjdarbbas vid ar
likumdoanas niansm, diplomtiskajm attiecbm, zinanu un prasmju pilnveidoanu,
patentu aizsardzbu, saretkiem protekcionisma paskumiem u.c.. To, ka valstis konkur ne
vien ar precm un pakalpojumiem, bet ar izgltbu un vrtbm, pamanja un atzmja jau
M.Vbers (M.Weber) pirms vairk nek 100 gadiem, ptot reliisko prliecbu un vrtbu
sistmu ietekmi uz labkljbas lmeni. Tlk, ptot ekonomikas atvrtbu k zinms risku
autori novroja faktu, ka konkur tiei valdbu politikas sav starp: ar nodoku sistmu,
likmm, darba tirgus politiku, investciju vidi utt.. T k konkurtspju veido un taj kaut
kd veid iesaistti praktiski visi ekonomikas dalbnieki, tas it k liek katram ekonomikas
dalbniekam apzinties savu lomu un atbildbas sfru. Konkurtspjas kontekst msdiens
izce izgltbas, zinanu un nematerilo ieguldjumu vrtbu, k ar tehnoloisko
infrastruktru. Msdienu autori, it pai M.Porters (M.Porter) un H.H.rtrands
(H.H.Chartrnd) zinanu un inovciju faktoru definjui k konkurtspju noteicoo faktoru.
M.Porters (M.Porter) piedv sistmisku modeli, t.s. "Dimanta modeli", pardot konkurtu
faktoru ietekmes sfras. Ar M. Porters (M.Porter) atzm tautsaimniecbas konkurtspjas
jdziena defincijas praktisku neesambu un neskaidrbu pretstat uzmuma konkurtspjai.
Autors ar pats nedefin tautsaimniecbas konkurtspju, bet min biei lietoto konkurtspjas


32
vrtjumu argumentu trkumus, piem., to, ka neviena valsts neatbilstu tdam kritrijam, ka
katras nozares katrs uzmums ir konkurtspjgs, k ar ka valtas kurss ir tas, kas
nodroina preu konkurtspju globlaj tirg. T viet M.Porters (M.Porter) piedv
produktivitti k mrauklu, definjot valsts pastvanas mri nodroint augstu un
pieaugou dzves lmeni saviem iedzvotjiem.
1

Ja M. Porters (M.Porter) plai apraksta priekrocbas attstbu ekonomikas teorij no
absolts priekrocbas ldz saldzinoajai priekrocbai un tlko posmu ldz
konkurtspjas priekrocbai (competitive advantage), kas jau liel mr balsts uz zinanu
izmantoanu, tad tiei zinanu aspektam konkurtspjas kontekst detalizti pievrsies cits
msdienu autors H.H.rtrands (H.H.Chartrand), sav darb The Competitiveness of
Nations in a Global Knowledge-Based Economy aplkojot minto jdzienu ideoloisko
attstbu vairku gadsimtu ekonomiskaj dom; nacionlas valsts un ts ekonomisks,
politisks u.c. suverenittes izpratni, zinanas par zinanm, iejaukans tirg pakpi (kas
pretji ietamai liberalizcijai ir daudz dzika un daudz personiskk skar indivdu ikdienas
dzvi nek 18. gs. monarhiju laik), saistot konkurtspjas un zinanu traktjumu no dadu
zintu (galvenokrt dabaszintu, piem., bioloijas) skatupunkta, tdjdi nonkot pie
secinjuma, ka konkurtspja k uzvara pr sncensi ir neadekvta, jo nerins ar simbiozi
un vides (pla izpratn, autores piezme) izmaim. Autors piedv t.s. iederanos,
piemrotbu (fitness) k piemrotku kritriju
2
. T izriet no bioloijas pamatiem un
ekonomisks domas attstbas, rinoties ar jau minto simbiozi un pielgoans spjm.
Autore M.Portera (M.Porter) un H.H.rtranda (H.H.Chartrand) teorij saskata btisku
atirbu: attiecgi tiekanos vai netiekanos pc lderpozcijas. C.V. Prestovis
(C.V.Prestowitz), oponjot P.Krugmanam (P.Krugman) par starptautisks sacensbas nozmi
diezgan skaidri norda uz to, ka ekonomisk sacensba patiesb ir sacensba par politisko
drobu
3
. Pc autores domm is ir iemesls k d daudzas valstis iesaists it k svargaj c,
lai gan no saimniecisk viedoka tam var nebt pamata.

Uz zinanm balstta ekonomika ir tipiska msdienu konkurtspjas stratija (to
varam last gan Latvijas tautsaimniecbas stratisks attstbas dokumentos, skat., 3.1.
noda, gan citu valstu ekonomisks attstbas dokumentos). M.Mioco (M.Miozzo) un V.Vola

1
Porter M. On competition. Updated and expanded edition. USA: A Harvard Business Review Book. 2008,
p. 174 - 176.
2
Chartrand H.H. The Competitiveness of Nations in a Global Knowledge-Based Economy. Saarbrcken VDM
Verlag Dr. Mller, 2007, p. 228-234, 258.
3
Prestowitz C.V., Jr. Playing to win. No: Cho D.S., Moon H.C. From Adam Smith to Michael Porter.
Evolution of Competitiveness Theory. Asia-Pacific Business series Vol. 2. Singapore: Fulsland Offset
Printing (S) Pte Ltd. 2008, p. 40.


33
(V.Walsh), risinot problmu par inovciju saikni ar konkurtspju, secina, ka valstu valdbas
biei iet premtas ar sacenanos, un to veicina plai publicti starpvalstu saldzinjumi pc
dadiem rdtjiem, kamr saikne starp ieguldjumiem zinanu veidoan un konkurtspju
joprojm nav skaidra. Autores uzsver neoklasisks ekonomikas teorijas patnbas, kas neauj
o saikni izskaidrot: metodoloisk patnba koncentrans uz ldzsvaru, pie kura
ekonomikai jatgrieas; tirgus mehnisms k ldzeklis resursu efektvam izvietojumam
tautsaimniecb, kamr tehnoloiju lmenis paliek k dotais lielums kaut kas, kas ir
eksogns un atrodas rpus ekonomikas; koncentrans uz cenu konkurtspju, kas ir daudzu
faktoru rezultta; tiek ignorta raoanas organizcijas nozme, aplkojot to k raoanas t.s.
melno kasti
1
.
Lai ar specifiskas zinanas paver konkurtspjas priekrocbu, ja ar konkurtspju
saprotam spju kdu apsteigt (ar gadjum, kad runa ir par labku resursu apsaimniekoanas
veida risinjumu, mris var bt peas gana uz t rina, ka citi t nedara (skat. zil
okena stratija)). Tomr zinanas ir sabiedriska prece: to patri neizsldz iespjas ts
patrt citiem, ja vien zinanas nav iemiesotas konkrt prec, piem., raoanas iekrt,
kuru vienlaikus var izmantot viens ts apkalpotjs
2
. Zinanu apguve var bt drga, tdjdi
pastv iespja, ka noteiktas lietas var netikt pttas un zinanas netikt gtas, ja vien nav
skaidri zinms mris gt peu uz atkljuma rina. Patentu un autortiesbu sistmas
eksistence ir risinjums t.s. pircja nenoteiktbas problmai: katrs vartu specializties
noteiktu jautjumu risinan, piemram, vieni izgudroan, bet otri raoan. Tau
raotjs ne vienmr ne vienmr bs prliecints, ka izgudrojums ir praktiski pielietojams un
pieprass izgudrotja garantiju. Tas nozm, ka izgudrotjs kst par pirmo raotju. Tau tad
izgudrojuma darbbas principi ir skaidri ar prjiem un no vienas puses zd motivcija
iegdties izgudrojumu, bet no otras vajadzba to prdot
3
. Ar jau mints autores M.Mioco
(M.Miozzo) un V.Vola (V.Walsh) aplko inovcijas procesa virztjspkus, iedalot tos k
pieprasjuma puses veicints (demand-pull) inovcijas un no piedvjuma puses nkus
izgudrojuma rezultt apzinti radts (discovery-push) inovcijas. Autores secina, kaapzinti
ieguldjumi zintn un palielints to apjoms nenoved viennozmgi pie augstka dzves
lmea, k to pierdja vairku valstu centieni pc 2. Pasaules kara: ASV, Francija un
Lielbritnija, ieguldja daudz ldzeku zintn un ptniecb, tomr akcentjot militrs
tehnoloijas, kodolierou sistmas u.tml. aktivittes, milzgie ieguldjumi zintn

1
Miozzo M., Walsh V. International Competitiveness and Technological Change. New York: Oxford University
Press, 2006, p. 3-8.
2
Casson M., Dark K., Gulamhussen M.A. Multinational Enterprise, Imperialism and the Knowledge-Driven
State. In: Foreign Direct Investment, Location and Competitiveness. Progress in International Business Research
Volume 2, by Dunning J.H., Gugler Ph. Oxford: Elsevier Ltd., 2008, p. 6.
3
Turpat, 7.


34
neattaisnojs certaj apmr, jo, piemram, Japna ar daudz mazku ieguldjumu apjomu
attiecb pret IKP, tau ieguldot to civilaj nevis militraj sfr, sasniedza straujku
ekonomikas izaugsmi
1
. is ir viens no piemriem, kas apliecina daudzu msdiens populru
konkurtspjas rdtju piesardzgas interpretcijas nepiecieambu, jo rdtja saturs var bt
dziks nek skotnji iet. Pc autores domm izirans starp zinanu izplatanu un
vajadzbu nodroinanau vai peas ganu k prioritti ir viena no galvenajam
konkurtspjas problmm, kas vieno k uzmumus t valstis.
Autore uzskata, ka msdiens konkurtspjas vrtan sastopami atsevii
prspljumi. Teorij un praks sastopamais arguments par to, ka konkurtspja msdiens
saasins un ka du saasinjumu nosaka globalizcija ir viens no diem piemriem.
T.Frdmens (T.Friedman) min daudzus iemeslus, kas dads globalizcijas attstbas pakps
liek 1) valstm domt globli, lai ts uzplauktu, vai vismaz izdzvotu; 2) uzmumiem domt
globli, lai tie uzplauktu, vai vismaz izdzvotu, un 3) indivdiem domt globli, lai uzlabotu
savu dzves lmeni, vai vismaz izdzvotu (to thrive or at least survive
2
). Un ie iemesli
attstjuies vsturiski. Autors tos sauc par 10 faktoriem, kas saaurinjui pasauli
3
: 1989.
gada 9. novembris Berlnes mra sabrukums, jeb brdis, kad kuva skaidrs, ka par vienu
ekonomikas sistmu kst mazk (o faktoru ar citi autori, piem., D.tiglics (J.Stiglitz)
atzm k pagrieziena punktu pieaugoas sacensbas radan pasaul); 1995. gada 9. augusts
diena, kad Netscape kuva publiski pieejams; work flow software jeb daudzu funkciju
veikana, jau bez cilvka starpniecbas, t.i., iekrtu, tehnoloiju lmen, tm nostot attiecgu
signlu vienai otrai; uploading td izpratn, ka ikviens, kas izmanto atbilstoas
tehnoloijas, var ts modifict, papildint un padart pieejamas citiem neprtraukt rem,
izmantojot internetu u.c.; rpakalpojumu izmantoana jeb t.s. outsourcing; kompniju
attlinta dibinana jeb t.s. offshoring; piegdes u attstba; insourcing, jeb, kop ar
loistiku nodarbojas tres puses, tm ir svarga dzika sadarbba ne tikai ar saviem
klientiem, bet ar ar klientu klientiem; neierobeot informcijas plsma: interneta
mekltjprogrammu attstba, elektronisk sarakste utt.; t.s. sterodi, kas nodroina atraanos
nemitg uzvilktbas rem ciparu tehnoloiju attstba, neprtraukta informcijas
apmaia, prstot un redijot datnes, izmantojot internetu telefonu sarunm,
videokonferences, virtuls izklaides rel laika rem un bezvadu tehnoloijas. Tomr tas
vienlaikus nosaka, ka vism mintajm tehnoloijm ir jbt ne vien radtm un darboties
spjgm, bet ar izmantotm pietiekami pla iedzvotju lok; pretj gadjum

1
Miozzo M., Walsh V. International Competitiveness and Technological Change. New York: Oxford University
Press, 2006 p.6-7.
2
Friedman T. The World is Flat. London: Penguin Books, 2006. p. 278.
3
Turpat, p.51-199.


35
konkurtspja saasins vien iedzvotju da, kas dzvo trk un vienlaikus paplains
plaisa ar prjo sabiedrbas dau, kuras rcb nav neviena vai trkst kda no iem tehnoloiju
posmiem. aj kontekst autore piekrt J.Stiglica (J.Stiglitz) uzskatam, ka attstbas valsts, kas
vienkri kst atvrta apkrtjai pasaulei, nebt nesk baudt globalizcijas augus. Pat ja ts
IKP pieaug, izaugsme var nebt ilgtspjga vai uzturama. Un pat ja t ir uzturama ilgk
laik, ir iespjama situcija, ka lielk sabiedrbas daa aj proces kst par zaudtjiem
1
.
Autore neuzskata, ka is ir k ieteikums vrsties pie socils politikas td izpratn k tas tika
pieemts komandekonomik, tau socils politikas paas par sevi kst aizvien populrkas
un socils problmas kst aizvien daudzveidgkas. Ldzgu problmu aplko ar
H.H.rtrands (H.H.Chartrand), demonstrjot savstarpji pretrungo virzanos vienlaikus uz
pareguljou tirgu un vienlaikus minot taj ieviest reguljous mehnismus un atzmjot
agrks ekonomisks domas kdainos piemumus, par t.s. beigu stvokli (komna). Iemesls
nebija zinmas daudzas tehnoloiju iespjas (kaut vai elektroniska norinu reistrcija un
informcijas uzkrana), sabiedrisko procesu prmaias un ar to saistt tl k ekonomisk
domas attstba. Ldz ar Berlnes mra sabrukumu praktiski beidza pastvt tiekans uz
pilngu plnveida ekonomiku, savukrt daudzas socili orienttas (un atsevias socilistiski
orienttas) valstis msdiens ir PTO (kas savukrt ir uz savstarpjiem noteikumiem balsttas
suverenittes viens no paraugiem) dalbnieces
2
.
Starpvalstu tirdzniecbas organizciju evolcija ir viens no piemriem, k mierg ce
risint godgas saimniecisks darbbas principilos jautjumus. Tau resursu
apsaimniekoanas optimizanas jautjuma risinanai ir ar citi piemri. Ja valstu veidoans
proces, kad zemeslodes iedzvotju skaits bija ievrojami mazks un bija sastopamas t.s.
neskarts teritorijas, tad msdiens pasaules politisk karte ir praktiski sadalta un konfliktu
objekts parasti ir konkrtas teritorijas un ts resursu patiess piederbas noskaidroana.
Pieemot, ka konkurencei un konkurtspjai tautsaimniecb piemt k ekonomiskais, t
politiskais aspekts, tad ES priektece Eiropas Ogu un Trauda Kopiena, kas veidojs drz
pc 2.Pasaules kara, ir viens no diem piemriem: autore to liel mr uztver k
diplomtisku veidu, k ar savstarpju lgumu paldzbu radt kopgas intereses un kopgas
rpes jautjumos, kur citkrt resursu sadale vartu tikt risinta ar militriem pamieniem.
Starpvalstu vienoans par resursu apsaimniekoanas optimlo risinjumu piemri ir
ar vienoans par dabas resursu izmantoanu, atjaunoanu, piesrojuma lmea regulanu.
eit gan, pc autores domm, ieviestais kvotu tirdzniecbas mehnisms zinm mr degrad
vienoans btbu, jo valstij, kura pilnb neizmanto, piemram, siltumnca efekta gzu

1
Stiglitz J. Making Globalization Work. London: Penguin Books, 2007, p. 26.
2
Chartrand H.H. The Competitiveness of Nations in a Global Knowledge-Based Economy. Saarbrcken VDM
Verlag Dr. Mller, 2007, p. 206-215.


36
izmeu kvotas, bet prdod ts kaimivalstm, nav motivcijas dai rcbai, jo atmosfr
nonkuo izmeu ietekmi t juts paaugstinta piesrojuma d kaimivalst. Turklt kvotu
tirdzniecbas mehnisms var radt situciju, ka izmei koncentrjas kd noteikt teritorij,
paaugstinot ekoloisko katastrofu riskus un tdjdi nemaz neatrisinot starpvalstu vienoans
btbu ekoloijas jom. Autore secina, ka ekonomisks politikas pretrunas izpauas k lokl,
t ar globl mrog. Piemram, kvotu sistmu pastvana raoan un tirdzniecb ES pc
autores domm nav pilnb attiecinma uz ilgtspjgu resursu apsaimniekoanas stratiju, k
ar ar klasteru darbbas veicinanu (jo to sekmgai darbbai nepiecieama t.s. kritisk masa
gan minimlais raoanas un patria, k ar resursu izmantoanas apjoms). Globl mrog
o problmu daji rada ar nacionlu valstu veidoans vsture, ldz ar to ir iespjams, ka
optimlais resursu apsaimniekoanas modelis prastu tdu resursu apvienoanu un mobilitti,
kas eogrfiski atrodas, piemram, kaimivalstu teritorijs un ko ir ar valodas un kultras
barjera (viens no aspektiem, kas, piemram, ES ietvaros nenodroina pat viena resursa
darbaspka pilngu mobilitti). Autore uzskata, ka globl mrog saglabjoties
konkurtspjas koncepcijm, kas tendtas uz prkuma pozciju k vlamo stvokli, sagaida
izirans starp saimnieciskuma principiem un nacionliem principiem. Citiem vrdiem
minimizcijas un maksimizcijas uzdevuma risinana valstisk un pat globl lmen. Par
prkuma pozciju (vai nu ekonomisku vai politisku apsvrumu d) k konkurtspjas
stratijas elementu liecina msdienu spcgko tautsaimniecbu, piem., ES un ASV
ilgtermia attstbas plni.
ASV konkurtspjas padome
1
tika izveidota 1986. gad, kad tautsaimniecba
piedzvoja nelabvlgko attstbas posmu kop 2. Pasaules kara. Padomes darbbas uzdevumi
ir radt inovatvas sabiedrisks politikas risinjumus un novrtt ASV pozciju globlaj tirg,
lai noteiktu galvenos rus un iespjas. Institcija nedefin, kas ir konkurtspja, tau
defin t.s. sistmas vlamo stvokli padart ASV par lderekonomiku
2
. Interesanti, ka tiei
tds pats mris padart ES par konkurtspjgko pasaules tautsaimniecbu ldz noteiktam
laika periodam ir defints Lisabonas stratij. Ttad ar aj gadjum jtama sacensba k
pamris, un tas norda, ka attstbas mris ir ne vien iedzvotju vajadzbu nodroinana,
apsaimniekojot rcb esoos resursus, bet ar varas pozcijas nodroinana un paturana
drobas nolkos. Neraugoties, ka ES ir sava konkurtspjas padome
3
, kas sapulcjas 5-6-
reizes gada laik, atbilstoi Lisabonas stratijai tas ir katras dalbvalsts uzdevums rpties
par veidu, k sasniedzami stratiskie mri. Tdjdi nav prsteidzoi, ka gan vairks ES
valsts, gan ar cits Eiropas valsts darbojas institcijas, kas pastvgi izvrt tautsaimniecbas

1
http://www.compete.org/about-us/ Atsauce: 12.03.2010
2
http://www.compete.org/publications/detail/1307/compete-impact/ Atsauce: 12.03.2010
3
http://www.consilium.europa.eu/showPage.aspx?id=412&lang=en Atsauce: 19.11.2009.


37
konkurtspju neatkargi no dada veida starptautiskajiem ranjumiem un sniedz politikas
rekomendcijas mrtiecgai konkurtspjas pozcijas uzlaboanai. Piemram, Horvtij
kop 2002. gada darbojas Nacionl konkurtspjas padome, kuras 21 locekli nominjusi
valdba. Galvenais mris ir pastvga konkurtspjas un produktivittes pieauguma
veicinana pieaugoa labkljbas lmea kontekst. Horvtijas nacionl konkurtspjas
padome veido dadas publikcijas, tostarp Konkurtspjas gada prskatu, kas iznk kop
2004.gada.
Grieijas valsts konkurtspjas un attstbas padome, kuras mris ir plnot un
uzraudzt Nacionls konkurtspjas un attstbas stratijas ievieanu, iesaistot stratijas
stenoan socilos partnerus
1
, izmanto konkurtspjas definciju atbilstoi Lisabonas
stratijai. Padomes uzdevumos ietilpst ar konkurtspjas novrtana un ziojuma
sagatavoana, tdjdi Grieijas valsts konkurtspjas un attstba padome ir izstrdjusi savu
vrtanas sistmu t.s. piramdas metodi, kur tiek vrtta dadu faktoru ietekme un
konkurtspju
Nacionlo konkurtspjas padomi rij
2
1997. gad k dau no Partnerba 2000
lguma. dibinja valdba, un t inform parlamentu par galvenajiem konkurtspjas
izaicinjumiem un piedv rekomendcijas un ekonomisks politikas prmaiu iespjas, lai
nodrointu rijas konkurtspjas pozciju. Ik gadu Nacionl konkurtspjas padome public
plau, divdagu konkurtspjas ziojumu, kur galvenokrt izmanto saldzinanas metodi
140 rdtju saldzinanu ar svargkajm tirdzniecbas partnervalstm (tostarp galvenokrt
ES un OECD valstis), un is ziojums sastv no saldzino novrtjuma un turpmko
izaicinjumu apskata. Neraugoties uz jau visai ilgstoo darbbu, savos prskatos rijas
Nacionl konkurtspjas padome strikti nedefin, kas tiek saprasts ar jdzienu, un kas tiei ir
stratiskais mris, tomr run, piemram, par konkurtspjas atjaunoanu (ttad, ir
noprotams, ka t ir iepriekjos periodos vjinjusies) un skaidro konkurtspjas atjaunoanu
k pamatu augstka dzves lmea uzturanai.
Ar ehijas Konkurtspjas padome nedefin konkurtspju, sav ikgadj
publikcij nordot uz formuljuma saretbu, tomr t veic pc konkrtas sistmas veidotu
ptjumu konkurtspjas vrtjumu, pamatojoties uz institucionliem aspektiem, ko
iespjams izvrtt iekzem. Padomes mris ir sniegt izsvrtu, objektvu vakardienas
valdbas politikas iznkumu skaidrojumu, k ar nodroint statistiku pamatojumu tam, k
politika btu mainma
3
. Runa praktiski ir par uzmjdarbbas vides veidoanu, un mint

1
http://www.competitive-greece.gr/greece/definitions/3/article/11524/Article.aspx Atsauce: 12.03.2010
2
http://www.competitiveness.ie/ Atsauce: 17.12.2009
3
Czech Competitiveness Report 2009. The council on Czech Competitiveness. pieejams interneta vietn:
http://www.czechcompete.cz/. Atsauce 18.02.2010.


38
vrtjuma sistma ietver 6 rdtju bloku izvrtjumu indeksu veid saldzinjum ar konkrtu
valstu loku, un nosakot indeksu atirbu robevrtbas, pie kurm ehijas tautsaimniecbas
politikas attstba vrtjama k apmierinoa. Tdjdi visprj politikas konkurtspja tiek
vrtta visprgi, aplkota no likumdoanas ietvara viedoka, sabiedrisks prvaldanas
(regulanas) viedoka, fizisks infrastruktras, cilvkresursu, k ar fiskls un monetrs
politikas viedoka. Katrai no jomm tiek veidots statistiskais modelis, k ar viedoku aptauja,
td veid prstvot Autore pai vlas atzmt resursu izmantoanas radtju iekauanu, jo
tas liecina par konkurtspjas aplkoanu ilgtspjas kontekst. Tiesa, prskata autori norda
uz grtbm daudzu rdtju iegan un pieejamb, k ar saldzinmb starp valstm, un
redzams ar tas, ka vrtjuma veikana prasa plau starptautisko sadarbbu.
o un citu valstu piemri nebt neliecina, ka konkurtspjas padomes vai ldzgas
institcijas nodibinana garant konkurtspjas nodroinanu: valstis, kuru piemrus autore
min, vairkos starptautiskos vrtjumos atsevios aspektos ieem ne prk augstas pozcijas,
tomr to var interprett dadi (skat. attlu 3.da, Latvijas konkurtspjas starptautisko
vrtjumu kontekst). Tau sistmiskas pieejas konkurtspjas vrtanai ievieana un
stenoana (neatkargi no uzdevuma veicja) var paldzt veidot mrtiecgu un saskaotu
tautsaimniecbas attstbas stratiju ilgkam laika periodam ar savstarpji
nekonfliktjoiem mriem un uzdevumiem.
Tautsaimniecbas konkurtspjas teorija liel mr sakojas tirdzniecbas teorijs, un
tirdzniecbas potencila palielinana k ekonomikas politikas izaicinjums, tpat k eksporta
veicinanas programmas nav sveas ar msdiens, tomr vsturiski konkurtspjas jdziens
d kontekst nav ticis lietots, tau ir meklti veidi, k nodroint augstku labkljbas lmeni
valst, jeb risints jautjums par to, k konkrtas valsts sabiedrba kopum var nopelnt vairk
(abstrahsimies eit no ienkumu prdales jautjuma), tai skait, izmantojot rjs
tirdzniecbas sniegts iespjas. Citiem vrdiem, ekonomikas politiku, lai ko t ar ietvertu,
nosaka sabiedrbas (vai ts prstvju, ekonomikas politikas veidotju) izpratne par t.s.
sistmas (tautsaimniecbas) vai ts dau vlamo stvokli un/vai vlamo attstbas virzienu.
Ekonomik plai pazstamas ir pieejas, kas balsts uz nodrointbu ar resursiem, to relatvo
attiecbu starp valstm, k ar faktoru relatvajm izmaksm preu raoan un no t izrietoo
specializciju raoan un rj tirdzniecb. Mris pc iespjas lielku ienkumu gana
sabiedrbas vajadzbu nodroinanai iekzem, neatkargi no t, vai tas tiek darts veid, kas
citm valstm izsldz ldzgas iespjas, vai n. Ir interesanti ievrot, ka par spti starptautisks
tirdzniecbas liberalizcijas centieniem un tieksmei pc izgltotas sabiedrbas, moderno
tehnoloiju izplatans un to pieejambas un prasmju nodroinanas arvien lielkai
sabiedrbas daai, valstis un to savienbas izvlas formult un veidot savas konkurtspjas


39
nodroinanas stratijas pc prkuma pozcijas principa un nereti ar ar win-lose
nosacjumu.
Autore secina, ka msdienu konkurtspjas stratiju galven problma ir tieksme pc
diviem mriem: superiority jeb prkuma pozcijas nostiprinana ir kopsol ar
ierobeojumu uzturanu licencanas krtbu, kvotu sistmu, patentanu, izgudrojumu
aizsardzbu, diskriminjou rjs tirdzniecbas politiku u.c. aspektiem; bet no otras puses
nodroint pc iespjas pieeju vism precm un pakalpojumiem, veicint moderno tehnoloiju
apguvi un lietoanu, k ar faktoru mobilitti tas ir glui pretji resursu prvaldan prasa
daudz, vienoans par to, kas starpvalstu ekonomiskaj politik var bt kopgs vai
saskaots.
Valstu starptautiskajos saldzinjumos, kas it k uzspie konkurences (k sacensbas)
saasinjumu, savukrt ir grti pierdt atseviu rdtju lietderbu no t viedoka, ka pc
konkrta o rdtju lmea sasnieganas vajadztu tiekties. Lai pardtu, ka viena valsts ir
prk pozcij, it k btu jvienojas par kritrijiem, k sti vrtt dzves lmeni. Vai valstij
labk (lietdergk) ir ieemt 2% vai 20% arj tirg, vai ar ir labi spt nodroint iekj
tirgus vajadzbas? Vai lietdergk ir dzvot 25 vai 75 m
2
platb uz 1 iedzvotju; vai jebkur
patria skaitlis, kas ir lielks nozm augstku dzves lmeni un tiem liecina par ilgtspjgu
resursu izvietojumu? is vartu bt viens no iemesliem, kd konkurtspju joprojm defin
tik atirgi. Autore ar uzskata, ka vrtbas un dzves lmea kvalittes kritriji un vrtbu
sistmas atirgs valsts/reionos daji iespaido ar starptautisku konkurtspjas ptjumu
rezulttus jeb valstu ranjumu, jo tie ietver daudzus kvalitatvos rdtjus, kur ietami
vienda dadu valstu uzmumu atbilde, piem., uz jautjumu par birokrtiskiem riem
vai korupciju saistb ar uzmjdarbbas uzskanu, var sev ietvert pilngi atirgu
informciju. Subjektvais uztvrums tpat iespaido ar atseviu valstu pastiprintu
pievranos ldzsvara efektvo valtas kursu ptjumiem, kamr citas valstis pastiprinti pta
darba raguma atpalikanas clous no kdas noteiktas valsts (tas skk aplkots 2. da,
saldzinot IMD un WEF ptjumus). Spnijas Centrls bankas ekonomisti S.Bravo (S.Bravo)
un E.Gordo (E.Gordo), piemram, atzm, ka konkurtspjas uzlabojums pamat balsts uz
piedvjuma politiku, kas nodroina zinanu ieguves un tlknodoanas procesus un paldz
radt uzmjdarbbas vidi un pietiekami elastgus preu un pakalpojumu tirgus ar kapacitti
un iespjm pielgoties tehnoloiskajm prmaim globlaj vid
1
. Tomr, ldzgi k to
atzm (Mioco (M.Miozzo) un Vola (V.Walsh)), autore piekrt uzskatam, ka piedvjuma
puses "uzspiesta" inovcija ne vienmr uztverama pozitvi ne vien td, ka t vartu bt

1
Bravo S., Gordo E. Competitiveness analysis. In: The analysis of Spanish Economy: data instruments and
procedures. Servicio de studios del Banco de Espaa, 2006, p. 463.


40
prliekus saistta ar potencilajm militrajm vajadzbm (ko savukrt ir grti novrtt, jo
vajadzba pc drobas ir svarga), bet gan td, ka das inovcijas nereti rodas k
uzmumu sacensbas rezultts radt jaunu preci vai pakalpojumu k pamri, un tas ne
vienmr izriet no pieprasjuma puses vajadzbm, k ar ne vienmr ir saistts ar koordintu un
ilgtspjgu resursu izlietojumu (piemram, viena raotja dadu mobilo telefonu modeu
akumulatoru ldtju periodiska nomaia), kas savukrt saists ar citu neprtraukta inovatv
procesa problmu atirbu starp preces fizisko un morlo novecojumu, kura ilgums var bt
nozmgi atirgs.


41
2.TAUTSAIMNIECBAS KONKURTSPJAS POZCIJAS UN
DINAMIKAS ANALZES METODOLOISKAIS PAMATS: AGRESVS
UN ILGTSPJAS PIEEJAS METOU KRITISKS VRTJUMS
2.1. rjs tirdzniecbas intensitti raksturojoie rdtji un to
interpretcija konkurtspjas vrtanas agresvs pieejas kontekst

Tautsaimniecbas konkurtspjas msdienu teorija attstjusies no tirdzniecbas
teorijm, td ar msdienu konkurtspjas analz tautsaimniecbas lmen biei domin
ideja par prkumu, eksporta palielinanu, importa aizstanu u.c. konkurtspjas
apliecinjumiem, kas vienlaikus ir pretrun ar centieniem liberalizt starpvalstu tirdzniecbu.
Valsts vietas noteikana pasaules tirdzniecb raksturo biek sastopamo pieeju
tautsaimniecbas konkurtspjas vrtjumiem t.s. agresvo pieeju. Ar rjs tirdzniecbas
intensitti raksturojoajiem rdtjiem tautsaimniecbas konkurtspjas kontekst autore
apzm rdtjus, kas raksturo valsts spju dadu faktoru ietekm (tostarp eogrfisko un
politisko) palielint ienkumus, intensificjot rjs tirdzniecbas plsmas, dadojot to
struktru. da veida konkurtspjas analze ietver:
- tirgus dau analzi (jo lielka tirgus daa, jo spcgka ir konkurtspjas pozcija), kas
visbiek ir konkrts valsts eksporta patsvara pasaul vai savu nozmgko
tirdzniecbas partnervalstu tirgos noteikanu:
o k dau no to importa, %;
o k dau no to kopj iekzemes pieprasjuma nodroinjuma, % (td gadjum
tiek emts vr, ka daa saraot tiek patrta iekzem, un daa patria tiek
importta);
o autore aprina un lieto ar kopjs izlaides (otput) attiecbu pret noteikt tirgus
(reiona) kopjo izlaidi, abstrahjoties no t, kur un kur posm (gala vai
starppatri) patr saraoto preci vai pakalpojumu, jo tas zinm mr atspoguo
raoanas kapacitti;
o dinamikas kontekst autore ievie koritu rdtju: tirgus dau dinamikas
indeksu (pret bzi) korijot ar iedzvotju skaita dinamikas indeksu (pret tdu
pau bzi), tiek iegts eksporta ekspansijas indekss (tirgus daas pieauguma
indekss reizints ar iedzvotju skaita pieauguma indeksu noteikt laika period
skat. grafisko piemru darba 3.da), kas no agresvs vrtanas pieejas viedoka
parda, k tautsaimniecbas ietekme pasaules tirg maintos, ja to radtu nemaings
iedzvotju skaits, jeb viena iedzvotja eksporta radanas kapacitte;
o nemaingu tirgus dau analzi (constant market shares analysis)


42
- ekonomikas atvrtbas pakpes izvrtjumu
o k rjs tirdzniecbas apgrozjuma attiecbu pret IKP, %;
o k importa iekuves iekzemes tirg jeb importa attiecbas pret IKP
aprinanu;
- tirdzniecbas struktras novrtanu (diversifikciju vienas valsts ietvaros var
mrt procentuli, tau struktras dinamiku btu vieglk novrtt un starp valstm
saldzint, izmantojot t.s. Herfindla-Hirmana (Herfindahl-Hirschmann)
koncentrcijas indeksu
1
(HHI). Tas ir indekss, kas pamat nk no
mikroekonomikas un tiek lietots tirgus koncentrcijas vrtanai, lai noskaidrotu,
vai prk neliels tirgus dalbnieku skaits neieem tirg prk lielu vietu. rj
tirdzniecb vai raoanas struktr tas pardtu pietiekamu vai nepietiekamu
diversifikcijas pakpi, turklt viendi detaliztas un viendi klasifictas
tirdzniecbas struktras gadjum to iespjams saldzint starp valstm (turpret
procentul struktra sti neauj novrtt, kurai no valstm diversifikcijas pakpe
ir augstka un tdjdi atkarba no konkrtas preces tirgus svrstbm ir mazka).
Indekss ir tirgus dalbnieku patsvara tirg kvadrtu summa un tiek uzskatts par
augstu, ja t vrtba prsniedz 1800. Viegli pamant, ka jo mazks struktras
elementu skaits, jo indekss ir augstks, tdjdi, izvloties tirdzniecbas struktru
saldzinanai, tai jbt pietiekami detaliztai un viendi klasifictai starp valstm.
Indeksa mnuss, ja tiek vrtta t absolt vrtba, ir t atkarba no ptm rdtja
struktras detaliztbas pakpes. is trkums nav aktuls, a abstrahjas no HHI
absolts vrtbas un pievras viengi HHI saldzinjumam ar pagtnes vrtbm
vai HHI cits valsts.
- t k agresvs teorijas paredz maksimla labuma banu rj tirdzniecb, tad
svargi ir novrtt ar tirdzniecbas bilanci un maksjumu bilances krtjo
maksjumu konta stvokli;
- eksporta potencila novrtanu (gravitcijas modei).
Saistb ar pirmajiem mintajiem rdtjiem daudz diskusijas starptautiskaj literatr
ir veltts tam, vai ekonomikas atvrtbas pakpe (ja t ir lielka) nosaka vairk iespju
ekonomikas izaugsmei. Autore uzskata, ka viens no btiskiem parametriem aj zi ir
ekonomikas lielums un resursu pieejamba, jo piem., ASV ir relatvi slgta valsts (rj
tirdzniecba veido tikai daus procentus no IKP), tau konkurtspjas zi starptautisko
ranjumos t sistemtiski ieem augstu vietu un ar ienkumu lmenis ASV ir viens no
augstkajiem pasaul.

1
Avots: http://concurences.com/article.php3?id_article=12257&lang=en Atsauce: 12.03.2010


43
No tirdzniecbas un maksjumu bilances vrtanas viedoka ir vrts ievrot dus
galvenos principus:
1) tirdzniecbas bilance tpat k krtjo maksjumu konta saldo ir informatvka, ja ir
izteikta relatv izteiksm pret IKP;
2) ja tirdzniecbas bilance ir sliktka nek vairkumam galveno tirdzniecbas
partnervalstu, ir svargi, vai to rada patria preu vai kapitlpreu imports, uzskatot, ka
kapitlpreu un starppatria preu imports, ir mazk bstams, jo tas potencili rada iespju
gan palielint iekzemes piedvjumu gan eksportu;
3) ldzgi, ja krtjo maksjumu konta saldo ir negatvs (kas mazai atvrtai ekonomikai ir
raksturgi), un sliktks nek vairkumam galveno tirdzniecbas partnervalstu, ir svargi
noteikt, vai to sedz ilgtermia pardu nerados kapitla plsmas.
Valsts vieta pasaules tirdzniecb var bt visai neliela, tau vienlaikus t var bt
pilnb izmantota vai neizmantota. Eksporta potencila vrtana ar gravitcijas modea
paldzbu mina izskaidrot, vai valsts pilnb izmanto savas tirdzniecbas iespjas tiktl, cik
to nosaka ekonomikas lielums (ienkumu lmenis) un attlums starp valstm, k ar nozmgi
papildus faktori (atraans pie jtas, politisk iekrta u.tml.). Metodes lietojums jau pats par
sevi norda uz agresvo pieeju konkurtspjas vrtanai, jo vienlaikus saskaras ar jautjumu,
vai ekonomikas atvrtbai, it pai maz valst, ir pietiekama motivcija. K jau to saka
modea nosaukums, tas patiem aizgts no I.tona gravitcijas likuma, kur gravitciju
(pievilkanos) starp fiziskiem ermeiem izskaidro to masa un attlums. Prceot o likumu
ekonomik, tirdzniecbas apjomam starp divm valstm vajadztu bt proporcionlam to
ekonomikas masai un apgriezti proporcionlai attlumam starp valstm, turklt katrs no im
lielumiem pakp, kas jnosaka model. Ldz ar to skotnja modea pieraksts vartu bt:
o |
D Y kY T
Y
X M
=
, (2.1.)
Kur Y apzm ienkumu lmeni (IKP), ar atbilstoajiem indeksiem katr no valstm, kas
savstarpji tirgojas, un D ir attlumus (transportanas izmaksas) raksturojos rdtjs.
Pakpe, kd katrs no maingajiem ietekm sagaidmo tirdzniecbas apjomu, ir japrina.
Liner form koeficientiem vajadztu nordt uz to, ka tirdzniecba starp divm valstm ir
pozitvi atkarga no o valstu ekonomikas lieluma (pc IKP) un negatvi no attluma starp
valstm:
) ( ) ( ) ( ) (
3 2 1
D Log Y Log Y Log T Log
X M
| | | o + + + = (2.2.)
ai gadjum attlums tiek izteikts td pa form k prjie strukturlie maingie, tomr
tre maing viet mdz rakstt f(D), kas apraksta funkciju, kas izsaka attluma ietekmi uz
gaidmo tirdzniecbas apjomu, emot vr virkni transportanas izmaksas noteicoo faktoru.


44
Parasti ds visprgs gravitcijas modelis uzrda visnota labus rezulttus un tiek saemti
gaidtie negatvie un pozitvie koeficienti t, k to vartu pamatot ar ekonomikas teoriju.
Tomr ir skaidrs, ka daudzu valstu tirdzniecbu nebt pietiekami neizskaidro ekonomikas
lielums un tuvums. Ir virkne diskriminjou vai tiei pretji tirdzniecbu veicinou gumu,
starpvalstu vienoanos, politiskie apstki, infrastruktra, kopga valoda u.c. faktori. Ttad, lai
izskaidrotu tirdzniecbu (T) starp valstm, ir vrts emt vr vairk maingo, ieskaitot
mkslgos maingos, (t.s. dummy variables), modeli visprgi pierakstot d form:

=
+ + + + =
p
s
s s X M
G D Log Y Log Y Log T Log
1
3 2 1
) ( ) ( ) ( ) ( | | | o
, (2.3.)
jeb
) exp( ) exp(
1
s s
p
s
Y
X M
G D Y Y T o
o |
[
=
=
, (2.4.)
1

kur ar G apzmti mkslgie maingie (to skaits ir p).
Tirdzniecbas potencila izmantoana atspoguo rjs tirdzniecbas apjoma attiecbu
pret sagaidmo ts vrtbu, pie dotiem strukturlajiem nosacjumiem. Vispirms tiek aprinta
vidj sagaidm tirdzniecbas apjoma vrtba starp valstm, un pc tam, attiecinot iegto
vrtbu pret faktisko, tiek iegts rdtjs, kur izsaka tirdzniecbas potencila izmantoanas
pakpi. Ldz ar to tirdzniecbas potencila izmantoana parda, par cik augstk vai zemk,
saldzinot ar vidjo lmeni noteikt valstu grup atrodas konkrt valsts. Metode ietver
pozcijas noteikanu, bet tiklab ar ts dinamiku.
Var argumentt pret to, ka vartu paauties uz da tipa konkurtspjas analzi (t.i.,
caur tirdzniecbas plsmu analzi). Lk, atsevii piemri.
1.piemrs. Augoa daa eksporta tirgos. No tautsaimniecbas konkurtspjas viedoka
tas tomr vartu bt destruktvs uzstdjums. Tirgus dau pieaugums ir viena no plak
lietotajm konkurtspju raksturojoajm rezultatvajm pazmm: jo lielka ir noteiktas
tautsaimniecbas eksporta daa pasaules (reiona u.tml.) tirg, jo konkurtspjgka ir
tautsaimniecba. Parasti k faktorl pazme tiek izraudzts kds no cenu vai izmaksu
konkurtspjas rdtjiem, nereti ar rel kursa dinamika un t novirzes no ldzsvara lmea.
Tomr, pirmkrt, var tikt novrots sakarbas trkums starp cenu un izmaksu relatvo lmeu
kpumu un tirgus dau zudumu, gan attstbas un/vai prejas ekonomikas valsts (SVF
ptjumi), gan t.s. liels tautsaimniecbs, k, piemram, ASV vai Eiro zon. S.Guiju
(S.Gillou)
2
atzm, ka diverence augstu tehnoloiju nozaru attstb ASV un Eiro zon kop
1990. gada nav negatvi ietekmjusi eksportu un tirgus daas, turklt secgos periodos tiek

1
Metodes aprakst formulas no Christie E. Potential Trade in Southeast Europe: A Gravity Model Approach,
WIIW Working Papers, no. 21, March 2002. Short version in: South East Europe Review, Issue 04/2002.
2
Gillou S. Competitiveness and export market shares in high tech industries in the US and the EMU countries: A
comparative study. OFCE Document de travail No 2006-18, p. 2.


45
novrota gan pozitva sakarba (t.s. Kaldora paradokss), gan ar negatva sakarba starp
vienbas darbaspka izmaksu pieaugumu un tirgus dau lielumu. Otrkrt, k autore atzm,
tirgus dau ieemanai no tautsaimniecbas viedoka var piemist destruktvs saturs. Ja
uzmums vartu orientt savu darbbu uz lielkas tirgus daas ieganu, izstumjot citus
dalbniekus no tirgus, tad tautsaimniecbas gadjum tas nozmtu orientanos uz citas
tautsaimniecbas izstumanu no kartes. K redzams 2.1. attl a), valstis A, B, C, un D (ts
veido visu pasaules tirdzniecbu) uztur vienmrgu tirdzniecbas plsmu un no agresvs
stratijas viedoka nav pamata uzskatt kdu no tm par konkurtspjgku.


a)


b










c)
2.1.att.a), b), c). Tautsaimniecbas tirgus daas palielinanas stratija
1


Lai valsts A vartu nemitgi vairk eksportt (zas bultas kst dominjoas, 2.1.att.b)), B, C,
D jbt iespjai par to makst; un A ir jbt visiem resursiem, turklt tiem bezgalgi jpieaug
vai ar tie tomr jimport (sarkans bultas, 2.1.att.b)) no B, C, D, kas savukrt nozm, ka A

1
Autores veidota shma
A
D
C


B
D
B
C
A
ABCD




46
nevar premt visu tirgu, pastvot prjm valstm).Vai ar pakpeniski aplkotais valstu
kopums kst par kopgu tautsaimniecbu (2.1.att. c)). Lai ar dzvaj dab indivdiem ir
tieksme sacensties, izrdties un uzvart, par to kaut ko iegstot, tomr tautsaimniecbas
lmen ds uzstdjums var kt bstams, kamr pastv nacionlas valstis iedzvotju
kopums, kas noteikt teritorij vienojas par sadzves krtbu, ar mri kopgi efektvk
apsaimniekot resursus savu vajadzbu nodroinanai. K mints darba pirmaj da, autore
uzskata, ka tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas kontekst lietdergka btu kopj
piedvjuma radanas koncepcija, nek eksporta daas vrtana rj tirg, un iesaka
izmantot individulas valsts kopj piedvjuma (izlaide jeb output) attiecbu pret vidjo
svrto rdtju reion, galveno tirdzniecbas partnervalstu lok vai pasaul, turklt emot
vr iedzvotju skaita izmaias e rdtji btu lietdergki, ja tiek aprinti uz 1
iedzvotju. Autore uzskata, ka tirgus daas pieaugums vl neliecina par konkurtspju, ja
mrm to k vienas valsts eksporta patsvaru citas valsts import: importtja valsts var kt
par spcgku iekj pieprasjuma nodrointju un importt relatvi mazk, k rezultt dau
valstu daa ts import var izskatties lielka. Td autore k iepriek mints, par lietdergku
uzskata tirgus dau ptanu visa pieprasjuma nodroinjuma kontekst, bet no agresvs
konkurtspjas stratijas viedoka lietdergk vartu bt aplkot eksporta ekspansijas
indeksu, kas parda viena iedzvotja spju enert eksporta ienkumus (ja tie uzstdti par
ekonomisks politikas mri): eksporta ekspansijas pozitvs lielums vienlaikus ar kopjs
tirgus daas kritumu vai relatvi mazku pieaugumu var liecint, ka problma ir nevis spj
eksportt, bet gan, piemram, socilajs problms, kuru d sark iedzvotju skaits
(dzimstbu, migrciju ietekmjoie faktori).
Ar pavisam nesenos ptjumos eksporta tirgus dau analze tiek uzlkota k
konkurtspjas mraukla. Piemram, E.Skrinere
1
(E.Skriner), izmanto konstanto tirgus dau
pieeju, lai novrttu Austrijas konkurtspju saistb ar eksporta sektora specializciju.
Saska ar metodi valstij jsaglab nemainga daa pasaules tirg, ievrojot to, ka mains
produktu specifikcija un noieta tirgi, k ar cenas. Tomr dam argumentam ldzgi k
daudziem ldzsvaru raksturojoiem rdtjiem piemt skotnjs pozcijas novrtanas
problma: tirgus daas var tiekties saglabt tad, ja uzskatm, ka ts ir optimlas.
2.piemrs. Augsto tehnoloiju preu patsvars eksport ir primrs, jo liecina par augstu
pievienoto vrtbu un produktivitti (o problmu konkurtspjas analzes kontekst atzm
P.Krugmans (P.Krugman), runjot par to k par bstamu apsstbu un ekonomisks analzes
neprecizittm aj ptniecbas virzien). Autore prliecins, ka augstas tehnoloijas nav

1
Skriner E. Competitiveness and Specialization of the Austrian Export Sector. A Constant-Market-Shares
Analysis. Vienna: Institute for Advanced Studie, 2009, p. 2.



47
identificjamas ar augstu pievienoto vrtbu. Lai ar dakrt konkurtspjas analze sliecas uz
konkurtspjas piedvanu augstm tehnoloijm un augsto tehnoloiju preu un
pakalpojumu patsvaram eksport, is apgalvojums nereti balsts uz piemumu, ko tomr
neapliecina dati, proti, ka augstu tehnoloiju komponente paldz nodroint augstu pievienoto
vrtbu, un tdjdi pieaugous ienkumus no rjs tirdzniecbas. Dadu starpvalstu
institciju vrtjum konkurtspjgko tautsaimniecbu vid pasaul ir ASV, veice, Dnija,
Vcija, Somija u.c. Vism im valstm nav publiski pieejama viendi detalizta rpniecbas
izlaides statistika (output) un pievienot vrtba, tomr autore prliecins, ka lielkoties
augstk pievienot vrtba raksturga finanu pakalpojumu jom un darjumos ar nekustamo
paumu, bet no preu raoanas nozarm koksa un naftas prstrdes produktu raoan,
ieguves rpniecb, tabakas raoan, enerijas raoan. Citiem vrdiem ts iz nozares, kas
nepieder pie starptautiski klasifictm augstu tehnoloiju jomm, un/vai saisttas ar neelastgu
pieprasjumu, piem., energoresursiem, k ar atkarbu izraisoas preces. 2.1.tabul autore
aprinjusi, kurs nozars raksturga augstk pievienot vrtba, piem. Somij un Vcij,
2007. gad, bet secinjumi saldzinjum ar iepriekjiem gadiem praktiski nemains.

2.1. tabula
Nozares ar augstko pievienoto vrtbu uz vienu nodarbinto Somij un Vcij 2007.
gad
1


Nozares ar augstko pievienoto vrtbu uz 1
nodarbinto Somij:
Nozares ar augstko pievienoto vrtbu uz 1
nodarbinto Vcij:
Darbbs ar nekustamo paumu (6,7 reizes
augstka nek vidji tautsaimniecb);
Koksa, naftas prstrdes produktu raoan
Elektroenerijas, dens un siltumapgd;
Radio, TV un sakaru ldzeku raoan (oti
atpaliek no iepriek mintajm);
Meizstrd (2,6 reizes augstka nek
vidji tautsaimniecb)
Darbbs ar nekustamo paumu; (>10
reizes augstka nek vidji tautsaimniecb);
Manu un iekrtu iznoman;
Naftas un dabasgzes ieguv un ts
uzraudzan
denstransporta prvadjumos;
Elektroenerijas, dens un siltumapgd;
Tabakas raoan (2,8 reizes augstka nek
vidji tautsaimniecb))

Saska ar P.Krugmana (P.Krugman) apriniem
2
, ASV tabakas izstrdjumu raoan PV
uz 1 nodarbinto vl vairk prsniedz vidjo lmeni tautsaimniecb, tikmr, piem., lidmanu
raoan t ir daudz zemka, kas pc autores domm saistts ar 2 aspektiem: tehnoloiju
izmantoanu, ko ieprk, tau nerao pati nozare, kas rada produktu un augstm materilu
izmaksm. Tomr augstu tehnoloiju nozaru pa loma ekonomikas izaugsm biei tiek

1
Autores aprini, izmantojot Eurostat datus par detaliztu pievienots vrtbas struktru pc NACE.1. nozaru
klasifikcijas
2
Krugman P. Competitiveness a Dangerous Obsession. In: Foreign Affairs, March/April 1994, Volume 73,
No2


48
uztverta bez diskusijm un minta k pamatiemesls tautsaimniecbas izaugsmes atirbm
starp valstm un reioniem (piem., Lisabonas Samit 2000. gada mart
1
).
3.Piemrs. Eksporta pieaugums k dzves lmea kpuma prieknosacjums per se
4.piemrs. Pozitva tirdzniecbas bilance/ ts uzlaboans; pozitvs tekoais konts/ t
uzlaboans k konkurtspjgas ekonomikas pazme
3. un 4. piemra ilustrciju autore apkopo grafikos 2.2. attl. TB nozm tirdzniecbas
bilanci, % pret IKP un t visos 3 gadjumos attlota uz kreiss ass tpat k IKP uz vienu
iedzvotju gada pieauguma temps, kas izteikts % pret iepriekjo gadu un aprints pc
pirktspjas parittes. Imports un eksports raksturots ar gada pieauguma tempu, % un augsto
vrtbu d a) un b) attl attlots uz labs ass. Patiem: strauji augos eksports un pozitva
tirdzniecbas bilance negarant ienkumu pieaugumu un dzves lmea kpumu, neatkargi no
ekonomikas lieluma un atvrtbas pakpes, kas izteikta k importa un eksporta summas
attiecba pret IKP, % (2.2.att. a), b) un c)). 2.2.attls apliecina, ka gan relatvi slgtkm un
lielkm ekonomikm (ASV), gan mazkm un atvrtkm (piem., Lietuva) ir kopga iezme
tirdzniecbas bilance ir vissliktk periodos, ka ienkumu lmenis pc pirktspjas parittes
aug visstraujk, un ldz ar to uzlabojas patria iespjas un dzves lmenis aj izpratn;
tikmr periodos, kad tirdzniecbas bilance ir vislabk (pozitva vai tuvk sabalanstai),
labkljbas pieaugums ir vismazkais. Tdjdi apstiprins arguments, ka sakarba vartu bt
pretja: ienkumu kritums kd period izraisa importa kritumu, un, pie nosacjuma, ka rj
ekonomiskaj vid nav strauja pieprasjuma krituma, vai ar uz turieni tiek eksporttas preces,
kam raksturgs saldzinoi neelastgks pieprasjums vai spk agrk noslgti tirdzniecbas
lgumi, - tirdzniecbas bilance uzlabojas. Turpret Norvij sistemtiski augsts pozitvais
rjs tirdzniecbas saldo nekorel ar oti svrstgo ienkumu pieaugumu, kas iet vairk
saistts ar eksporta dinamiku naftas cenu iespaid. Tpat varam ievrot, ka strauj eksporta
kpums ne vienmr sakrt ar periodiem, kad straujk pieaug ar iedzvotju pirktspja (skat.
2.2. att. a) 2007. un 2008. gad; un 2.2. att. c) vairkos periodos).


1
Gillou S. Competitiveness and export market shares in high tech industries in the US and the EMU countries: A
comparative study. OFCE Document de travail No 2006-18, p. 4.


49


a) ASV: atvrtbas pakpe ~30%


b) Norvija: atvrtbas pakpe 75-80%


c) Lietuva: Atvrtbas pakpe 120-130%

2.2.att. Atseviu valstu tirdzniecbas bilance (% pret IKP), importa, eksporta dinamika
(gada pieauguma temps %) un ienkumu dinamika (IKP pc PPP gada pieauguma temps%
1
.


Teorija un praktiskie konkurtspjas ptjumi biei koncentrjas uz eksportu k
izaugsmes balstu, apriori padarot valstis atkargas no norism rj ekonomiskaj vid, tau,

1
Autores veidoti grafiki, izmantojot Eurostat, Pasaules Bankas, OECD un atbilstoo valstu nacionls statistikas
organizciju datus.
-6
-3
0
3
6
9
12
15
1
9
7
9
1
9
8
0
1
9
8
1
1
9
8
2
1
9
8
3
1
9
8
4
1
9
8
5
1
9
8
6
1
9
8
7
1
9
8
8
1
9
8
9
1
9
9
0
1
9
9
1
1
9
9
2
1
9
9
3
1
9
9
4
1
9
9
5
1
9
9
6
1
9
9
7
1
9
9
8
1
9
9
9
2
0
0
0
2
0
0
1
2
0
0
2
2
0
0
3
2
0
0
4
2
0
0
5
2
0
0
6
2
0
0
7
2
0
0
8
-10
-5
0
5
10
15
20
25
IKP uz 1 iedz, PPP TB Imports Eksports
-8
-4
0
4
8
12
16
20
24
1
9
7
9
1
9
8
0
1
9
8
1
1
9
8
2
1
9
8
3
1
9
8
4
1
9
8
5
1
9
8
6
1
9
8
7
1
9
8
8
1
9
8
9
1
9
9
0
1
9
9
1
1
9
9
2
1
9
9
3
1
9
9
4
1
9
9
5
1
9
9
6
1
9
9
7
1
9
9
8
1
9
9
9
2
0
0
0
2
0
0
1
2
0
0
2
2
0
0
3
2
0
0
4
2
0
0
5
2
0
0
6
2
0
0
7
2
0
0
8
-20
-10
0
10
20
30
40
50
60
TB IKP uz 1 iedz, PPP Imports Eksports
-20
-12
-4
4
12
20
28
1
9
9
3
1
9
9
4
1
9
9
5
1
9
9
6
1
9
9
7
1
9
9
8
1
9
9
9
2
0
0
0
2
0
0
1
2
0
0
2
2
0
0
3
2
0
0
4
2
0
0
5
2
0
0
6
2
0
0
7
2
0
0
8
TB IKP uz 1 iedz, PPP Imports Eksports


50
piem., ukraiu ekonomists R.Moskaliks
1
(R.Moskalyk) pievras tiei importa detaliztai
struktrai, vrtjot t kvalitatvs struktras ietekmi uz tautsaimniecbas izaugsmi. Lai ar
autors nevelta ptjumu tiei konkurtspjai, via izmantot pieeja uz to netiei norda: valstis
tiek sadaltas attstbas valsts un industrilajs valsts (nedaudz atirgi no t, k tas
starptautiski ir pieemts) un tiek ieviests tehnoloiju intensvas tirdzniecbas atvrtbas
jdziens. Imports tiek uzskatts par tehnoloiski intensvu, ja tas nk no inovatvm valstm
vai ar, ja tirgots preces atbilst augstu tehnoloiju klasifikcijai. Izmantojot panedatus,
autors parda, ka tehnoloiski intensvu preu imports un Ptniecbas un attstbas (R&D)
preja no oti inovatvm valstm uz attstbas valstm, saglabjas k galvenais tehnoloiju
attstbas avots un produktivittes nodrointjs attstbas valsts. Turpret tdu preu imports,
kas nav tehnoloiski intensvs (imports no mazk inovatvm valstm), vji vai pat negatvi
ietekm produktivittes kpumu.



2.2. Cenu un izmaksu konkurtspjas rdtju uzbve un interpretcijas
iespjas
2.2.1.Cenu lmea dadu rdtju izmantoanas iespjas konkurtspjas pozcijas un
dinamikas raksturoanai

Cenu un izmaksu konkurtspjas rdtji prsvar pieder pie tautsaimniecbas
konkurtspjas aspektu vrtjuma saska ar agresvo pieeju, jo to mris ir noskaidrot, vai
valsts gst ienkumus, izmantojot un / vai radot starpbu starp preces (pakalpojuma) cenu
iekzem un rvalsts, td veid minot nodroint citu uzmumu ietekmes tirg
mazinanu. Ir jatzm, ka saikne starp cenu un izmaksu rdtju dinamiku un ekonomikas
attstbas rdtjiem nav viennozmga t iemesla d, ka relatvs cenas vai izmaksu pozcija
starptautiskaj tirg var bt k ekonomisko attstbu noteicoais faktors, t ar ts rezultts
2
.
Iemesli, kpc valsti izvlas k piedvtju var bt gan monopolstvoklis kdu resursu
paumam/izmantoanai, gan zemas izmaksas, ko vartu radt ar mroga ekonomija (ttad,
ievrojama produktivitte), citiem vrdiem, valstij ir iespja bt t.s. cenas noteicjam (price
setter), ja pieprasjuma pusei nav iespjas izvlties, vai ar t var bt price taker, ja t
nevar diktt resursu/preu/pakalpojumu cenu pasaules tirg.

1
Moskalyk R. Impact of Trade Openness and Technology Transfers on Growth: Panel Data investigation for
Developing Countries. Economics Education and Research Consortium, 2006, 27p.
2
Turner Ph., Vantdack J. Measuring international price and cost competitiveness. BIS Economic Papers No. 39
November 1993. Basle: Bank of International Settlements, 1993, p. 9.


51
Konkurtspjas vrtan informatvi ir k cenu un izmaksu absolt lmea rdtji,
gan to prmaias laik un saldzinjum ar galvenajm tirdzniecbas partnervalstm.
Konkurtspjas prmaiu vrtjumam dinamik, k ar kvantitatvajai analzei piemrotki ir
rjs konkurtspjas rdtji, kas balstti uz relatvo cenu, izmaksu, produktivittes u.c.
rdtju prmaiu indeksiem, aplkojot ts paralli valtas kursu prmaim. Rezultt
iespjams novrtt dinamiku, vrtt sakarbas ar rj sektora attstbu, modelt un prognozt
rjs tirdzniecbas plsmas, maksjumu bilances teko konta stvokli. Konkurtspjas
dinamikas novrtan domin 3 plai kritriji: cenu konkurtspja, izmaksu konkurtspja un
relatv rentabilitte. Dads kombincijs un dadi detalizti, ie rdtji tiek emti vr
praktiski vienmr.
Cenu lmea un t prmaiu izmantoana konkurtspjas analz balsts uz diviem
pamatargumentiem: ir vrts zint, kds ir cenu lmenis (absolt izteiksm) cits valsts, jo no
ienkumu ganas viedoka viennozmgi ir izdevgk prdot valsts, kur cenu lmenis ir
augstks un nopelnt vairk; no otras puses cenu lmea dinamikas saldzinana auj spriest
par izdevgumam pozcijas prbdi: ja cenu lmenis iekzem pieaug straujk nek galvenajs
tirdzniecbas partnervalsts, pakpeniski sark ienkumu starpba, ko vartu gt prdodot
iekzem vai rzems; skas prorientcija uz iekjo tirgu ldz piestinjumam, bet, cenm
prsniedzot lmeni, kds ir rvalsts, valsts var kt par neto importtju precm, kurm agrk
bijusi neto eksporttja. Ldzgi var spriest par izmaksu rdtjiem (piem., raotju cenas,
vienbas darbaspka izmaksas, atseviu resursu, kapitlpreu cenas), kas ir pai aktuli tad,
ja tautsaimniecba ir maza (cenas mjs, nevis cenas noteicjs rj tirg)
Cenu konkurtspja pamatojas mikroekonomik, un nozm situciju, kad prece vai
pakalpojums var tikt uzskatts par konkurtspjgu tirg, ja t cena, dizains, kvalitte, k ar
citas pabas (ieskaitot servisu, piegdi utt.) ir saldzinma ar to, kda t ir konkurentiem.
d situcij uzmums var prdot vairk, izmantojot divus virzienus: vai nu pazeminot
cenu, un ldz ar to uzlabojot cenas konkurtspju, vai ar uzlabojot preci vai pakalpojumu t,
ka ts konkurtspja pieaug neatkargi no t, ka cena ir augstka (rpus cenas konkurtspja
(non-price competitiveness)). Daudzas konkrtas preces, pai, liela daa misks produkcijas
ir tik ldzgas vai pat viendas, turklt tiek prdotas praktiski pilng konkurenc, ka to cenas
btiski neatiras, turklt nav daudz iespju maint pau preci (uzlabot)
1
. Ldz ar to td
situcij cenas konkurtspjai k jdzienam nav nozmes, jo praktiski zemks cenas
piedvtjs ar noteiks pieprasjuma nodroinanu. Cenu konkurtspjai nozme ir tikai tad,
ja viena konkurenta preces btiski atiras no citu konkurentu piedvjuma, aujot noteikt
maksimlu cenu, nezaudjot klientru. Tdos apstkos preces vai pakalpojuma piedvtjam

1
Measures of Competitiveness. Bank of England Quarterly Bulletin, September 1982, p. 369-375.


52
ir zinma brvba cenas noteikan, k ar iespjas apmierint raduos pieprasjumu iekzem
un rvalsts.
Izmaksu konkurtspja ir btiska neatkargi no tirgus, kd prece tiek prdota.
Jebkur gadjum cena nedrkst pazeminties zem tieajm izmaksm, tai jnodroina
adekvta ieguldt kapitla atdeve. Vlans uzturt piedvjumu ttad ir atkarga no
pozitvas starpbas starp cenu un kdu no piemrotiem izmaksu rdtjiem. Ldz ar to iespjas
pankt mazkas izmaksas nek konkurentiem nozm vai nu lielku peas normu, vai iespju
pazemint cenu un iegt gan cenas, gan izmaksu konkurtspjas uzlaboanos. Jpiezm, ka
di analizjot, abi aspekti ir saistti.
Izmaksu samazinanas sviras efektvai darbbai nepiecieams nosacjums tda pati
vrba ) (Y tiek saraota ar mazku resursu patriu ( X X <
1
, kur X skotnjais resursu
patri) , ttad zemkm vienbas izmaksm;
Y
X
Y
X
<
1
, kur X X <
1
(2.5.)
Ja vrtba netiek radta, un tpc nerodas izmaksas, tad izmaksu efektivitte netiek pankta;
vienas produkcijas vienbas darba un kapitla izmaksas nesamazins (vai pat pieaug, ja ir
kda nemainga izmaksu daa), un izmaksu konkurtspja neuzlabojas:

Y
X
Y
X
>
1
1
, ja ) / ( ) / (
1 1
Y Y X X > (2.6.)
Ja mroga efekts netiek pankts un produktivitte tiem samazins, netiek gti pietiekami
ienkumi iepriekj dzves lmea (rel patria vienbs) uzturanai, k rezultt
konkurtspja pavjins. K samazint vienbas darbaspka izmaksas (VDI)?
1) turot atalgojumu zem lmen (taupgums), kas ir tipisks attstbas valstu pamiens;
2) palielinot produktivitti (nevis to, kas attiecas uz rjo tirgu, bet produktivitti vispr):
palielinot investcijas fiziskaj kapitl;
investjot cilvkkapitl;
institucionlie faktori darba organizcija un konkurences uzraudzana;
palielinot neapmaksto darba laiku
1
.
Literatr sastopams daudz pretargumentu ar cenu un izmaksu rdtju zemam
lmenim vai kritumam k konkurtspjas apliecinjumam. Ja patria cenu lmea un
dinamikas saldzinana ietver netirgojamo komponenti un pilnb nav izmantojama
tirdzniecbas plsmu prmaiu skaidroanai, tad, piem, deflatorus veido oti atirga

1
Felipe J. A Note on Competitiveness, Unit Labour Costs and Growth: Is Kaldors Paradox a Figment of
Interpretation? The Australian National University Centre of Applied Macroeconomic Analysis. Working Paper
series, May, 2005, p. 5.


53
tautsaimniecbas un importa un eksporta struktra, tie ietver kapitlpreces, tau neietver
tirgojamos pakalpojumus un pieejami ar ilgu laika nobdi utt. Bet visvairk kritikas mdz bt
veltts darbaspka izmaksu komponentei, kas no vienas puses ir iekzemes resurss, tpc tiek
pieemts, ka t cena veidojas iekzem, tomr pretji teorij sastopamajam apgalvojumam,
VDI izmantoana nav saistta ar to, ka ts veido lielko izmaksu dau, jo statistikas dati to
neapstiprina. Visbiek vienbas darbaspka izmaksas aplko tiei apstrdes rpniecb.
Autores aprini liecina, ka Latvij apmram pusi eksporta veido apstrdes rpniecbas
produkcija, kur ~ 17% no izlaides vrtbas ir atldzba nodarbintajiem (2007. gada nacionlo
kontu dati no Eurostat).
Produkcijas vienbas izmaksas ir saisttas ar uzkrt kapitla lmeni. M.Porters
(M.Porter) raksturo tautsaimniecbu ar zemu produktivitti un zemiem ienkumiem, kas tpc
arvien samazina izmaksas un nespj ieguldt kapitl, un ldz ar to ar ir saglabjas zems
labkljbas lmenis (t.i., tautsaimniecba nespj konkurt): Ekonomisti dakrt tiei pasliktina
situciju, sacdami algas samazinjs vai valtas vrtba mazinjs, padarot o valsti
konkurtspjgku. Tas pc via domm nav savienojams ar konkurtspju, jo krtoas
algas padara cilvkus nabadzgkus. Krtoas algas nav konkurtspjas mraukla; t ir
konkurtspjas trkuma izpausme.
1
Jpiebilst, ka nepelnti d gadjum tiek aizmirstas
vienbas kapitla izmaksas, kas paldz izskaidrot t.s. Kaldora paradoksu.
Ar Kaldora paradoksu (nosaukts autora vrd) ekonomikas teorij apzm situciju,
kad t.s. algu virzts tautsaimniecbs (wage-led economies) raksturgs straujks eksporta
attiecbas pret IKP kpums. Tdjdi, ja ar konkurtspju saprot eksporta kpumu un tirgus
dau iekaroanu, tad vartu teikt, ka pretji argumentam, ka darbaspka izmaksu kpums
pazemina konkurtspju un k tm ir jseko produktivittei nevis otrdi, eit btu jsecina,
pretjs apgalvojums. du pardbu autors ievroja, ptot daudzu tautsaimniecbu attstbu
pirmajs desmitgads pc 2. Pasaules kara. Un tas lika pievrsties preczkam vienbas
darbaspka izmaksu (darbaspka izmaksas uz vienu produktivittes vienbu) traktjumam
konkurtspjas vrtan. Citi ekonomisti du pau sakarbu novroja ar turpmkajos gados,
ar secinot, ka agrkais VDI uztvrums ir prk vienkrots. Vienbas darbaspku aprina
problma rodas apstkl, ka tautsaimniecb nav pieejams visaptveros fizisk apjoma mrs,
tdjdi produktivittes vienba ir nosacta un naturls vienbs VDI netiek aprintas, bet
par saraot kvantitti tiek pieemta deflta pievienot vrtba. Tdjdi:
P
PV
L w
L P PV
w
VDI
n
n
n
n
|
|
.
|

\
|
= =
/ ) / (
, (2.7.)

1
Snowdon B., Stonenhouse G. Competitiveness in a globalised world: Michael Porter on the microconomic
foundations of competitiveness of nations, regions and firms. Journal of Internationa; Business Studies. 2006/37,
p. 163-175.


54
kur VDI vienbas darbaspka izmaksas; W
n
nominl alga; L darbaspks; PV
n

nominl pievienot vrtba, bet P pievienots vrtbas deflators. Lai nodrointu rdtja
saldzinmbu starp valstm, autors piedv pievienots vrtbas deflatoru aizstt ar citu cenu
rdtju attiecbu starp pirktspjas parittei atbilstou un tirgus valtas kursu. Autore
aprina di modifictus rdtjus un saldzina tos Latvijai un dam nozmgkajm Latvijas
rjs tirdzniecbas partnervalstm, demonstrjot aprinus darba praktiskaj da.
Tau pievienoto vrtbu veido k darba, t kapitla ienkumi:
K r L w W PPV PV
n n n n n
+ H + , (2.8.)

kur
n
H - kopj pea tautsaimniecb, K uzkrt kapitla lmenis, bet r
n
ex-post peas
norma. Dalot identittes abas puses ar pievienoto vrtbu (PV
n
), iegst, ka

K L
s s + 1 , (2.9.)
kur
L
s un
K
s apzm attiecgi darba un kapitla dau pievienots vrtbas radan.
Jatzm, ka vienbas darbaspka izmaksu analze nav tikai tehnisks vrtjums. Pirmkrt, tas
ietver socils attiecbas, ienkumu prdales jautjumus. Otrkrt, ja VDI samazins un
ekonomika td tiek uzskatta par konkurtspjgku, tas pie ceteris paribus nozm, ka
L
s
samazins, un
K
s pieaug. Glins (Glyn) 1997. gad pierdja apgrieztu sakarbu starp
prmaim kapitla da pievienotaj vrtb un prmaim relatvajs darbaspka izmakss
apstrdes rpniecb. Tdjdi var argumentt, ka konkurtspjas analze tikpat labi var tikt
veikta no kapitla izmaksu pozcijm:
P
PV
K r
K P PV
r
VKI
n
n
n
n
|
|
.
|

\
|
= =
/ ) / (
, (2.10.)

apgalvojot, ka konkurtspjgka ir tautsaimniecba, kur vienbas kapitla izmaksas ir
zemkas vai pieaug lnk saldzinjum ar galvenajm tirdzniecbas partnervalstm
1
.



2.2.2.Iekjo un rjo tirdzniecbas nosacjumu izmantoana konkurtspjas vrtan

Tirdzniecbas nosacjumi ir no citiem cenu rdtjiem atvasinti rdtji, kuru mris ir
ldzgs noteikt nopelnanas iespjas rj tirg. Izmantojot tikai iekzemes datus, var
konstrut iekjos tirdzniecbas nosacjumus tirgojamo un netirgojamo preu cenu attiecbu,

1
Metodes apraksts un formulas no Felipe J. A Note on Competitiveness, Unit Labour Costs and Growth: Is
Kaldors Paradox a Figment of Interpretation? The Australian National University Centre of Applied
Macroeconomic Analysis. Working Paper series, May, 2005, p. 3; 6-7.


55
bet izmantojot importa un eksporta vienbas vrtbas indeksus t.s. tirdzniecbas nosacjumus.
Kda ir atirba?
Tirdzniecbas nosacjumi ir saldzinoi vienkri aprinmi cenu konkurtspjas
rdtji, t k to izveidei nav nepiecieams daudz datu, praktiski pietiek ar vienas valsts
datiem. Tirdzniecbas nosacjumi k attiecba starp eksporta un importa cenu dinamiku
parda, cik labvlgi mains pelnanas iespja eksporta tirg:

TN = EVVI/IVVI, (2.11.)
1

kur EVVI ir eksporta vienbas vrtbas indekss, bet IVVI importa vienbas vrtbas indekss.
Mdz izmantot ar atbilstoos deflatorus no IKP izlietojuma, tau tie ietver pakalpojumu
komponenti. Nereti tirdzniecbas nosacjumu dinamika ir pretrun ar citiem konkurtspjas
dinamikas rdtjiem, piem., relo efektvo kursu. To parasti rada:
- importa un eksporta preu un valstu struktras krasa atirba;
- eksporta atkarba no importa (mazm atvrtm tautsaimniecbm), ldz ar to eksporta
nosacjumu uzlaboans nozm to, ka vispirms ir jpalielina izejvielu un kapitlpreu
imports.
Abas mints pabas raksturgas ar Latvijai; tas skk aplkots darba praktiskaj da.
Visprg gadjum valsts rjs tirdzniecbas plsmas tiek uztvertas k funkcija, kas
importa gadjum (M - imports) atkarga no iekzemes ienkumiem (Y), cenu lmeu
attiecbas (P/P
*
) un valtas kursa E vai eksporta gadjum (X - eksports) no ienkumu lmea
rvalsts (Y
*
), un atbilstoajm cenu lmeu attiecbas prmaim un valtas kursa:

) , (
*
*
Y
P
EP
F X = (2.12.)
) , (
*
Y
P
EP
F M = (2.13.)
Pie diem nosacjumiem ir redzams, ka pirktspja un cenu (izmaksu) lmenis nosaka
potencils tirdzniecbas plsmas starp valstm. T k starpvalstu tirdzniecb cena ir salikts
rdtjs, t.i., atkarga ne vien no izmaksm un visprj cenu lmea valst, bet ar no valtas
vrtbas un ts maias kursa, tad kompleksi dus tirdzniecbas izdevguma nosacjumus
raksturo relie valtas kursi. Visprg gadjum relais efektvais kurss (REK) visbiek tiek
defints k eometriskais vidjais galveno tirdzniecbas partnervalstu valtas kurss, kas
korits ar kdu no cenu (izmaksu) lmeni raksturojoiem vai citiem rdtjiem un kur katras

1
Dridi J., Zieschang K. Compiling and Using Export and Import Price Indices. IMF Working Paper
WP/020/230. International Monetary Fund. 2002, p. 23.


56
valtas un atbilstoo koritju rdtju nozmgums atkargs no rjs tirdzniecbas
eogrfisks struktras (w
t
).
Lai ar rdtja nosaukums ir ldzgs tirdzniecbas nosacjumiem, iekjie tirdzniecbas
nosacjumi tomr ir rdtjs ar atirgu uzbvi un nozmi. Iekjie tirdzniecbas nosacjumi
ir viens no veidiem, k tiek defints relais valtas kurss, un tos vrt k netirgojamo un
tirgojamo cenu prmaiu attiecbu:
T
N
P
P
ITN =
, kur (2.14.)
P
N
netirgojamo preu cenu prmaias;
P
T
tirgojamo preu cenu prmaias.

Veidojot iekjos tirdzniecbas nosacjumus viss netirgojamais sektors tiek pieemts
par iekjo cenu lmeni, jo atspoguo ienkumu lmea prmaias, bet potencili tirgojamais
par rjo. Iekjie tirdzniecbas nosacjumi ekonomiskaj analz tiek izmantoti saldzinoi
sen un ir ciei saistti ar maksjumu bilances teoriju. Pamatideja, izmantojot o indeksu, ir
iespja sekot ldzi resursu izvietojumam starp tirgojamo un netirgojamo preu sektoru. Ja,
piemram, iekjs tirdzniecbas nosacjumu indekss pieaug (P
N
> P
T
), tad raoanai ir
tieksme prorientties uz netirgojamo sektoru, kamr patriam uz tirgojamo sektoru, kas
noved pie tirdzniecbas bilances pasliktinans. Prakse liecina, ka iekjiem tirdzniecbas
nosacjumiem ilg laik ir tendence pieaugt, ko nosaka dzves lmea pakpenisks pieaugums,
tdjdi rdtja praktiskais lietojums ir ierobeots
1

Tomr jatzm, ka patrtji nevar strikti nodalt tirgojams un netirgojams preces,
t k ts liel mr ir saisttas. Piem., mazumtirdzniecbas cena iekauj vairkas peas
normas, ko dados prdoanas posmos ir noteicis prdevjs, un m normm nav tiea sakara
ar tirgojambu. Taj pa laik tipisku netirgojamo preu cenu izmaias mdz ietekmt, piem.,
starptautiskais trisms. Ldz ar to vairumam preu un pakalpojumu varam atrast pabas
(elementus), pc kurm tos iespjams klasifict gan k tirgojamus, gan k netirgojamus (mdz
aprint no PV deflatoriem pa nozarm).
Uztverot patria cenu indeksu k vidjo svrto tirgojamo un netirgojamo preu
indeksu vrtbu, to varam pierakstt k:

N T
P a aP PCI ) 1 ( + = , kur (2.15.)
a tirgojamo preu daa patria groz; 1-a netirgojamo preu patsvars.

1
2.14. 2.16. formulas no Turner Ph., Vantdack J. Measuring international price and cost competitiveness. BIS
Economic Papers No. 39 November 1993. Basle: Bank of International Settlements, 1993, p. 93.


57

Izdalot viendojuma abas puses ar P
T
, iegstam:
T N T
P P a a P PCI / ) ) 1 (( / + = (2.16.)

Daa PCI/P
T
auj aptuveni novrtt iekjo tirdzniecbas nosacjumu izmaias td
izpratn, ka t tuvinti parda iekjo tirdzniecbas nosacjumu reizinjumu ar netirgojamo
preu patsvaru. Ldz ar to, ja is patsvars ir nozmgs, mints attiecbas dinamika ir tuva
iekjo tirdzniecbas nosacjumu dinamikai. Pretj gadjum, ja netirgojamo preu un
pakalpojumu patsvars patria struktr ir zems, ds rdtjs nepietiekami novrts iekjo
tirdzniecbas nosacjumu attstbu. Ldzgi k citiem uz cenu vai izmaksu izmaim balsttiem
konkurtspjas rdtjiem, ar iekjo tirdzniecbas nosacjumu pozitvas izmaias liecina par
konkurtspjas pozcijas pasliktinanos. Laika gait, produktivittei tirgojamaj sektor
prsniedzot produktivitti netirgojamaj sektor, iekjiem tirdzniecbas nosacjumiem bs
tendence pieaugt, ldzgi k, ekonomikai attstoties un pieaugot ienkumu lmenim, lielka to
daa tiek veltta netirgojam sektora preu un pakalpojumu iegdei (t.s. Balassa Samuelsona
efekts). Ldz ar to di mrtam relajam efektvajam kursa, k likums, btu jpieaug un
jnorda uz konkurtspjas pazeminanos. K vl viens faktors, kas "izkropo" minto
rdtju, jmin netieo nodoku ietekme. Ja di nodoki pieaug, pieauguma tendence piemt
ar iekjiem tirdzniecbas nosacjumiem. emot vr, ka patrtjiem un raotjiem cenas
ietekmjoie faktori atiras, iekjos tirdzniecbas nosacjumus mdz rint katrai no
grupm.

2.2.3. Rel efektv valtas kursa aprina metodoloisks nianses un rel kursa
ldzsvara ierobeotas izmantoanas iespjas konkurtspjas vrtan

Rel kursa izmantoana konkurtspja analz paredz ne vien cenu lmea tieo
prmaiu saldzinanu starp valstm, bet ar valtas kursu prmaiu ietekmei uz to. Lai ar k
vlk redzsim piemros, rel kursa dinamika var oti neliel mr izskaidrot vai vispr
neizskaidrot konkurtspjas prmaias un tirdzniecbas plsmas, literatr par REK
skaidrojumu iespjams sastapt apgalvojumu, ka relais kurs ir galvenais faktors, kas nosaka,
cik daudz valsts eksport. K jau iepriek mints, iekjie tirdzniecbas nosacjumi ir viens no
veidiem, k defint relo kursu, tau, k redzams tirgojam un netirgojam sektors noirana
teorij un praks btiski atiras. Visprg gadjum relo efektvo kursu, kas parda
konkurtspjas prmaias izsaka sakarba:


58
[
|
|
.
|

\
|
=
t
w
f
d
P
P
NEK REK * jeb
[
|
|
.
|

\
|
=
t
w
f
d
eP
P
REK
1
, kur: (2.17.)
1

REK- relais efektvais valtas kurss;
NEK- nominlais efektvais kurss (eometriskais vidjais)
w
t
tirdzniecbas svari (tiem ir dadas noteikanas metodes).
e- rvalstu valtas kursa, izteikta nacionls valtas vienbs, indekss
P
d
iekzemes cenu (izmaksu) lmea prmaias raksturojos rdtjs;
P
f
rvalstu cenu (izmaksu) lmea prmaias raksturojos rdtjs;

Jatzm, ka ds konkurtspjas rdtjs (REK) tiek saistts ar relatvo pirktspjas
paritti, kas paredz, ka ldzsvara relais valtas kurss ir nemaings ilgk laik, k ar valtas
kurss ir proporcionls visprj cenu lmea atirbm starp valstm.
Ja cenu lmea raksturoanai tiek izraudzts patria cenu indekss, tas parasti ir plai
pieejams par daudzm valstm, regulri un pietiekami biei publicts, k ar diezgan viegli
starptautiski saldzinms. Turklt gadjum, ja tirgojamo preu cenas (pc prrinanas
vienot valt) starp valstm btiski neatiras, tad PCI attiecba auj aptuveni novrtt
netirgojamo preu cenu starpbu. Tomr PCI iekauj virkni preu un pakalpojumu, kas nav
pakauti konkurencei starp valstm, taj pa laik neietverot diezgan daudz tirgojamo preu,
kas nav izmantojamas patri uzreiz, piem., kapitlpreces, materilus, izejvielas. Bez tam
PCI ir pakauts reguljoai ietekmei: gan tie veid reguljot cenas, gan ar ar nodoku un
subsdiju starpniecbu. PCI izmantoanu var apaubt ar no paas PPP teorijas pastvanas
viedoka. Vairki pasaules ekonomisti, izmantojot datus, skot pat no 1900.gada aprinjui,
ka periods, kd valta nonk pie savas PPP vrtbas svrstjies no 3-12 gadiem; citi autori
noteikui, ka PPP nav spk pat ilgtermi. ds secinjums nav prsteidzos, emot vr, ka
jebkds makroekonomisks oks izmaina "ldzsvara" valtas kursu, kas atbilstu PPP. To
apstiprina ar Balssa Samuelsona uz produktivittes atirbm starp sektoriem balsttais
arguments.
K alternatvu mintajam patria cenu indeksam vartu izmantot IKP deflatoru
(daudzas valstis, k ar ECB to patiem lieto). Rdtja priekrocba ir t, ka tas ir
visaptveros un iekauj visas iepriek uzskaitts starppatria preu un kapitlpreu cenas.
Tomr vienlaikus s rdtjs ietver ar prk daudz informcijas, t.i., par sektoriem, kas nav
pakauti rj tirgus konkurencei. Pirmkrt, ts ir visas netirgojams preces paas par sevi, k
ar sabiedriskais sektors (galvenokrt domti sabiedriskie pakalpojumi). Sabiedrisk sektora

1
Bitns M. Relais valtas kurss Latvij : (1994-2001) - Rga: Latvijas Banka, 2002., 5.lpp


59
"izlaides" daas "cena" var bt radta mkslgi, t k t nav pakauta tirgus ietekmei, un ldz ar
to tai ir maza vai nav ietekmes uz resursu izlietojumu. Bez tam IKP deflatori ir pieejami ar
diezgan ilgu laika nobdi, turklt parasti tikai pa ceturkiem, vai pat pa gadiem. Ldz ar to ir
problemtiski nodroint regulru, saldzinmas informcijas pieejambu par aprin
iekautajm valstm.
K redzams, iepriek mintie cenu rdtji ietver daudz liekas, vai neietver dau
nepiecieams informcijas. Relatvs eksporta vienbas vrtbas izmaias aj zi vartu bt
piemrots rdtjs. Tomr rdtja izmantoanu ierobeo citi nosacjumi. Eksporta tirgos
td gadjum jpastv nepilngai konkurencei. Pilngas konkurences, oligopolistiskas
konkurences, vai karteu vienoans gadjum eksporta cenas nesniegs nepiecieamo
informciju par to, par kdu cenu eksports tiks prdots, ldz ar to ar nesps adekvti
atspoguot konkurtspjas izmaias. T saucamajm mazm, atvrtm ekonomikm, ko
defin atkarb no t, vai konkrtas valsts tautsaimniecbas rj tirg ir t.s. cenas mjs
(price-taker) vai cenas noteicjs (price-setter), relatvo eksporta cenu indeksu
izmantoana nav vienmr lietderga. Eksporta cenu indeks aplkotas viengi ts preces, kam
cena ir pietiekoi zema, lai, pastvot esoajam valtas kursam, t obrd tiktu eksporttas.
Savukrt, ja daai saraoto preu cenas ir noteiktas prk augstas, lai s preces vartu prdot
rj tirg, konkurtspjas rdtji tiek mkslgi prvrtti, jo tajos ietilpst tikai pietiekami
zems cenas. Jatzm, ka parasti ir runa par preu tirdzniecbu, tdjdi izsldzot tirgojamos
pakalpojumus. Pie citiem nemaingiem nosacjumiem, prorientans uz augstkas
pievienots vrtbas eksportu var kdaini atspoguoties k konkurtspjas kritums treajos
tirgos. Savukrt piemroans tirgus cenm var nomaskt cenu konkurtspjas
pasliktinanos. slaicgi uzmji var saaurint savu peas normu, tomr t nav ilgstoa
stratija, un dos gadjumos konkurtspjas vrtjumam piemrotki ir izmaksu rdtji.
Lielm starpvalstu kompnijm, kur atirgu nodoku remu d var bt izdevgi strdt
valst ar zemku nodoku slogu, saldzinoi drgi prdodot preci mtes kompnijai, kas
atrodas valst ar augstu nodoku likmi, un savukrt izplata preci ar saldzinoi zemu peas
normu, maksjot nelielu nodoku summu.
Ievrojot trkumus minto cenu indeksu pielietojum, k alternatvu var izmantot
vairumtirdzniecbas/ raotju cenu indeksus. Tie var preczk atspoguot tirgojamo preu
cenas nek CPI, jo tos prk ietekm mazumtirdzniecbas peas norma, k ar netirgojamo
preu sektors. Tomr rdtja izmantoanu ierobeo fakts, ka tas tiek nereti aprints
rpniecbas nozarei, tdjdi izsldzot dau tirgojamo preu, piem., lauksaimniecbas sektoru.
Bez tam, vairumtirdzniecbas cenu indeks nereti vienas un ts paas preces cena raoanas


60
proces iekauta dads preces apstrdes stadijs. Augsts importa patsvars izmakss neauj
pietiekami izvrtt iekzemes izmaksu konkurtspju.
Cenu indeksu izmantoana ir saska ar pirktspjas parittes teoriju. Tomr nepilnbas
cenu indeksu izmantoan relo kursu vrtanai, liek izmantot citus, piem., faktoru izmaksu
indeksus. T k vairumam viendabgu preu cenu lmenis veidojas rpus valsts, t.i., ir noteikts
pasaules tirg (maz atvrt tautsaimniecb katrs raotjs nevar ietekmt preces cenu), tad
tiei izmaksu saldzinana vartu bt adekvta konkurtspjas analz. Viens no iemesliem,
kd du indeksu izmantoana ir piemrota, ir fakts, ka, pieaugot izmaksm, raotji var
turpint uzturt zemu prdoanas cenu, vienlaikus samazinot peas normu, lai gan taj pa
laik izmaksu konkurtspja un relatv rentabilitte ir samazinjusies. d situcij,
izmantojot cenu indeksus, konkurtspjas zaudjums pardsies ar novloanos.
Vrtjot izmaksu paritti, secinjumi izdarmi ldzgi k iepriek: ja iekzem izmaksu
lmenis neatbilst tam, kds domin pasaul (emot vr valtas kursu), tirgojamo preu
raoanas un eksportanas relatv rentabilitte, visticamk, bs zemka. No t izriet, ka
pozitvas novirzes no parittes interpretjamas k konkurtspjas pasliktinans. T k ar
materilu izmaksas daudzos gadjumos ir atkargas no pasaules cenu lmea, tad ir vrts
aplkot nevis kopjo izmaksu lmeni, bet aurku izmaksu dau darbaspka izmaksas. Ldz
ar to REK aprin jievieto attiecgie algu vai vienbas darbaspka izmaksu indeksi:

[
|
|
.
|

\
|
=
t
w
f
d
VDI
VDI
NEK REK * (2.18.)
1

Nereti du indeksu aprina tiei rpniecb, t.i., izmantojot algu izmaias apstrdes
rpniecbas sektor (manufacturing), pieemot, ka tiei t vislabk atspoguo tirgojamo
sektoru. Tomr laika gait ar du aproksimciju nepietiek, jo rj konkurenc tiek iesaistta
arvien lielka daa t.s. tirgojamo pakalpojumu. T ir attsttm valstm raksturga paba.
Tomr pakalpojumu sektora izslgana nereti pamatojas ar uz ticamas statistikas ieganas
problmu daudzs valsts.
Tomr vienbas darbaspka izmaksu saldzinana uzskatma par atbilstou
konkurtspjas vrtjuma mrauklu ne vien td, ka darbaspks ir btiska izmaksu daa, bet
ar td, ka daudzs valsts algu pieaugums tiek kaut kd veid regults, tdjdi mazinot
iespju, ka vartu pastiprinties algu inflcija, un ldz ar to apliecinot, ka s ir izmaksas, ko
nozmgi ietekm iekzemes situcija un ekonomisk politika. Bez tam, empriski ptjumi

1
McGettigan D., Nugent J. Competitiveness Measures for Ireland. Technical Paper 6/RT/95. Dublin: Central
Bank of Ireland. 1995, 73 p.


61
liecina, ka izmaksu struktra valst mains mazk nek patria struktra, ldz ar to mazins
struktras ietekme uz datu saldzinmbu.
Indeksa nepilnba izpauas tdjdi, ka, ievietojot vienkri VDI indeksus REK aprin,
netiek emta vr kapitla/darba attiecba starp valstm. Ja valst notiek nozmgas prmaias
rpniecb, prejot uz kapitlietilpgu raoanu, iespaids par konkurtspjas uzlaboanos (ja
em vr tikai VDI) var bt maldgs.
Pievienots vrtbas deflatoru izmantoana relo kursu aprinos tiek veikta
saldzinoi reti. Rdtjs atspoguo produkcijas vienbas relatvs izmaksas rpniecb,
ietverot visu izmantoto raoanas faktoru pievienots vrtbas un starppatria, kas iegts no
apstrdes rpniecbas sektora starpbu. Ldz ar to rdtjs ir plaks nek VDI.

[
|
|
.
|

\
|
=
t
w
f
d
PV
PV
NEK REK * (2.19.)

Parasti galvenais trkums rdtja izmantoan ir datu ieguve: statistika tiek publicta
ar ilgu laika nobdi, turklt, ne vism nepiecieamajm valstm ir pieejami dati pa
ceturkiem. Ldz ar to dam konkurtspjas rdtjam ir ierobeots pielietojums. Tiesa, ar
is rdtjs ir saistts ar PPP teoriju un ar to saisttajm interpretcijas niansm.
Interpretjot mintos relo kursu rdtjus, k kopga to paba jatzm tendences
norde: samazinoties rel (vai nominl) efektv kursa indeksam, konkurtspja pieaug un
teortiski ir sagaidms eksporta pieaugums vai pat rjs tirdzniecbas bilances uzlaboans.
Tomr, lai ar relo efektvo kursu prmaias, norda, cik labvlgi mainjuies nosacjumi
tam, lai gtu labumu rj tirdzniecb, tomr, zinot REK izmaiu virzienu un intensitti,
nevar droi spriest par gaidmajm prmaim rjs tirdzniecbas plsms noteikt period.
To ir iespjams skaidrot dados aspektos. Vispirms, tieu ietekmi uz nominlo importu vai
eksportu varam ievrot tad, ja rel efektv kursa prmaias galvenokrt noteikuas nominl
efektv kursa izmaias. Tau relatvo cenu prmaiu ietekme nevar izpausties uzreiz, jo
nereti jau noslgtie lgumi neauj eksporttjam nekavjoties pielgoties relatvo cenu lmeu
attiecbu dinamikai (ldzgi ar potencilajiem eksporttjiem var nebt iespjas nekavjoties
iziet rj tirg, tikldz tirdzniecbas nosacjumi mainjuies pozitvi). Otrkrt atcersimies jau
aprakstts rdtju izmantoanas iespjas: cenu vai izmaksu indeksu struktra pati par sevi
defin, ka to saldzinjums starp valstm vai nu nav preczs, vai ar ne visa informcija, kas
ietverta indeksa aprin, pietiekami raksturo tirgojamo preu sektoru. Turklt, k jau mints,
valsts, kurs ir augsta eksporta atkarba no importa kapitlprecm un starppatria precm,
eksporta iespju uzlaboans paredz ar importa pieaugumu.


62

Atsevia loma relo kursu aprin ir tirdzniecbas svaru izvlei: tas izmaina
aprina precizitti. Nav noteiktu kritriju konkrtas valtas iekauanai aprin, parasti t ir
tda valtu grupa, kur tiek aptvertas valstis, ar kurm noris pastvga, stabila rj
tirdzniecba. Grupai kopum jbt pietiekami reprezentatvai, t.i., jatspoguo nozmga rjs
tirdzniecbas daa. Svaru noteikanai eksist vairkas metodes: tie var bt uz modeli balstti
svari, vienkrie tirdzniecbas patsvari, vai divkri svrta eksporta svari u.c. Otr un tre
metode ir biek sastopams, katrai no tm ir savas priekrocbas.
Ja valtas kursu un korijoo rdtju izmaias tiek raksturotas ar indeksiem (parasti
bzes indeksiem), tad valsts svarguma noteikanai domin dadas pieejas. Populrks
svaru metodes ir:
- uz modeli balstti svari;
- bilaterilie tirdzniecbas svari (tiek lietoti ar Latvij), paredz, ka katras valtas
nozmgums efektv kursa aprin atbilst konkrts valsts patsvaram rjs
tirdzniecbas kopj apgrozjum ar tm valstm, kas vispr ir ietvertas aprin;
- divkrie svari (double-weighting schemes), kad eksporta patsvaru sver divreiz, t.i.,
emot vr, ka uzmji konkur rj tirg ne tikai ar konkrts valsts preu un
pakalpojumu raotjiem, bet ar ar citu valstu raotjiem, kas ienkui taj pa tirg.
Citiem vrdiem, ir jzina galveno tirdzniecbas partnervalstu iekzemes piedvjuma
struktra: kds taj ir iekzem saraoto preu un pakalpojumu patsvars un kds ir
citu valstu patsvars. Jatzm, ka biek metode ietver tikai starpvalstu tirdzniecbu
ar rpniecbas precm.
Metodoloiski REK formul tiek izmantoti nominl kursa un cenu vai izmaksu
rdtju bzes indeksi viena das, bet katras valtas svargums rel kursa aprin var tikt
noteikts dadi, atkarb no pieejamajiem datiem. Viena no vienkrkajm metodm ir
vienkro tirdzniecbas patsvaru pielietojums. Tas nozm, ka katras aprin iekauts
valtas nozmgums atbilst attiecgs valsts patsvaram Latvijas rjs tirdzniecbas
apgrozjum pc normalizanas, t.i., tirdzniecbas apgrozjumu ar m valstm pieemot par 1
vienbu.
Lai emtu vr to, ka Latvija katr no tirdzniecbas partnervalstu tirgiem konkur ar
ar citu valstu produkciju, autore lieto divkri svrt eksporta metodi. ai nolk nepiecieami
dati par katras partnervalsts rpniecisks raoanas apjomu, eksporta kopapjomu un t
struktru pa valstm. Valtas nozmgums aprin tiek noteikts, izmantojot piedvjuma
matricu. T, piem., Latvija konkur ar Vcijas precm ne vien Vcijas tirg, bet ar prjo


63
nozmgko tirdzniecbas partnervalstu tirgos, ldz ar to, divkri sverot eksportu, katras
tirdzniecbas partnervalsts loma Latvijas eksport tiek noteikta di
1
:
N i x S w
H
j
j j i
x
i
,..., 2 , 1 , ) * (
1
,
= =

=
(2.20.)
N nozm Latvijas nozmgko tirdzniecbas partnervalstu skaitu, kas iekautas REK aprin,
savukrt H ir visas valstis, ar ko Latvijai rjs tirdzniecbas darjumi. rtbas labad H-N tiek
uztverta k viena grupa prj pasaule.
j i
S
,
ir katras no H valstm patsvars jeb tirgus daa j-ts valsts iekj piedvjum, ko
aprina k j-ts valsts preu sektora izlaide preu eksports + preu imports.
j i N j S S S
N
i
a
j i
a
j i j i
= = =

=
, ,..., 2 , 1 , /
1
, , ,
, bet i-ts valsts patsvars sav iekzemes
piedvjum ir t neeksportts preu izlaides daa. (2.21.)

N j m m m w
N
i
a
i
a
i i
m
i
,..., 2 , 1 , /
1
= = =

=
(2.22.)
H j x x x
H
j
a
j
a
j j
,..., 2 , 1 , /
1
= =

=
(2.23.)

Eksporta patsvara koriana prjo tirgus dalbnieku ietekmes noteikanai tiek veikta,
izmantojot formulu:

N i w
m x
m
w
m x
x
w
m
i a a
a
x
i a a
a
i
,..., 2 , 1 , =
|
|
.
|

\
|
+
+
|
|
.
|

\
|
+
= (2.24.)

a a
m x ; - Latvijas kopjais eksports un Latvijas imports no aprin iekautajm valstm.
Td veid katram periodam, par kuru pieejami visi nepiecieamie dati, iespjams iegt t.s.
piedvjuma matricu (svari ir eso valstu loka ietvaros, nevis vispr rj tirdzniecb).
Eksporta divkr svrana ir darbietilpgs uzdevums, jo ai nolk nepiecieami dati par
katras partnervalsts:
- rpniecisks raoanas apjomu (output, nevis pievienoto vrtbu, un atseviu valstu
statistik ir grti atrast pietiekamas datu rindas),
- preu importa kopapjomu un struktru pa valstm (tau nedrkst lietot importa datus,
tie jvc no prjo valstu eksporta datiem, citdi nav iespjams iegt pareizu t.s.
pieprasjuma nodroinjuma matricu)

1
Buldorini L., Makrydakis S., Thimann Ch. The Effective Exchange Rates of the Euro. Occasional Paper Series
No2. European Central Bank, February 2002, p. 12.-13.



64
- preu eksporta struktru pc izvltjm valstm.
- visi dati nepiecieami faktiskajs cens, izteikti vienot valt.

K jau mints, da svaru metode, turklt periodiska to atjaunoana nodroina
augstku datu kvalitti, lai ar tas nenozm, ka konkurtspjas pozcija kst viennozmgi
sliktka vai viennozmgi labka. Ja ms saldzinoi maz tirgojamies, piem., ar ASV, bet ms
ar ASV precm konkurjam citos tirgos, uz kuriem ms eksportjam savas preces, tad ASV
svars pieaug un dolra nozme pieaug ar REK rdtjos. Tomr eit novrtjuma problmas
rada pieejamie statistikas dati, kur izcelsmes valsts precm ne vienmr tiek nordta (tas
netiek prasts vai ar t nav zinma), tdjdi, Latvijas imports no nas, piem., 2008. gad
bija aptuveni 2.5% no kopj Latvijas importa, tikmr n raotas preces varja prdot ar
cits valsts reistrti uzmumi, kas pards statistik k importtja valsts. Tdjdi
redzam, ka rel efektv kursa izmantoana cenu konkurtspjas analz saistta ar daudziem
piemumiem.
emot vr, ka rjs tirdzniecbas struktra gan preu, gan valstu zi ir mainga, ir
vrts laiku pa laikam aktualizt svarus. Svaru dinamiskumu var nodroint vairkos veidos,
atkarb no t, cik mainga ir T struktra: piem., Lietuv izmanto iepriekjo 12 mneu
sldoos vidjos svarus, lai gan valsts nozmgumu rj tirdzniecb tomr nosaka, izmantojot
importa un eksporta (ar konkrto valsti) summas attiecbu pret kopjo rjs tirdzniecbas
apgrozjumu ar aprin iekautajm valstm (apgrozjuma metode). ECB papildus tam, ka
lieto eksporta divkro svranu, svarus aktualiz ik pc 5gadiem, izmantojot jaunkos
pieejamos pilnu 3 gadu vidjos tirdzniecbas datus.
T k REK aprina mris ir pc iespjas operatva konkurtspjas dinamikas
vrtjuma iegana (primrs ir prmaiu virziens, palaik), un DSE lietoana btiski
neizmaina tendenci, bet drzk lmeni, t.i. konkurtspjas prmaiu tempu DSE, tad Latvijas
piemr visi REK ar DSE metodes svariem rinti, izmantojot iepriekj gada tirdzniecbas
struktras datus (te gan jpiebilst, ka praks ir zinma laika nobde, kamr tiek iegti pilna
gada dati, tpc var mint veidot par 1 cet. nobdto gadu ldzgi k PCI). Jsaka, ka
aposteriori svaru mainana var bt noderga, vrtjot pagtnes tendences ilgk laika period,
REK ldzsvaru u.tml.
Ldzsvara efektvo valtas kursu vrtjums ir vispretrungk vrttais
konkurtspjas novrtanas pamiens, ko apliecina fakts, ka daos ptjumos t ir vieng
izmantot metode (pamatojums ja modelis ir izveidots, t ir iespja tri un standartizt
veid pc vieniem un tiem paiem kritrijiem veikt novrtjumu daudzm valstm), tau daos
no ts atsaks vispr, turklt daudzos ptjumos tiek uzsvrta virkne atrunu, kd REK


65
interpretjami oti uzmangi un to vrtjums atkargs no mra, t.i., ko ar to vlas pateikt.
Ldzgi k konkurtspjas gadjum, ar REK ldzsvars netiek defints un interpretts
viennozmgi. Dai ptnieki to uztver tikai k ilgtermia koncepciju, turpret citiem katras
valtas kursa svrstbas liek domt par nobdm no ldzsvara, vai paa ldzsvara lmea
prvietoanos
1
.
Ldzsvara efektv kursa izmantoana ekonomikas konkurtspjas vrtan teortiski
pamatojas uz to valtas kursa lmea adekvtumu ekonomikas attstbai, t.i., ar
fundamentlajiem maingajiem tiek mints noskaidrot, vai valtas kursam ir tendence
atgriezties pie kda ldzsvara lmea. Izmantoana vairk ir piemrota vienotu valtas zonu
izveidei un valtu savstarpjo fikscijas kursu izvlei t, lai tie ilgtermi nefunkciontu
neatbilstoi fundamentlajiem ekonomikas maingajiem. K pamatmetodi konkurtspjas
vrtanai ldzsvara efektvos kursus izmanto Starptautisk Valtas fonda ptjumos, lai gan
tajos netrkst pretrunu. REK ldzsvara vrtanai izmantots ekonometrisks metodes var bt
grti pamatojamas ar makroekonomikas teoriju, td dakrt to lietderba ir apstrdama.
Kdu lmeni uzskatt par REK ldzsvaru? Neforml pieeja pamatojas uz pirktspjas
parittes koncepciju, minot noteikt valtas kursa lmea adekvtumu, saldzinot esoo REK
vrtbu ar kdu no bzes vrtbm, ko visbiek izraugs k:
1) brdi, kas tiek uzskatts par tdu, kad ekonomik pastvjis iekjais un rjais
ldzsvars;
2) brdi (atskaites punktu), kur ekonomikas politikas veidotji nolmui veikt
valtas kursa rema maiu (devalvciju, revalvciju, preju no fiksta uz peldou
u.tml.);
3) brvi izvltu atskaites periodu, kas kopgs vairkm valstm, ja to izmanto
saldzinanai
2
.
pieeja paredz, ka ilg laik ldzsvara relais efektvais kurss ir nemaings, ldz ar to
nominl kursa svrstbas dz relatvs cenu prmaias (cenu vai izmaksu lmeu indeksu
attiecbu).
Pakpe, kd valsts ekonomikas atvrtba ietekm ts izaugsmi, zinm mr ir saistta
ar cenu lmea atirbm starp m valstm, k ar tirgojamo un netirgojamo preu sektora
izmaim, t.sk., pastvot saretkm un plakm rjm ekonomiskajm attiecbm,
atseviu, valstu izaugsmes saldzinanai izmantojamo rdtju noteikana ir saretka, k
ar atsevias sakarbas var nebt spk. ai nolk tiek plai izmantota pirktspjas parittes
(PPP) koncepcija. Jatzm, ka ai koncepcijai ir pielietojums divos virzienos: oriinli t tika

1
Driver R.L., Westaway P.F. Concepts of equilibrium exchange rates. London: Bank of England, 2004, p.7.
2
Bella G.Di., Lewis M., Martin A. Assessing Competitiveness and Real Exchange Rate Misalignment in Low-
Income Countries.IMF working paper WP/07/201 June 2007, p. 5.


66
izstrdta ar mri noteikt valtas maias kursu, tau obrd t tiek galvenokrt (praks)
lietota ar mri saldzint dzves lmeni starp dadm valstm. Iespjs izmantot to k valtas
kursa noteikanas pamienu, PPP koncepcija praktiski ir derga k atgdinjums, ka
monetrajai politikai nav ilgtermia ietekmes uz relo valtas kursu. Tdjdi valstis ar
dadu inflcijas tempu vartu gaidt, ka to savstarpjais valtas maias kurss paldzs
noregult s atirbas ilgk laik. Tomr relo oku ietekm valtas kurss var pastvgi
atirties (attlinties) no t PPP vrtbas. Ar nolku saldzint dzves lmeni starp valstm,
PPP kursi tiek noteikti, saldzinot iekzemes cenas lielam patria grozam. di kursi tiek
izmantoti, lai izteiktu dadas valtas vienot valt un btu iespjams izmrt ienkumus pc
pirktspjas parittes uz 1 iedzvotju. PPP kurss, noteikts d veid tomr nebs preczs mrs
tirgus noteiktajam ldzsvara valtas maias kursam
1
.
Lietojot PPP valtas kursa noteikanai, vienkrk un visnoteiktk rdtja forma
absolt PPP ir balstta uz starptautiski pieemtu daudzu preu modeli, t.s., vienas cenas
likuma (law of one price) versiju. Absolt PPP paredz, ka valtas kurss pielgojas, lai
izldzintu nacionlo patria preu un pakalpojumu grozu cenas starp divm valstm, tirgus
spku ietekm. Praktiski absolt PPP nav spk, galvenokrt, dadu starptautisks
tirdzniecbas kavku d. Relatv PPP, kas paredz, ka valtas kurss pielgosies, lai
izldzintu cenu lmeni, bet tas notiks pc zinma laika. Tdjdi, ja oki, kas ietekm valtas
kursa svrstbas, galvenokrt nks no monetr, nevis rel sektora (valstm stenojot dadus
inflcijas lmea mrus), relatv PPP izskaidros nozmgu dau valtas kursa svrstbu starp
divm valstm. Gan absoltajai, gan relatvajai PPP ir savi trkumi. Absolts PPP
ierobeojumi mazina ts pielietojambu (piem., piemums, ka saldzinms preces starp
valstm ir viendas, ir tlu no realittes; preu un pakalpojumu groza struktra (svari), ko
izmanto iekzemes cenu lmea izmaiu aprinanai, dads valsts ir dada; piemums
par visu preu tirgojambu ar ir oti prsplts, tpat k piemums par transakciju izmaksu
neesambu
2
(transporta izmaksas, tarifus, nodokus, maksu par informciju, ne-tarifu
barjeras)).
T.s. forml pieeja REK ldzsvara vrtanai ietver virkni modeu, kur REK ldzsvars
tiek izskaidrots ar makroekonomiskajiem maingajiem. Biek lietotie ir:
- Fundamentlais ldzsvara valtas kurss (Behavioral Equilibrium Exchange
Rate; BEER). pieeja pamatojas uz fundamentlo izskaidrojoo maingo

1
Lafrance R., Schembri L. Purchasing-Power Parity: Definition, Measurement, and Interpretation. Bank of
Canada Review. Autumn 2002/ Pieejams internet
http://www.bankofcanada.ca/en/review/2002/lafrance_e.pdf
2
MacDonald R. Exchange rate Economics, Theories and evidence. Abingdon: Rutledge, 2007, p. 41-43.


67
piemeklanu efektv krusa ilgtermia svrstbu izskaidroanai
1
. BEER skotnj
ideja balsts nesegto procentu likmju paritti (uncovered interest rate parity):
*
1
) (
t t t t t
i i e e E =
+
, (2.25.)
Kur
) (
1 + t t
e E
izsaka nominl kursa sagaidmo vrtbu laika period t nkoajam,
t.i., t+1 periodam;
*
; ;
t t t
i i e
apzm attiecgi esos nominl kursa un iekzemes un
rvalstu procentu likmju vrtbas. Korijot viendojuma abas puses ar gaidmo cenu
lmeu prmaiu (inflcijas) attiecbu iekzem un rvalsts (
) ( ) ( ) ) ( ( ) ) ( (
*
1 1
* *
1 1 + + + +
A A =
t t t t t t t t t t
p E p E p p E p p E
), (2.26.)
iegstam relo procentu likmju paritti, kur nu jau relais kurss (q) atspoguo relo
procentu likmju (r) starpbu:
*
1
) (
t t t t t
r r q q E =
+
, (2.27.)
Kur
) ( ), (
*
1
* *
1 + +
A = A =
t t t t t t t t
p E i r p E i r
(2.28.)
atspoguo iekzemes un rvalstu rels procentu likmes.
) ( ) (
*
1 t t t t t
r r q E q =
+
, (2.29.)
Kur relo kursu izsakot k sagaidmo vrtbu, emot vr fundamentlos maingos,
iegst:
) ( ) (
*
1 t t T t t
r r X E q =
+
, (2.30.)
Kur
t
q
var izteikt k funkciju no ilgtermia fundamentlajiem maingajiem un
stermia maingajiem
2
. K fundamentlie maingie parasti tiek izmantoti neto rjie
aktvi, produktivittes atirba starp tirgojamo un netirgojamo sektoru, vai, starp
iekzemi un rvalstu lmeni; tirdzniecbas nosacjumi, valdbas patri, k ar var tikt
ieviesti t.s. mkslgie maingie (dummy variables), kas raksturo cenu kontroles vai
tirdzniecbas ierobeojumus
3
. Jatzm, ka ir visai statistiska pieeja un visi tlk
mintie REK ldzsvara vrtanas pamieni ir radniecgi. Praktiskaj da aplkots
tiei is REK ldzsvara vrtanas pamienu, jo to nosaka ptjuma periods, datu

1
Bella G.Di., Lewis M., Martin A. Assessing Competitiveness and Real Exchange Rate Misalignment in Low-
Income Countries.IMF working paper WP/07/201 June 2007, p. 8.
2
gert. B. Assessing Equilibrium Exchange Rates in CEE Acceding Countries: Can We Have DEER with
BEER without FEER? A critical survey of the Literature. Bank of Finland. BOFIT Institute for Economies in
Transition. BOFIT Discussion Papers 2004. No1. p21-22.
3
Methodology for CGER Exchange rate assessments. International Monetary Fund. Research Department, 2006,
p. 14-15.


68
pieejamba, piem., TN Latvijai pieejami tikai no 1998.gada, k ar ir populrk
metode, kas tiek lietota starptautiskos saldzinjumos.
- Pastvgais ldzsvara valtas kurss (Permanent Equilibrium Exchange Rate;
PEER), kas no BEER atiras ar to, ka izskaidrojoie fundamentlo maingo svrstbas
tiek sadaltas stermia, prejoaj komponent un taj komponent, kas atspoguo
fundamentlo maingo novirzi no to ilgtermia vrtbas
1
, tdjdi ar modelim
nepiecieams laikrindas vajadzgas garkas.
- Optimlais ldzsvara relais valtas kurss (Fundamental Equilibrium Real
Exchange Rate; FEER), kas tiek noteikts k iekjam un rjam ldzsvaram atbilstos
valtas kurss. Tulkojum lietots vrds optimlais (nevis fundamentlais) td, ka pc
btbas iekjais ldzsvars raksturo situciju, kad ir pilnga nodarbintba, zems
inflcijas lmenis (zems tiek defints) un potencil izlaide
2
; turklt iekauto maingo
d pirm no pieejm latviski tulkota k fundamentlais ldzsvara valtas kurss.
- Vlamais ldzsvara relais valtas kurss (Desired Equilibrium Exchange Rate;
DEER) no iepriekj atiras ar to, ka iekjais un rjais ldzsvars tiek defints k
vlamais (desired), jeb k ekonomikas politikas mris, nevis ilgtspjgs (sustainable)
k tas btu iepriekj gadjum.
- Dabiskais relais valtas kurss (Natural Real Exchange Rate; NATREX), kura
vrtan tiek emts vr ar uzkrtais kapitls un neto rjais pards, tau galven
iezme ir divu novrtto rdtju vidja termia ldzsvara un ilgtermia ldzsvara
aprinana; un dabiskais ldzsvara valtas kurss apraksta REK ceu no vidja
termia ldzsvara (izmantojot esoo kapitla lmeni un rjo pardu) uz ilgtermia
ldzsvaru (ar pastvgajam stvoklim (steady state) atbilstou minto maingo lmeni)
3
.
NATREX pamatojas uz makroekonomisko sakarbu par iekjo un rjo ldzsvaru, kas
ir sasniegts vienlaikus. Iekjais ldzsvars ai gadjum tiek defints nevis k atbilstos
pilngai nodarbintbai (tdai, kas neveicina cenu kpumu jeb NAIRU), bet tdai, kas
pilnb izmanto kapitlu:
0 ) ( = I S CA (2.31.)
Ttad krtjo maksjumu konts (CA) atbilst neto eksporta un ar rvalstu
pardu/aktviem saistto neto ienkumu starpbai, t.i., faktoru ienkumiem vajadztu
ldzinties ilgtermia kapitla plsmm, ko nosaka investciju un uzkrjumu lmumi.

1
MacDonald R. Exchange rate Economics, Theories and evidence. Abingdon: Rutledge, 2007, p. 236.
2
Marca M. La. Real Exchange rate, Competitiveness and Policy Implications: a formal analysis of alternative
macro models. Paper on research done at the Division and Globalization and Development Strategies. New-
York: New School University, 2004, p.36-39.
3
Bella G.Di., Lewis M., Martin A. Assessing Competitiveness and Real Exchange Rate Misalignment in Low-
Income Countries.IMF working paper WP/07/201 June 2007, p. 8.


69

Papildus tam rel kursa vlamais lmenis nereti tiek noteikts, izmantojot makroekonomisk
ldzsvara metodi, k ar citus modeus, kas prasa ilgkas laikrindas un pietiekami lielu
saldzinmu datu apjomu.
Latvij, emot vr ekonomikas atvrtbu, fikstu valtas kursu un brvu kapitla
kustbu, k ar laikrindu garumu modea maingajiem, REK ldzsvara vrtana ar virkni
metou vai nu nav iespjama, vai nu nav lietderga, jo dod maz ticamus rezulttus. T viet
drzk der neformlie vrtjumi stermi, par to, vai REK ietekm tirdzniecbas plsmas,
iekjie tirdzniecbas nosacjumi un konkurtspjas pozcijas dinamikas raksturojums, tpc
praktiskaj darba da aplkots tikai viens, biek lietotais BEER, ar apgrozjuma metodi un
ar divkri svrt eksporta metodi aprinto REK_PCI, REK_RCI un REK_VDI ldzsvara
noteikanai. Pc izmantojamo laikrindu garuma REK ldzsvara novrtanai NATREX un
PPP vrtjums prasa visgarks laikrindas (attiecgi 15-30 gadus un 30-100 gadus),
1
.
Ar visprg gadjum REK pielietojums mazas atvrtas ekonomikas konkurtspjas
analz var bt ierobeots: ekonomikas lielums (maza) un ts atvrtba, k ar dabas resursu
nodroinjums nosaka eksporta potencila atkarbu no importa, t.sk., izejvielu un kapitlpreu
apjoma, ldz ar to tirdzniecbas plsmu struktra nav saldzinma, un maz paldz ar
tirdzniecbas nosacjumu analze, ja nu viengi atsevis specifisks grups.
Latvija netiek uzskatta par zemu, bet gan vidju ienkumu valsti (gan SVF ptjumos,
gan ar WEF globls konkurtspjas gadagrmat, kur Latvija ierindojas starp efektivittes
virztm ekonomikm ar ienkumu lmeni starp 3000-9000 ASV dolriem gad uz vienu
iedzvotju), tomr daudz kopgu nianu var saskatt ar SVF ptjumos mintajm atrunm,
kpc pievrans REK ldzsvara ptanai dod vjus rezulttus un konkurtspjas ptanai
izmantojamas citas metodes:
1) Zemu ienkumu valsts, k ar valsts, kas periodiski piedzvo politisks prmaias, k
ar ekonomikas strukturls prmaias, ir problemtiski iegt pietiekami garas,
savstarpji saldzinmas un ticamas lairkindas, ko vartu izmantot ptjumos.
2) REK pieaugums, kas vrojams cenu un izmaksu iespaid, var atspoguot t.s.
productivity gains un eksporta kvalitatvs prmaias;
3) Pat, ja netirgojamaj sektor btiski pieaug produktivitte, REK pieaugums iespjams
ar td, ka netirgojam sektora cenu lmenis ir neelastgs samazinans virzien
2
.


1
gert. B. Assessing Equilibrium Exchange Rates in CEE Acceding Countries: Can We Have DEER with
BEER without FEER? A critical survey of the Literature. Bank of Finland. BOFIT Institute for Economies in
Transition. BOFIT Discussion Papers 2004. No1, p. 21-22.
2
Bella G.Di., Lewis M., Martin A. Assessing Competitiveness and Real Exchange Rate Misalignment in Low-
Income Countries. IMF working paper WP/07/201 June 2007, p. 4.


70
Vairku iemeslu d WEF vispr ir atteicies no REK ldzsvara ptanas un REK
izmantoanas konkurtspjas vrtan, lai ar atsevius no iem argumentiem var uzskatt
par mazliet prspltiem. T piemram, galvenie WEF argumenti REK nelietderbai
starptautisk konkurtspjas ptjum ir:
- zemks valtas kurss nozm izdevgku eksportu, tau imports kst drgks, ldz ar
to summr ieguvuma nav. Tomr tas nevar tikt attiecints uz vism valstm kopum,
bet gan uz resursu un tehnoloiju importa atkargajm valstm; WEF, tomr pamato o
apsvrumu ar to, ka starptautiskaj ptjum svargas ir REK neiekauts izmaksas:
cas ar birokrtiju izmaksas, neizgltota un neefektva darbaspka nodarbinanas
cenu, efektva finanu sektora nepieejambas izmaksas u.c.
1
;
- otrs iemesls ir REK praktisks mranas grtbas, jo pats par sevi rdtja lielums nav
informatvs. WEF ar eit norda uz REK ldzsvaru un valtas novrtanas vai
nenovrtanas pakpi k iemeslu, kd ldzsvars tiek mrts. Ldzsvara jdziens ir
visai teortisks un dab nav novrojams un aprinto ldzsvara lmeni var ietekmt
k izvltais periods (vlams, lai taj atkrtotos ekonomiskais cikls), t ar metode.
Eiropas Komisija sav jaunkaj ptjum par konkurtspjas attstbu Eirozon atzst, ka
vienota monetr politika nepaldz zonas konkurtspjai viendi: rel kursa diverence kop
vienots valtas ievieanas ir palielinjusies
2
, kas nozm, ka, lai gan valstu kopums steno
vienotu monetro politiku, k ar ir saskaota likumdoana, tirdzniecbas politika u.c.
jautjumi cenu un izmaksu konkurtspja attsts atirgi. Tas var nordt uz to, ka vienot
valtas zon ietilpstos valstis ir strukturli prk atirgas un tm vienota ekonomisk
politika var nebt piemrota.
Autore literatr saskrusies ar atirbu REK ldzsvara vrtjumos atkarb no
ptjuma veicja un publictja: centrls bankas parasti public ptjumus, kas pamato to
politikas atbilstbu kursa mainanu vai nemainanu, savukrt t.s. neatkargu ptnieku
darbos vrojama plaka varicija vienas un ts paas valsts kursa vrtjumos, ko pc autores
domm ietekm gan ptjuma veikanas motivcija, gan izmantots metodes, gan to lietojuma
korektums. Piem., M.Dangijs (M.Dungey) atzm oti plau variciju, ko iespjams iegt,

1
The Global competitiveness report 2007/2008. World Economic Forum, 2008 - p11. Pieejams interneta vietn:
http://www.weforum.org/en/initiatives/gcp/Global%20Competitiveness%20Report/index.htm. Atsauce:
10.12.2008.
2
Competitiveness developments within the euro area. Quarterly report on the Euro area Volume 8. No 1 (2009)
European Commission Directorate-General for Economic and Financial Affairs Special report, p. 20.


71
vrtjot tirdzniecbas nosacjumu ietekmei uz valtas kursa prmaim: no pavisam
nenozmgas ietekmes ldz gandrz puses no svrstbu izskaidroanai
1
.
Tomr autore neatsaks no REK vrtjuma Latvijai: vienas valsts ietvaros REK
dinamika var bt informatvs t.s. stermia rdtjs, kas der konkurtspjas virzbas
noteikanai pret noteiktu valstu kopumu, jo kompleksie vrtjumi tiek iegti ar ilgu laika
nobdi un neauj tik vienkri veikt situcijas modelanu nkotnei. Lai ar rel kursa
izmantoanai konkurtspjas analz ir ierobeots pielietojums, ir sakarbas, ko is rdtjs
atspoguo, un ko ne. REK ir labs veids, k vrtt peas ganas iespjas starptautisk
homognu preu tirg, izmantojot atirgu cenu lmeni iekzem uz rvalsts (t.i., vai s
iespjas sark vai pieaug), un pelnanas iespjas ir svargs kapitla uzkranas
prieknosacjums attstbas valsts dzves lmea uzlaboanai, tau REK dinamika neauj
spriest par to, vai tautsaimniecba ir konkurtspjga (pirmkrt, neparda cenu un izmaksu
absolto lmeni; otrkrt, neraksturo homognu preu tirgu; trekrt, nerada priekstatu par to,
cik liel mr cenu/izmaksu lmeni ietekm tas, kda ir tirdzniecbas politika attiecb pret
citm valstm; vai tautsaimniecba globlaj tirg ir cenas piemja vai t noteicja u.c.).
Autore secina, ka cenu un izmaksu konkurtspjas rdtji galvenokrt atspoguo
konkrtas valsts uzmumu iespjas pelnt, izmantojot tirg esoo situciju, tau tas vl
nenodroina pievranos ilgtspjgm resursu izlietoanas stratijm, kas btu aktulu
tautsaimniecbas konkurtspjas kontekst.


2.2.4.Relatvs rentabilittes rdtji, to interpretcija un lietoanas konkurtspjas
analz kritisks vrtjums

Ldzs mintajiem rdtjiem, tirgojamo preu konkurtspju mdz mrt ar,
izmantojot relatvs rentabilittes attiecbu. du indeksu piedvja L. Liptics
(L.Lipschtitz) un D. Makdonalds (D.McDonald). aj gadjum rel efektv kursa indekss
tiek izteikts k iepriek aprakstto uz VDI un PV (vai IKP) deflatora P
y
balstto indeksu
attiecba:

f y d y
f d
PV
VDI
nt
P P
VDI VDI
REK
REK
REK
, ,
Re
/
/
= = (2.32.)
1


1
Dungey M. Identifying Terms of Trade Effects in Real Exchange rate Movements. Evidence from Asia
Paper presented at the 24th International Conference on Asian Economic Studies. Asian Economic
Cooperation in the New Millennium: Chinas Economic Presence. Beijing University, May 2002, p. 22.


72

No aprinu viedoka eit vairs nedarbojas nominl kursa svrstbas. da rdtja
galven ideja ir ietvert ne vien darbaspka, bet ar citu izmaksu ietekmi uz relatvo
rentabilitti. Mintie autori atzm, ka ds uz peu balstts rdtjs atspoguos
konkurtspjas samazinanos, ja, piem., pieaugs starppatria izmaksas (ko uz VDI balstts
indekss nepards). F.Trners (Ph.Turner) un J.Vantdaks (J.Van 't dack)
2
atzm, ka
pievienots vrtbas un darbaspka izmaksu starpba ietver ko vairk nek tikai tro peu, un
galvenokrt ts ir procentu izmaksas par kapitla izmantoanu. Ldz ar to darbaspka
aizstana ar kapitlu var paaugstint du konkurtspjas rdtju, kaut ar reli pea
nepieaugs. Turklt jatzm, ka ds indekss ir liel mr jtgs pret ekonomikas cikliem (t
k rentabilitte ir ciei saistta ar cikliem). is fakts apgrtina indeksa interpretciju. Bez tam
ar ticami rentabilittes dati ir grti pieejami.
Relatv rentabilitte konkurtspjas kontekst aplkojama divjdi: T var bt
raksturga ekonomik kopum, k ar t var tikt vrtta tiei eksportam. Tomr, vrtjot
relatvo rentabilitti tautsaimniecbai kopum, t liel mr saistma ar rel kursa aprinu
(skat. iepriekj apaknoda), tdjdi rdtjs tiek vrtts attiecb pret galvenajm
tirdzniecbas partnervalstm un nosakot, cik liel mr attiecba starp vienbas darbaspka
izmaksm iekzem un galvenajs tirdzniecbas partnervalsts prsniedz iekzemes un
rvalstu pievienotas vrtbas deflatoru attiecbu. Attiecgi, pieaugot darbaspka izmaksm
vairk nek pieaug PV deflators, tiek uzskatts, ka izmaksu konkurtspja pavjins. Rdtja
uzbve nosaka, ka nominl kursa svrstbas to vairs neiespaido, bet citu valstu dati tik un t
ir nepiecieami un ir nozme tam, cik svarga msu rj tirdzniecb ir konkrt tirdzniecbas
partnervalsts.
Eksporta relatvs rentabilittes rdtju iegana ir saldzinoi vienkrka, jo tie
prasa tikai iekzemes datus:
Y
X
P
P
RENT = , (2.33.)
Kur RENT ir rentabilittes indekss, ko izsaka eksporta cenu
X
P un IKP deflatora
Y
P attiecba.
Vienbas rentabilittes indekss (unit margin index) ir daa no iepriek aprakstt relatvs
rentabilittes rdtja, t.i. t ir attiecba starp vienas valsts datiem
VDI
P
VRI
Y
= (2.34.)

1
Lipschitz L., Mcdonald D. Real Exchange Rates and Competitiveness: A Clarification of Concepts, and Some
Measurements for Europe, March 1991. IMF Working Paper No. 91/25, p. 44.
2
Turner Ph., Vantdack J. Measuring international price and cost competitiveness. BIS Economic Papers No. 39
November 1993. Basle: Bank of International Settlements, 1993, p. 60.


73
Relatvs eksporta maras indeksu atrod k iepriekminto rdtju reizinjumu:
VRI RENT REMI * = (2.35.)
1

Mintie eksporta rentabilittes rdtji parasti tiek vrtti preu sektoram un tiei apstrdes
rpniecb, turklt tie ir informatvki, ja tos aplko k izmaias ilgk laik, attiecb pret
galvenajm tirdzniecbas partnervalstm. di rdtji bs ar vidji izteiktu nobdi laik, ja tiek
izmantoti ceturku un ar ilgku nobdi, ja izmanto gada datus. Biek tie nebs aprinmi,
kas saisttas ar nacionlo kontu periodiskumu un aktualizanu.
ie rentabilittes rdtji ir piemrojami Latvijas konkurtspjas vrtanai, un tiem
pat piemt zinma priekrocba attiecb pret tirdzniecbas nosacjumiem, t.i. rdtju satura
interpretcija (kad tos saldzina ar atbilstoo rdtju tirdzniecbas partnervalsts) vairs nav tik
ciei saistta ar tirdzniecbas strukturlajm atirbm (preu izteiksm) starp valstm, k ar
dinamikas saldzinana ar citm valstm faktiski ir konkurtspjas pozciju prmaiu
saldzinana starp valstm. Tomr is ldzgi cenu un izmaksu rdtjiem pieder pie idejas, ka
par zemku cenu iespjams vairk prdot un ka izdevgk ir prdot tur, kur tiek solta
augstka cena, tau tas nerada priekstatu par resursu izvietojuma prmaim tautsaimniecb,
piem., intensvi ekspluatjot noteiktus resursus; par tautsaimniecbas struktras prmaim un
dzves lmeni. Pieaugot eksporta relatvajai rentabilittei, ms redzam, ka eksportana ir
bijusi izdevgka nek raoana iekzemes patriam; tau tas nerada priekstatu par to, k
mains modlais ienkumu lmenis.


2.3. Konverences un dzves lmea rdtju izmantoana konkurtspjas
analz

Konverences pakpe jeb dzves lmeu izldzintbas pakpe k konkurtspjas
rezultatvais aspekts liek iepriek mintos agresvs pieejas un resursu pieejambas un to
attstbas un izvietojuma ekonomik rdtjus aplkot plak kontekst. Augstka
konverences pakpe sasniedzama, iekzemes produktivittei pieaugot straujk nek tas
vrojams galvenajs tirdzniecbas partnervalsts, mazinot atirbas attstbas lmen, tau tas
nenozm, ka vienlaikus uzlabojas agresv pozcija rvalstu tirgos, t.i., netiek izslgta
pieaugoa nesabalanstba starp importa iekuves pakpi iekzemes tirg un savu rjo

1
Formulas 2.33.-2.35. no Bravo S., Gordo E. "Competitiveness analysis", The analysis of Spanish Economy".
Data instruments and procedures Servicio de studios del Banco d-Espania, 2006, p. 471.


74
pozciju, t.i., tirgus dam galveno tirdzniecbas partnervalstu tirgos. Uz du savstarpju
nesabalanstbu norda ar spu ekonomisti period pc Spnijas iestans ES
1
.
Konkurtspjas analz dzves lmea radtji iederas divu iemeslu d:
- pirmkrt, tas atspoguo pagtnes darbbu rezulttu, ttad, ar pagtnes konkurtspjas
rezulttu un daudzjd zi, k jau iepriek mints, prticbas nodroinana ir
uzskatms par mri, kd valstis vispr piedals globlaj konkurenc;
- no otras puses, esoais prticbas un labkljbas lmenis parda pozciju, uz kuras
bzes iespjams virzties tlk: ja valst ir augsts dzves lmenis un t ir atvrta, t var
kt par t.s. benmarku, ko IMD, piem., ierindo infrastruktras rdtju vid, jo
dzves kvalitte ir daa no pievilcbas stratijas, tomr valsts var bt pievilcga ne
vien tehnoloiju un inovciju jom, ko vartu adaptt citas valstis, bet kt par iemeslu
pastiprintai imigrcijai no mazk attsttm valstm u.tml.

is jautjums daji izriet no iepriekjs apaknodaas, tomr, k jau autore iepriek
uzsver, darba ragums drzk liecina par potencilu iespju, ka dzves lmenis vartu
uzlaboties, tau vl glui neatspoguo dzves lmeni. Prticba ai sakar uzlkojama k
iepriekjo periodu konkurtspjas un ekonomisks attstbas rezultts, ldz ar to it k
atspoguo konkurtspju pagtn, tau no otras puses rda pozciju, uz kuras bzes iespjams
attstties tlk. Augsts ienkumu lmenis nav kritrijs turpmku konkurtspjas stratiju
noniecinanai, it sevii td, ka globl ekonomika ir pietiekami prskatma no tehnoloiju
premanas viedoka un ikvienam ts dalbniekam ir iespjams sacensties, pankt un apsteigt
citus, lai ar stais mris ir nevis apsteiganas process, bet gan tas ir veids, k tiek nodrointa
labkljba sav valst.
Dzves kvalittes rdtji veselba, izgltba no vienas puses ir ieguldjums jeb t.s.
inputs ekonomikas attstb, tau, autore uzskata, ka, aplkojot konkurtspju no pozcijas un
virzbas aspektiem, tie drzk raksturo pozciju un auj modelt virzbu. T, piemram, ar
starptautiskos ptjumos pie pamatfaktoru attstbas tiek minti veselbas un dzimstbas
rdtji k tie, kas auj spriest par darba resursu attstbu, k ar izgltbas pieejambas un
izgltbas lmea rdtji, lai gan to vrtan pc autores domm trkt konsekvences, jo par
izgltbas lmeni ir nepietiekami spriest pc mcbm veltt laika.
Teorijs, ka sadala konkurtspju input un outcome komponents, dzves lmenis un
dzves kvalitte ir galven rezultatv komponente, kuras mrauklas ir visdadks, skot ar
ienkumu lmeni uz 1 iedzvotju un turpinot ar patria paradumiem, uzskatot, ka patri un

1
Bravo S., Gordo E. "Competitiveness analysis", The analysis of Spanish Economy". Data instruments and
procedures Servicio de studios del Banco d-Espania, 2006, p. 466.


75
nevis ienkumi liecina par dzves lmeni. Tomr is vienlaikus ir iemesls, kd dzves lmenis
ir viens no visgrtk vrtjamajiem ekonomikas attstbas aspektiem, jo nepastv objektvi
kritriji tam, kds patria lmenis ir optimls. Autore biek saskrusies ar tdiem patria
rdtjiem, kas lielku absolto vrtbu uzskata par labku lmeni, uz ko tiekties, tomr
vienlaikus autore uzskata, ka ir virkne rdtju, kam nav t.s. defintu griestu, tomr ir
iespjams saprtgais lmenis, piem., dzvojamajai platbai uz vienu mjsaimniecbas
locekli, automanu skaitam mjsaimniecb, interneta pieslgumu skaitam u.c. Pirmkrt,
daji tas var robeoties ar nelietdergo) patriu, vai ar kt par daji kaitgo patriu (vai
tda produktivitte automanu raoan, kas nodroina pietekami zemas izmaksas un vismaz
2 automanas katrai mjsaimniecbai, ir drzk optimla, vai drzk liecina par resursu
nelietdergu izmantoanu, piesro vidi gan raoanas, gan ekspluatcijas, proces, prasa
papildus infrastruktras izbvi, kas ar saistta ar dabas piesroanu, un tlk ietekm dzves
kvalitti?) K ar ne vienmr noteiktu preu vai pakalpojumu patri atbilst attiecgs
sabiedrbas vrtbu sistmai, un tas neliecina, ka iedzvotji to nevar atauties tie iespjams
to uzskata par nevajadzgu un organiz savu dzvi pc citiem principiem. Ldz ar to jpatur
prt, ka katra plaka ptjuma ietvaros ir autoru piemumi par to, uz kdu dzves lmeni
jtiecas un t ir ptjuma mraukla. Autores piedvtaj konkurtspjas koncepcij par
rezultatvajm pazmm no dzves lmea raksturoanas viedoka uzskatmi tdi rdtji k:
- Dini (Gini) koeficients jeb ienkumu sadales nevienldzbu raksturojoais
rdtjs,
- iedzvotju migrcijas dati un aptauju dati, kas noskaidro iedzvotju tieksmi
dzves lmea uzlaboanas nolk prcelties uz citu valsti;
- patrtju konfidences dati, kas raksturo gan iedzvotju viedokli par finansilo
stvokli, gan iespjamajm patria prmaim.
- Absoltie un relatvie patriu raksturojoie lielumi (piem., cik liela iedzvotju
daa un kpc neizmanto elektroniskos norinus, nebrauc ar manu, neizmanto
automtisko veas mazgjamo manu, ned svaigus drzeus, neapmekl kultras
paskumus u.tml.);
- brvais laiks un t izlietojums.
Saska ar OECD publictajiem datiem ilg laika period (atsevim valstm pieejami dati
pat no 20.gs. 50. gadiem), ir btiski sarucis darbam veltto stundu skaits gad (2.3.att.), tau
vienlaikus vairkum o valstu ir palielinjies nodarbintbas lmenis: lielka iedzvotju daa
ir iesaistta darba tirg un to autore skaidro gan ar iedzvotju ma ilguma palielinanos un
darbspjas vecuma palielinanu, gan ar sievieu un jaunieu aktvku iesaistanos darba
tirg, un galvenokrt ar tdu faktoru k apmakstais darbs. Ilg laika period ir btiski


76
mainjuies priekstati par to, kas ir paveicams mjas apstkos un kur ir izdevgka
rpniecisk raoana vai sabiedrisko pakalpojumu sniegana (piem., dienu, aprbu
gatavoana, aprbu atseviu sadzves priekmetu apkope un remonts u.c.) Ldz ar to
palielins gan uzskaitt pievienot vrtba, gan ar ts radanai nepiecieamais veicamais
darbs.


2.3.att.Nostrdto stundu skaits uz vienu nodarbinto atsevis OECD valsts, vidji
gad no 1960. 2008. gadam
1


emot vr nodarbintbas pieaugumu aplkotaj period, autore aprina, ka uz vienu
iedzvotju nostrdto stundu skaits gad ir mainjies pavisam atirgi: vairkum valstu tam
ir ilgtermia tendence pieaugt (2.4.att.b)), vai ari is lmenis saglabjas svrstgs, tau tikai
nedaudzs valsts ilgtermi tiek patrts mazk darba ar uz vienu iedzvotju (Turcij,
Japn, Francij, Somij, skat. 2.4.att. a))

1
Autores veidots grafiks, izmantojot OECD datus
1300
1400
1500
1600
1700
1800
1900
2000
2100
2200
2300
1
9
6
0
1
9
6
2
1
9
6
4
1
9
6
6
1
9
6
8
1
9
7
0
1
9
7
2
1
9
7
4
1
9
7
6
1
9
7
8
1
9
8
0
1
9
8
2
1
9
8
4
1
9
8
6
1
9
8
8
1
9
9
0
1
9
9
2
1
9
9
4
1
9
9
6
1
9
9
8
2
0
0
0
2
0
0
2
2
0
0
4
2
0
0
6
2
0
0
8
Austrlija
Kanda
Dnija
Somija
Francija
Islande
Itlija
Japna
Luksemburga
Norvija
Spnija
Zviedrija
Lielbritnija
ASV


77

a)

b)
2.4.att. a) un b) Nostrdto stundu skaits vidji gad uz vienu iedzvotju atsevis
OECD valsts no 1960. 2008. gadam
1


Saldzinot o rdtju ar IKP pc pirktspjas parittes uz vienu iedzvotju dinamiku, autore
secina, ka gandrz viss OECD valsts ir jstrd arvien mazk (laika izteiksm), lai nopelntu
identisku patria lmeni naudas izteiksm (ja visi ienkumi tiek patrti), bet apmri ir
diezgan atirgi: kop 1991 gada pieejams saldzinjums plakam valstu lokam u autores
aprins, izmantojot OECD datus, liecina, ka, piemram, Meksik aj laka posm
nepiecieamas darba stundu skaits gandrz nav mainjies (sarucis par 3.7%), kamr Korej un
rij kritums prsniedz 50%, Somij un Lielbritnij samazinjums prsniedz tredau, bet
prjs OECD valsts valstu tas ir samazinjies par vidji 20%.

1
Autores veidots attls un aprins, izmantojot OECD datus par nostrdto stundu skaitu uz vienu nodarbinto
un nodarbintbas lmeni, % no iedzvotjiem.
650
750
850
950
1050
1150
1
9
6
0
1
9
6
3
1
9
6
6
1
9
6
9
1
9
7
2
1
9
7
5
1
9
7
8
1
9
8
1
1
9
8
4
1
9
8
7
1
9
9
0
1
9
9
3
1
9
9
6
1
9
9
9
2
0
0
2
2
0
0
5
2
0
0
8
Somija Francija Japna Turcija
600
700
800
900
1000
1100
1200
1
9
6
0
1
9
6
3
1
9
6
6
1
9
6
9
1
9
7
2
1
9
7
5
1
9
7
8
1
9
8
1
1
9
8
4
1
9
8
7
1
9
9
0
1
9
9
3
1
9
9
6
1
9
9
9
2
0
0
2
2
0
0
5
2
0
0
8
Austrlija Kanda Grieija
Islande rija Luksemburga
Meksika Nderlande Spnija
ASV


78
2.4.Faktoru efektva un ilgtspjga izlietojuma tautsaimniecb vrtanas
problmas msdienu ekonomikas teorij un praks

Tas, ko valsts sarao, parda, kdi resursi tai ir
1
, raksta D.Stiglics (J.Stiglitz) sav
darb Making Gloalozation Work, analizjot iemeslus, kd dam valstm ir vieglk
attstties un citm ne tik viegli; cik daudz tas ir atkargs no tirdzniecbas lgumu godguma,
reciprocittes ievroanas, un cik no citiem faktoriem. Lai agrra tautsaimniecba ktu par
industrilu tautsaimniecbu, tai juzkrj zinms kapitla lmenis. To var dart, piedvjot
tirgum (rjam ja runa ir par valst neesou vai trkstou resursu sagdanu) preces un
pakalpojumus, ko ar esoajiem resursiem iespjams sniegt, tau tas nozm, ka di vajag
pietiekami daudz pelnt. Visas valstis nav veidojus vienlaikus un viendos apstkos.
Pieemsim teortisku situciju: uzskatsim, ka valsts A (iedzvotju kopums noteikt teritorij
ar savstarpjo vienoanos likumdoanu) veidojas viet, kur nav nekdu raoanai piemrotu
dabas resursu. Ttad viengais resurss ir pai valsts A iedzvotji, viu zinanas un prasmes.
Ja aj teritorij nav citu resursu, tad attiecgs A iedzvotjiem tie jiegst no citm
teritorijm, pret piedvjot darba resursus (viengos, kas ir). Tdjdi valsts A saimniecisk
pastvana atkarga no t, vai blakus esos valstis piekrt A iedzvotjiem piedvt darbu.
Bez aubm, is ir galjs piemrs, un vsturiski cilvku grupas ir apmetus uz dzvi
teritorijs, kur ir mazliet vairk resursu, tomr resursu nodroinjums un klimata apstki starp
teritorijm ir rkrtgi atirgs, un dam sabiedrbas formcijm skotnji vis attstties
straujk. Visas msdienu tautsaimniecbu dzves lmeu atirbas un konkurtspjas
problmas, protams, neizskaidro vsturiskais resursu nodroinjums:
- atbilstoi nciju vrtbu sistmm daa konkurtspjas problmu nemaz nav
problmas (bet tdas liktos citm valstm, kurs pieemtais dzvesveids ir
atirgs);
- ja tomr valsts pati sevi uzskata par atpalikuu saimnieciskaj attstb (vai to
uztrauc iespjam atpalicba), tam var bt izskaidrojums valsts nespj vienoties
par sekmgu resursu apsaimniekoanu iekzem un starpvalstu lmen, k ar
godgiem starpvalstu tirdzniecbas nosacjumiem.
Sabiedrbas formcijas veidojus, risinot ierobeoto resursu efektvas apsaimniekoanas
problmu savu vajadzbu nodroinanai, tau:
- nav pamata sagaidt, ka s vajadzbas dads sabiedrbas formcijs ir viendas;

1
Stiglitz. J. Making Globalization Work London: Penguin Books, 2007, p. 88.


79
- nacionla valsts tri no globlo resursu apsaimniekoanas viedoka pati par sevi
ir problma, jo resursu optimlo apsaimniekoanu kav to eogrfiskais
izvietojums, valodu un kultru barjera, k ar institucionlie ierobeojumi
darbaspka mobilittei (migrcija, kvalifikcijas atzana u.tml.). Pieemsim, ka
valst A ir bagtgi mea resursi, bet A kaimivalst B ir mazk mea resursu,
toties ir daudz dergo izrakteu, kas piemroti bvmaterilu raoanai, tehnoloiju
attstbai u.tml. Teortiski abm valstm ir iespja sadarboties t, ka to kopjie
dabas un darba resursi tiek sekmgi apsaimniekoti un abu valstu iedzvotju
vajadzbas tiek nodrointas, un labkljbas lmenis btiski neatiras. Tomr kop
valstu vsturisks formans (savas teritorijas un visa tur eso aizsardzba un
pieejambas ierobeoana) das vienoans nav pilngas un nav vienldz
izdevgas, un to nosaka tirgus dalbnieku motivcija, kd vii iesaists
starpvalstu attiecbs. A.Grnspens (A.Greanspan) populraj The Age of
Turbulence raksta: Pilnb globalizjusies pasaule bs t, kur raoanu,
tirdzniecbu un finanses nosaka peas ganas motivcija un riska uzemans, un
tam nebs svargs ne attlums ne nacionlo valstu robeas. Tds stvoklis
nepienks
1
.
Dabas resursu nodroinjuma atirbas starp valstm un atirgs uzkrt kapitla lmenis (k
redzams tlk darb), nosaka tautsaimniecbu balstanos uz cilvkkapitlu un t mobilitti,
kas savukrt ir atkarga no spjas vienoties starp valstm par t izmantoanu. Uz zinanm un
prasmm balstta ekonomika no viedoka ir ne tikai augstu tehnoloiju raotja un
eksporttja vai inovatva valsts, bet jebkura tautsaimniecba, kurai cilvkresursi ir prsvar.
H.H.rtrands (H.H.Chratrand) izsaka uz zinanm balsttas ekonomikas raoanas
funkcijas parametrus zinanu izteiksm, kur t.s. inputs jeb ieguldjumu (tradicionlos
faktorus dabas resursus, darbu un kapitlu) autors defin di: piemram, kapitls var bt
kodts (cilvkiem nolasmas vadbas informcijas sistmas, datubzes, rokasgrmatas,
bibliotkas, intelektulais paums, patenti utt.) vai rcbas kapitls, kas apvieno, piemram,
hard tooled kapitlu (t var bt rpnca ar iekrtm) un soft-tooled kapitls jeb manm
nolasmas programmas, tehnika, metodes).
Faktoru efektva un ilgtspjga izvietoana tautsaimniecb norda ne vien uz
pareizjs produktivittes (darba raguma) nodroinanu, bet par tdu darba raguma
nodroinanu, kas neizsldz nkotnes iespjas resursu pieejambu, atjaunoanu. Darba
ragumu ietekmjoo faktoru analze izriet no tiem konkurtspjas definjumiem, kas

1
Greenspan. A. The Age of Turbulence. Adventures in a New World. USA: The Penguin press, 2007, p. 365.



80
produktivitti uzskata par konkurtspjas mrauklu (liela daa uz M.Portera (M.Porter) pieeju
balstto ptjumu, ko plai izmanto Lielbritnija, rija u.c.). Autore piekrt, ka darba ragums
zinm mr atspoguo ekonomisks attstbas lmeni valst, tau ar to nepietiek, lai raksturotu
dzves lmeni jeb mri, kd valsts iesaists rjs ekonomiskajs attiecbs. Vienlaikus aj
noda autore apkopo plau jautjumu loku, skot no resursu pieejambas, izmaksm un
institucionlajiem faktoriem, piebilstot, ka daa no iem rdtjiem, aplkoti ilgk laika
period, raksturo ne vien konkurtspjas pozciju, bet ar dinamiku.
No viedoka ir svargi novrtt darba ragumu saistb ar produkcijas vienbas
izmaksm, ko rada darba spka uzturana, k ar saldzint, vai absolt izteiksm cenu un
izmaksu lmenis valst ir pietiekami zems (adekvts), lai btu iespjams tirgoties ar citm
valstm, un otrkrt vai rvalsts, ar kurm ms tirgojamies, cenu lmenis ir pietiekami augsts,
lai tur vartu nopelnt (agresv pieeja, tomr uz to globl ekonomik balsts daudzas
iespjas inovciju radan, apgan, tehnoloiju apmai, t.i. tdas uzmjdarbbas vides
nodroinan, kas veicina labkljbas pieaugumu iekzem)
Analizjot darba ragumu un to noteicoos faktorus, autore uzskata, ka no pozcijas
viedoka tos var klasifict k:
- resursu pieejambu raksturojous rdtjus;
- resursu izmantoanu raksturojous radtjus
Ja resursu pieejambu raksturojoi vartu bt eogrfiskais stvoklis, dabas resursi,
iedzvotju skaita un struktras rdtji, izgltbas lmenis u.c., tad par resursu izmantoanu
liecina rdtji, kas ietver ne vien resursu iekzemes nodroinjumu, bet t saucamo resursu
izvietojumu (allocation) ekonomik, neatkargi no to ieguves iekzem vai rvalsts. Ldz ar
to kst svargas noteiktu resursu saldzinos izmaksas (absoltais lmenis, saldzinjum
starp valstm) institucionlie lmumi, valsts ekonomisk politika, inovciju politika u.c.
jautjumi, ietverot virkni relatvo rdtju attiecb pret IKP (investciju apjoms, struktra,
pardu rados un nerados kapitla plsmas, izdevumi R&D, inovciju nozmgums,
relatvs energoresursu, sakaru, transporta izmaksas, darbaspka izmaksas attiecb pret darba
ragumu, nodarbinto patsvars dada lmea tehnoloiju nozars, augsto tehnoloiju
radana, adaptana un patsvars tirdzniecb, know-how, u.c.). Vienlaikus autore vlas
pievrst uzmanbu atsevim metodoloiskm niansm, kas var pat maint izdartos
secinjumus. Darba ragumu var aprint:
- uz vienu nodarbinto
- uz vienu strdjoo
- uz vienu iedzvotju


81
- uz nostrdto laiku (parasti stundu, lai gan laika izteiksm biek mra
darbaspka izmaksas)
Te jatzm, ka strdjoais un nodarbintais ir divas dadas kategorijas, jo izriet
vien gadjum no uzmumu atskaitm, otr gadjum no darbaspka apsekojumu datiem.
Tdjdi, persona, kas vienu reizi aptauj atbild, ka ir nodarbinta, var bt k strdjoais,
piem., divos uzmumos. Atseviu rdtju aprinana uz cilvku skaitu vai nostrdto
laiku savukrt nereti maina pat rdtju tendenci. T piemram, runjot par darbaspka
izmaksm, svargs ir ne vien darba samaksas datu izvle (darba samaksas fonds, visu ar
darbaspka uzturanu saistto izmaksu iekauana, darba samaksa uz vienu produktivittes
vienbu vai nostrdto stundu (tas ir svargi, jo, piem., Latvijas gadjum iem rdtjiem
atsevios periodos pat atiras tendences un tas maina secinjumu par konkurtspjas
pozcijas prmaiu virzienu).
Ja resursu pieejambas rdtji noder konkurtspjas kapacittes saldzinanai starp
valstm, tad resursu izmantoanas rdtju saldzinana ar valstm, uz kurm msu
ekonomika konver, auj novrtt strukturls konverences pakpi un izvrtt optimlu
esoo resursu izvietojumu un jomas, kur resursu kapacitti iespjams palielint. Tdjdi ai
zi tiek vrtti zintnes un izgltbas rdtji, inovcijas, valsts atbalsts inovciju proces, k
ar izgltb un zintn; zintnes un uzmjdarbbas saistana.
Par uzmjdarbbas vidi un resursu izmantoanu liecina kvalitatvie rdtji:
- uzmjdarbbas konjunktras rdtji, kas ietver dadu sektoru, piem., rpniecbas,
pakalpojumu, mazumtirdzniecbas, investciju, bvniecbas uzmju prognozes un
vrtjumu par:
o pieprasjuma izmaim,
o eksporta pastjumiem,
o jaudu izmantoanu,
o darbaspka izmantoanu,
o produkcijas krjumiem
o gaidmo raoanas aktivitti,
o finansilo stvokli,
o konkurtspju,
o faktoriem, kas kav vai sekm uzmjdarbbas attstbu
1
.
- valsts politisks sistmas stabilitte;
- korupcijas lmeni raksturojoi rdtji saldzinjum ar citm valstm u.c.;

1
Eiropas Komisijas konjunktras apsekojumu dati:
http://ec.europa.eu/economy_finance/db_indicators/db_indicators8650_en.htm



82
k ar kvantitatvi izsakmie rdtji:
- investciju struktra un uzkrtais apjoms nozars:
o investciju izcelsme eit jizvrt iespjama atkarba no nedaudziem lieliem
investoriem;
o pardu rados un nerados kapitla plsmas sadaljums tieajs un
portfeinvestcijs;
o investciju sadaljums zemas un augstas pievienots vrtbas nozars
- izdevumu patsvars zintnei un izgltbai;
- izsniegto patentu daudzums;
- ekonomikas energoatkarbas rdtji (%);
- efektvs nodoku likmes;
- administratvo un infrastruktras izmaksu rdtji.
Svargks piebildes relatvajiem rdtjiem (k daai no IKP) saistmas ar maldgu
iespaidu, ka relatvais rdtjs, ja tas ir augstks, vienmr ir labks un pietiekami labs. T,
piemram, 2% no IKP zintnei un ptniecbai no vienas puses nav maz, tomr liel
ekonomik t ir relatvi liela absolt summa, ko iespjams pat dalt vairkiem nozmgiem
projektiem, kamr maz ekonomik t var nozmt nelielu absolto ieguldjumu, kas biei
vien ir nepietiekams nopietnu zintnisku ptjumu veikanai, piem., dabaszintns, un to
saistanai ar biznesa vidi un virzanu tirg.
Ldzgi ar zemas efektvs nodoku likmes (iekast nodoku summa pret bzi, t.i.,
emot vr ne vien nodoku nominls likmes, bet ar to atlaides, maksanas krtbu u.c.) no
vienas puses ir biznesa videi pievilcgs faktors, tau no otras puses tas vartu radt
nepietiekamus budeta ienkumus un samazint iespjas no valsts puses atbalstt nopietnus
investciju projektus, nodroint konkurtspjgu un ilgtspjgu socilo vidi veselbas
aprpi, izgltbas sistmu u.tml.
Ar augstas administratvs un infrastruktras izmaksas neliecina, ka pati par sevi
uzmjdarbbas vide ir maz konkurtspjga, tiei otrdi, ts skatmas kontekst ar
kvalitatvajiem aspektiem, jo drga infrastruktra var nozmt augstu ts attstbas lmei un
tdjdi tiei otrdi bt darba ragumu paaugstinos faktors.
Zinm mr par tautsaimniecbas konkurtspju liecina jaudu izmantoanas pakpe
jeb attiecba starp saraot iespjamo un patiem saraoto uzmumu vrtjum. Parasti tie
ir aptauju dati, kur uzmji tiek lgti novrtt esoo raoanas potencilu un to, cik liel
mr tas tiek izmantots. Neizmantotas jaudas liecina par to, ka ts tiek uzturtas apmakstas,
ttad rada izmaksas. Jaudu izmantoanas pakpi tpat k uzmju subjektvo (kvalitatvais
vrtjums) vrtjumu par to, kda ir un k mainsies konkurtspja iekj, rj un tiei ES


83
tirg, EK iekauj t.s. Business survey ik ceturka aptauj. Tdjdi no resursu efektvas un
ilgtspjgas izvietoana tautsaimniecb viedoka svargi apsvrt:
k nodroint jaudu noslodzi:
tiek sistemtiski uzturtas neizmantotas jaudas, kas prasa izmaksas (kredti?)
vai pieprasjuma trkums ir zemas jaudu noslodzes pamat?
ja PV sark straujk nek izmaksas: vai t ir vrtbas radanas problma?
Ko tiei raojam no esoajiem resursiem?
Ja ldzgi k eontjeva funkcij izsakm i-ts preces raoanai vajadzgo resursu X un Y
daudzumu ar x
i
un y
i
, un sagaidmais raoanas apjoms ir Z
i
,, kur
)
`

=
i i
i
y
Y
x
X
Z ; min , tad
prpalikuo resursu apjoms ir Z x X
i
- un Z y Y
i
- , kurus iespjams racionli izmantot
citur. Tau ir iespjamas situcijas, kad resursu nodroinjums nedod iespju raot kdu
konkurtu preci vai pakalpojumu vispr. Mikroekonomisks piemrs ai situcijai btu, piem.,
ja mums ir 5 galda virsmas un 2 galda kjas, neiznk neviens galds, bet visi resursi paliek
neizmantoti. Tautsaimniecbas mrog tas uzstda jautjumu, kpc ms gribam raot tiei o
konkrto preci? Varbt no esoajiem resursiem vienkri jrao kas pavisam cits? Ko dart ar
o prpalikumu? Kuriem resursiem (kpc) ir prpalikums? Pasaules prakse liecina, ka
klasteru veidoans ir veids, k resursi tiek apsaimniekoti efektvk (tas gan negarant
ilgtspjgu attieksmi, bet ar neliedz). Klasteru izveidoans pretji piemumam par to, ka
tikai mroga efekts liels teritorijs pie liela pieprasjuma attaisnojas, iespjama neliels
eogrfisks teritorijs, un k savstarpji saisttu uzmumu un saistto asociciju eogrfiska
koncentrans ldzg darbbas jom
1
prasa t.s. kritisks masas sasnieganu. Klasteru ietvaros
var sekmgk izmantot resursus; klasterus nevar radt mkslgi, bet var radt labvlgus
apstkus.




1
Snowdon B., Stonehouse G. Competitiveness in a globalised world: Michael Porter on the microconomic
foundations of competitiveness of nations, regions and firms. Journal of Internationa; Business Studies. 2006/37,
p. 163-175.



84
2.5. Kvalitatvo un kvantitatvo tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas
metou savstarpji papildinos lietojums starptautiskaj praks


K tas izriet no iepriekmintajm konkurtspjas defincijm konkurtspja nav
skalrs, mrvienbs izsakms lielums, tdjdi t biek vartu tikt vrtta k apmierinoa
vai neapmierinoa ekonomikas struktra, pozcija rj tirg, komplekt ar nelabvlgu vai
labvlgu dadu faktoru dinamiku, kas ekonomikas stvokli vartu ietekmt nkotn.
Praks lietoto metou izvletautsaimniecbas konkurtspjas ptjumos liel mr
balsts vai nu uz kvalitatviem datiem, vai kvantitatvu datu saldzinanu, struktras un
dinamikas analzi, tau literatr ir saldzinoi maz ekonometrijas piemru, kas paldztu
noskaidrot konkurtspjas prmaiu ietekmes uz labkljbu preczu apmru. T, piemram,
valsts rangs starptautisk ptjum netiek preczi korelts ar sagaidmo IKP uz 1 iedzvotju
pieauguma tempu, un ar pats rangs netiek noteikts modelanas proces u.tml., un
ekonometrisks metodes praktiski tiek attiecintas uz tirdzniecbas plsmu izskaidroanu
(gravitcijas modei) un efektvo valtas kursu ldzsvara noteikanu, kam nereti ir grti
pamatot sakaru ar konkurtspjas dinamiku. Darba cits nodas skk aplkotas starptautisko
ptjumu galvens atzias, t.s.k. iemesli, kd ekonometrisks metodes biei nedod gaidtos
rezulttus.
Tautsaimniecbas konkurtspja k dinamiska koncepcija sastv no pozcijas un
virzbas, tdjdi ir likumsakargi, ka kvalitatvo un kvantitatvo metou lietojums
konkurtspjas vrtan ir savstarpji papildinos. Tomr, ptot pasaul lietots ekonomikas
rjs konkurtspjas novrtanas metodes, kritiski izvrtjama to piemrotba
konkurtspjas ptanai Latvij. aj kontekst aplkosim rjs konkurtspjas izvrtanas
kvalitatvo un kvantitatvo metou pamatelementus un to izmantoanas iespjas.
Tautsaimniecbas konkurtspja pasaul arvien biek tiek aplkota k
tautsaimniecbas attstbas iespju raksturotjs. Ar konkurtspju tiek saprasti oti dadi
nosacjumu kompleksi. Kritriji svrsts no dau konkrtu rdtju starptautiskas
saldzinanas vai to dinamikas analzes ldz komplictam ekonomisks politikas vrtjumam.
Kvalitatv analze parasti ietver saldzinanu, struktras analzi un rananu. ai
nolk nepiecieams novrtt institucionlos, likumdoanas aspektus, k ar ekonomisks
attstbas pamatrdtjus. Ldzga pieeja tiek izmantota plaos starptautisko organizciju,
piem, IMD, WEF ptjumos. Ekonomikas konkurtspjas novrtanas kvalitatvs metodes
balsts pamat vai nu uz mikroekonomisko, politisko un institucionlo faktoru analzi, vai ar
atseviu makroekonomisko rdtju dinamikas analzi un saldzinanu starp valstm. d


85
veid parasti tiek mekltas ekonomikas attstbas stiprs un vjs puses, k ar riski un
iespjas. Konkrtu valstu ietvaros di apjomgi ptjumi tiek veikti visai reti un tikai
atsevias valstis tos public regulri, pat ik gadus (piem., rija).
Apjomgkos ptjumus, izmantojot kvalitatvs analzes metodes parasti veic
starptautiskas organizcijas, aptverot plau valstu loku. Rezultt tiek iegts valstu ranjums
pc dadu faktoru vrtjuma, nordot, vai turpmks izaugsmes iespjas pie esoo faktoru
attstbas ir sliktkas vai labkas nek citm valstm.
Msdienu tautsaimniecbas konkurtspjas ptanas metodes un pieejas pamat
koncentrjas uz:
- kopjo pozcijas noteikanu, izmantojot dadus makroekonomiskos un
institucionlos rdtjus (aj gadjum ir runa par starptautiskiem ptjumiem, kuru
rezultt tiek iegts tikai valstu ranjums; populri ir konkurtspjas indeksi ko
aprina IMD un WEF),
- vai konkurtspjas k dinamiska procesa ptanu vienas valsts ietvaros ar mri
noteikt konkurtspjas prmaias laik, k ar ieguvumus no rjm ekonomiskajm
attiecbm labkljbas, ilgtspjgas izaugsmes kontekst.
Praks, vrtjot konkurtspju, biek sastopams pieejas raksturo to vai nu k procesu starp
ieguldjumiem un iznkumu; vai nu konkurtspju iedala rj un strukturlaj, tdjdi
nedaudz mainoties akcentiem starp to, kas ir ieguldjums un kas ir rezultts. K ar aplko
konkurtspjas statisks un dinamisks komponentes.
No viedoka konkurtspja it k ir rj, bet rezultti drzk iekjie, jeb kds
mums labums no msu konkurtspjas. K ieguldjumi tiek uztvert kapacitti raksturojoie
rdtji iedzvotju, dabas un kapitla resursi, savukrt konkurtspjas dinamiku raksturo
dadi cenu un izmaksu saldzinoi rdtji, relie valtas kursi, tirdzniecbas nosacjumi
u.tml. rdtji, bet rezulttos tiek aplkoti nodarbintbas, IKP uz 1 iedzvotju, dzves lmeni
raksturojoi rdtji. rjie rezultti, jeb cik svargi, cik ietekmgi ms esam rpus ai
gadjum ir sekundri un nav uzskatmi par mri.
Saska ar otru minto pieeju konkurtspja tiek aplkota k rezultts un rezultts tiek
iedalts rj un strukturlaj. K jau mints, eit nedaudz atiras closakarbu uztvere
konkurtspjas ptan. Iepriek mintie ieguldjumi (inputs) kop konkurtspjas dinamiku
raksturojoajiem rdtjiem kst par noteicoajiem faktoriem. 2.2.tabul apkopots Spnijas
centrls bankas ekonomistu redzjums par ekonomikas konkurtspjas analzes struktru.





86
2.2.tabula
Konkurtspjas rezultti un noteicoie faktori
1

Rezultti (performance/results) Noteicoie faktori
rj konkurtspja Tirdzniecbas bilance
Eksporta daas pasaules tirgos
Importa iekana vietj tirg
Nominlais valtas kurss, Izmaksas
Cenas
Relatv rentabilitte
Visprj jeb strukturl
konkurtspja
IKP uz 1 iedzvotju
Produktivitte
Raoanas faktoru nodroinjums un
izlietojums:
Uzkrtais fiziskais (ieskaitot infrastruktru),
tehnoloiskais un cilvkkapitls
Inovciju kapacitte
Raoanas specializcija
Darbbas efektivitte tirgos
Uzmjdarbbas organizcijas iezmes

Starptautisk Valtas fonda pieeja konkurtspjas ptanai ir, vartu teikt apgriezti
pretja tam, kda biek sastopama daudzu Eiropas valstu individulos ptjumos, k ar
starptautisku institciju (tdu k IMD un WEF) plaa valstu loka ptjumos. Lai ar SVF k
institcija nepublic oficilu viedokli par jebkdu universlu pieeju, tomr SVF ekonomistu
daudzi ptjumi konkurtspjas jautjumos vai nu aprobeojas tikai REK ldzsvara
noteikanu, vai tie vismaz skti ar REK ldzsvaru, pck si uzskaitot ar citas metodes. To
daji var skaidrot ar SVF ekonomistu sniegto konkurtspjas definciju, ko vartu pieskaitt
t.s. agresvajm konkurtspjas stratijm, tomr vienlaikus da pieeja konkurtspjas
ptanai kst pretrunga. T, piemram., G. Di Bela, M. Liss un A.Martns (G.Di Bela,
M.Lewis, A.Martin) 2007. gada ptjum Assessing Competitiveness and Real Exchange rate
Misalignments in Low Income Countries daudz diskut par dadu REK rdtju trkumiem,
ja tie tiek lietoti vieni pai, it sevii par krasi atirgu to interpretciju zemu ienkumu
valsts (ar strauji augos valsts, kurs raksturgas ekonomikas struktras prmaias,
politisk nestabilitte, augsta atvrtbas pakpe u.c. iezmes), konkurtspjas raksturojumu
iedala REK tipa rdtju neformlaj (dinamikas) un formlaj (ldzsvara) novrtan un
prjos, t.i., ne-REK tipa rdtjos, kur aplkoti rj sektora rezultti, raoanas izmaksas,
atseviie un sinttiskie uzmjdarbbas vides rdtji; tdjdi autoru piedvtais
ieteicamais paraugs mint veida valstu konkurtspjas ptanai ir ds (2.3.tabula):





1
Bravo S., Gordo E. Competitiveness analysis. The analysis of Spanish Economy. Data instruments and
procedures Servicio de studios del Banco d-Espania, 2006, p. 464.


87
2.3.tabula
SVF ekonomistu piedvtais zemu ienkumu valstu konkurtspjas vrtanas ietvars
1

Relatvs cenas Iekjo tirdzniecbas nosacjumu dinamika iepriekjo 5 gadu laik
Ar CPI deflt rel efektv valtas kursa dinamika iepriekjo 5 gadu laik
Faktisk un ldzsvara rel efektv kursa nesakritba
rjais sektors Ne-naftas produktu eksporta rel apjoma prmaias %, iepriekjo 5 gadu laik
patsvara pasaules ne-naftas produktu eksport procentuls prmaias iepriekjo
gadu laik
Izmaksas Degvielas cena par 1 litru ASV dolros, pdjais pieejamais gads
3 min telefona sarunas ar ASV cena ASV dolros, pdjais pieejamais gads
Institcijas Ding Business rangs
Transpaarency International Korupcijas uztveres indekss

Autore min o ptjumu vairku iemeslu d. Lai ar Latvija starptautisk mrog nav
uzskatma par zemu ienkumu valsti, tomr tdi faktori k tautsaimniecbas strukturls
prmaias, eksporta kvalitatvs prmaias (ar ko var bt saistts REK kpums), politisk
nestabilitte un ar to saistt ekonomisko lmumu pieemana, laikrindu nelielais garums un
atseviu rdtju trkums u.c. faktori auj SVF izmantot ar Latvijas konkurtspjas
vrtanai daudz no parauga. Vienlaikus REK un t ldzsvars tiek uzvrts k universla,
viegli pielietojama unificta pieeja, ko var vienkri un viendi novrtt plaam valstu lokam.
Tomr saldzinjum ar citu institciju ptjumiem, is it nemaz nemin dzves lmeni, patria
iespjas, darba ragumu, kvalitti, to, uz ko sabiedrba vispr tiecas, un cik tlu t atrodas no
sava mra, jo kd gan cit kontekst vartu novrtt sasniegto.
Nevartu teikt, ka SVF piedvt konkurtspjas defincija satur loisku pretrunu,
tomr koncentrans uz izsianos ar cenu un lielkas tirgus daas iegana vras atpaka
vstur pie uzskata, ka starptautiskaj tirdzniecb ko var iegt, otram to zaudjot. Ja valtas
kursa efektvais lielums tiek samrts pret galveno tirdzniecbas partnervalstu vidjo un tas ir
vai nu virs vai zem ldzsvara lmea, un ir galvenais lielums, kas izskaidro konkurtspjas
prmaias, tad nav iespjama situcija, kad pasaules globl ekonomika kopum ir ieguvja,
jo viena ts daa iegst, otrai (tai, kurai prvrtts valtas kurss) zaudjot. Ttad vajadztu bt
medinas lielumam, pie kura ekonomika ir vai nu uzvartja vai zaudtja, citiem vrdiem, lai
kda ekonomika btu konkurtspjga, ir jbt pret atbilstoa lieluma ekonomikai (vai
vairkm valstm kop), kas zaud. Zinms, ka pasaules ekonomika kopum gad vidji
tomr pieaug (vismaz ilgstoos periodos pc krtas), un pieaug ar IKP iz vienu iedzvotju,
kas, lai ar nepietiekams rdtjs, tomr liecina, ka nav t.s. zero sum game, turklt nominlie

1
Bella G.Di., Lewis M., Martin A. Assessing Competitiveness and Real Exchange Rate Misalignment in Low-
Income Countries.IMF working paper WP/07/201 June 2007, p. 15.


88
maingie ekonomik ilgtermi izskaidro svrstbu amplitdu, tau ne relo lielumu
permanento tendenci.
Autore neatsaks no REK aprina k tda, jo tas ir rts un saprotams konkurtspjas
pozcijas virzbu raksturojos vrtjums, turklt ir iespjams, demonstrt t interpretciju
atkarb no aprina metodes, k ar kontekst ar tirdzniecbas plsmm. Tomr tas drzk ir
saistts ar t.s. neformlo vrtanu, t.i. neminot noskaidrot ldzsvara lmeni, kas Latvijas k
mazas, atvrtas, fiksta kursa rema (pie brvas kapitla mobilittes) valsts gadjum
nesniedz btiskus secinjumus. Tpc REK ldzsvara vrtanai praktiski autore izmanto tikai
vienu pieeju, atzstot, ka tas drzk ir tehnisks vrtjums, ar mri pardt pretrungu un maz
izmantojamu secinjumu ieganu.
Ar kompleksajiem vrtjumiem autore apzm tdus konkurtspjas vrtjumus, kas
attiecinmi uz plau valstu loku un ietver daudzveidgas metodes. No agresvs pieejas
viedoka di vrtta konkurtspjas pozcija pirmkrt nozm rangu plak valstu grup,
tau vrtjums balsts uz oti plaa radtju loka aptveranu, kas raksturo dzves lmeni. di
konkurtspjas vrtjumi liel mr apkopo iepriekjs apaknodas apraksttos pozcijas
vrtjumus, un atiras ar to, ka konkurtspja netiek vrtta konkrtai vienai ekonomikai, bet
gan savstarpji, t.i. lielkam valstu lokam (papildus minto rdtju saldzinanai starp
valstm, noteiktiem rdtjiem tiek pieirti svari ar mri rant valstis); ir vajadzgs liels
saldzinmu datu kopums par daudzm valstm, di vrtjumi ir darbietilpgi un laikietilpgi
un tajos ir grti iekaut dinamiskus faktorus. Ekonometrisks metodes eit tiek izmantotas
tikai "darba proces", lai pamatotu viena vai cita rdtja iekauanu analz k faktu, ar
ekonomisko skaidrojumu (izmums ir starptautiski ptjumi par REK ldzsvaru un novirzm
no t, bet ai gadjum REK ldzsvars ir pamris un autore tos neuzskata par kompleksiem
konkurtspjas ptjumiem).
Plak pazstamas ir divu starptautisku organizciju IMD (International Organization
for Management and Development) un WEF (World Economic Forum) pieejas. Abas ir
veic bztas starptautiskas organizcijas, kas neatkargi viena no otras veic regulrus
ptjumus par atirgu valstu loku. Abas organizcijas radus no vienas 20. gs. 70. gados
veidotas organizcijas, laika gait ts dalbniekiem attstot atirgu pieeju konkurtspjas
vrtanai.
Lai ar IMD aptver daudz aurku valstu loku, nek piemram WEF ptjums, un tajs
neietilpst Latvija (vieng no Baltijas valstm), IMD public daudz vrtgu atziu un plai
skaidro konkurtspjas vrtanas pieejas pasaul. Gan IMD, gan WEF regulri pilnveido
savus izstrdto valstu rananas pieeju. Sav konkurtspjas gadagrmat (World


89
Competitiveness Yearbook) IMD konkurtspju noteicoos faktorus grup 4 plas
kategorijs
1
(ds daljums izmantots ilgstoi, bet ptjuma metodes un rdtji var mainties).
1. Ekonomisk attstba: makroekonomisks situcijas vrtjuma kritriji, kas attiecas uz
tautsaimniecbas attstbu iekzem; rjo tirdzniecbu; rjm investcijm;
nodarbintbu; cenm;
2. Valdbas efektivitte: kritriji tds joms k valdbas finanses; fiskl politika;
institucionlais ietvars; uzmjdarbbas likumdoana; sabiedrbas struktra;
3. Uzmjdarbbas efektivitte: kritriji tds kategorijs k produktivitte; darba
tirgus; finanses; vadbas prakse; vrtbas un attieksme;
4. Infrastruktra (pamatinfrastruktra; tehnoloisk infrastruktra; zintnisk
infrastruktra; veselba un vide; izgltba.
Rezultt tiek veidots valstu ranjums atkarb no to spjas radt un saglabt vidi,
kur uzmumi var konkurt. Tas nozm piemumu, ka bagtbas radana pirmkrt notiek
uzmumu lmen. Tomr uzmums darbojas vid, kda valst ir radta, un darbba ir
atkarga no t, vai vide sekm, vai kav spju konkurt nacionl un starpvalstu lmen.
sfra tiek saukta par "valstu konkurtspju" un tiek uztverta k IMD ptjuma pamatobjekts.
Iepriek mintas 4 faktoru kategorijas ar galvenajiem 20 apakfaktoriem. Tomr,
neatkargi no konkrto kritriju skaita tajos, katram no apakfaktoriem ranga noteikan ir
viends svars, t.i., 5%. Pie kam, kritriji var bt t.s. hard data, jeb preczi
makroekonomiskie lielumi, k ar soft data kvalitatvs pazmes, kam nav precza
kvantitatva vrtjuma. IMD ptjum aptuveni 2/3 ir kvantitatvo datu, tau aptuveni tredaa
ir aptauju datu. daa no rdtjiem ir nepiecieami t.s. pamatinformcijai par valsti (piem.,
iedzvotju skaits vecum ldz (...) gadiem). Apkopojot 20 apakfaktoru rezulttus, tiek iegts
valsts rangs kopj ptjum iekauto valstu grup
2
.
teorija necenas vrtt kvantitatvi, bet drzk raksturo ekonomikas stvokli un
prognoz, kd virzien t vartu attstties, t.i., aplko konkurtspjas pozciju un iespjamos
virzienus. Aplkosim tos skk (pozcija un virzieni 89.-91.lpp. raksturoti, balstoties uz
1.atsauc minto avotu).
Ar pievilcbu (atraktivitti) un agresivitti tiek saprasta nostja rj tirg. Valstis
atiras pc t, k ts organiz savas attiecbas ar pasaules biznesa sabiedrbu. Tradicionli
konkurtspja tika saistta ar valsts starptautisko agresivitti, t.i. eksportu un tieajm rvalstu
investcijm. Tau no otras puses, pai msdiens daudzas valstis balsta konkurtspju uz to,

1
World Competitiveness Yearbook 2003. IMD 2003. p742. http://www02.imd.ch/wcy/ Atsauce: 12. 09. 2004.
2
World Competitiveness Yearbook 2003. IMD 2003. p705. http://www02.imd.ch/wcy/. Atsauce: 12. 09. 2004.


90
ka ts ir kaut kd veid pievilcgas. di piemri btu rija, Singapra, kas ar dadu
iniciatvu paldzbu ir piesaistjuas ties investcijas.
Tuvums (noslgtba) un globalitte. Parasti valst eksistjo ekonomisk sistma
nav homogna, t.i. dads sfrs nkas izvlties zinmu suverenitti vai pilngu atvrtbu.
Neatkarga ekonomika parasti satur tradicionlas darbbas: sabiedriskos un personiskos
pakalpojumus, administratvs darbbas (valdba, tiesas), k ar patrtjus atbalstoas
darbbas, piem., tehnisks apkopes (pc preces nopirkanas), pielgoanu pc individula
pastjuma. Td gadjum tiek runts par pievienots vrtbas radanu tuvu ts
izlietojumam. IMD uzsver, ka parasti td veid tiek stenota liela daa protekcionisma un
sistmas uzturana ir drga. Pretji tam, uz globalitti orientta ekonomika satur
uzmumus, sabiedrbas, kuru darbba ir plai starptautiska. Vrtbas radanai nav jnotiek
ldzs ts galapatriam, un tiek uzskatts, ka tiek gts labums no saldzinoo priekrocbu
izmantoanas, k ar iegta izmaksu efektivitte.
Tomr autore uzskata, ka ldzgi k dabisko monopolu pastvanai ir ekonomiski
racionli apsvrumi, t ar tuvuma stratijai atbilstoa raoana, bet jo pai pakalpojumu
sniegana visbiek tiek stenota tiei racionlu apsvrumu d, un piem., sadzves
pakalpojumu sniegana ir efektva tiei tad, ja t ir tuvu patrtjam, tpat k valdbas darbs
sav valst un izgltba, kas pieejama patrtjam saprotam valod un vid ir daudz
efektvka nek ja tiktu meklti globli abstrakti risinjumi. To liel mr izskaidro o
pakalpojumu mris, ko raksturo pieprasjums: autore uzskata, ka tikmr, kamr pastv
konkrtas valstis un tautbas, diez vai sabiedrba vartu bt ieinteresta likumdoanas
uztican jebkam no globls vides tikai tpc, ka tas vartu izmakst ltk un tpc, ka
konkrta likumdoana jau ir uzrakstta un apstiprinta cit valst un tur tiek uztverta k
pamatota.
IMD tomr min, ka abu stratiju proporcija tautsaimniecbas attstbas un prticbas
nodroinan ir atkarga no ekonomikas lieluma un attstbas pakpes. Tiek uzskatts, ka
vidji, Rietumeiropas ekonomiks aptuveni 2/3 no IKP veidojas izoljos stratijas ietvaros,
un tikai tredaa globalizcijas ietvaros. Tomr atkarba no ekonomikas lieluma izpauas
tdjdi, ka liels valstis, kas ir relatvi slgtas (papietiekamas sistmas), balsts uz lielu
iekjo tirgu, tomr tm ir mazk izteikta tieksme uz globalizciju un konkurtspjas
nodroinanu nek mazm, atvrtm ekonomikm. Te gan autore saskata zinmu pretrunu, jo
ASV ir samr slgta un uz iekjo tirgu orientta ekonomika, kas konkurtspjas
aranjumos parasti atrodas pirmajs viets un ir pietiekami efektva (kas it k nav raksturgs
uz tuvumu orienttm ekonomikm). Vienlaikus btu sagaidms, ka mazas valstis btu
vairk atkargas no globalittes stratijas, ko pc autores domm defin nevis teritorilais


91
tuvums jeb ierobeotba, bet gan resursu trkums (ja tds ai teritorijai raksturgs), kas spie
ekonomiku bt atvrtkai. Vienlaikus globalizcija btiski ietekm iekjo ekonomisko
politiku un sistmu, t k t izdara spiedienu uz cenu lmeni, peas normm, k ar algu
lmeni.
Aktvi un procesi. Atsevias valstis ir labi nodrointas ar visa veida resursiem: tm
ir visi nepiecieamie ieguldjumi zemes, iedzvotji, dabas resursi tomr s valstis nav
konkurtspjgas. di piemri ir Brazlija, Krievija. Taj pa laik valstis, kurm trkst
resursu, vairk balsts uz prveidoans procesiem, un vienlaikus ir pietiekoi
konkurtspjgas (veice, Japna).
Individula riska uzemans un socil kohzija. eit ir runa par socil modea
izvli. Viena no dm sistmm ir t.s. Anglosaku modelis, kas pamatojas uz risku,
deregulciju, privatizciju, k ar individulu atbildbu, un taj pat laik ar minimlisma
pieeju labkljbas sistmai. Pretji tam kontinentls Eiropas modelis galvenokrt akcent
socilo izldzinanos
1
. Pc autores domm balstans uz kdu no iem modeiem defin
pilngi atirgu ekonomisko, pai, fisklo politiku valst. Ldz ar to ir praktiski neiespjami
stenot, piem., kopgas ES intereses viss valsts viendi, izpildot izvirztos ekonomisks
attstbas kritrijus (Stabilittes un izaugsmes pakts, cenu stabilitte utt.).
Skatot minto konkurtspjas plru kopsakarbas, globalitte tiek saistta ar riska
uzemanos, kamr tuvuma stratijai raksturga socil izldzinans. Autore ar aj
gadjum uzskata, ka nevis globalittes stratija nosaka riska uzemanos un nevis tuvuma
stratija nosaka socilo izldzinanos, bet gan globalittei un tuvumam ir racionli
apsvrumi, kas pirmkrt saistti ar resursi pieejambu un iekj tirgus lielumu, kamr riska
uzemans un socils vienldzbas politikas saisttas ar iekzemes vrtbu sistmu un
kolektvo un individulo vrtbu vietu taj.
IMD Pasaules Konkurtspjas Gadagrmata tiek publicta ik gadus kop 1989.gada un
tiek uzskatta par pirmo pieejamo ptjumu tik pla mrog. Valsts iekauanu ptjum
nosaka ne vien ts ietekme uz globlo ekonomiku, bet ar visas nepiecieams statistisks
informcijas un aptaujm nepiecieams informcijas ieganas iespjas. Valstu vrtanai
izmantotie kritriji tiek pilnveidoti ldz ar teorijas evolciju.
Ldzgu, t.i. rananas metodi, tikai citai valstu grupai un, izmantojot atirgus
kritrijus, veic Pasaules Ekonomikas Forums (WEF), kas ik gadu public Globls
konkurtspjas ziojumu (Global competitiveness Report). Ptjuma galvenais mris ir
novrtt plaa valstu loka ekonomisko konkurtspju, pamatojoties uz pastvgi pilnveidotu
metodoloiju. Ja vl pirms daiem gadiem ts bija divas savstarpji papildinoas pieejas:

1
World Competitiveness Yearbook 2003. IMD 2003, p. 706. http://www02.imd.ch/wcy/ Atsauce: 12. 09. 2004.


92
augsmes konkurtspjas indekss, ko izstrdjis Kolumbijas Universittes profesors D.D.Zaks
(J.D.Sachs) un D.A.Makarturs, (J.A.McArthur) un uzmjdarbbas konkurtspjas indekss,
ko Izstrdjis jau mintais M.Porters, , tad palaik WEF svargkais vrtjums ir globls
konkurtspjas indekss, kas sastv no vairkiem apakindeksiem. Palaik globls
konkurtspjas indeksu (GKI), veido t.s. 12 plri jeb rdtju grupas (iekavs ir Latvijas
pozcija 2008/2009. gada prskat un 2007/2008. gada prskat
1
*).

I Pamatrdtji (55; 47)
1. Institcijas raksturojoi rdtji (60; 59)
2. Infrastruktras rdtji (58; 56)
3. Makroekonomisko stabilitti raksturojoi rdtji (71; 44)
4. Veselbu un pamatizgltbu raksturojoi rdtji(48; 45)

II Efektivittes nodroinjums (47; 42)
5. Augstks izgltbas un papildu apmcbas rdtji (33; 29)
6. Preu tirgus efektivittes rdtji (52; 47)
7. Darba tirgus efektivittes rdtji (32; 36)**
8. Finanu tirgus saretbas (sophistication) rdtji (39; 38)
9. Tehnoloisk sagatavotbas rdtji (41; 40)
10. Tirgus lielumu raksturojoi rdtji (79; 82)

III Inovcijas un saretba(84; 72)
11. Biznesa saretbas (sophistication) rdtji (83; 71)
12. Inovcijas raksturojoi rdtji (93; 77)


* - ir nedaudz mainjies valstu skaits (no 131 uz 134), bet kopvrtjuma pozciju Latvijai
2008/2009. gada prskat tas maina par 1 pozciju uz leju; detalizts vietu izkrtojums katr
rdtju grup "vecajai" valstu grupai nav pieejams, bet kopvrtjuma pozcija tad btu nevis
54. bet 53.
** - Latvijai laba pozcija, jo vjas arodbiedrbas; Francija aj rdtju grup ir 105. viet

Ja agrk augsmes konkurtspjas indekss tika noteikts ar mri izprast dadu valstu
iespju sasniegt ilgtspjgu ekonomikas izaugsmi vidj un ilg laika period (apkopojot
informciju par ekonomikas struktru, institciju darbbu un politikas virzbu), tad biznesa
konkurtspjas indekss raksturoja mikroekonomisko lmeni divos galvenajos virzienos:
pirmkrt, k konkurences apstkus iekzem darbojoamies uzmumiem sav starp, un
otrkrt, k uzmjdarbbas vidi, kur konkurence norit. da pieeja skaidrotu
konkurtspjas prmaias, nordot uz produktivittes un labkljbas jeb prticbas
(prosperity) lmeu atirbm starp valstm, un mekljot o atirbu clous ekonomikas

1
Global Competitiveness Report 2008/2009, p. 214.
Pieejams interneta vietn http://www.weforum.org/pdf/GCR08/GCR08.pdf Atsauce: 14.10.2009.
Tie ir svargki t.s.
faktoru virztm
tautsaimniecbm
Tie ir svargki t.s.
efektivittes virztm
tautsaimniecbm
Tie ir svargki t.s.
inovciju virztm
tautsaimniecbm


93
struktr. Citiem vrdiem, tiek meklti iekjie konkurtspju noteicoie faktori.
Metodoloiski svargkais aspekts redzams valstu grupan un indeksu aprinan
lietotajos svaros. To, pie kuras no 3 lielm grupm (faktoru, efektivittes vai inovciju
virztas) pieskaitma t vai cita tautsaimniecba, nosaka pc ienkumu lmea uz 1
iedzvotju.

Faktoru virztm ekonomikm: GKI = 0.60* (I)+0.35* (II) + 0.05* (III);
Efektivittes virztm (Latvija pc ienkumiem ir starp o un nkoo):
GKI = 0.40* (I)+0.50* (II) + 0.10* (III);
Inovciju virztm ekonomikm: GKI = 0.20* (I)+0.50* (II) + 0.30* (III);

Autore uzskata, atseviu kritriju vrtjums ir strdgs, k, piemram, ir nepietiekami
par zinanm un prasmm spriest pc mcbs pavadto gadu skaita, lai ar aplkojot dus
rdtjus dinamik tie var bt informatvi. K apliecina rijas konkurtspjas ikgadjais
ptjums Annual Competitiveness report, ko veic Valsts konkurtspjas padome (National
Comeptitiveness council), dabaszintu zinanu lmenis ir relatvi zemks nek prjs
OECD valsts, liel mr kavjot inovciju raanos, tehnoloiju adaptanu u.tml.. Par to tiek
spriests pc mcbm veltt laika, turklt pamatizgltbas lmen m zintnm velttais laiks
mcbs ir sks (t.i., jauniei, kas skui mcties saldzinoi nesen), kamr vidj un
augstk lmen tas ir saldzinms ar prjm OECD valstm (jauniei, kas skui mcbas
senk)
1
. Tai pat laik mintajos IMD un WEF ptjumos rija ierindojas visai augsts viets,
turklt tai ir zemki rdtji pamatfaktoros nek inovcijs. Apvienotie Arbu Emirti turpret
ir valsts, kuras rangu aprina pc formulas, ko piemro inovciju virztm ekonomikm (k
jau mints, kritrijs ir ienkumu lmenis), savukrt no 12 aplkotajiem plriem relatvi augsts
vrtjums (rangs nav zemks par 30.vietu) ir tikai 2 no pamatfaktoriem (institcijm un
infrastruktrai), k ar 2 no efektivittes rdtjiem (preu tirgus un darba tirgus efektivitte),
tikmr prjie pamatfaktori vrtti viduvji, (makroekonomisk stabilitte 39.vieta, bet it
sevii "veselba un pamatizgltba" (73.vieta)) ,un ar inovciju pakpi raksturojoie rdtji
nav oti augsti, t.i., Tpat ar kopj ranga tabul AAE ieem 37.vietu, lai gan inovatvs
valstis ir tikai 31
2
.
Otrs indekss, ko aplko WEF, ir uzmjdarbbas (biznesa) konkurtspjas indekss,
kas balsts uz statistisku pieeju. T ir galvenokrt mikroekonomikas lmea analze. UKI
veidojas no diviem apakindeksiem: uzmuma darbbas un stratijas saretba un
iekzemes uzmjdarbbas vides kvalitte.

1
Annual Competitiveness report 2007. Benchmarking Irelands' Competitiveness. Ireland: National
Competitiveness Council, 2007, p. 7
2
Global Competitiveness Report 2008/2009, p. 9-20. Pieejams interneta vietn
http://www.weforum.org/pdf/GCR08/GCR08.pdf Atsauce: 14.10.2009.


94
Uzmjdarbbas vidi, tehnoloiju attstbas lmeni, izgltbas sistmu, inovciju attstbu u.c.
faktorus varam uzlkot k ieguldjumus tautsaimniecbas rj konkurtspj, savukrt
ilgtspjgu makroekonomisko attstbu un dzves lmea tendences k konkurtspjas
rezulttus (iznkumu). Ldz ar to konkurtspja daji vrtjama k ieguldjumu rezultts,
bet daji ar k process jeb starpposms, ko var vrtt kvantitatvi, meklt t tendenu clous
uz paaugstinanas iespjas. Konkurtspju k procesu aplkojam no t viedoka, ka cenu,
izmaksu u. tml. prmaias nav uzskatmas par mri, k d notiek konkurence. Jaunaj
Globls konkurtspjas prskat izmantota atirga metodoloija, kas pamatojas uz
mikroekonomisko un makroekonomisko konkurtspju. Jaunaj konkurtspjas indeks
valstu piederbu konkrtai grupai nosaka pc ldzinjs attstbas pakpes: zema, vidja (t.sk.
Latvija) vai augsta (2.5. attls).
























2.5. att. Globls konkurtspjas indeksa struktra WEF 2009/2010. gada prskat
1


Kvalitatvais vrtjums, k redzjm iepriekjs apaknodas, galvenokrt saistts ar
pozcijas vrtjumu vai ar sniedz aprakstou sldzienu par to, kdas ir valsts ekonomisks
izaugsmes iespjas pie pastvoajiem mikroekonomisks, makroekonomisks politisks,
institucionls vides nosacjumiem. Aprakstt kvalitatv pieeja piemrota ilgtermia

1
Global Competitiveness Report 2008/2009, p. 55-63.
Pieejams interneta vietn http://www.weforum.org/pdf/GCR08/GCR08.pdf Atsauce: 14.10.2009.
Mikroekonomisk konkurtspja Makroekonomisk konkurtspja
Uzmumu darbba un
stratija
Nacionl
uzmjdarbbas vide
Socil infrastruktra un
politisks institcijas
Makroekonomisk
politika
Faktoru
(input)
nosacjumi
Stratijas un
konkurences
konteksts
Atbalstos
un saistts
industrijas
un klsteri
Pieprasjuma
nosacjumi
Pamata
cilvkresursu
kapacitte
Pamata
cilvk-
resursu
kapacitte
Politisks
institcijas
Likuma
ietvars
(Rule of
Law)
Fiskl
politika
Monetr
politika
Stratija
un darbbas
efektivitte
Stratija
un darbbas
efektivitte
Organiza-
torisk
prakse
Uzmumu
interna-
cionalizcija
Uzmumu
interna-
cionalizcija
Inovciju
infastruk-
tra
Kapitla
tirgus
infrastruktra
Administra-
tv
infrastruktra

Sakaru
infrastruktra
Loistikas
infrastruk-
tra
Konkrto rdtju lmenis


95
ekonomisks politikas lmumu pieemanai, tautsaimniecbas attstbas stratiju izveidei,
aplkojot ekonomisko sistmu kopum. Jatzst, ka kvalitatv vrtjuma izmaias dinamik
ir grti saldzinmas. Tpat ts grti saldzint starp valstm. Izmaias ranga tabul nesniedz
neprprotamu priekstatu par konkurtspjas prmaiu virzienu un prmaiu intensittes
pakpi. Valsts var saglabt savu vietu kopj vrtjuma pat tad, ja visos aspektos vrtjums
mainjies pozitvi (negatvi). Ekonomikas konkurtspjas prmaias un o prmaiu ietekmi
uz makroekonomiskajiem rdtjiem iespjams skaidrot kvantitatvi.
Vrtjot starptautisko ptjumu kvalitatvo analzi, autore saskrusies ar vrtjumiem,
kas Latvijas gadjum btu grti uzlabojami, ja tiktu rekomendti. Piem., IMD, analizjot
valstu konkurtspju pc galvenajiem principiem, kas grupti 4 sadas (iepriekmint
ekonomikas attstba, valdbas efektivitte, uzmjdarbbas efektivitte un infrastruktra)
defin ar t.s. vlamo pozciju. Viena no valdbas efektivittes mrauklm ir valdbas spja
bt elastgai, piemrojot ekonomisko politiku maing starptautiskaj vid
1
. Tomr autore
uzskata, ka Latvijas gadjum valdbas efektivitti ierobeo ekonomisks politikas neatkarbas
trkums, ko nosaka starpvalstu vienoans, dalba ES institcijs, ldz ar ko daudzu
ekonomisko lmuma pieemana ir daudzpakpju, ilgstoa un var kt neefektva. Iespjams,
zinms ekonomisks politikas neelastgums ir viens no iemesliem, kd IMD 55 valstu
konkurtspjas ranjuma pirmajs 10 viets neatrodas neviena EMS dalbvalsts. Konkrtu
valstu pieeja savas konkurtspjas ptanai krasi atiras. K atzm rijas konkurtspjas
padome, un ar IMD, pamris nav izkonkurt visas valstis viss joms, bet svarga ir
pozcijas virziens un labkljba.
eit autore vlas atzmt, ka no konkurtspjas viedoka ne vienmr ir lietdergi rant
un nordt konkrtas pozcijas, jo ar, piem., globl konkurtspjas prskat sniegtie
ranjumi galvenokrt ataino pagtnes datus un drzk auj spriest par saimniecisks darbbas
iznkumu nek ir informatvs ldzeklis potencilajiem investoriem, kas drzk vartu izmantot
Pasaules Bankas Doing Business, kas tiei specializjas uzmjdarbbas uzskanas un
veikanas nosacjumiem noteikt ekonomiskaj vid (skat. autores veikts ekspertu intervijas
rezulttus promocijas darba 3.da), vai ar Latvijas vrtjuma zi no t visai atirgo The
global Venture Capital and Private Equity Country Attractiveness Index, saska ar kuru
2009. gad Latvija atzmta k vieno no investcijm nepievilcgkajm valstm
2
Ja valstu
mris ir sacensties ar uzmjdarbbas vidi (spilgts piemrs neliels salu valstis, kas veido
beznodoku zonas), tad is rdtjs ir nodergks. Turklt, k autore to demonstr tlk darb,

1
World Competitiveness Yearbook 2006. IMD, 2006 p 615. Pieejams interneta vietn
http://www02.imd.ch/wcy/
2
Groh A., Liechtenstein H. The global Venture Capital and Private Equity Country Attractiveness Index.
Pieejams interneta vietn http://vcpeindex.iese.us/?page_id=116


96
nereti pat daudzu pozciju ietvaros attiecgie konkurtspjas rdtji starp valstm atiras tik
nedaudz, ka valstu ranana nav lietderga (piem., no 20. ldz 40.) indeksa vrtbas atirbas
nav statistiski nozmgas.

2.6.Tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas pieeju, metou un galveno
rdtju sistematizcija


o nodau autore daji veido k kopsavilkumu 1. un 2. daas izklstam, tau tai ir ar
cits iemesls. Izptot tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas pieejas pasaules praks,
autore secina, ka vienots mehnisms (paraugs, sistma), k vrtt tautsaimniecbas
konkurtspju, neeksist. Praktiskie vrtjumi (pai, ja tie tiek veikti nacionl lmen) biek
aplko vienu vai daus konkrtus tautsaimniecbas konkurtspjas aspektu vai ar, ja tie veikti
starptautisk lmen neatkargi no izmantoto rdtju daudzuma parasti rezultjas ranga
tabul, kur valstis sarindojas k sekmgkas un nesekmgkas, bet iegtais saraksts dados
vrtjumos ir atirgs un interpretjams dadi. K liecina daudzu valstu, tostarp Latvijas
izstrdtie tautsaimniecbas attstbas stratiskie dokumenti (skk promocijas darba 3. da),
konkurtspjas jautjums ir aktuls, bet t vrtanas mehnisms nav konkrts. Tdjdi ir
grti noteikt gan konkrtus tautsaimniecbas attstbas mrus, gan sekot to izpildei. Autore
uzskata, ka konkretizjot konkurtspjas jdzienu tautsaimniecbas attstbas stratijs un
pieturoties pie kdas ts vrtanas shmas noteikt laika period, ir iespjams nodroint
mru izpildi labk. aj nolk autore sistematiz tautsaimniecbas (un atseviu ts
aspektu) vrtanas metodes un galvenos kvalitatvos rdtjus.
Lai gan promocijas darba pirmaj da autore norda sev pieemamko
tautsaimniecbas konkurtspjas formuljumu, autore nenoliedz citu pieeju eksistenci un
izmantoanu konkurtspjas analz, jo k rda atseviu valstu konkurtspjas
nodroinanas un vrtanas stratiju analze promocijas darba 1.2 noda, ikviena valsts
izvirza atirgus sev vlamos mrus un cenas tos piepildt, un tas ietekm ar citu valstu
tautsaimniecbu attstbu un to iedzvotju dzves lmeni. Turklt konkurtspjas stratijas
neaprobeojas ar saimniecisks darbbas jautjumiem vien, bet tm mdz bt ar politiski
izskaidrojumi (pretj gadjum nebtu aktuli tdi jdzieni k stratiski svargu preu
raoanas iekzem nodroinana vai eksporta limits, vai mris bt prkai par citm
valstm pc kdm konkrtm pazmm). Tdjdi t.s. "moral hazard" problma pastv ar
ikvienas tautsaimniecbas stratisko mru stenoan.


97
Tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas metodes lielkoties pamatojas uz
atseviu rdtju vai to kopuma saldzinanu: vai nu ar o rdtju pagtnes vrtbm
(dinamika), vai nu ar o rdtju vrtbm cits valsts vai reionos (taj pa laika vai cit
period), vai ar ar izvltjm mra vrtbm (sauksim to par sistmas vlamo stvokli) vai
saldzinjum ar ldzsvara stvokli (tas btu pozcijas vrtjums). Piemram, tirgus daas var
bt lielkas vai mazkas nek kaimivalstm, nek iepriekj gad, vai saldzinjum ar
vrtbu, ko ir bijis plnots sasniegt. Tpat ar rel efektv valtas kursa vrtba vai bt
pieaugusi vai samazinjusies saldzinjum ar kdu pagtnes periodu, k ar tas var ilgstoi
attlinties no ldzsvara lmea vai bt tuvu tam. Tirdzniecbas potencils var bt pilnb
izmantots saldzinjum ar gaidto lmeni, ko nodroina esos fundamentlo maingo
vrtbas, vai ar n. Nodoku politika var bt labvlgka nek cits valsts, ldzga preu
sortimenta raoanai iespjams patrt mazk vai vairk resursus nek iepriekj gad vai
nek cit valst u.tml..
Savukrt saldzinmie rdtji var tikt noteikti ar dadm statistisks analzes (piem.,
rdtju struktra, dinamikas rindu analze indeksu veid, aptauju, interviju dati u.c.) un
ekonometrisks analzes metodm (piem., sakarbu cieums starp rdtjiem, rdtju
ldzsvara lmenis, rdtju potencilais lmenis u.c.) Dai mintie u.c. rdtji ir skalri
izmrmi un ptjumos to raksturoanai izmanto t.s. hard data. dus novrtjumus var
veikt nacionl lmen, vai ar daudzu valstu kopumam (td gadjum ptjuma rezultts
parasti ir ranga tabula, kur ir mris ieemt pc iespjas augstku pozciju. Tau ir rdtji,
kuru mra vrtbas, pirmkrt ir grti noteikt, (jo, piemram, var trkt informcijas par
atlikuajiem neatjaunojamajiem dabas resursiem), k ar otrkrt grti pamatot (piemram,
vai vienai valstij konkrt rdtj jsacenas ar otru nacionl lmen, vai ar pamatotk ir
vienoties par kdu kopgu resursu apsaimniekoanas politiku un iedzvotju vajadzbu
nodroinanas modeli (to parda valstu savienbu, piem., ES veidoans).

Autore sistematiz tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas metodes un
rdtjus (2.4.tabula) pc dm pazmm:
1) Pieejas konkurtspjas uztverei (agresv vai ilgtspjas), kas ir dominjo
konkurtspjas formuljum;
2) Ptm objekta pozcijas (tad netiek vrtta dinamika) vai dinamikas (nevrt
stvokli konkrt laika moment);
3) Vrtjuma plauma (atsevia (-u) aspekta (-u) vai komplekss vrtjums).



98
K agresvs pieejas metodes un rdtjus autore klasific ts metodes un rdtjus, ar
kuru paldzbu iespjams (un kuru mris ir) konstatt kda ekonomikas dalbnieka (t.sk.
valsts, tautsaimniecbas) prkumu pr citu ekonomikas dalbnieku, vai ar ir iespjams
raksturot ekonomikas dalbnieka spju apsteigt, prspt (kd jom, pab utt.) citu
ekonomikas dalbnieku un/ vai ieemt via vietu tirg. Vienlaikus varam pamant, ka pirmaj
gadjum tiek aplkots stvoklis vai pozcija, bet otr gadjum dinamika.
Ar ilgtspjas
1
pieeju konkurtspjas vrtanai autore apzm tdu konkurtspjas
vrtjumu, kas aplko tautsaimniecbu no t.s. iederans un resursu apsaimniekoanas
viedoka. Ilgtspja tiek definta k tautsaimniecbas funkcionanas paba. Tautsaimniecbas
attstbas ietvars ir ilgtspjgs, ja esoais saimniekoanas modelis spj nodroint ekonomikas
dalbnieku vajadzbas td veid, ka netiek izslgta ldzvrtga dzves lmea nodroinana
nkotn. Protams, aj aspekt ir zinmi ierobeojumi resursu zi resursi var bt
aizvietojami, atjaunojami, neatjaunojami. Ldzgi k agresvs pieejas gadjum, ar no
ilgtspjas viedoka tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas priekmets var bt pozcija un
dinamika (skat. sistematizcijas tabul).
Visprg gadjum autore ar tautsaimniecbas konkurtspjas pozcijas vrtjumu
nozm konkrtu rdtju, sistmas pabu, kas tai piemt noteikt laika moment (piem.,
rjs tirdzniecbas struktra konkrt gad vai tirdzniecbas potencila izmantoanas pakpe
konkrt gad u.tml.) saldzinanu ar:
- sistmas vlamo stvokli, ja tds iepriek noteikts;
- ar citu du sistmu (piem., vienas valsts tautsaimniecbu ar citas valsts
tautsaimniecbu);
Savukrt dinamikas vrtjums ietver:
- noteiktu rdtju vai pozcijas prmaias saldzinjum ar rdtja vrtbu pagtn
(tautsaimniecbas iekien), novrtjot, vai dinamikas virziens atbilst vlamajam
(pieaug/samazins);
- noteiktu rdtju vai pozcijas prmaias attiecb pret rdtja vlamo vrtbu
(tautsaimniecbas iekien) (tuvojas (konver) vai attlins (diver);
- noteiktu rdtju vai pozcijas attiecb pret citiem ekonomikas dalbniekiem
(globl mrog citm valstm) prmaias noteikt laika period (konver vai
diver).

1
Saska ar Komercdarbbas konkurtspjas un inovcijas veicinanas programmas 2007. 2013.gadam.
sniegto definjumu ilgtspjga attstba ir sabiedrbas labkljbas, vides un ekonomikas integrta un ldzsvarota
attstba, kas apmierina iedzvotju pareizjs socils un ekonomisks vajadzbas un nodroina vides prasbu
ievroanu, neapdraudot nkamo paaudu vajadzbu apmierinanas iespjas, k ar nodroina bioloisks
daudzveidbas saglabanu.


99
2.4.tabula
Tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas pieeju, metou
un galveno rdtju grupu sistematizcijas tabula
1


Pozcijas vrtjums: stvoka saldzinana ar
rdtja stvokli cits valsts vai sistmas
vlamo stvokli vai ldzsvara stvokli
Dinamikas vrtjums: saldzinana ar savu
pagtnes pozciju vai pozcijas prmaim
attiecb pret citm valstm, vai mra vrtbu.
A
g
r
e
s

p
i
e
e
j
a

1
Atsevia aspekta
vrtjums:
Komplekss vrtjums:
1.Tirgus dau analze.
2.Tirdzniecbas
potencila novrtjums.
3.Tirdzniecbas plsmu
struktras un ts
diversifikcijas analze*
4.Tirdzniecbas politikas
analze.
5.PV struktras analze*
6.Cenu un izmaksu
absolt un relatv
lmea saldzinana;
7.REK ldzsvara
stvoka novrtjums un
atirbas konstatcija
starp ldzsvara un
faktisko lmeni.
8.Uzmjdabbas vides
rdtju saldzinana
starp valstm*
1.Nacionl lmen
pc iespjas plaa
rdtju loka (daudzu
atseviu aspektu)
analze, kur sldziens
veidojas no t, vai
vairkums rdtju
norda uz vju vai
spcgu konkurtspjas
pozciju.
2.Globl mrog -
rananas metode pc
t.s. izcilbas principa,
vrtjot plu rdtju
loku (Pazstami IMD,
WEF, Pasaules Bankas
un citu institciju
starptautiska mroga
vrtjumi)
2

Atsevia aspekta
vrtjums:
Komplekss vrtjums:
1.Cenu un izmaksu
lmea prmaiu
analze.
2. rjs tirdzniecbas
struktras rdtju un
tirgus dau prmaiu
analze.
3. REK k cenu un
izmaksu attiecbas starp
iekzemi un citm
valstm dinamikas
vrtjums.
4.Uzmjdarbbas
vides rdtju prmaiu
analze

1.Nacionl lmen
pc iespjas plaa
rdtju loka (daudzu
atseviu aspektu)
analze, kur gala
sldziens veidojas no
t, vai vairkums
rdtju norda uz vju
vai spcgu
konkurtspjas
pozcijas prmaim
noteikt laika period
2.Globl mrog
ranga saldzinjuma
ilgk laika period





I
l
g
t
s
p

j
a
s

p
i
e
e
j
a


3

Atseviu aspektu
vrtjums:
Komplekss
vrtjums:
1.Jaudu izmantoanas
pakpe (aptauju dati);
2.Iedzvotju resursu
attstba (izgltba,
veselba, migrcijas
iemesli)
3.Dabas resursu
atjaunoans rdtji',
ekoloijas rdtji
4.Energointensitte;
5.Energoefektivitte;
6.Pieejamo preu un
pakalpojumu apjoma
saldzinos vrtjums
un to izmantoanas
pakpe;
Plas atsevio
aspektu vrtjuma
apkopojums, kur
sldzienu veido
tikai par to, vai
tautsaimniecba
klasificjama k
konkurtspjga vai
konkurt nespjga;
sldzienu veido
pozitvo/negatvo
vrtjumu prsvars





4

Atseviu aspektu
vrtjums:
Komplekss vrtjums:
3.sektor minto
radtju attstbas tempa
un prognou
novrtjums
(galvenokrt 1-5.
rdtju grupas)

Plas atsevio aspektu
vrtjuma apkopojums,
kur sldzienu veido tikai
par to, vai
tautsaimniecbas
konkurtspjas pozcija
nostiprins vai pavjins
sldzienu veido
pozitvo/negatvo
prmaiu vrtjumu
prsvars





1
Autores veidota sistematizcijas tabula


100

* - Varam ievrot, ka atsevii rdtji var tikt lietoti k agresvs, t ilgtspjas pieejas
konkurtspjas vrtjum, tau autore vlas vrst uzmanbu uz o rdtju analzes kontekstu
un interpretciju. T, piemrm, tabulas 1. da autore ievieto PV struktras un tirdzniecbas
plsmu diversifikcijas analzi. No agresvs pieejas viedoka eit tiks likts uzsvars uz
pastiprintu augstas pievienots vrtbas preu un pakalpojumu raoanu un eksportu;
analzes mris tdjdi vartu bt identifict atkarbu no noteiktu preu eksporta vai importa
(ieskaitot energoatkarbas rdtjus). Tpat ar uzmjdarbbas vides rdtju analze, ja t
tiek mrta uz mkslgu priekrocbu radanu saldzinjum ar citm valstm investciju
piesaistes nolk vai izmaksu mazinanas nolk uzlkojama k sacensbas veids, tdjdi
no viedoka mintie rdtji iekaujami agresvs vrtanas pieejas kontekst. T var bt
sacensba ar nodoku politiku, importa vai eksporta diskriminjoiem nosacjumiem starp
valstm, licencanu u.c.
Atsevia rdtja vrtjuma trkums ir tas, ka sistemtiski pieturoties pie viena
rdtja (piemram, vienbas darbaspka izmaksas, IKP un 1 iedzvotju, vai vieta
starptautiska ranga tabul u.c.), rdtja mra vrtbas piepildana var kt par pamri
un galu gal nemaz neliecint par konkurtspjas pozciju vai ts prmaim (jo trkst
konteksta), tau novest pie neatbilstoas ekonomisks politikas.
T.s. visaptverou ptjumu mnuss savukrt nereti ir, abstrahjoties no jdziena
definanas un konkurtspjas stratijas mra uzstdanas, tieksme pc konfliktjoiem
stratiskajiem mriem vienlaikus, tdjdi vrtjums iznk pretrungs vai ar izpldis, un ar
rekomendcijas var saturt vienlaikus grti stenojamus uzdevumus.
Svargi uzsvrt, ka, emot vr noteiktu valstu vsturiskos un eogrfiskos apstkus,
resursu pieejambu un politiskos un socilekonomisks politikas uzstdjumus,
tautsaimniecbas konkurtspjas vrtjumam nav jbt orienttam uz to, ka viena valsts
izkonkur citas viss joms un tikai tad ir atzstama par konkurtspjgko. Tiei otrdi,
attstot daas jomas, un tdjdi sekmgi piedaloties specializcij, darba dalan un
tehnoloiju attstb starptautisk mrog, s valsts uzmumi spj gt labumu, kas nodroina
augstku dzves lmeni iekzem gan, saldzinot ar iepriekjo pozciju, gan ar saldzinot ar
citm valstm
1
.





1
Annual Competitiveness report 2007. Benchmarking Irelands' Competitiveness. Ireland: National
Competitiveness Council, 2007.


101
3. TAUTSAIMNIECBAS KONKURTSPJAS VRTJUMA PROBLMA
UN TS RISINANAS IESPJAS LATVIJAS TAUTSAIMNIECBAS
KONKURTSPJAS NODROINANAS KONTEKST

3.1.Konkurtspjas formuljums un ts vrtanas problmas Latvijas
tautsaimniecbas attstbas politikas kontekst


Lai analiztu Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas nodroinanas stratiskos
virzienus, vispirms aplkosim ldzinjos vrtjumus. Latvijas tautsaimniecbas
konkurtspja ldz im galvenokrt vrtta atsevios ts aspektos, galvenokrt saska ar
vrtanas agresvo pieeju, piemram, ts starptautiskais rangs, rel efektv kursa ldzsvars
vai eksporta saretba. Latvijas pozciju dados starpvalstu ptjumos pc Ekonomikas
Ministrijas pastjuma 2005. gad vrtjusi Z.Leduskrasta, secinot, ka daudzu rdtju
kvalitatvais raksturs un ranana pc t neauj atbildt uz jautjumu, vai vietu atirba pc
punktiem tabul vispr ir statistiski nozmga, tdjdi o ranjumu loma var bt prsplta
1
.
Ar citi ldzinjie Latvijas ptjumi galvenokrt koncentrjas uz atseviu ar konkurtspju
saisttu jautjumu analzi; prsvar eksporta struktras un rel kursa vrtjumiem. T,
piemram, M.Bitns
2
, un M. Kazks
3
, izmantojot atirgas vrtanas metodes, iegst
ldzgus secinjumus daos aspektos, analizjot lata rel efektv kursa dinamiku par ldzgu
periodu. Ja M.Bitns secina, ka relais kurss pc pirktspjas parittes pieejas atbilstoaj
period ir bijis aptuveni 2 reizes nenovrtts; pret prejas ekonomikas valstm konstants,
bet pret rietumvalstu valtm svrstgs ekonomikas strukturlo prmaiu d, tad M. Kazks
secina, ka ekonomikas fundamentlo maingo attstba izskaidro rel kursa tendenci,
pardot, ka tas nav ticis sistemtiski prvrtts.
G.Dvidsons, t.sk., kop ar citiem ekonomistiem A.Kaepju un K. Vtolu
vairkkrt vrt eksporta attstbas iespjas. Modeljot Latvijas ilgtermia konkurtspju,
G.Dvidsons
4
secina, ka nav iespjams prliecinoi pierdt, ka Latvija un citas ES 10 valstis
automtiski konver uz ES vidjiem rdtjiem; tautsaimniecb notiekot strukturlajm
prmaim, nav pamata uzskatt, ka iepriekj pieredze vartu sniegt kdu patiesu
informciju, iegstot ilgtermia eksporta funkciju ar vienkru regresiju; k ar autors

1
Leduskrasta Z. Latvijas Konkurtspja un ts vrtjums starptautiskos reitingos. LR EM pastjuma ziojums.
BICEPS Rga, 2005., 34. lpp.
2
Bitns M. Relais valtas kurss Latvij (1994. 2001.). Latvijas Banka. Rga, 2002., 29. lpp.
3
Kazks M. Real Exchange Rate Appreciation and Loss of Competitiveness. Case of Latvia. Queen Mary and
Westfield College. Draft, May 2000., 29 p.
4
Dvidsons G. Latvijas ilgtermia konkurtspjas modelana. Latvijas Banka, ptjums 2/2005. Rga, 2005.,
36. lpp.


102
akcent to, ka, analizjot eksportu, svargk ir noteikt nevis, ko valsts eksport, bet kdi
procesi ir tam pamat. G.Dvidsons un A. Kaepjs
1
2009. gada ptjum secina, ka ilgstoi
pieaugot cenu lmenim, zaudtas zemu izmaksu valstu tirgus daas, bet G.Dvidsons un
K.Vtola
2
(2008), aprakstot eksporta strukturlo transformciju (preju no zemas pievienots
vrtbas preu raoanas uz augstas pievienots vrtbas preu raoanu), secina, ka 2005.
gad preu blvums, t.i. relatvais tuvums precm ar saldzinoo priekrocbu bija visai
neliels, kas nozm, ka o preu iespjas bt par virztjspku jau var bt izmantotas.
Autore jau iepriek atzmja ukraiu ekonomista R.Moskalika (R.Moskalyk) ptjumu
par tehnoloiski intensva importa pozitvo ietekmi uz attstbas valstu attstbu tehnoloiju
apganu un produktivittes kpumu. Ptjums ir interesants ar ar to, ka taj minta Latvija
k viena no attstbas valstm, kas vartu bt ieguvja no augstu tehnoloiju importa.
Saldzinot rdtju attstbu 3 secgs piecgads (1991. 1995.; 1996. 2000. un 2001.
2005.) autos aprina, ka Latvijas tehnoloiski intensv importa patsvars ir gandrz divkrt
pieaudzis otraj piecgad un mazliet samazinjies treaj, attiecgi ranjot Latvijas
ekonomiku no 40. (starp 72) vietas uz 14. un 17. Interesants ir fakts, ka ja otraj piecgad
iemesla d kopj faktoru produktivittes (TFP) vl nepieauga, un valsts abs pirmajs
piecgads ierindojs pdj, 72. viet, tad treaj piecgad s rdtjs strauji pieaug un
valsts ierindojas augstaj septtaj viet
3
.
Starptautiskais Valtas fonds si pirms Baltijas valstu pievienoans ES vrtja
Baltijas valstu konkurtspju
4
, praktiski gan vrtjot cenu un izmaksu (galvenokrt algu),
produktivittes dinamiku, ts konverenci, un maksjumu bilances stvokli. Saistot to
galvenokrt ar rel efektv kursa prmaim, autori secina, ka, atirb no Igaunijas un
Lietuvas, Latvijai ne pie kda ticambas lmea nevar sniegt prliecinou vrtjumu par to vai
valtas kurss ir prvrtts vai nenovrtts. Tpat autori secina, ka btisks produktivittes
kpums un investciju piepldums ir veicinjis rel kursa kpumu, tomr ie faktori
vrtjami k konkurtspjas pozciju nostiprinoi.
K redzams, ldzinjie ptjumi pievras kdam atsevias konkurtspjas
aspektam, un aspekta vrtjums ir atkargs no t, kur period tas veikts: tiek novrttas gan
pozitvs iezmes (piemram, produktivittes kpums), gan riska faktori, gan neskaidrie
aspekti.

1
Dvidsons G., Kaepjs A. Latvijas eksporta konkurtspjas analze, izmantojot relatvo vienbas vrtbu.
Latvijas Banka, 2009., 12. lpp.
2
Dvidsons G. Vtola K. Eksporta strukturl transformcija preu telpas model. Ptjums. Latvijas Banka.
2008., 19. lpp.
3
Moskalyk R. Impact of Trade Openness and Technology Transfers on Growth: Panel Data investigation for
Developing Countries. Economics Education and Research Consortium, 2006, p.22.
4
Burgess. R., Fabrizio S., Xiao Y. Competitiveness in the Baltics: in the Run-Up to EU Accession. International
Monetary Fund. April 2003, p. 38.


103
Aktulajos tautsaimniecbas attstbas stratiskajos dokumentos vai to projektos
autore saskata vairkas problmas, kas saisttas gan ar konkurtspjas jdziena formuljumu,
gan ar ts vrtanu un uzlaboanas stratiju. Viengais ekonomisks politikas dokuments,
kur redzama konkurtspjas defincija, ir LR Ekonomikas ministrijas 2006. gada
Komercdarbbas konkurtspjas un inovcijas veicinanas programma 2007.
2013.gadam. Programmas pielikuma otraj lappus atrodama da defincija:
konkurtspja (valsts) valsts spja radt un saglabt apstkus, kas veicina vrtbas
radanu komersantiem un labkljbu iedzvotjiem. (komersantu) Komersantu konkurtspja
spja radt un saglabt apstkus, kas auj noturties tirg un attstties
1
. Lai ar defincija
nav precza attiecb pret programmas nosaukumu, interesanti ievrot, ka gan aj, gan citos
Latvijas tautsaimniecbas attstbas politikas dokumentos tiek lietota virkne konkurtspjas
rdtju bez to skaidrojuma un novrtanas mehnisma vispr. Piemram, Latvijas
nacionls attstbas plna 2007.-2013. mris ir sekmt ldzsvarotu un ilgtspjgu valsts
attstbu un nodroint Latvijas konkurtspjas paaugstinanu citu valstu vid
2
. Plna 6. lpp
figur valsts konkurtspja; 11.lpp cilvku konkurtspja, 12.lpp konkurtspjga
ekonomika vai 20. lpp starptautisk konkurtspja, kura tiek saistta ar eksporta
kltbtni cits valsts, tau kopum konkurtspjas precza skaidrojuma aj dokument nav.
Ldz ar to ir izpldui ar taj mintie veidi, k nodroint konkurtspju. aj pa
dokument 18.lpp lasms, ka, lai nodrointu tautsaimniecbas konkurtspju pasaules tirg,
tai jbalsts uz tehnoloiski izciliem lieliem, vidjiem un maziem uzmumiem, kuri spj
elastgi atsaukties globla vai vietja rakstura izmaim ekonomik. Ttad tautsaimniecbas
konkurtspja, pirmkrt, tiek asocita ar t.s. ekonomikas rjo sektoru, un, otrkrt, tiek
pasvtrota pasvas vai aktvas pielgoans spja, tau ne spja radt izcils tehnoloijas vai
izcilus vietja vai globla rakstura uzlabojumus, kam sekot vartu citas valstis. Plna ietvaros
(24.lpp.) valsts atbalsts zintnei, algu palielinjums tiek mints k veids, k nodroint
konkurtspjgu jauno zintnieku sagatavoanas lmeni, lai gan trkst prliecbas par iespju
to nodroint. Autore pozitvi vrt ilgtspjgas attstbas elementus mintaj dokument,
piemram, apkrtj vides saglaban, t.sk., ka sabiedrbas izprotoa attieksme var veicint
dabas resursu racionlu un ilgtspjgu izmantoanu un atjaunoanu, ka ari samazint slodzi uz
dabu (22.lpp.).

1
Komercdarbbas konkurtspjas un inovcijas veicinanas programma 2007. 2013.gadam. LR
Ekonomikas ministrija. 2006. 81 lpp. Atrodams interneta vietn http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=17802.
Atsauce: 17.11.2009.
2
Latvijas nacionls attstbas plns 2007.-2013.. LR Reionls attstbas un pavaldbu lietu ministrija, 2006.
6. lpp. Pieejams interneta vietn www.nap.lv. Atsauce: 02.02.2010.


104
Latvijas stratisks attstbas plna 2009.-2013.gadam
1
, kas apstiprints ar Ministru
Kabineta 2010.gada 9.apra rkojumu, mris saska ar 1. shmu 5. lpp. ir kpint valsts
konkurtspju (o jdzienu biek lieto, lai runtu par eksporta palielinanu, rjo tirgu
iekaroanu), tikmr nkamaj lappus plna stenoana 2. punkt mintais mris ir
tautsaimniecbas konkurtspjas kpinana (o jdzienu parasti izmanto plak kontekst),
kas nodroinma, izmantojot uzmju prieklikumus. Interesanti, ka jau nosakot vidja
termi mrus, (6.punkts, 7.lpp) k tds tiek mints ekonomikas konkurtspjas uzlaboana,
koncentrjot ES finansjumu, lai palielintu atbalstu eksportspjgajm nozarm un
infrastruktras projektiem. eit autore saskata prioritro nozaru noteikanas problmu, jo
eksportspjgas nozares pc autore domm ir nozares, kuru produkcija jau tiek eksportta (jo
t ir atbilstoa pieprasjumam, ir ar atbilstou cenu un kvalitti), t.i., pretj gadjum nav
iespjams noteikt, ka nozaru preces ir eksportspjgas, tau atbalsts parasti nepiecieams to
preu virzanai rj tirg, kuras bez atbalsta netiktu eksportts (ttad nebtu
eksportspjgas). Starp Latvijas galvenajiem izaicinjumiem (8.lpp.) jau skaidri nordta
konkurence atvrtos preu un pakalpojumu tirgos, kas tuvkajos gados balstsies uz cenu
konkurtspju, bet vlkos gados galvenokrt uz produktivittes kpumu pretstat
mrenkam nodarbintbas pieaugumam. Ldzgi k vl 2009. gad plna projekt
2

uzskaitta virkne mra vrtbu (ts kop projekta izstrdes ir mainjus) un atbildgs
institcijas par to stenoanu. Interesanti, ka, lai ar pln nav definta tautsaimniecbas
konkurtspja un skaidri formults konkurtspjgas tautsaimniecbas k sistmas t.s.
vlamais stvoklis un t vrtanas pamatprincipi, no plna 8.-9. lpp. ievietots tabulas
noprotams, ka kpint valsts konkurtspju nozm, pirmkrt, sasniegt pozitvu izaugsmi
(konkrtas IKP pieauguma vrtbas 2011. - 2013. gad) un, otrkrt, samazint bezdarba
lmeni ldz 13 % 2013. gad, kas, protams, vartu bt daas veicamo uzdevumu sasniedzams
mra vrtbas, tomr neatspoguo tautsaimniecbas konkurtspju ne ts agresvaj, ne
ilgtspjas izpratn (t.i., k vlamais stvoklis nav mints ne noteiktas pozcijas
iegana/saglabana rj tirg, ne ar iedzvotju apmierintba ar dzves lmeni iekzem
vai resursu prvaldanas mehnisms). Tomr plna 1. un 2. pielikum uzskaitta virkne
sasniedzamo mra vrtbu, kas liecintu par ekonomikas izaugsmi, socilo drobu un
publisks prvaldes reformm. Tostarp ekonomisks izaugsmes ietvaros k mra vrtbas
(plna 12.lpp.) mintas vieta Doing Business rang (pakpenisks ts pieaugums no 25.

1
MK rkojums Nr. 203 Par Latvijas stratisks attstbas plnu 2009.-2013.gadam. Latvijas Vstnesis
Nr. 60 (4252), 15.04.2010., spk no 09.04.2010.
2
Latvijas stratisks attstbas plna 2009.-2013.gadam projekts. Reionls attstbas un pavaldbu lietu
ministrija, 2009. gada 6. jlij, pieejams interneta vietn www.raplm.gov.lv Atsauce: 08.12.2009



105
pozcijas 2010. gad ldz 13. pozcijai 2013. gad), ptniecbai un attstbai novirzmo
ldzeku pret IKP attiecba (nemainga ldz 2012. gadam un pieaugums ldz 0.89% 2013.
gad), inovatvo uzmumu patsvara pieaugums par 4.4 procentu punktiem 2012.-2013.
gad attiecb pret 2010.-2011. gadu. Autore uzskata, ka, piemram, noteikts rangs nebtu
uzskatms par politikas rezultatvo rdtju, uz kuru jtiecas. Tautsaimniecbm savstarpji
konverjot, oti maz vrtbu diapazon iespjams liels ranga pozciju skaits, savukrt
augstka vieta rang kopum nenozm, ka tautsaimniecba nav diverjusi attiecb pret
reiona vai GTPV attstbu. Interesanti ievrot, ka Valstm, kurm relatv pozcija
uzmjdarbbas vides rang ir btiski augstka nek, piem., WEF konkurtspjas vrtjum,
tas var bt saistts ar izvlto pielgoans stratiju zems konkurtspjas pozcijas d
(skat. 3.36.att. un t analzi 3.2. noda), kas savukrt norda uz problmu esambu investciju
piesaist, ja netiktu radtas piem., zemu nodoku zonas u.c. mkslgas priekrocbas
saldzinjum ar uzmjdarbbas vidi cits valsts (tai skait tajs, kurs dzves lmenis ir
krietni austks). Inovatvo uzmumu patsvara viet btu vrtgk atzmt inovciju
rezultt gto labumu (resursu ietaupjums, papildus gtie ienkumi, citas valstis, kas
prem, ievie o inovciju, jo t ir lietderga, plai izmantojama u.tml.), jo inovcijas
definjums, kas ietver jaunu vai btiski uzlabotu produktu ne vienmr nodroina augstku
produktivitti, sekmgu inovcijas ievieanu, popularizanu, ienkumu ganu, k ar
gandrz vienmr ir saistts ar produkta vrtbas noteikanu (spja prliecint patrtju, ka
cenas pieaugums ir atbilstos inovcijai, kvalittes kpumam u.c. pabu uzlabojumam, ir
btisks, it sevii tad, ja patrtjs neprzina preces uzbvi, ts izstrdanu, materilo un
nematerilo resursu ieguldjumu raoan). Latvijas stratisks attstbas plna 2009.
2013. gadam rcbas virzieni ar plna 2. pielikum mintajm mra vrtbm un
atbildgajm institcijm paredz sasniegt atsevias mra vrtbas, kuru saikne ar
konkurtspju nav sti skaidra, piem., nodoku sloga nelielu paaugstinanu, kas no vienas
puses saistta ar budeta konsolidciju, tomr nepaldztu ranga uzlaboan Doing Biness
vrtjum, kas mints iepriek. Eksporta veicinanas jom mintas nozares (veselbas,
kultras, izgltbas), kuru eksportam vajadztu sasniegt noteiktu patsvaru kopj eksport vai
noteiktas vrtbas, piem., studjoo skaita patsvaru, lai gan eksporta ienkumus var radt
jebkura nozare. Pc autores domm svarga ir uzmja spja ar savu piedvjumu
nodroint iedzvotju vajadzbas iekzem vai rpus savas valsts: no agresvs pieejas
konkurtspjas vrtanai viedoka, tas ir vienldz efektvi nodroinot vajadzbas iekzem,
nerodas vajadzba pc importa un mazins tautsaimniecbas t.s. rj ievainojamba, kamr
pastiprinta atseviu preu raoana eksportam var liecint par tautsaimniecbas struktras
ievainojambu: atkarba no dau nozaru preu vai pakalpojumu eksporta norda uz konkrtu


106
resursu vai zinanu trkumu, iekj tirgus aurbu u.c. tautsaimniecbas patnbm, kas ir
izdevgi citm valstm, ka no savas puses steno t.s. agresvo stratiju. Interesanti, ka par
zinanu ekonomiku liecina un k augstks izgltbas kvalittes un efektivittes rdtjs
domin noteikta izgltbas lmeni sasnieguo patsvars (piem., maistra un doktora grdu
ieguvuo patsvara pieaugums), kas no vienas puses ir vieglk izmrms rdtjs, tomr nav
vrtjams viennozmgi: ldzgi k inovciju gadjum autore uzskata, ka btu lietdergi iegt
un apkopot datus par to, cik daudzi o grdu ieguvji ir nodarbinti sav specialitt, veic
zintnisko darbbu un cik daudzi viu sniegtie izgudrojumi tiek plai praktiski realizti un
attstti. Pc autore domm pozitvi vrtjams plaais pln iekauto jautjumu loks 9gan
makroekonomisks stabilitte, gan socil droba, gan resursu taupana, piem.,
energointensittes mazinana u.c.), kas liek domt par to, ka konkurtspjas nodroinjums
mekljams daudzs joms un konkurtspja atkarga no daudziem faktoriem, tpat,
atzmjami atsevii specifiski paskumi, piemram, centieni izgltbas efektivittes
veicinanas jom vienot izgltbas teortiskos aspektus ar to praktisko pielietojumu, veidojot
dabaszintu mcbu priekmetu mcbu prbaudjumu saturu (autore uzskata, ka praktiskais
pielietojums ir praktiski jebkuru mcbu iemesls). Tomr, lai ar Latvijas Stratisks
attstbas plna mris ir konkurtspjas celana, nav pietiekami skaidri formults sistmas
vlamais stvoklis; samrs starp fokusanos uz agresivittes izrdanu rj tirg vai
vajadzbu nodroinanu, izmantojot ilgtspjgas resursu izlietoanas koncepcijas (iespjams,
td, ka dokument figur gan valsts konkurtspja, gan tautsaimniecbas konkurtspja, gan
nodarbinto un uzmjdarbbas vides konkurtspja, no kurm daa ietver sacensbas
prioritti, bet daa n), k ar nav paredzts konsekvents tautsaimniecbas konkurtspjas
izvrtanas mehnisms un vrttja institcija.
Saska ar MK noteikumiem Nr 436 stermia eksporta kredtu garantanas
noteikumi
1
eksporta kredtu garantijas nepienkas darjumiem ar valstm ar kurm Latvijai ir
visvairk tirdzniecbas darjumu, un, lai gan is paskums vrsts uz jaunu tirgu meklanu, k
autore apraksta tlk nodaas izklst, komersanti vismazk izmanto garantijas tlu, jaunu,
eksotisku tirgu meklanai.
Garantijas komersantu konkurtspjas uzlaboanai nepienkas atsevim nozarm
un, k to nosaka MK noteikumu Nr. 269 Noteikumi par garantijm komersantu
konkurtspjas uzlaboanai
2
5.1. punkts, ts nav piemrojamas darbbm, kas saisttas ar
eksportu uz treajm valstm vai Eiropas Savienbas dalbvalstm, atbalstu, kas tiei saistts

1
Ministru kabineta noteikumi Nr.436 stermia eksporta kredtu garantanas noteikumi Rg 2009.gada
12.maij (prot. Nr.31 30.)
2
Ministru kabineta noteikumi Nr.269 Noteikumi par garantijm komersantu konkurtspjas uzlaboanai Rg,
2009.gada 24. mart (prot. Nr. 21 70.)


107
ar eksporttajiem daudzumiem, ar izplatanas tkla izveidoanu un darbbu vai ar citiem
krtjiem izdevumiem, kas saistti ar eksporta darbbm. Mintais komersantu
konkurtspjas atbalsta mehnisms neparedz iespju to sniegt ar mri aizstt importu. Tau
LR Finanu ministrijas atbalsttaj Uzmumu konkurtspjas uzlaboanas atbalsta
programm, kas apstiprinta ar 2008.gada 22.maija rkojumu Nr.275, tiei otrdi tiek
argumentts par labu nepiecieambai aizstt importu un atbalstt t.s. konkurtspjgas
nozares
1
, izmantojot daus no populrkajiem t.s. agresvs stratijas argumentiem, ko
autore min k piemrus darba 2.da.
Autore ar secina, ka izstrdto komersantu konkurtspjas paaugstinanas un
eksporta kredtu garantanas paskumu pozitv ietekme ir visai ierobeota, un atsevios
gadjumos paskumu pielietoanas shma ir garantijas pierjam nemotivjoa vai rosina
ldzeku sadrumstalotbu, vai novirzanu mkslgi uzstdtiem mriem, kur tirgus to
nevlas. T, piemram, no 2009. gada 1.jnija ldz 29. septembrim LGA bija samusi 35
iesniegumus eksporta kredtu garantijm par ~13.2 milj. Ls; no tiem 16 bija jau apstiprinti,
par summu <1.5 milj. Ls (ttad apmierinti mazkie pieprasjumi). Turklt, k mints,
eksporta kredtu garantijas nedrkst izsniegt darjumiem ar ES, Norviju, ASV, Kandu,
veici, slandi, Austrliju, Jaunzlandi un Japnu, t.i., valstu kopumu, ar kurm Latvijai
2008. gad bija 79% (ogad~ 77% eksporta). Atlikuie >20% Latvijas eksporta (uz tm
valstm drkst izsniegt garantijas) ir:
- NVS, tostarp Krievija, Ukraina, Baltkrievija (s 3 kop ir ~ 10% Latvijas eksporta),
un tur patiem ir ievrojams ekonomikas kritums
- prjs valsts varbtba, ka klients nesamakss ir krietni mazka; ts ir visas prjs
pasaules valstis:
ar kurm Latvijai ~ 10% eksporta;
tajs joprojm ir vai nu neliela pozitva izaugsme, vai ar recesija ir oti
vja;
ar tm Latvijai ir atsevii, neregulri eksporta darjumi;
nesamaksanas riski, ja tie pastv, nav saistti ar esoo krzi
Interesanti, ka nerodot iespjas izsniegt garantijas darjumiem ar GTPV, eksporttju interese
par garantiju saemanu pakpeniski saruka.
K tas redzams tlk, darba 3.2. noda, par faktoru ilgtspjga izvietojuma problmu
un ldz ar to vju Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas pozciju liecina sistemtiski
zema jaudu noslodze apstrdes rpniecb, zems uzkrt kapitla lmenis, darbaspka

1
Uzmumu konkurtspjas uzlaboanas atbalsta programma. Atbalstta ar Ministru kabineta 2008.gada
22.maija rkojumu Nr.275, 2. lpp.


108
emigrcijas tendence; savukrt cenu konkurtspjas risinjumus ilg laik apgrtina
konverences process. Tau autore saskata zinmas problmas ar situcijas risinjuma
mekljumos. Ts galvenokrt saisttas vai nu ar centieniem atrast universlu risinjumu, vai
atseviu rdtju nozmes prspljumu, vai ar savstarpji vji koordintu darbbu
ekonomisks stratijas mru sasniegan. Piemram, zinms prspljums vrojams
ldzinjs tautsaimniecbas attstbas stratijs un eksporta atbalsta paskumos, kas paredz
prioritro (eksportspjgo, atbalstmo) nozaru, vai uzmumu noteikanu. K rda daudzu
valstu pieredze, tai skait Latvijas augsta pievienot vrtba raksturga atkarbu izraisom
precm, finanu starpniecbai un ieguves rpniecbai un naftas produktu prstrdei (3.1.
tabula). Citiem vrdiem tas liek domt, ka pievienoto vrtbu rada neelastgs pieprasjums
(iespjams, ar informcijas trkums patrtjam par to, kds ir preces sastvs, izcelsme,
pabas) , nevis raoan ieguldtais darbs un kapitls.

3.1.tabula
Latvijas nozares ar augstko pievienoto vrtbu un ts patsvaru izlaid
1














Prioritro un eksportspjgo nozaru izvirzana un paa statusa ierdana tm saists
ar risku pai atbalstt veselu nozari, kuras uzmumiem var rasties motivcija izmantot
atbalstu, paiem neveicot nekdas konkurtspju nostiprinoas darbbas, resursu izvietojuma
optimizciju, resursu un izmaksu ekonomiju, inovatvu risinjumu mekljumus un to
piedvanu sabiedrbai. Turpret prioritras darbbas autu veidot saprotamu
uzmjdarbbas vidi ilg laika period skaidri orienttu nodoku politiku (uzmjam,

1
Autores aprini, izmantojot Eurostat publictos nacionlo kontu datus
Nozares ar augstko pievienoto
vrtbu (PV) uz 1 nodarbinto
Ls,
2006.g.
Ls,
2007.g.
Nozares ar augstko PV
attiecbu pret izlaidi
%
Finanu starpniecba
Komercpakalpojumi, t.sk.
darbbas ar N
Ieguves rpn., izemot
eneriju
Elektrisko un optisko ieru
raoana
Elektrba, gze, densapg.
m. rpn. produkcija
Vairum- un mazumtirdzn.
Transports, sakari, glabana
Valsts prvalde, aizsardzba

Lauksaimniecba
26712.0
19558.7

16600.0

16200.0

15666.7
12625.0
11852.6
11373.7
10569.1

2877.6
42704.5
23413.3





19853.3

13346.0
12919.4
12010.1

3682.1
Izgltba
Finanu starpniecba
Valsts prvalde, aizsardzba
veselbas un socil aprpe
Vairum- un mazumtirdzn.
Komercpakalpojumi, t.sk.
darbbas ar N
Citi sabiedriskie un pers.
aprpes pakalpojumi
Viesncas, restorni

Elektrisko un optisko ieru
raoana
Apstrdes rpniecba
71.8.
67.4
65.8
60.5
57.2
48.4

48.2

45.9

29.5

24.5


109
ieguldot ldzekus uzmjdarbb, ir svargi apzinties, pie kdiem nosacjumiem jplno
tuvko gadu naudas plsma, pieprasjums un piedvjums; iespjas ieguldt ldzekus zintn
un ptniecb vai nu sadarbbas lmeni, vai veicot ptniecisks darbbas sav uzmum
u.tml.). Citiem vrdiem, prskatmas un efektvas sistmas nodroinana drzk var paldzt
risint resursu apsaimniekoanas un vrtbas radanas problmu nek nozaru noteikana,
turpinot ts atbalstt nemaingas sistmas ietvaros. K.Andersens plai argument, kd nav
nepiecieams noteikti koncentrties uz eso pieprasjuma modlo vrtbu biek meklto
preci u.tml. Mintais autors secina, ka tikai nelielu dau pieprasjuma veido biek meklt
prece, kamr ldz pat 98% veido t.s. sadaljuma garo asti, kas faktiski ir neierobeots
pieprasjums un neierobeotas iespjas ko piedvt tirgum
1
.
Autore Latvijas tautsaimniecbas attstbas stratiskajos dokumentos saistb ar
tautsaimniecbas konkurtspjas nodroinanu saskata das galvens problmas:
- Nav skaidri formulta t.s. sistmas vlam stvoka kas tiek saprasts ar
konkurtspjgu tautsaimniecbu (piem., noteiktas citas valsts lmea sasniegana;
kdas valsts/reiona rdtju prspana; esoo rdtju noteikts joms prspana;
kda ldzsvara lmea sasniegana; nozmgu preu, pakalpojumu snieganas veido
vai ilgtspjgu resursu izlietoanas veidu piedvana prjai pasaulei u.c.);
- Mra rdtji, kas ir izvirzti, nenodroina (neliecina par) iespju dzvot labk
(piem., pozcija Doing Business rang, nominl IKP uz 1 iedzvotju vrtba
konkrt gad u.tml.);
- Nav tautsaimniecbas vrtanas konsekventas sistmas, trkst starptautisks
sadarbbas aj jom;
- Jtams universla atbalsta mehnisma mekljums (prioritrs nozares pretji
prioritrm darbbm).

Latvij nav jtama noteikta konkurtspjas stratija; Latvija obrd nespj bt
izteikti agresva rj tirg, ko nosaka tautsaimniecbas lielums un pakpeniska ienkumu un
cenu lmea konverence, tau no ilgtspjas stratijas viedoka autore saista ilgtspjga
resursu izvietojuma tautsaimniecb problmu Latvij risinjumu ar diem galvenajiem
apsvrumiem:
- Uzmjdarbbas un zintnes sektora sadarbbas veicinanas iespjas;
- Klsteru attstba;

1
Andersen C. The long Tail. How Endless Choice is Creating Unlimited Demand. United Kingdom; Random
House Business Books, 2006, p. 6-10.


110
- Universlu atbalsta mehnismu mekljuma prspljumu un t risinjumu ilgtermia
ekonomiskaj politik.


3.2.Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas atseviu aspektu vrtjums
saska ar agresvo un ilgtspjas pieeju
3.2.1. Latvijas rjs tirdzniecbas intensittes un struktras prmaiu novrtjums un
t metodoloisks pilnveides iespjas

rjs tirdzniecbas apjoms, t pieaugums, tirgus daas un ekonomikas atvrtba ir
msdiens biek lietotie konkurtspjas agresvs pieejas rdtji, pamat izmantojot
saldzinanas metodes (saldzinanu ar citiem periodiem, vai ar citm valstm). Iepriekjo
12 gadu laik Latvijas tautsaimniecba un tai skait Latvijas rj tirdzniecba piedzvojusi
nozmgas prmaias: pieaudzis rjs tirdzniecbas apjoms, t patsvars ekonomik (un ldz
ar to atvrtbas radtie riski), k ar ievrojami pieaugusi preu un pakalpojumu tirdzniecbas
diversifikcija.

3.1.att.Latvijas importa un eksporta vrtba 1997. 2008. gad, milj. Ls
1


Tikmr uzskats, ka ekonomikas atvrtba nodroina augstku ienkumu lmeni vai t
straujku pieaugumu, nav pilnb pamatots. Latvijas ekonomikas atvrtbas pieaugums, lai ar
neliels, saldzinjum ar kaimivalstm, vienlaikus ar cieu eksporta atkarbu no importa
(kapitla un starppatria preces) straujas ekonomikas izaugsmes apstkos veicinja
tirdzniecbas bilances pasliktinanos, kas liel mr bija saistta ar iekj pieprasjuma

1
Autores veidots grafiks pc LR CSP datubzes datiem; www.csb.gov.lv
0
1000
2000
3000
4000
5000
6000
7000
8000
1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008
Eksports Imports


111
pastiprinanos. Lai ar ekonomikas atvrtba globli tiek veicinta, pakpeniski atceot
tirdzniecbas barjeras, veicinot ekonomikas liberalizciju un uzskatot, ka tas paldz
ekonomikai straujk attstties un sasniegt augstku ienkumu lmeni, tomr, aplkojot ES
dalbvalstis un kandidtvalstu atbilstoos rdtjus laik no 1997- 2007.gadam du sakarbu
novrot nevar: augstka ekonomikas atvrtbas pakpe nenozm ne augstku ienkumu
lmeni (3.2.att.), ne ar ievrojami straujku ekonomikas attstbu (3.4.att.):

3.2.att. Ekonomikas atvrtbas pakpe un ienkumu lmenis
1


3.3.att. rda, ka sakarba starp ekonomikas atvrtbas pakpi un ts pieauguma tempu ir visai
vja (praktiski nav novrojama).

3.3.att. Ekonomikas atvrtbas pakpe un izaugsme
2


1
Attls veidots, izmantojot datus, kas pieejami Eurostat datubz par ES valstm, kandidtvalstm un ASV laika
period no 1997.-2007.gadam
2
Attls veidots, izmantojot datus, kas pieejami Eurostat datubz par ES valstm, kandidtvalstm un ASV laika
period no 1997.-2007.gadam
y = 0.1961x + 80.567
R
2
= 0.0421
0
50
100
150
200
250
300
0 50 100 150 200 250 300 350
Ekonomikas atvrtbas pakpe
I
K
P

u
z

1

i
e
d
z
.
,

E
S
2
7

=

1
0
0
%
y = 0.0151x + 2.2588
R
2
= 0.0745
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
14
0 50 100 150 200 250 300 350
Ekonomikas atvrtbas pakpe
I
K
P

g
a
d
a

p
i
e
a
u
g
u
m
a

t
e
m
p
s
,

%


112
Ekonomikas lielums var ietekmt tirdzniecbas bilanci. Latvijas rjs tirdzniecbas
bilance ilgstoi ir negatva, tau tiek diskutts par ilgtermi uzturamu teko konta deficta
lmeni. Vartu sagaidt, ka liela ekonomika ir saldzinoi papietiekama un tai nav tik svargi
iesaistties rj tirdzniecb (piem., ASV ekonomikas atvrtba, ko mra ar rjs
tirdzniecbas apgrozjumu pret IKP, ir viena no zemkajm), savukrt mazk atvrtm
tautsaimniecbm motivcija iesaistties tirdzniecb ir lielka, turklt, jo zemks ir
ekonomikas attstbas lmenis, jo visticamk gaidms, ka valsts pastiprinti imports
kapitlpreces, kam vartu bt augstka pievienot vrtba, ldz ar to tirdzniecbas bilances
negatvais saldo pret IKP vartu bt izteiktks. 3.4.attls rda, ka zinma sakarba starp im
rdtjiem pastv.

3.4.att. Ekonomikas lielums un tirdzniecbas bilance
1

**Attl ekonomikas lielums izteikts attiecb pret izlases vidjo lielumu, savukrt tirdzniecbas bilance pret
izlases vidjo svrto tirdzniecbas bilanci izlas, % pret IKP (svrta ar ekonomikas lielumu). Izlas ietilpst visas
ES valstis, izmantoti dati par laika posmu no 2000 2007.gadam.

Lai ar vizuli zinma sakarba ir vrojama, t nav ciea, korelcijas koeficientam (starp
ekonomikas lielumu un tirdzniecbas bilances absolto vrtbu, t.i., neatkargi no t, vai t ir
pozitva vai negatva) ir teortiski sagaidm zme, t.i., tas ir negatvs, tau pc absolts
vrtbas mazks par 0.4. Izlas trkst dadas papietiekambas pakpes valstu, kur par
papietiekamu vartu uzskatt daudzkrt lielku, resursiem bagtu un teritorili lielu valsti.
K jau tas demonstrts grafiskaj piemr darba 2. da, neatkargi no atvrtbas
pakpes valstm var bt raksturgs straujks labkljbas pieaugums periodos, kad rj

1
Attls veidots, izmantojot datus, kas pieejami Eurostat datubz par ES valstm, kandidtvalstm un ASV laika
period no 1997.-2007.gadam
-20.0
-15.0
-10.0
-5.0
0.0
5.0
10.0
15.0
0.000 0.500 1.000 1.500 2.000 2.500 3.000 3.500
Ekonomikas lielums**
T
i
r
d
z
n
i
e
c

b
a
s

b
i
l
a
n
c
e

*


113
tirdzniecb vrojams deficts (negatva tirdzniecbas bilance). Tas var bt saistts
investcijm tautsaimniecb, kas prasa kapitlieguldjumus un vienlaikus palielina
ekonomisko aktivitti. Tau aj aspekt ir svarga tirdzniecbas struktra, kas daji auj
novrtt to, cik ilgtspjgs ir tirdzniecbas deficts, ja tds ir un tas palielins (k, piemram,
Latvij pirms 2007./2008. gada pasaules finanu krzes). 3.5.attls liecina, ka importa
diversifikcija galveno preu grupu daljum (autore eit izmanto 21 preu nodaas
klasifikciju) strauji pieauga prejas uz tirgus ekonomiku skotnj period, un kop t laika
nav strauji mainjies.

3.5.att.Herfindla-Hirmana indeksa dinamika Latvijas preu import un eksport
1
.

Tau eksporta diversifikcijas dinamiku, ko raksturo t.s. kuprveida HHI lkne, vartu
izskaidrot ar 2 galvenajiem aspektiem: 90. gados strauji pieauga meizstrdes apjoms un
eksports balstjs uz pc iespjas vienkru preu raoanu, - praktiski izejvielu eksportu vai
ar koksnes apstrdes produkciju, un iepriekj eksporta struktra diversifikcija btiski
saruka (1999. un 2000. gad koksne un ts produkcija veidoja vairk nek 37% Latvijas
eksporta). Tuvojoties pievienoans ES, pakpeniski mainjs tirdzniecbas lgumi ar prjo
pasauli, un pc iestans ES, kad kuva vieglk pieejamks ar lauksaimniecbas preu
tirgus, pieauga Lauksaimniecbas un prtikas preu, k ar atseviu apstrdes rpniecbas
preu patsvars eksport.
Vrtjot preu eksporta un importa struktru pc plaajm ekonomiskajm
kategorijm (BEC), struktra ilgstoi ir stabila, bet, pasaules ekonomikai vjinoties, sarucis
kapitlpreu un starppatria preu tirdzniecbas apjoms pasaul, k ar to patsvars Latvijas
import. Tau tehnoloiju attstbas zi, lai ar patsvars ir rkrtgi zems, tomr laik no

1
Autores aprini un grafiks, izmantojot LR CSP datubzes datus par Latvijas rjo tirdzniecbu.
500.0
700.0
900.0
1100.0
1300.0
1500.0
1700.0
1900.0
2100.0
2300.0
2500.0
1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008
HHI preu eksport
HHI preu import


114
1999. gadam ldz 2007. gada augsto tehnoloiju preu eksporta daa (vrtbas izteiksm),
Latvijas kopj eksport palielinjusies no 2,3% ldz 4,6%, kamr augsto tehnoloiju preu
patsvars import sarucis no 8,7% ldz 5,8% (Eurostat dati). Saska ar darba 1. un 2. da
minto R.Moskalika ptjumu, vartu sagaidt, ka is augsto tehnoloiju preu importa
patsvara sarukums atstj negatvu ietekmi uz produktivittes kpumu, k rezultt var
pieaugt vienas produkcijas vienbas izmaksas (eit autore dom ne tikai darbaspka izmaksas,
skat. tlk dab).
Tomr valstu daljum tirdzniecbas koncentrcij vrojama pretja tendence nek
preu daljum: kop Latvijas iestans ES eksporta eogrfisk diversifikcija atkal
sarukusi par labu esoajm ES valstm, un to izskaidro neldzvrtgie tirdzniecbas lgumi
attiecb pret ne ES valstm (3.6.attls). Savukrt HHI pieaugums valstu daljum importa
pus sks jau krietni agrk; pirms 2009. gada. Autore to skaidro ar sarunu procesu par
iestanos ES, kad pakpeniski ievieot preu tehniskos kvalittes standartus, sertificanu
un, piem., atauto medikamentu reistranu Latvij, tika radti importa ierobeojumi no NVS
valstm. Process vlreiz pastiprinjs pc 2004. gada, kad Latvija kuva par ES dalbvalsti.

3.6.att. Latvijas importa un eksporta valstu struktras diversifikcijas prmaias: HHI
1


Latvijas pakalpojumu struktras diversifikcijas pakpi tie veid nav iespjams saldzint
ar preu tirdzniecbas diversifikciju o rdtju atirgs struktras d, tau 3.7. attl
varam redzt, ka ekonomikai strauji augot, Latvijas sniegto pakalpojumu diversifikcijas
pakpe pieaugusi, kamr saemto pakalpojumu struktra mainjusies mazk. 2.pielikum
atspoguots HHI pakalpojumu tirdzniecb ar parjm ES dalbvalstm (izemot Maltu), un
redzams, ka par spti diversifikcijas pieaugumam, Latvijas pakalpojumu tirdzniecbas
daudzpusba ir krietni zemka nek citm ES dalbvalstm. Interesanti ievrot, ka saemto

1
Autores aprini, izmantojot LR CSP datubzes datus par Latvijas rjo tirdzniecbu
1000
1100
1200
1300
1400
1500
1600
1700
1800
1900
2000
1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008
HHI Latvijas preu importa valstu struktr
HHI Latvijas preu eksporta valstu struktr


115
pakalpojumu struktra starp valstm atiras mazk nek sniegto (eksportto); turklt
saemto pakalpojumu struktras diversifikciju neietekm tautsaimniecbas lielums, kamr
sniegto pakalpojumu jom tiei pretji mazkm tautsaimniecbm vrojama lielka
koncentrans uz atseviu pakalpojumu eksportu, t.i. zinma specializcija.

3.7.att. HHI dinamika Latvijas pakalpojumu rj tirdzniecb
1


1.pielikum redzams, ka Latvijas tirgus daas galvenajs Rietumeiropas tirdzniecbas
partnervalsts strauji pieauga 90.gadu otraj pus (raksturgi prejas ekonomikas Eiropas
valstm). Zem skotnj lmea d bija raksturga saldzinoi straujka tautsaimniecbas
izaugsme, produktivittes un kvalittes pakpenisks pieaugums, k ar pakpeniska
tirdzniecbas sakaru dibinans, iestans PTO, kas va palielint eksportu uz iepriek
neapgtiem tirgiem. Tomr, k to savos ptjumos norda SVF, eksporta kvalitatvo
prmaiu un tirdzniecbas atvrtbas radts kopj eksporta un tirgus dau pieaugums, t ir
tri izsmeama prejas ekonomikas valstu priekrocba, bet tlka pavediena nav. Ar palaik
ekonomikas recesijas apstkos tirgus daas, kas izteiktas k Latvijas eksporta daa konkrtu
tirdzniecbas partnervalstu import, sk pieaugt, tomr obrd to drzk var vrtt k
tautsaimniecbas vjuma apliecinjumu: atcersimies, ka tas notiek apstkos, kad pasaul
btiski sarukusi kapitlpreu, automanu un raoanas vajadzbm piegdjamo preu, t.i., to
preu, kas nemaz nedomin Latvijas eksport, tirdzniecba, td atlikuaj tirgus segment
Latvija it k ieem labku vietu. Te jatzm ar tas, ka palaik gan Latvij gan ts galvenajs
tirdzniecbas partnervalstu atvrtbas pakpe ir sarukusi: daji stagnjoas izaugsmes radta
pieprasjuma trkuma d, un daji patiem tirdzniecbas ierobeojumu d. Ttad daudzs
valsts sark rjs tirdzniecbas attiecba pret IKP.

1
Autores aprini, izmantojot Latvijas Bankas publictos maksjumu bilances datus
1500.0
2000.0
2500.0
3000.0
3500.0
4000.0
4500.0
5000.0
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
1.pg.
Latvijas saemto pakalpojumu HHI
Latvijas sniegto pakalpojumu HHI


116
Ja aplkojam dziku tirgus daas rdtju, kas raksturo ne vien sacensbu par vietu
tirg ar galvenaj tirdzniecbas partnervalstm to iekien, bet ar katru no tm citos rjos
tirgos (tas tiek emts vr ar tlk darb, aprinot lata relo efektvo kursu ar modifictiem
tirdzniecbas svariem), redzam, ka Latvijas eksporta loma GTPV pieprasjuma nodroinjum
ir augusi vl straujk; 12 gadu laik gandrz 3 reizes (3.8.att.).


3.8.att. Latvijas tirgus daas galveno tirdzniecbas partnervalstu tirgos dada
interpretcija
1

* - Ar reionu eit sk apzmts valstu kopums, ko veido Latvija kop ar savm GTPV
** - Latvijas eksporta daa GTPV tirg, ko veido izlaide (output jeb P1 no nacionlajiem
kontiem) mnus eksports uz aprin iekautajm valstm plus imports no aprin
iekautajm valstm;
Protams, varam ievrot ar to, ka daa ir niecga un nesasniedz 0.05%, kas saistts ar to, ka
vairkas no svargm Latvijas tirdzniecbas partnervalstis ir ar lielu iekjo tirgu un bagtgu
resursu nodroinjumu un nodroina lielu pieprasjuma dau (5.pielikums). Autore piedv
tirgus dau raksturot ar citdi, proti, k Latvijas dau kopj izlaid, ar to raksturojot
raoanas kapacitti, neraugoties uz to, kas ir patrtjs vai tas atrodas iekzem, un vai tas
ir galapatri, vai starppatri, kas tik izmantots raoanas vajadzbm. Ar eit redzams
Latvijas piedvjuma daas kpums (3.8.att.). 3.9.attl autore saldzina jau minto Latvijas
eksporta daas kpumu GTPV import, vl ilgk laika period, k ar pievieno vl plaku
rdtju Latvijas eksporta dau pasaules eksport (t augusi mazk mr, tau pieaugums,

1
Autores aprini un grafiks, izmantojot Latvijas un ts GTPV nacionlo statistikas organizciju datus, LB datus
par valtas kursu, Eurostat tirdzniecbas statistikas un nacionlo kontu datus un ASV Federlo rezervju
datubzes informciju par ASV nacionlajiem kontiem.


117
izemot Krievijas krzes periodu, ir stabils. Tpat autore ievie koritu rdtju agresvs
pieejas vrtjum eksporta ekspansija indeksu, kas ar attlots 3.9. attl.

3.9.att. Latvijas eksporta ekspansijas atirgu rdtju saldzinjums
1


Eksporta ekspansijas indekss parda, k mainjusies valsts eksporta daa pasaules tirg,
emot vr, ka to rada maings iedzvotju skaits. Ldzgi k produktivitte mra pievienoto
vrtbu uz vienu nodarbinto, vai labkljbu mdzam mrt ar IKP uz vienu iedzvotju,
eksporta ekspansijas indekss tiek iegts, reizinot tirgus daas prmaiu indeksu pret bzi
(izteikts viena das) ar attiecg laika perioda iedzvotju skaita prmaiu indeksu attiecb
pret bzi. emot vr strauju iedzvotju skaita samazinjumu Latvij, iegstam, ka viena
iedzvotja spja radt eksporta ienkumus valstij laika gait ir strauji palielinjusies. Tlk,
saldzinot du rdtju virknei attstto pasaules valstu (3.10. un 3.11.at.), redzam, ka
vairkumam attstto OECD valstu eksporta ekspansija ir btiski sarukusi. Darba ierobeot
apjoma d autore neattlo visus aprinus grafiski, tau vlas nordt, ka vairkumam 3.10.
attl redzamo valstu eksporta ekspansijas indekss ir zemks nek tirgus daas, kas mrt k
eksporta attiecba pret pasaules eksportu, prmaiu indekss, bet abiem ir tendence sarukt,
izemot Nderlandi, kur ar dzvotju skaita prmaim nekoritais rdtjs ir bez tendences
samazinties.

1
Autores aprini un grafiks, izmantojot Eurostat tirdzniecbas statistikas datus; Pasaules Tirdzniecbas
organizcijas datus (atrodami interneta vietn http://www.wto.org/english/res_e/statis_e/Statis_e.htm#database,
atsauce: 10.12.2009) un ANO datus par iedzvotju skaitu pasaules valsts (atrodami interneta vietn
http://spreadsheets.google.com/ccc?key=phNtm3LmDZENoqUmTikF9DA, atsauce: 10.12.2009.)
1.00
1.50
2.00
2.50
3.00
3.50
4.00
1
9
9
4
1
9
9
5
1
9
9
6
1
9
9
7
1
9
9
8
1
9
9
9
2
0
0
0
2
0
0
1
2
0
0
2
2
0
0
3
2
0
0
4
2
0
0
5
2
0
0
6
2
0
0
7
2
0
0
8
Latvijas eksprota daa pasaules eksport, 1994. = 1
Latvijas eksprota ekspansijas indekss 1994. = 1
Latvijas eksprota daa GTPV import, 1994. = 1


118

3.10.att. Atseviu attstto valstu eksporta ekspansijas indeksu saldzinjums
1


3.11. attl redzama atseviu jauno ES dalbvalstu, k ar Krievijas un nas eksporta
ekspansijas indeksa dinamika: emot vr iedzvotju skaita sarukumu, Latvijas viena
iedzvotja spja enert eksporta ienkumus augusi visstraujk.

3.11.att. Valstu ar pieaugou eksporta ekspansijas indeksu saldzinjums
2


eit jatzm, ka izmantoti Pasaules Tirdzniecbas organizcijas dati par eksportu. Pasaules
valstis izmanto dada eksporta vrtbas novrtanas metodes: eksport mdz ieskaitt
atsevius reeksporta veidus, vai ar n. Latvijas rjs tirdzniecbas statistik pc nacionl

1
Autores aprini un grafiks, izmantojot Eurostat tirdzniecbas statistikas datus; Pasaules Tirdzniecbas
organizcijas datus (atrodami interneta vietn http://www.wto.org/english/res_e/statis_e/Statis_e.htm#database,
atsauce 10.12.2009) un ANO datus par iedzvotju skaitu pasaules valsts (atrodami interneta vietn
http://spreadsheets.google.com/ccc?key=phNtm3LmDZENoqUmTikF9DA, atsauce 10.12.2009.)
2
Skat. iepriekjo atsauci.
0.50
0.60
0.70
0.80
0.90
1.00
1.10
1.20
1
9
9
4
1
9
9
5
1
9
9
6
1
9
9
7
1
9
9
8
1
9
9
9
2
0
0
0
2
0
0
1
2
0
0
2
2
0
0
3
2
0
0
4
2
0
0
5
2
0
0
6
2
0
0
7
2
0
0
8
Dnija
Somija
Francija
Vcija
Itlija
Nderlande
Zviedrija
Lielbritnija
ASV
Japna
Singapra
veice
0.75
1.00
1.25
1.50
1.75
2.00
2.25
2.50
2.75
3.00
3.25
3.50
3.75
1
9
9
4
1
9
9
5
1
9
9
6
1
9
9
7
1
9
9
8
1
9
9
9
2
0
0
0
2
0
0
1
2
0
0
2
2
0
0
3
2
0
0
4
2
0
0
5
2
0
0
6
2
0
0
7
2
0
0
8
Latvija Igaunija
Lietuva Polija
Krievija na


119
principa tos neieskaita, lai gan pc Intrastat un Extrastat statistikas, ko izmanto ES valstu
datu publicanai Eurostat, tiek ieskaitta t.s. netie tirdzniecba.
Vai ms varam apgalvot, ka, neraugoties uz niecgo Latvijas dau GTPV tirg, ts
ekspansija ir devusi rezulttu? Pieaugot atvrtbas pakpei (ap 100%) un palielinoties kapitla
iepldei, Latvij pasliktinjs tirdzniecbas bilance, % pret IKP, tau vienlaikus pieauga
iedzvotju pirktspja un, iespjams, dzves lmenis, ja par to sprieam pc ienkumu (uz 1
iedzvotju) kpumu pc pirktspjas parittes (3.12.att.).

3.12.att. Latvijas rjas tirdzniecbas gada pieauguma temps, % (lab ass), tirdzniecbas
bilance (TB), % pret IKP un ienkumu gada pieauguma temps pc pirktspjas
parittes
1


Glui, k demonstrts darba otraj da ar Latvij vrojams importa un eksporta
dinamikas simetriskums pretji tam, ka, k tas redzams nkoaj apaknodas, rel kursa
tendencei vajadztu pretji ietekmt tieksmi eksportt un tieksmi importt. Tas norda uz
importa komponenti eksport. Vienlaikus, rjs tirdzniecbas intensificans apstkos,
neraugoties uz negatv saldo kpumu, ir iespjams paaugstint dzves lmeni.

Latvijas rjo tirdzniecbu btiski neietekm iekjie atbalsta mehnismi (t,
piemram, 2009. gad uzskt eksporta kredtu garantana neskar Latvijas eksportu uz ts
nozmgkajm tirdzniecbas partnervalstm, izemot NVS, tdjdi izmantojama nelielai
eksporta daai, pie nosacjuma, ka ir noslgti tirdzniecbas lgumi; tdjdi is mehnisms,
kas orientts uz jaunu tirgu apganu, nepaldz patiesajiem eksporta darjumiem). Latvija

1
Autores veidots grafiks, izmantojot LR CSP datus un Eurostat datus par ienkumu lmeni pc pirktspjas
parittes
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
1
9
9
3
1
9
9
4
1
9
9
5
1
9
9
6
1
9
9
7
1
9
9
8
1
9
9
9
2
0
0
0
2
0
0
1
2
0
0
2
2
0
0
3
2
0
0
4
2
0
0
5
2
0
0
6
2
0
0
7
2
0
0
8
-50
-40
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
TB IKP uz 1 iedz, PPP Imports Eksports


120
saem rvalstu finanu atbalstu kredtu veid un k ldzfinansjumu, piem., ES fondu
projektiem, tau nav atkarga no bezmaksas materils paldzbas, k ar nav t.s. Fair trade
dalbniece no ieguvju puses. Tau Latvij ir iespjams iegdties preces, kas pasaul tiek
tirgotas Fair trade ietvaros (ES valstis atbalsta o kustbu attiecb pret kvalitatvu preu
importu no valstm ar zemu produktivitti un zemiem ienkumiem), tai skait ekoproduktus.
No viedoka Latvija vrtjama k tda, kas iederas jeb atrodas ldzvrtg pozcij ar
savm GTPV (saska ar autores sniegto konkurtspjas formuljumu). Tirdzniecbas
diversifikcijas zi Latvija (daji tautsaimniecbas lieluma d) atpaliek no GTPV
(2.pielikums), tau no agresv vrtjuma viedoka spj saglabt un palielint savu
piedvjumu pasaules tirg pretji cenu un izmaksu tendencei, ko aplkosim nkoaj
apaknoda.


3.2.2. Latvijas tautsaimniecbas cenu un izmaksu konkurtspjas rdtju analze
konverences kontekst un to metodoloisks pilnveides iespjas


Cenu un izmaksu saldzinjumi konkurtspjas analz parasti pilda konkrtu lomu:
iespju noskaidrot iespjamo ielauanos tirg, uzturt taj savu pozciju, un, iespjams,
aizvietot konkurentus, ieemot lielku tirgus dau, izmantojot prevaljoo cenu un pc
iespjas mazinot izmaksas (pelnot no starpbas), vai ar minot pazemint cenu (pelnot no
apjoma). No uzmjdarbbas intereu viedoka tas ir peas ganas jautjums, tau
tautsaimniecb kopum tas nesniedz priekstatu par to, vai resursu apsaimniekoanas
kontekst di risinjumi ir ilgtspjgi. Izmaksu saldzinana starp valstm parasti tiek veikta
vai nu, izmantojot to absoltos lmeus (par faktora vienbu), vai relatvos rdtjus, kas
parasti ir pieauguma tempu saldzinana starp valstm vai faktora izmaksas uz vienu
produktivittes vienbu. Aplkosim, kdu informciju sniedz di rdtji, un k tie var bt
nodergi Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas vrtan.
Saska ar pirktspjas parittes absolto versiju, cenu lmeiem, prrinot pc
valtas kursa vien valt, ilgtermi starp valstm nevajadztu atirties. Savukrt cenu un
izmaksu lmeu atirba starp valstm var raksturot izdevgumu, valstm iesaistoties
savstarpj tirdzniecb. Lai gan parasti tiek saldzintas tiei tirgojamo preu cenas un
izmaksas, jo ts potencilajam eksporttjam sniedz informciju par iespju ienkt tirg, ja
cena ir pietiekami augsta. Tomr ds rdtjs nesniedz informciju par izmaksu struktru
un peas normu, tdjdi, iespaids par pietiekami augstu cenu var bt maldinos. 3.13.attls
liecina, ka ar iedzvotju nodarbinanu saistts nominls izmaksas (uz vienu nodarbinto)


121
Latvij konsekventi pieaug, bet ts pieaug ar daudzs nozmgs Latvijas tirdzniecbas
partnervalsts. Tomr nkamais attls (3.14.att.) parda, ka vairkum Latvijas nozmgko
ES partnervalstu darbaspka izmaksas ir krietni augstkas ar pc strauj darba samaksas
kpuma Latvij.

3.13.att. Atldzba nodarbintajiem Latvij un atsevis ts nozmgkajs
tirdzniecbas partnervalsts, uz 1 nodarbinto, EUR.
1



3.14.att. Atldzba nodarbintajiem atsevis ES valsts, uz 1 nodarbinto, EUR.
2



1
Autores veidots grafiks, izmantojot Eurostat nacionlo kontu datus un datus par nodarbintbu ES valsts
2
Autores veidots grafiks, izmantojot Eurostat datus par nacionlajiem kontiem un nodarbintbu ES valsts
0
2000
4000
6000
8000
10000
12000
1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008
Igaunija Latvija
Lietuva Nderlande
Polija
0
10000
20000
30000
40000
50000
60000
70000
80000
1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008
0
50000
100000
150000
200000
250000
Dnija Vcija
Francija Itlija
Somija Zviedrija (lab ass)


122
3.13. un 3.14. attlos autore izmanto Eurostat datus par nominlo atldzbu nodarbintajiem
(konts D1) eiro izteiksm (saldzinmbas nolk), k ar Eurostat datus par nodarbinto
skaitu tautsaimniecb. T k atldzba nodarbintajiem ietver visa ar darbaspka
nodarbinanu saistts izmaksas, redzams, ka Zviedrij ts btiski atiras socils sistmas
d, tdjdi dati attloti uz sekundrs ass.

Tau darbaspka izmaksas veido btisku produkcijas izmaksu dau. T k darbaspka
izmaksas uz 1 produkcijas vienbu nav nosakmas naturl izteiksm, tm parasti aprina
dinamiku un saldzina ar galvenajm tirdzniecbas partnervalstm. eit rodas btiska
problma, jo indekss ldzgi k relais kurss atspoguo starpbas starp iekzemi un GTPV
pieaugumu vai sarukumu, tau nevien brd neauj novrtt lmeni. Saska ar 2007. gada
nacionlo kontu datiem, atldzba nodarbintajiem Latvij pret kopjo izlaidi (konts P1) bija
daudz zemka nek aptuveni pus no ES dalbvalstm (3.15.att.). Tomr pret pievienoto
vrtbu darbaspka izmaksas Latvij jau ir krietni augstkas (3.16.att.) nek pret izlaidi.

3.15.att. Atldzba nodarbintajiem pret izlaidi ES valsts (%) 2007. gad
1

* - 2006. gada nac. kontu dati;
** - 2005. gada nac. kontu dati





1
Autores veidots grafiks, izmantojot Eurostat datus par nacionlajiem kontiem un nodarbintbu ES valsts
0
4
8
12
16
20
24
28
32
D
K
U
K
*
*
C
Y
S
E
*
F
R
P
T
*
D
E
A
T
N
L
L
T
F
I
E
S
*
*
S
I
L
V
M
T
G
R
B
E
H
U
I
T
R
O
*
E
E
P
L
*
C
Z
S
K
L
U
B
G
*


123

3.16.att. Atldzba nodarbintajiem pret pievienoto vrtbu ES valsts (%) 2007. gad
1

* - 2006. gada nacionlo kontu dati;
** - 2005. gada nacionlo kontu dati

Saldzinot datus 3.16. un 3.17. attl redzam, ka atldzba nodarbintajiem Latvij krietni
mazk atiras no prjm ES valstm nek, piem., darba ragums, kas teortiski liecina par
izmaksu konkurtspjas pozcijas pasliktinanos.

3.17.att. Darba ragums uz vienu nodarbinto ES valsts, ES 27 = 100%, 2007.gad
2


Tomr o rdtju apvienoanu, lai interprettu vienbas darbaspka izmaksas konkurtspjas
vrtanas kontekst, apgrtina vairki apstki:
1) darbaspka izmaksas, ja t izteiktas vien valt, tomr neraksturo relo pirktspju un
ttad ar dzves lmeni;

1
Autores veidots grafiks, izmantojot Eurostat datus par nacionlajiem kontiem un nodarbintbu ES valsts
2
Autores veidots grafiks, izmantojot Eurostat datus par nacionlajiem kontiem un nodarbintbu.
0
10
20
30
40
50
60
70
D
K
U
K
*
*
S
E
P
T
*
F
R
S
I
B
E
N
L
L
V
D
E
F
I
H
U
A
T
E
S
*
*
C
Y
L
T
M
T
L
U
C
Z
I
E
I
T
R
O
*
E
E
S
K
P
L
*
B
G
*
G
R
0
20
40
60
80
100
120
140
160
180
200
L
u
k
s
e
m
b
u
r
g
a
A
S
V

r
i
j
a
B
e

i
j
a
F
r
a
n
c
i
j
a
A
u
s
t
r
i
j
a
Z
v
i
e
d
r
i
j
a
N
'

d
e
r
l
a
n
d
e
S
o
m
i
j
a
L
i
e
l
b
r
i
t

n
i
j
a
I
t

l
i
j
a
D

n
i
j
a
V

c
i
j
a
S
p

n
i
j
a
G
r
i
e

i
j
a
M
a
l
t
a
S
l
o
v

n
i
j
a
K
i
p
r
a
S
l
o
v

k
i
j
a
U
n
g

r
i
j
a

e
h
i
j
a
P
o
r
t
u
g

l
e
P
o
l
i
j
a
I
g
a
u
n
i
j
a
L
i
e
t
u
v
a
L
a
t
v
i
j
a
R
u
m

n
i
j
a
B
u
l
g

r
i
j
a


124
2) produktivitte ir izteikta naudas vienbs nevis naturl izteiksm, turklt saraoto
preu un pakalpojumu apjoms nav homogns, kas apgrtina rels produktivittes
saldzinmbu.
Lai daji novrstu pirmo no trkumiem, autore izmanto Felippe (Felippe) aprakstto pieeju
(skat. 2.da) un saldzina nominls vienbas darbaspka izmaksas (kas atspoguo krtj
gada cens izteiktas atldzbas nodarbintajiem un pievienots vrtbas attiecbu un nosacti
raksturo darbaspka ieguldjumu PV radan) ar du pau rdtju, kas korits ar
pirktspjas parittes (PPP) un valtas kursa (e) attiecbu (3.18.attls).

3.18.att.Vienbas darbaspka izmaksas Latvij bez korekcijas un ar korekciju ar PPP
1


3.19. attl atspoguoto laikrindu aprinanai autore izmanto Eurostat nacionlo
kontu datus par dalbvalstu nominlo IKP no ienkumu puses, kas izteikts nacionlaj valt;
Eurostat datus par pirktspjas parittm, k ar Latvijas Bankas valtu kursu datus;
saldzinjums ar citm valstm attlots 6.pielikum. Redzams, ka Latvij ar pirktspjas
paritti korit darba daa pievienotaj vrtb ir vairk nek 2 reizes zemka perioda
skum (2000. gad) un abi rdtji atiras par mazk nek tredau 2008. gad.
Atbilstoi aprina metodoloijai, kur darbaspka izmaksas raksturo atldzba
nodarbintajiem tautsaimniecb, dalta ar nodarbinto skaitu (vai darba stundu skaitu), bet
produktivitti rel pievienot vrtba pret atbilstoo darba rdtju, iegstam, ka vienbas
darbaspka izmaksas ir relatvais rdtjs (daa vai patsvars). Nav grti ievrot, ka di var
novrtt ar kapitla izmaksu attiecbu pret pievienoto vrtbu, k ar laika gait to
dinamiku. Sakot, ka vienbas darbaspka izmaksas pieaug, ar to nevar tie veid domt,
piem., darbaspka izmaksas latos uz vienu saraots preces vienbu, bet gan darbaspka

1
Autores aprini un grafiks, izmantojot Eurostat un Latvijas Bankas datus.
0
0.1
0.2
0.3
0.4
0.5
0.6
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008
VDI_nominls
VDI_korts ar PPP/e


125
izmaksu attiecbas pret PV pieaugumu vai sarukumu attiecb pret kapitla attiecbu pret
pievienoto vrtbu. Citiem vrdiem sakot, ir iespjams novrtt darba vai kapitla daas
izlaid pieaugumu vai samazinjumu.
Vienbas kapitla izmaksu novrtanai autore izmanto B.2.g. konta rdtju (bez
jaukt kopiemuma), pievienoto vrbu, PV deflatoru un jau minto PPP un valtas kursa
attiecbu (Felippe iesaka peu izteikt k peas normas un uzkrt kapitla lmea
reizinjumu, bet tas ai gadjum vairs nav nepiecieams). ANO public pietiekami
detaliztus nacionlo kontu datus, tiesa, ne vism valstm un ne viendi ilgiem laika
periodiem. Tomr publictajos datos atirb no Eurostat ir nodalti B2.g un B3.g. konti, k
ar pieejams uzkrt kapitla lmenis.

3.19.att.Nominls vienbas darbaspka izmaksas un nominls vienba kapitla
izmaksas Latvij
1


3.19.attl autore aprinjusi un saldzina nosacti ties VDI un VKI, bez cenu
pielgoans efekta (price adjustment effect). Redzams, ka laika period no 2000 ldz 2007.
gadam nominl izteiksm kapitla izmaksas nav btiski mainjus, kamr vienbas
darbaspka izmaksm bija raksturga pieauguma tendence. K tas mints darba teortiskaj
da di konkurtspjas zudumu vai pozitvs tendences var prnest no darba izmaksm uz
kapitla izmaksm un teikt, ka tautsaimniecbas konkurtspja samazins tad, ja vienbas
kapitla izmaksas pieaug straujk nek nozmgkajs tirdzniecbas partnervalsts. Ldzgi k
vienbas darbaspka izmaksu gadjum, ar vienbas kapitla izmaksu vrtanu un
izmantoanu konkurtspjas analz apgrtina vairki faktori:

1
Autores aprini un grafiks, izmantojot Eurostat, ANO un Latvijas Bankas datus.
0.3
0.35
0.4
0.45
0.5
0.55
0.6
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008
VDI_nominls
VKI_nominls


126
- rel izlaide naturl izteiksm nav zinma tautsaimniecbai kopum, un tiek
izmantots novrtjums vrtbas izteiksm, defiljot nominlo izlaidi vai pievienoto
vrtbu ar attiecgo deflatoru.
- Kapitla un darba daa pievienotaj vrtb var tikt nepreczi uzsksaitta atkarb no
prskatos uzrdts peas, darba ienkumiem un jaukt kopiemuma (tas ir pai
augsts jaunattstbas valsts, kur, piem., individul saimniecb netiek rinta darba
alga).

3.20.att. Vienbas darbaspka izmaksas un vienba kapitla izmaksas Latvij, koritas
ar pirktspjas parittes un valtas kursa attiecbu
1


Autore izmanto iepriek minto pieeju ar vienbas kapitla izmaksu korianai
(saldzinjums ar citm valstm atspoguots 7.pielikum). Saldzinot VDI un VKI dinamiku
3.20. attl un 3.21. attl, redzams, ka pc pirktspjas gan kapitla, gan darba ieguldjums
(lmenis) PV radan ir zemks gan skotnji, gan 2007-2008. gad, tikmr ienkumu
kpums valst ir radjis pirktspjas pieaugumu un ar du korekciju VDI laik no 2000. gada
ldz 2007. gadam pieauguas 1,77 reizes, kas ir nedaudz vairk nek kapitla izmaksu
pieaugums (1,63 reizes), kamr bez korianas ar PPP/e atbilstoie pieaugumi btu tikai
1.25 un 1.06 reizes (varam ievrot, ka pieaugumu atirba pc korianas ar cenu efektu ir
mazka, t.i, darba un kapitla izmaksas ldz 2007. gada samr ldzg apmr ietekmjuas
izmaksu konkurtspju. Izmantojot PV deflatoru rels produktivittes noteikanai (izmantoti
dati nacionlaj valt, 3.21.att.), iegstam rdtju ko tie veid starptautiski nevartu
saldzint pirktspjas informcijas trkuma d; k ar varam aprint, ka VDI un VKI
kpums iznk straujks nek korijot ar PPP/e: attiecgi 1,94 un 1,78 reizes.

1
Autores aprini un grafiks, izmantojot Eurostat, ANO un Latvijas Bankas datus.
0.0
0.1
0.2
0.3
0.4
0.5
0.6
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008
VDI, koritas ar PPP/e
VKI, koritas ar PPP/e


127

3.21.att. Vienbas darbaspka izmaksas un vienba kapitla izmaksas Latvij, koritas
ar PV deflatoru
1


Zemas darbaspka izmaksas arvien ir strdgs faktors; ar tad, ja ts aprina uz
produktivittes vienbu. Ja, piem., augsta cenu lmea valsts tas tiek pamatots ar to, ka prece
ir drgka nek ts analogs cits valsts, jo ts izgatavotjs, novietotjs veikal un prdevjs
ir labk apmaksts atbilstoi augstkam dzves standartam un produktivittei, tad autore eit
saskata zinmu pretrunu: ja ts ir tikai absolts darbaspka izmaksas, tad vienas vienbas
cenas pieaugums ir pamatots; savukrt augsta produktivitte prasa, lai izmaksas uz vienu ts
vienbu sark; tdjdi nevajadztu pieaugt cenai. Protams, eit jievro saistba ar citiem
tautsaimniecbas sektoriem, Blassa- Samuelsona efektu u.c. faktori. D.Stiglics
2
apraksta
ASV sdzbas par to valstu, kurs ir zemas darbaspka izmaksas it k negodgu ekspansiju
tirg, to komentjot di: Bt nabadzgam tas nav negodgi , tas ir neveiksmgi.
K redzsim tlk darba treaj da, vrtjot ekonomikas konkurtspjas
starptautisko pozciju, k vieni no btiskiem rdtjiem, kas liecina par investoru
ieinterestbu uzmjdarbbas veikan konkrt valst, pirmkrt saists ar uzmjdarbbas
uzskanas vienkrbu. Un o vienkrbu rada k skaidra likumdoana, t vienkras un
maz laikietilpgas procedras licenu saemanai, pievilcgas nodoku likmes un zems
kopjais izmaksu lmenis. Aplkosim Latvijas cenu un izmaksu lmeni no uzmjdarbbas
vides viedoka.
Nodoku likmes, to piemroanas krtba un atvieglojumi ES valsts atiras, jo
atirb no monetrs politikas, kas vismaz eirozon ir vienota, fiskl politika ir dada un

1
Autores aprini un grafiks, izmantojot Eurostat, ANO un Latvijas Bankas datus.
2
Stiglitz J. Making Globalization Work. London: Penguin Books, 2007, p. 73.
0.00
0.20
0.40
0.60
0.80
1.00
1.20
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008
VDI, korirtas ar PV deflatoru
VKI, koritas ar PV deflatoru


128
risina katr valst dadus uzdevumus. T, piemram, likum var tikt noteiktas nodoku
atlaides, ja noteikta peas daa tiek investta uzmuma attstb. Ldz ar to ir svargi
saldzint ne vien nominls nodoku likmes, bet ar t.s. efektvo likmi jeb attiecg nodoka
iemumus budet pret nodoka bzi, piem., peu (3.2.tabula).

3.2.tabula.
Nominls un efektvs uzmumu ienkumu nodoku likmes, %, atsevis ES valsts
1




... - dati nav publicti

Raksturgi, ka lielkajai daai t.s. jauno ES dalbvalstu nominl un efektv nodoku
likme btiski neatiras, kamr t.s. jaunajs dalbvalsts ts var atirties 2-4 reizes.
K jau mints, izmaksu lmenis ir ne vien konkurtspjas rdtjs, bet ar iespjams
attstbas pamats, t k no izmaksu un konkurtspjas nosacjumiem iekzem ir atkarga ar
investciju piesaiste nozar. Latvijai liela daa izmaksu joprojm kalpo k konkurtspjas
priekrocbas, tau situcija ir ldzga vairks jaunajs ES dalbvalsts, tdjdi ilgtermi
konkurtspjas nosacjumi mekljami investcijs un inovatvos resursu izvietojuma
risinjumos. To nosaka ar fakts, ka saldzinoo priekrocbu, tai skait dabas resursu d
Latvijai nav daudz, un specializans dau produkcijas veidu eksport var bt riskanta. Taj
pat laik izmaksu konkurtspja darbaspka zi ir nestabila uz zijas reiona fona, kur ir
iespjas veikt ne vien izmaksu, bet ar mroga ekonomiju.


1
Autore veidojusi tabulu, izmantojot Eurostat datus no publikcijas: Taxation Trends in the European
Union.Data for the EU Member States and Norway. Eurostat Statistics books Edition 2008 / European
Commision. Pieejams interneta vietn http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_OFFPUB/KS-DU-08-
001/EN/KS-DU-08-001-EN.PDF


2005 (2006),
nominl/efektv likme
Latvija Nominl / efektv 15.0 (15.0) / 7.2 ()
Lietuva Nominl / efektv 15.0 (19.0) / 9.5 (12.0)
Igaunija Nominl / efektv 24.0 (23.0) / 6.1 (6.6)
Polija Nominl / efektv 19.0 (19.0) / 16.3 ()
Somija Nominl / efektv 26.0 (26.0)/22.1 (20.1)
Vcija Nominl / efektv 38.7 (38.7)/19.0(19.7)
Dnija Nominl / efektv 28.2 (28.0)/33.9 (27.4)
Lielbritnija Nominl / efektv 30.0 (30.0)/21.9 (24.2)


129

3.22.att. Telekomunikciju izmaksu saldzinjums ES valsts 2008. gad
1


Btisku izmaksu dau uzmumiem rada izdevumi par transportu, sakariem un
eneriju 3.22. attls rda, ka Latvij raksturga augsta maksa par telekomunikciju
pakalpojumiem ES valstu kontekst, tomr ir zinms, ka bra EK iejaukans un sakaru
pakalpojumu piedvtju konkurence darbojas par labu cenu samazinanai gan iekzem,
gan starpvalstu savienojumos.
Toties energoresursi ir saldzinoi homognas preces, ko var vienkrk saldzint
starp valstm. Absolts izteiksm energoresursu cenas Latvij btiski atpaliek no vairkuma
ES valstu, it pai, neieskaitot nodokus. Ar degvielas cenu atirbu starp valstm
galvenokrt izskaidro atirgs nodoku likmes.

1
Autores veidots grafiks pc Eurostat datiem
0.00 1.00 2.00 3.00 4.00 5.00 6.00
Latvija
Somija
Lietuva
Polija
Portugle
Grieija
Ungrija
Dnija
ehija
francija
Lielbritnija
Itlija
Beija
Austrija
rija
Malta
Slovkija
Igaunija
Spnija
Slovnija
Luksemburga
Bulgrija
Rumnija
Zviedrija
Nderlande
Kipra
Vcija
10 minu saruna ar ASV
Iekzemes tlsarunas (10
mintes)
Vietjs sarunas (10
mintes)


130

3.23.att.Degvielas cenu pakpeniska konverence starp Latviju un ES vidjo lmeni
1


K iepriek redzjm tipiskie cenu un izmaksu konkurtspjas vrtanas pamieni
balsts uz darbaspka izmaksu saldzinanu un konkuranu ar zemm darba cenm vai
zemm dadu uzmumu izmaksu pozciju cenm absolt izteiksm. Autore ievie
vienbas energoizmaksu rdtju konkurtspjas tendences vrtanai, pamatojoties uz:
- Tautsaimniecbas energointensitti
- Energoresursu cenm un nozares peu
- Dadu energoresursu pieejambu un energoatkarbu (energoresursu imports pret
to bruto iekzemes patriu)
Autore defin vienbas energoizmaksas k patrto energoresursu izmaksas uz
vienu produktivittes vienbu ldzgi k tas btu darbaspka izmaksu gadjum.
Rdtjam saglabjas relatvs izteiksmes problma, tau aj gadjum autore ievie rdtju
nevis td, lai saldzintu izmaksas, bet lai pamatotu atseviu resursu optimla izlietojuma
nepiecieambu.
Vienbas energoizmaksu aprinanai Latvij autore izmanto LR CSP publictos
energobilances datus par atseviu energoresursu , Eurostat un Eiropas Komisijas datus par
atseviu energoresursu cenu dinamiku rpnieciskajiem patrtjiem. T k visu
energoresursu cenu dinamika netiek publicta, autore summ Latvijai nozmgkos
elektroenerijas, dabasgzes un degvielas galapatria izdevumus rpniecb un transport,
izmantojot pieejamos datus par o resursu patriu un cenm (3.24.att.). Autore secina, ka
mintajos divos tautsaimniecbas sektoros laik no 2004. ldz 2008. gadam (pieejamais datu

1
Autores veidots grafiks, izmantojot EK Enerijas enerldirektorta publicts laikrindas par atseviu naftas
produktu cenm
600.00
700.00
800.00
900.00
1 000.00
1 100.00
1 200.00
1 300.00
1 400.00
1 500.00
1 600.00
2
0
0
5
.
0
1
.
0
3
2
0
0
5
.
0
4
.
0
3
2
0
0
5
.
0
7
.
0
3
2
0
0
5
.
1
0
.
0
3
2
0
0
6
.
0
1
.
0
3
2
0
0
6
.
0
4
.
0
3
2
0
0
6
.
0
7
.
0
3
2
0
0
6
.
1
0
.
0
3
2
0
0
7
.
0
1
.
0
3
2
0
0
7
.
0
4
.
0
3
2
0
0
7
.
0
7
.
0
3
2
0
0
7
.
1
0
.
0
3
2
0
0
8
.
0
1
.
0
3
2
0
0
8
.
0
4
.
0
3
2
0
0
8
.
0
7
.
0
3
2
0
0
8
.
1
0
.
0
3
2
0
0
9
.
0
1
.
0
3
2
0
0
9
.
0
4
.
0
3
2
0
0
9
.
0
7
.
0
3
2
0
0
9
.
1
0
.
0
3
Euro-super 95 cena EUR/t, ES 27 1000L
Euro-super 95 cena EUR/t, LV 1000L


131
periods cenm) 3 veidu energoizmaksas rpniecb un transport (nozares, kurm
Energobilances publikcijs pieejams patria dati naturls vienbs
1
) palielinjus 2.1
reizi, bet attiecb pret o nozaru izlaidi pieauguas no 9% ldz 13.2%. Attiecinot autores
aprints energoizmaksas pret abu nozaru relo pievienoto vrtbu un aptrinot s
attiecbas dinamiku, varam redzt, ka vienbas energoizmaksu dinamika pasliktinjusi
izmaksu konkurtspju
Gan iekzemes komponente, gan pasaules cenas energoizmaksu kpumu veicinjusi
ldzg apmr, tau o rdtju k riska faktoru liek uztvert vrtbas radanas problma
(skat. iepriekj apaknoda zem produktivitte un jaudu noslodze apstrdes rpniecb),
gan augstka nek vidji GTPV energoatkarba, kas pastiprina vajadzbu pc ilgtspjgas
energoresursu izmantoanas koncepcijas tautsaimniecbas lmen, ko, iespjams, vartu
risint, radot vai izmantojot citu valstu piedvts oriinlas enerijas ieguves metodes,
veicinot resursus ietaupoa dzvesveida popularizciju un novrot zemas jaudu noslodzes
clous.
T k nav pieejami dati par nozaru izmaksu struktru, is ir viens no izmaksu
novrtjumiem, kam alternatvu vartu veidot energoraoanas nozares izlaides attiecinana
pret kopjo izlaidi (jo energonozares saraoto kds patr un ts ir via izmaksas un du
rdtju btu vieglk saldzint starp valstm), tomr no metodoloisk viedoka dam
rdtjam trkst korektuma. Latvij E nozares (pc NACE.1. klasifikcijas) izlaides pret
kopjo izlaidi attiecbai ir bijusi neliela tendence pieaugt.

3.24.att. Vienbas energoizmaksas un to dinamika Latvij rpniecbas un transporta
nozars
2


1
Latvijas statistikas gadagrmata. Rga: LR CSP, 2008., 473. - 483. lpp.
2
Autores veidots rdtjs, izmantojot LR CSP publictos energobilances datus (atseviu energoresursu patri
rpnieciskaj sektor) ldz 2007. gadam, nacionlo kontu datus par rpniecbas un transporta nozares pievienoto
vrtbu un izlaidi, Eurostat datus par elektroenerijas un dabasgzes cenm (absolt izteiksm) rpnieciskajiem
patrtjiem, un EK Enerijas enerldirektorta datus par degvielas cenm, ieskaitot nodokus.
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.0
2004 2005 2006 2007 2008
Vienbas energoizmaksas (pret
relo pievienoto vrtbu), %
Vienbas eneroizmaksu gada
pieaugums,%


132

Autore secina, ka Latvijas tautsaimniecbas cenu un izmaksu konkurtspju
saldzinjum ar iepriekjiem periodiem tiklab samazina vienbas energoizmaksas k, piem.,
darba izmaksu kpums. Problemtiska ir vienbas energoresursu rdtja saldzinana starp
valstm, jo daudzu valstu detaliztas energobilances netiek publictas.
Populrkais no sinteztajiem cenu un izmaksu konkurtspjas rdtjiem ir relais
efektvais valtas kurss. K redzams 3.25. attl, ldz 2003. gadam rel kursa dinamika
praktiski atkrto nominl kursa dinamiku, tau kop 2003. gada beigm REK dinamiku
daudz vairk ietekmjusi cenu komponente. Dadiem relo kursu rdtjiem Latvij ir
ldzgas visprjs tendences, tau ts nav viendi stipri izteiktas, k ar ts mdz ietekmt
dadi faktori. Perioda skum ldz aptuveni 1999.gadam tika novrots visai strauj relo
kursu kpums, ko skotnji noteica pielgoans pasaules cenu lmenim, bet perioda beigs
nominl kursa izmaias Krievijas krzes d. Vlk lata relais efektvais kurss pakpeniski
samazinjs, tau t komponenu attstba bija atirga. Varam ievrot, ka DSE metodes
lietojums tirdzniecbas svaros REK aprinanai (autore o metodi lieto ar tirgus dau
raksturoanai darba 3. da un pieprasjuma nodroinjuma matricas paraugu atspoguo
5.pielikum) lielu nominlo oku gadjum nobda lmeni, tau btiski neizmaina visprjo
tendenci; k nominl efektv kursa gadjum, t ar rel efektv kursa gadjum.














133

a) Lata nominl efektv kursa dinamika

b) Lata rel efektv kursa dinamika, defljot ar PCI

c) Lata rel efektv kursa dinamika, defljot ar RCI

3.25.att. a), b) un c). Lata nominl efektv un rel efektv kursa atirbas,
izmantojot ar vienkro tirdzniecbas apgrozjumu aprintos svarus un ar divkri
svrt eksporta (DSE) metodi aprintos svarus ar periodisku to atjaunoanu ik gadu
1


1
Autores aprints REK ar DSE svaru metodi, saldzints ar LB publicto lata REK. Autore aprinus veic tam
paam valstu lokam, kam pieejams LB publictais REK (dati, kas publicti ldz 2009. gada decembrim); Autore
izmanto aprin iekauto valstu nacionlo statistikas organizciju un centrlo banku datus attiecgi par cenu un
valtas kursu prmaim; Eurostat datus, par starpvalstu tirdzniecbas apjomu un nacionlajiem kontiem; OECD
datus par dau valstu raotju cenm, ANO datus atseviu valstu nacionlajiem kontiem. Autores aprini,
100.0
110.0
120.0
130.0
140.0
150.0
160.0
d
e
c
.
9
5
d
e
c
.
9
6
d
e
c
.
9
7
d
e
c
.
9
8
d
e
c
.
9
9
d
e
c
.
0
0
d
e
c
.
0
1
d
e
c
.
0
2
d
e
c
.
0
3
d
e
c
.
0
4
d
e
c
.
0
5
d
e
c
.
0
6
d
e
c
.
0
7
d
e
c
.
0
8
NEK NEK_DSE
100.0
110.0
120.0
130.0
140.0
150.0
160.0
170.0
180.0
d
e
c
.
9
5
d
e
c
.
9
6
d
e
c
.
9
7
d
e
c
.
9
8
d
e
c
.
9
9
d
e
c
.
0
0
d
e
c
.
0
1
d
e
c
.
0
2
d
e
c
.
0
3
d
e
c
.
0
4
d
e
c
.
0
5
d
e
c
.
0
6
d
e
c
.
0
7
d
e
c
.
0
8
REK_PCI REK_PCI_DSE
100.0
110.0
120.0
130.0
140.0
150.0
160.0
d
e
c
.
9
5
d
e
c
.
9
6
d
e
c
.
9
7
d
e
c
.
9
8
d
e
c
.
9
9
d
e
c
.
0
0
d
e
c
.
0
1
d
e
c
.
0
2
d
e
c
.
0
3
d
e
c
.
0
4
d
e
c
.
0
5
d
e
c
.
0
6
d
e
c
.
0
7
d
e
c
.
0
8
REK_RCI REK_RCI_DSE


134

Varam atzmt, ka ar raotju cenm defilt REK svrstbas, piem., Krievijas krzes
gadjum bija izteiktkas, ko izskaidro liela vietj izmaksu komponente Krievij, bet tai pat
laik liela importa komponente Latvij (piem., energoresursu imports no Krievijas d
situcij sadrdzins). Iepriekjo gadu laik lata REK ir diezgan maz svrstjies nominls
komponentes ietekm, tau cenu un izmaksu kpuma d da konkurtspjas rdtja
attstba norda uz konkurtspjas zudumu. Tomr, k redzams iepriek, darba 3.1. da un
1.pielikuma attlos, Latvijas tirgus daas turpinjuas pieaugt, turklt vl straujk nek
period, kad REK samazinjs (kas savukrt it k liecina par labu konkurtspjai). das
sakarbas trkums starp rdtjiem, kas ietami norda uz konkurtspjas prmaiu virzienu
un atseviiem strukturlajiem rdtjiem, kas apliecina pozciju tirg, norda uz to, ka vai nu
REK nav izmantojams konkurtspjas analz, vai nu kds no pozcijas rdtjiem nav
konkurtspjas rdtji. im sakarbas trkumam ir vairki iemesli:
- augos REK raksturgs daudzm attstbas/prejas/t.s. catching-up valstm un biei
saistts ar zemo skotnjo produktivittes lmeni, kuram, palielinoties saraoto un
eksportto preu kvalittei un pievienotajai vrtbai, ir tendence pieaugt straujk nek
attsttajs valsts, ja ts ir galvens tirdzniecbas partnervalsts.
- izmaksu un valtas kursa mazinana var bt bezgalga, bet tik un t nesekmga:
tirdzniecbas apjomu btiski ietekm ir atkargs no t, kas tiei tek piedvts rjam
tirgum un kdi ir nosacjumi tirdzniecbai starp valstm raoanas un tirdzniecbas
kvotas, tarifu un netarifu barjeras.
Var atzmt vairkus iemeslus, kd tekoaj konta korekcijas iespjas ir ierobeotas
attiecb pret valtas kursa prmaim:
- uzcenojumu pielgoana un t.s. pricing to market;
- algu un cenu dinamika iekzem aun rvalsts (iekzemes valtas izteiksm)
- piedvjuma elastba un kapacittes ierobeojumi;
- aizemans rvalstu valts un kredtu ierobeojumi;
- iekzem un rvalsts raotu preu aizvietojambas pakpe (home bias jeb
nosliece pirkt iekzem raotas preces);
- tirdzniecbas izmaksas un tirdzniecbas barjeras (cik vienldzgi ir
tirdzniecbas nosacjumi pret galvenajm partnervalstm preu kategorijs, ko
konkrt valsts patiem rao un vlas eksportt).

izmantojot GTPV nacionlo statistikas organizciju un centrlo banku; OECD, Eurostat un ANO datus saska
ar promocijas darba 2. da aprakstto metodoloiju.


135
Latvijai ir aktuli vairki no iem argumentiem, turklt, k atzm N.Bermans (N.Berman) un
A.Bertu (A.Berthou), valstm, kurm raksturga aizemans rvalstu valts un/ vai kurm
rpniecba saistta ar rvalstu finansjumu, raksturga zemka eksporta elastba pret REK
prmaim
1
. Valtas kursa nedroo saikni ar investciju piepldi raksturo P.Krugmans
(P.Krugman), uzsverot ilgstoa uzticambas tautsaimniecbai kopum nozmi, atgdinot
vsturiskos piemros par Austrlija dolra vrtbas kritumu, ko rjie investori uzskatja par
labu ltu iespju ienkt stabil ekonomik, turpret Indonzijas rpijas vrtbas kritums pat
pc vairk nek 20 gadu sekmgas tautsaimniecbas izaugsmes izraisja pavisam pretju
reakciju, jo tirgus dalbnieki tik un t nebija skui vrtt Indonziju k uzticamu tirgu, k
rezultt investcijas no valsts aizplda.
Ldzsvara rel kursa vrtana, lai ar ir populra, tomr ts izmantoanas iespjas
konkurtspjas analz ir ierobeotas un vrtjamas neviennozmgi. Minsim novrtt lata
REK ldzsvaru, izmantojot BEER pieeju, kas aprakstta darba teortiskaj da. Ttad,
fundamentlajiem maingajiem jizskaidro ldzsvara kursa ilgtermia tendence, un REK
vajadztu bt tieksmei atgriezties pie ldzsvara stvoka straujk, ja lielka ir novirze no
ldzsvara.
Minsim novrtt Lata REK ldzsvaru ar PCI defltajam rdtjam, izmantojot LB
datus par lata REK (deflts ar patria cenu indeksu), k ar galveno tirdzniecbas
partnervalstu centrlo banku un nacionlo statistikas institciju datus par procentu likmm
tirdzniecbas apjomu, ekonomikas atvrtbas pakpi, darba ragumu, trajiem rjiem
aktviem (ceturku dati; darba ragums ir sezonli izldzints, laikrinda aptver laika posmu
no 1996. - 2007.gadam). Autore izmanto GTPV centrlo banku datus par stermia likmm,
izdarot interpolciju Lietuvas datos perioda skum; dati par ilgtermia likm btu korektki,
tau tie daudzos gadjumos nav pieejami vajadzgajam laika periodam (t.sk. Latvijas dati) un
ar vajadzgo bieumu.
Izsakot REK k funkciju no fundamentlajiem maingajiem, iegst, ka nozmgi ir
tikai procentu likmju starpba ar galvenajm tirdzniecbas partnervalstm (D_I),
produktivitte (LOG(PROD)) un ekonomikas atvrtba (OPEN), un modelis skotnji iet
labs td izpratn, ka maingie ir statistiski nozmgi un izskaidro ~70% no rezultatvs
pazmes varicijas (3.3.tabula), tomr dai analzei trktu korektuma, lai pardtu, ka REK
tiem izskaidro iekautie fundamentlie maingie.



1
Berman N., Berthou A. Financial Markets Imperfections and the Impact of Exchange Rate Movements on
Exports. Centre dEconomie de la Sorbonne. Paris, 2006, p. 12.


136


3.3.tabula
1

Lata REK ldzsvara vrtjums, izmantojot fundamentl ldzsvara viendojumu



Koeficienti St.kda t-Statistika Varb.


C 5.172439 0.183930 28.12177 0.0000
LOG(PROD) 0.073179 0.030704 2.383381 0.0215
OPEN -0.007845 0.001132 -6.932797 0.0000
D_I -0.009288 0.001657 -5.605512 0.0000


R
2
0.720161
Atkrg maing vidj vrtba
4.824646
Koritais determincijas
koeficients Adjusted R
2
0.701081
Atkrg maing
standartnovirze 0.082850
Regresijas standartkda 0.045297
Akaike informcijas kritrijs
-3.271495
Atlikumu kvadrtu summa 0.090280
varca kritrijs
-3.115562
Logaritmisk ticambas
funkcija 82.51589 Hannan-Quinn kritrijs -3.212568
F-statistika 37.74448 Durbina-Vatsona statistika

0.720340


Atbilstoi specifikcijai starp maingajiem pastv viens kointegrcijas vektors
(5.1.Pielikums). Citiem vrdiem, ir tikai viena to linera kombincija, kas ir stacionra. Msu
gadjum vajadztu, lai sakarba btu tda, ka REK ir endogns, t.i. ar prjiem modea
maingajiem izskaidrots lielums. Pretj gadjum nevar apgalvot, ka teortiskie maingie
izskaidro valtas kursa novirzi no ldzsvara.
Kdu korekcijas modelis rda, ka da sakarba nepastv attiecb uz REK, bet gan
drzk uz procentu likmju starpbu iekzem un vidji galvenajs tirdzniecbas partnervalsts
(5.2.Pielikums). Tas apstiprins, uzstdot ierobeojumus, ka koeficienti pie prjiem
maingajiem ir nulle. Ldzgus rezulttus iegst, vrtjot REK, kas aprints ar raotju cenu
attiecbu, k ar rezultti btiski nemains, ja izmanto REK, ko autore aprinjusi, ar
divkri svrt eksporta metodi iegstot tirdzniecbas svarus. Teortiski var izvlties citus
maingos, tau btu grti ekonomiski pamatot, kpc tie izskaidro REK ldzsvara lmeni.
Tpat, iespjams, sakarba eksist, tau t nav linera. Tomr pamat lata REK ldzsvara
vrtanas problmas nosaka periods, kur neietilpst vairki secgi ekonomikas cikli; valtas
kurss ir fiksts, bet relais kurss caur cenu prmaim pielgojas saldzinoi lni.
Ttad rel kursa ldzsvara vrtana nepaldz Latvijas konkurtspjas dinamikas
vrtan, jo, pirmkrt, t dinamika pati par sevi ir pretja tam, k teortiski vajadztu

1
Autores aprini


137
attstties eksportam un tirgus dam, un, otrkrt, ldzsvara lmea noteikanu apgrtina datu
trkums par vairkiem secgiem ekonomikas cikliem. Izsakot REK k funkciju no
fundamentlajiem maingajiem, iegst, ka nozmgi ir tikai procentu likmju starpba ar
galvenajm tirdzniecbas partnervalstm, produktivitte un ekonomikas atvrtba, un modelis
skotnji iet labs maingie ir statistiski nozmgi un izskaidro ~70% no rezultatvs
pazmes varicijas, tau kdu korekcijas modelis rda, ka viengais kointegrcijas vektors,
kas atbilst modea specifikcijai (liners modelis bez laika trenda un ar konstanti) nenorda
uz REK k endogno maingo. T viet viengais endognais maingais izrds procentu
likmju starpba. das ldzsvara rel kursa vrtanas patnbas raksturgas siem datu
periodiem valsts ar fikstu valtas kursu, kur cenu veidoans process ir saldzinoi inerts.
Valtas kursu s laik vispirms ietekm naudas un vrtspapru tirgus oki, kamr cenu
lmenis, ir saldzinoi mazk elastgs, turklt iekzemes tirg parasti neeksist pilnga
konkurence; ilg laik REK nebs konstants pastvgu rel sektora oku ietekm.
Kd vl REK Latvij nevajadztu uzskatt par konkurtspjas vrtjuma objektvko
rdtju? Aplkojot tirdzniecbas plsmu saikni ar REK prmaim, attiecbs ar daudzm
valstm vrojama ldzga aina: relajam kursam pieaugot vai samazinoties, abas tirdzniecbas
plsmas mains vien un taj pa virzien (4.pielikums). To nosaka daudzu mazu atvrtu
tautsaimniecbu patnba - eksporta atkarba no importtajm izejvielm, energoresursiem un
kapitlprecm.
Jatzm, ka Latvijas rjs konkurtspjas dinamiku raksturojoie cenu un izmaksu
rdtji liecina par pozcijas pavjinanos, tau tie neparda pozciju absolt izteiksm, t.i.,
saldzinos priekrocbas cenu un izmaksu kontekst pastv tikmr, kamr norisins
konverence un lmei ir ievrojami zemki nek galvenajs tirdzniecbas partnervalsts.
Tomr is apstklis liek pievrst pastiprintu uzmanbu konkurtspjas kapacitti
veidojoajiem faktoriem, kas patlaban liel mr saistmi ar cilvkkapitlu un investciju
mrtiecgumu, kas savukrt mazai atvrtai ekonomikai ilgtermi nosaka, cik ilgtspjga ir
ekonomikas izaugsme un rjs konkurtspjas pozcija.
Saska ar D.D. Zaka (J.Sachs) un A.M. Vornera (A.Warner) kritrijiem, Latvijai ir
konverences iespjambas nosacjumi (nav socilistisk tautsaimniecbas struktra, valst
nenotiek liela mroga nemieri un revolcijas, ieilgusi karadarbba, k ar smaga cilvktiesbu
un politisko tiesbu ierobeoana
1
). Iemesli, kd autori uzskaita dus prieknoteikumus ir
privt kapitla uzkrana. Tai pat laik, k redzjm iepriekj noda uzkrt kapitla
lmenis Latvij ir oti zems un gaidmais konverences process ir ilgstos.

1
Sachs J., Warner A. Economic Convergence and Economic Policies. National Bureau of Economic Research.
Working Paper No.5093. Cambridge: National Bureau of Economic Research. 1995, p. 9.


138
Konverences proces arvien samazins ieguvums no tirgus cenu starpbas,
izmantojot cenu lmeu starpbu starp iekjo un rjo tirgu. Attsttu valstu ekonomikas
izaugsmes iespjas arvien mazk slpjas gan eksporta pieaugum k td, gan cenu dinamik,
k to raksturo, piemram, A.Kabundi (A.Kabundi) un F.N.De Simons (F.N.De Simone) ar
Francijas piemru
1
, vai E.Doila (E.Doyle), kas ptot rijas rjo tirdzniecbu vairks
desmitgads, secina, ka pieaugot ekonomisks attstbas lmenim, valstij ir daudz mazk
iespju to balstt uz pozitvm rjs ekonomikas ietekmi (spillovers, externalities)
2
.
Ldzgi varam spriest par Latvijas tautsaimniecbas cenu un izmaksu konkurtspjas
tendencm konverences procesa ietekm: pie zemkiem ienkumu lmeiem raksturgka
gan straujka ekonomikas izaugsme, gan ar tai sekojos cenu kpums. Lata rel efektv
kursa neformlais vrtjums parda, ka Latvijai nav tendences atgriezties pie bzes lmea,
kas norda uz pakpenisku cenu lmea konverenci. Tai pat laik tas neauj apgalvot, ka
REK nebtu atbilstos ldzsvaram saska ar fundamentlo maingo attstbu.
Autore izmanto savu aprinto lata relo efektvo kursu ar DSE svaru metodi un ik
gadu atjaunotiem svariem, un EK aktuls (2009. gada rudens) prognozes par Latvijas GTPV
sagaidmo patria cenu kpumu 2010. 2011. gad, un aprina, ka, lai ar lata relais
efektvais kurss zems inflcijas d Latvij vidj termi vartu samazinties (nominl
valtas kursa prognou viet pieemts izmantot nemaingu kursu), tas neatgriezsies pie
bzes lmea, nordot uz konverences procesa turpinanos (3.26.attls).

3.26.att. Sagaidm lata REK_PCI attstba ldz 2011.gada decembrim
3


1
Doyle E. Export-output causality: the Irish case 1953-93. Atlantic Economic Journal, June 1998. Pieejams
interneta vietn: http://findarticles.com/p/articles/mi_hb6413/is_n2_v26/ai_n28708334/
2
Kabundi A., Simone F.N.De. Recent French Export Performance: Is There a Competitiveness Problem? IMF
Working paper WP/09/2. 2009, p. 3; 14.
3
Autores veikti aprini, izmantojot REK_PCI ar DSE svaru matricu un Eiropas Komisijas 2009. gada rudens
prognozes par galveno makroekonomisko rdtju attstbu Latvij un ts GTPV.
100.0
110.0
120.0
130.0
140.0
150.0
160.0
170.0
180.0
d
e
c
.
9
5
o
k
t
.
9
6
a
u
g
.
9
7
j

n
.
9
8
a
p
r
.
9
9
f
e
b
.
0
0
d
e
c
.
0
0
o
k
t
.
0
1
a
u
g
.
0
2
j

n
.
0
3
a
p
r
.
0
4
f
e
b
.
0
5
d
e
c
.
0
5
o
k
t
.
0
6
a
u
g
.
0
7
j

n
.
0
8
a
p
r
.
0
9
f
e
b
.
1
0
d
e
c
.
1
0
o
k
t
.
1
1


139


3.2.3.Latvijas tirdzniecbas nosacjumu un eksporta relatvs rentabilittes novrtjums


Tirdzniecbas nosacjumi, rentabilittes indekss un vienbas maras indekss ir tie
konkurtspjas rdtji, kam pietiek ar iekzemes datiem, ja nav vlmes saldzint rezulttus
ar citm valstm (piem., relatvs eksporta maras saldzinanas nolk, skat. 3.28. un
3.29.att.). Tie ir vienkri aprinmi netiek izmantots valtas kurss, viengi pievienots
vrtbas deflatori un rjs tirdzniecbas vienbas vrtbas indeksi.
Latvijas tirdzniecbas nosacjumu dinamika ne vienmr atspoguo tdu pau
konkurtspjas tendenci, k REK (3.26.attls), t.i., drzk varam ievrot, ka atsevios
periodos vienlaikus pieaug vai samazins gan TN (3.27.attls), gan REK, sniedzot pretrungu
priekstatu par konkurtspjas prmaim td izpratne- vai mums ir iespja pelnt,
izmantojot starpbu starp cenu lmeni iekzem un galvenajs tirdzniecbas partnervalsts.

3.27.att. Importa un eksporta vienbas vrtbas indekss un Latvijas tirdzniecbas
nosacjumi
1


Viens no iemesliem ir mekljams rdtju satur: cenu indeksi, ko ietver relais kurss,
attiecinmi uz viendabgku rdtju struktru, lai gan t mdz atirties starp valstm, tomr
PCI grozu atirba starp, piem., Latviju un Krieviju ir daudz mazka nek rjs

1
Autores veidots grafiks, izmantojot LR CSP publictos importa un eksporta vienbas vrtbas bzes
pieaugumus.
85
90
95
100
105
110
90
100
110
120
130
140
150
160
170
180
190
200
1
9
9
8

I
I
I
I
1
9
9
9

I
I
I
I
2
0
0
0

I
I
I
I
2
0
0
1

I
I
I
I
2
0
0
2

I
I
I
I
2
0
0
3

I
I
I
I
2
0
0
4

I
I
I
I
2
0
0
5

I
I
I
I
2
0
0
6

I
I
I
I
2
0
0
7

I
I
I
I
2
0
0
8

I
I
I
I
2
0
0
9

I
Eksporta cenas
Importa cenas
Tirdzniecbas nosacjumi, 1998. 1. cet. = 100%, sekund. ass.


140
tirdzniecbas vienbas vrtbas struktra, jo krasi atiras tirgoto preu loks. Ldz ar to
importa un eksporta vienbas vrtbas indeksu saldzinmba ir nosacta.
Period, kad Latvijas tautsaimniecb bija vrojama strauja izaugsme, btiski auga
gan iekzemes patri, gan eksporta apjoms. To veicinja gan tirgus integrans ES, gan
finanu tirgus iespju paplainans. Tomr, k liecina 3.28. attls, Latvijas rentabilittes
indekss un vienbas maras indekss saruka; un, lai gan neliels t samazinjums bija vrojams
ar Latvijas GTPV (laik no 2003. 2007. gadam), vienbas maras indekss praktiski saruka
tikai pc tam, kad jau faktiski bija aizskusies pasaules finanu krze (2007. gada 2. pusgad).

3.28.att. Rentabilittes un vienbas maras indekss Latvij un ts GTPV, 2000. gads =
100%
1


du rentabilittes un vienbas maras dinamiku (3.28. un 3.29.att.) noteica strauj iekzemes
pieprasjuma pieaugums, un cenu pieauguma apstkos iekzemes pieprasjuma
nodroinana kuva izdevgka nek raoana eksportam, jo liela t daa tik un t ir saistta
ar importa izejvielm, kam iepriekjo gadu laik periodiski pieauguas cenas (metli, naftas
produkti, lauksaimniecbas preces).

1
Autores aprini, izmantojot Eurostat, LR CSP un Goskomstat datus
65
70
75
80
85
90
95
100
105
110
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008
Rentabilittes indekss_LV Rentabilittes indekss_GTPV
Vienbas maras indekss_LV Vienbas maras indekss_GTPV


141

3.29.att. Latvijas eksporta relatvs rentabilittes dinamika, 2000.gads = 100%
1
.

Relatvs eksporta maras indekss ne vien parda, cik izdevgi ir raot konkrtam tirgum, bet
auj zinm mr spriest par resursu izvietojuma motivciju. Raoana iekzemes tirgum,
piem. slaicga aiotas pieprasjuma nodroinanai, vai t.s. ekonomika "buma" laik
specializjoties kd nozar, oti intensvi liek koncentrt vai nu vienveidgus resursus vai nu
vienveidgu raoanu, tikmr novroties no ilgtermi resursu apsaimniekoanas politikm.


3.2.4.Resursu izlietojuma aspektu novrtanas problmas Latvijas tautsaimniecbas
konkurtspjas analzes kontekst


K to autore raksturo shm darba pirmaj da, veids, k resursi tiek apsaimniekoti,
ir centrl problma, pie kuras atgrieas ekonomikas analze d, ko raksturo resursu
pieejamba, pievienots vrtbas raoana un patrana un ar to saistts starpvalstu
ekonomisks attiecbas. Pc t, vai spjam ar esoo modeli nodroint sabiedrbas patria
vajadzbas, un vai to nodroinan konverjam uz kdu kopgu lmeni kop ar reiona
prjm valstm, varam spriest par to, vai un cik sekmgi izmantojam rcb esoos resursus
un kda ir to atjaunoanas spja (k mains resursu krjumi).
Kop Latvijas tautsaimniecbas prejas uz tirgus ekonomiku, ts darba resursus
btiski ietekmjui vairki faktori, piemram,:
- negatvs iedzvotju skaita dabiskais pieaugums

1
Autores aprini, izmantojot Eurostat, LR CSP un Goskomstat datus
76
84
92
100
108
116
124
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008
Relatvs rentabilittes pret GTPV indekss
Relatvs vienbas maras pret GTPV indekss
Relatvs eksporta maras indekss


142
- iedzvotju emigrcija: 90. gadu skum armijas profesiju prstvji un to imenes
loceki; pc pievienoans ES ES valstu darba tirgus pieejambas palielinans;
- btiskas tautsaimniecbas strukturls prmaias un atbilstoas disproporcijas izgltb
un kvalifikcij

3.30.att. Nodarbinto iedzvotju skaits Latvij un iedzvotju emigrcija
1



Nodarbintbas pieaugums valst ar samazinoos iedzvotju skaitu liecina par lielu
neizmantoto kapacitti (skat. jaudu noslodzi tlk darb), tai pat laik pieaugoa iedzvotju
emigrcija pc autores domm ir viena no tipiskm tautsaimniecbas konkurtnespjas
pazmm. Iedzvotju migrcijas dati nevar pilnb atspoguot iedzvotju apmierintbu ar
dzves lmeni, jo tajos nepards, piem., uz laiku izbraukuo iedzvotju daa, kas ir
nodarbinti rpus savas valsts robem, k ar t iedzvotju daa, kas vlas, bet kdu
politisku vai ekonomisku vai citu iemeslu d nevar izbraukt no valsts. Autore izmanto
kompnijas Gallup, kas veic aptaujas, kas skar iedzvotju migrcijas jautjumus pasaul,
datus. Aptauju veikana ir darbietilpga un tie nav dati, kas btu izmantojami laikrindu veid,
tomr, k liecina 2008. gada jnija publikcija, Latvij tikai nepilna piektdaa (19%)
iedzvotju gribtu prcelties pavisam uz dzvi cit valst
2
. Vrtjot vlmi pamest valsti k
vienu ko konkurtnespjas galvenajm pazmm, autore secina, ka is rdtjs Latvij
iekaujas to nozmgko tirdzniecbas partnervalstu, k ar reiona valstu vid, kas aptauj ir
prstvtas, ir mazks nek vidji aptauj (ceturtdaa iedzvotju vltos migrt) un zemks

1
Autores veidots grafiks, izmantojot LR CSP un Eurostat datus
2
Torres G., Pelham B. One-Quarter of Worlds Population May Wish to Migrate. Gallup polls. June 24, 2008 .
http://www.gallup.com/poll/108325.OneQuarter-Words-Population-May-Wish-Migrate.aspx. Atsauce:
12.09.2009.
850
900
950
1000
1050
1100
1150
1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008
0
2
4
6
8
10
12
14
Nodarbino iedzvotju skaits, tkst.
Emigrjuo iedzvotju skaits, tkst., lab ass


143
nek Lielbritnij vai Vcij (autore uzskata, ka aj gadjum to izskaidro liels eso, t.i.,
ldz im imigrju darbaspka patsvars). Saldzinjumam daudzs frikas valsts vlmi
emigrt apliecina ldz pat 60% iedzvotju, bet da Latamerikas valstu ap 40%
iedzvotju. 2009. gada novembr publict ldzga satura aptauja apliecina mazku vlmi
prcelties uz dzvi cit valst tikai 16%
1
, ko, iespjams, vartu skaidrot ar pasaules
ekonomisko krzi, kuras d prcelans un dzve rpus savas valsts robem neiet tik
vienkri iespjama. Interesants ir fakts, ka, lai gan valsts ar austku dzves lmeni kopum ir
raksturga mazk izteikta vlme emigrt, neatkargi no valsts labkljbas lmea, katras valsts
iekien vlmi emigrt galvenokrt apliecina turgk iedzvotju kvartile
2
, ko autore
izskaidrotu ar iespjamajm prcelans izmaksm, persongajiem kontaktiem rpus valsts
u.c. apstkiem.
Iedzvotju prcelans motivcija var bt dada: politiskie un personiskie
apsvrumi, k ar eso ekonomisk situcija, ts vrtjums un nkotnes redzjums. Aptauju
dati rda iedzvotju grupu noskaojumu, tau tas nerada priekstatu par to, cik informti ir
iedzvotji par konkrtm ekonomiskajm norism. 3.31.attls par patrtju konfidencei
liecina, ka vairkumam patrtju nav raksturgi vrtt pozitvi tdu rdtju kopumu k
gaidms nodarbintbas tendences, uzkrjumus, k ar valsts kopjo attstbu un imenes
materilo stvokli (rdtji, kuru atbildes summ, aprinot patrtju konfidenci), tau
pardba ir ldzga Latvij un ES valsts vidji, bez savstarpja diverences tendences ilg
laika period (kas tdjdi liecina par labu konkurtspjas pozcijai un ar dinamikai ilgk
laika period). K redzams, tda aktula informcija k gaidms budeta prmaias,
ieskaitot socils reformas taj, k ar iespjam rvalstu ldzeku saemana
tautsaimniecbas stiprinanai var stermi radt strauja svrstbas (piem., Latvijas gadjum
2009. gada maij un jnij). Ne prk augsto optimismu patrtju konfidences rdtj
vartu saistt ar iedzvotju patsvaru, kam ir relatvi zemi ienkumi vai t.s. ienkumu sadales
nevienldzbas apmru (Gini koeficients.)

1
Esipova N., Ray J. 700 Million Worldwide Desire to Migrate Permanently. Gallup polls. November 2, 2009.
Pieejams interneta vietn http://www.gallup.com/poll/124028/700-million-worldwide--desire-migrate-
permanently.aspx Atsauce: 12.09.2009.
2
Torres G., Pelham B. A Countrys Richest Citizens Report Greatest Desire to Migrate Gallup polls. July 30,
2008. Pieejams interneta vietn http://www.gallup.com/poll/109144/Countrys-Wealthiest-Citizens-Report-
Greatest Desire-Migrate.aspx Atsauce: 12.09.2009.


144

3.31.att.Patrtju konfidences rdtjs Latvij un ES valsts vidji (atbilu saldo, %)
1
.

K autore minja iepriek, citjot D.Stiglicu (J.Stiglitz), valsts saraotais atspoguo
ts resursus. Par intensvku darba izmantoanu saldzinjum ar kapitla intensittes
pieaugumu Latvij period no 2003. 2006. gadam liecina uzkrt kapitla lmea dinamika
kopum un uz 1 nodarbinto (3.33.att).

3.32.att. Uzkrt kapitla lmenis Latvij 1997.-2006.gad
2


Autore izmanto nacionlo kontu ANO statistiku (konts A.N.11.) un Eurostat datus par
nodarbintbu. emot vr datu savstarpjo nesaldzinmbu metodoloijas d pirms un pc
2002. gada (kapitla lmenis atiras aptuveni 10 reizes), autore prrinjusi veckos datus,

1
Autores veidots grafiks pc Eiropas Komisijas datiem, attlota datu rinda, kas pieejama mneu daljum,
neprtraukta, jo ir dati, kas ir agrki nek 2001. gada maijs, tau datu rind ir prtraukums.
2
Autores veidots grafiks, izmantojot ANO datus par nacionlo kontu statistiku.
-60
-50
-40
-30
-20
-10
0
10
m
a
i
.
0
1
n
o
v
.
0
1
m
a
i
.
0
2
n
o
v
.
0
2
m
a
i
.
0
3
n
o
v
.
0
3
m
a
i
.
0
4
n
o
v
.
0
4
m
a
i
.
0
5
n
o
v
.
0
5
m
a
i
.
0
6
n
o
v
.
0
6
m
a
i
.
0
7
n
o
v
.
0
7
m
a
i
.
0
8
n
o
v
.
0
8
m
a
i
.
0
9
Latvija
ES vidji
0
10000
20000
30000
40000
50000
60000
70000
80000
1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006
Uzkrt kapitla lmenis, milj. Ls
Uzkrt kapitla lmenis uz 1 nodarbinto Latvij, Ls


145
izmantojot to pieauguma tempu, un prejas viet kapitla nolietojumu un attiecgaj gad
veikts investcijas. 3.33.attl redzams, ka uzkrt kapitla lmenim pieaugot, pieauguma
temps uz 1 nodarbinto straujas izaugsmes period ska atpalikt. Izmantojot mintos ANO
nacionlo kontu datus, autore aprina, ka 2006. gad uzkrt kapitla lmenis Latvij bija
~9066 EUR uz vienu nodarbinto, kas ir vairk nek 3 reizes zemks nek tds nozmgs
tirdzniecbas partnervalsts k Somij (gandrz 32 tkst. EUR, 2006. gada dati) vai Vcij
(>29 tkst EUR, 2006. gada dati) un Dnij (~ 27 tkst. EUR, pieejami 2003. gada dati).
3.33.attls liecina, ka, neraugoties uz veiktajiem ieguldjumiem, Latvij raksturga oti
zema jaudu noslodze apstrdes rpniecb, kas no konkurtspjas viedoka auj Latviju
klasifict k konkurtnespjgu attiecb pret ES valstm.

3.33.att.Jaudu noslodze apstrdes rpniecb Latvij un cits ES dalbvalsts, %
1


Autore uzskatmbas d attlo grafik tikai daas ES valstis un eiro zonu kopum (EA), tau
vis aplkotaj period Latvijas apstrdes rpniecb jaudu izmantoanas pakpe ir btiski
zemka nek vairkum ES valstu. Autore izmanto Eiropas Komisijas ik ceturksni publict
uzmju apsekojuma datus, kur 13.jautjum uzmji tiek lgti raksturot pareizjo jaudu
izmantoanas pakpi, %. Zemu jaudu noslodzi autore klasific k tautsaimniecbas
konkurtnespju, jo:
- t rada izmaksas
- liecina par vrtbas radanas problmu un pieprasjuma trkumu

1
Autores veidots grafiks pc EK Business Survey datiem
42.0
49.0
56.0
63.0
70.0
77.0
84.0
91.0
1
9
9
3

I
I
I
I
I
I
I
V
1
9
9
4

I
I
I
I
I
I
I
V
1
9
9
5

I
I
I
I
I
I
I
V
1
9
9
6

I
I
I
I
I
I
I
V
1
9
9
7

I
I
I
I
I
I
I
V
1
9
9
8

I
I
I
I
I
I
I
V
1
9
9
9

I
I
I
I
I
I
I
V
2
0
0
0

I
I
I
I
I
I
I
V
2
0
0
1

I
I
I
I
I
I
I
V
2
0
0
2

I
I
I
I
I
I
I
V
2
0
0
3

I
I
I
I
I
I
I
V
2
0
0
4

I
I
I
I
I
I
I
V
2
0
0
5

I
I
I
I
I
I
I
V
2
0
0
6

I
I
I
I
I
I
I
V
2
0
0
7

I
I
I
I
I
I
I
V
2
0
0
8

I
I
I
I
I
I
I
V
2
0
0
9

I
I
I
I
I
I
I
V
CZ EE LV
LT FI SE
EA


146
- var liecint par jaudu morlo novecojumu un ttad vai nu par raoanas ierobeotu
apjomu tuvkajos periodos, vai ar par nepiecieamm investcijm.
Iepriekjie attli liecina, ka Latvijas apstrdes rpniecb neatkargi no veiktajiem
ieguldjumiem ir sistemtiski neizmantotas jaudas. Ja ldz 2002. gada to noslodzei bija
tendence pieaugt un konvert uz ES modlo lmeni (biek sastopamas valstis ar daudz
augstku nek ar zemku jaudu noslodzi nek Latvij), tad vlkaj period ldz pasaules
finanu krzei tm nebija raksturgas btiskas izmaias, un krzes rezultt jaudu noslodze
apstrdes rpniecb saruka ldz 90. gadu vidus lmenim. Autore skaidro zemu jaudu noslodzi
ar vairkiem faktoriem:
- zems uzkrt kapitla lmenis;
- jaudu palielinana kapitla pieejambas apstkos, rinoties ar iespjamo nkotnes
pieprasjumu
- pieprasjuma trkums tagadn, attiecb pret palielintajm raoanas iespjm;
- mroga efekta problma: augstas kvalittes produkcijas raoana var bt saistta ar
modernu, jaudgu kapitlpreu iegdes nepiecieambu, tau drgs iekrtas nav
iespjams pilnb noslogot pieprasjuma trkuma d.
Konkurtspjas vrtan retk izmantots ir tautsaimniecbas energointensittes
rdtjs. Enerointensitte tiek aprinta k energoresursu bruto iekzemes patri attiecb
pret iekzemes kopproduktu, un tiek izteikts, piem., naftas ekvivalentu kilogramos vai
teradoulos uz produktivittes vienbu vrtbas izteiksm. Autore izmanto energointensittes
rdtju (3.34.attls), lai no vienas puses raksturotu Latvijas milzgo progresu saldzinjum
ar citm Austrumeiropas valstm (Latvija 12 gadu laik konverjusi krietni tuvk
Rietumeiropas valstm un ir saldzinma ar dam no tm drzk nek, piemram, citas t.s.
biju Padomju bloka valstis, kurs pirms prejas posma bija raksturgs zemks darba
ragums un nebija guvui plau atbalstu msdiens populrie energoresursu taupbas
paskumi, k ar tika izmantoti atirgi energoresursi). Varam ievrot ar to, ka das
bijuajs t.s. socilistisk bloka valsts energointensitte, lai ar samazins, joprojm ir
augsta.


147




a) b)
3.34.att. a) un b). Energointensitte Eiropas valsts 1995. un 2007. gad
1


Tomr atgrieoties pie iepriekj grafika, (zema jaudu noslodze apstrdes rpniecb), var
secint, ka nevis produktivittes kpums nosaka energointensittes kritumu, bet gan
koncentrans uz raoanu/pakalpojumu snieganu, kurai nav raksturgs liels energoresursu
patri. Citiem vrdiem, tautsaimniecb kopum (saldzinot ar 90. gadu pirmo pusi) sarucis
energoresursu patri, un pievienots vrtbas lmenis saglabjas krietni zemks nek
nozmgkajs Rietumeiropas tirdzniecbas partnervalsts.
3.34.attl redzams, k vairk nek 10 gadu laik ne vien Latvij, bet vairkum
Eiropas valstu btiski samazinjusies energointensitte, t.i., ar tdu pau energoresursu
patriu iespjams saraot vairk vrtbas. To izskaidro gan zema produktivitte, gan spja
un vlme saimnieciski, taupgi izmantot energoresursus. Tas ir saistts gan ar raoan
izmantotajm tehnoloijm, iekrtu noslodzi, apkalpoanu, gan ar ar mjsaimniecbu
patriu eneriju tupou sadzves tehniku, dzvojam fonda tehnisko stvokli, k ar ar
patria paradumiem.
Vartu argumentt, ka katr teritorij ir dada nepiecieamba pc energoresursiem
(apkures nepiecieamba, dzeram dens ieguve u.c.), vai tautsaimniecbas struktra nosaka
atirgu energoresursu patriu (smag rpniecba), tomr, k redzams attl, Skandinvijas

1
Autores veidots attls, izmantojot Eurostat un http://www.swivel.com/data_columns/show/4907253 datus.


148
valsts, piem., Norvij un Zviedrij, kam raksturga ilga apkures sezona, un, kur ir attstta
manbve (Zviedrij) energointensitte ir viena no zemkajm Eiropas Savienb. Tikmr
Melns jras piekrastes valsts t joprojm ir viena no augstkajm. Autore uzskata, ka
eogrfija ietekm konkrtu energoresursu patria nepiecieambu, tomr ir iespjama to
saimnieciska izmantoana, radot atbilstou pievienoto vrtbu, tdjdi samazinot
energointensitti un ar energoresursu patriu saistts izmaksas. 3.35.attls parda mint
energointensittes krituma dinamiku Latvij, kura skaidrojums tomr , k redzjm, ir
neviennozmgs.

3.35. att. Energointensittes dinamika Latvij 1990. 2007.gad
1


Eurostat dati liecina, ka, ja prjs nozars peas norma starp valstm btiski atiras vai nav
prk augsta, tad enerijas raoan (E nozare NACE 1. klasifikcij) t ir visaugstk
gandrz viss valsts, btiski apsteidz citas nozares ir un samr ldzg lmen starp valstm.
Autore uzskata, ka to izskaidro neelastgs pieprasjums. Ldzgi k to redzjm pievienots
vrtbas struktr augstk pievienot vrtba raksturga neelastga pieprasjuma
(energoresursi, atkarbu izraisoas preces, ieguve jo t var bt unikla) precm. Tdjdi
ir joma, kur uzmumu izmaksas btiski ietekm energoatkarba (resursu imports pret
patriu+ krjumi) un, ja t ir augsta tad ar manipulcijas iespjas ar cenu. Energosektors
ir tas, kur pasaules valstis var iedalt resursu turtj un to samjs, un, ja cenu kpums
btiski ietekm vesela reiona tirdzniecbas bilanci (ES 27 valstu tirdzniecbas bilances
pasliktinjumu Eurostat ekonomisti saista tiei ar energoresursu sadrdzinjumu
2
) un
acmredzot ar izmaksu lmeni tautsaimniecb, ir vrts pai pievrsties energoizmaksu
faktoram tautsaimniecb. Energoizmaksu dinamika Latvij tuvk aplkota nkoaj
apaknoda.

1
Autores veidots grafiks, izmantojot iepriekj atsauc mintos datus.
2
Gambini G. Energy prices boosted the EU-27 trade deficit in 2008. Eurostat: Statistics in focus. No.64/2009,
8 p.



149
3.2.5.Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas starptautisk vrtjuma interpretcijas
un izmantoanas iespjas

Ar plau starptautisku konkurtspjas vrtjumu pasaul nodarbojos WEF un IMD,
tau saisttus jautjumus risina ar Pasaules Banka sav Doing Business ptjum, k ar The
global Venture Capital and Private Equity Country Attractiveness Index (t autori uzskata o
rdtju par viengo, ko em vr investori). Minto ptjumu kopg paba ir valstu
ranjums. Neatkargi no t, vai ptjum tiek iekauti strukturli un labkljbas rdtji, vai
tiek analiztas tirdzniecbas plsmas, nodoku slogs, politisk vai makroekonomisk
stabilitte, rezultts ir rangs, kas koncentr konkurtspjas ptanu uz apsteiganas un
sakauanas stratiju.
Autore uzskata, ka rangs var nebt statistiski nozmgs (piem. 2009/2010. gada
prskat pc darba tirgus efektivittes novrtjuma 27 valstis ietilpst 0.3 punktu robes
(vrtjums var bt no 1 ldz 7) , t.sk. Latvija atrodas tikai 0.17 standartnoviru attlum no
savu GTPV vidj lmea. Vairk nek 20 pozciju atirba >130 valstu vid var tikt vrtta
k btiska, tomr praktski valstis var tikt sarantas ar tad, ja to skaitliskie indeksi atiras
niecgi. Td autore piedv interprett WEF publictos konkurtspjas indeksus (gan katr
no plriem, gan kopvrtjum) no t paa tautsaimniecbas iederans viedoka (skat.
analzi 3.pielikum). WEF dati un to autores sniegt interpretcija liecina, ka Latvija viengi
pc darba tirgus efektivittes rdtjiem un preu tirgus efektivittes rdtjiem veiksmgi
iekaujas to valstu grup, ar kuru tai ir viscieks ekonomisks attiecbas. Un kopjais
tautsaimniecbas vrtjums saldzinjum ar iepriekj gada prskatu ir krities galvenokrt
makroekonomisks stabilittes vrtjuma krituma d. Autore neuzskata, ka WEF veiktais
konkurtspjas ptjums un saska ar to iegtais individulas tautsaimniecbas vrtjums ir
investciju lmumu pamat, td vieta aj ranga tabul juztver k signls investoriem, jo:
3) augstku vietu aj ranga tabul ieem valstis ar augstku dzves lmeni un ttad
ar cenu lmeni, kas var likties pievilcgi no eksporta viedoka, tomr relatvi zemo
procentu likmju d un vairkos gadjumos augst nodoku sloga d ts nav tik
pateicgas investciju veikanai;
4) ptjums ldzgi k citi ldzga rakstura ptjumi veiks, balstoties uz virkni pagtnes
datu, kas investoram var neist saistoi.
Tai pat laik Pasaules Bankas veiktais Doing business vrtjums liecina pretju
tendenci: nosacjumi uzmjdarbbas veikanai Latvij attiecb pret prjm ptjum
iekautajm valstm ir uzlabojuies (2009.gada prskat saldzinjum ar 2008. gada


150
prskatu). Latvija aj vrtjum ieem 27. pozciju no vairk nek 180 valstm
1
, kas
skotnji iet pozitvi vrtjams, tomr, iedziinoties rdtju satur, redzams, ka augstie
vrtjumu iegti pozcijs, kuras vartu raksturot ar tri un lti; ts ir zemas pauma
reistranas izmaksas, zemas importanas, eksportanas izmaksas, nedaudz nodoku
maksjumu gad un zema to efektv likme. No vienas puses tas vrtjams k
uzmjdarbbai pievilcga vide (stermi), tau neietver tri uztveramu informciju par
socilo sistmu, nodoku likumdoanas un budeta veidoanas ilgtspju (orientanu
ilgtermi, konsekventu, mrtiecgu politiku, kas auj darboties saprotam uzmjdarbbas
vid). Tomr, saldzinot atseviu valstu pozcijas dados starptautiskos vrtjumos, autore
secina, ka ie rdtji interpretjami oti uzmangi. T, piemram, pozcijas saldzinanai
Doing Business un WEF konkurtspjas vrtjum autore veic du aprinu: t k ptjum
iekauto valstu skaits abos gadjumos nesakrt, autore saldzina t.s. relatvo pozciju, kas
izteikta k pozcija attiecb pret iekauto valstu skaitu, viendojot izlau saucjus (atsevias
valstis iekautas tikai vien vai tikai otr no mintajiem ptjumiem, tau izlases apjoms
attiecb pret pasaules valstu skaitu ir liels, turklt nav zinms, kda btu pozcija ptjumos
neiekautajm valstm). T k saucju viendoana noved pie oti mazu daskaitu ieganas,
tad prskatmbai tie tiek reizinti ar 1000 un no rdtja, kas iegts k relatv pozcija
Doing business rang tiek atemta rdtjs, kas raksturo relatvo pozciju WEF ptjum.
Rezultti par ES valstm un nozmgkajm Latvijas tirdzniecbas partnervalstm atspoguoti
3.36. attl un auj izdart interesantus secinjumus: valstm, kurm relatv pozcija
uzmjdarbbas vides rang ir btiski augstka nek WEF konkurtspjas vrtjum (attl
atspoguotais rdtjs ir negatvs, izmantota invers skala), augsta, tas var bt saistts ar
izvlto pielgoans stratiju zems konkurtspjas pozcijas d, kas savukrt norda uz
problmu esambu investciju piesaist, ja netiktu radtas piem., zemu nodoku zonas u.c.
mkslgas priekrocbas saldzinjum ar uzmjdarbbas vidi cits valsts (tai skait tajs,
kurs dzves lmenis ir krietni austks). Valstm ar augstku dzves lmeni pozciju atirba ir
pozitva, tau ne krasa (neliecina par aktu nepiecieambu veidot agresvi pievilcgu
investciju vidi), bet pozitvai pozciju atirbai pieaugot, redzams, ka atbilstoaj apgabal
ievietojas valstis, kurm abi vrtjumi ir zemi un kurs relatvi zemu dzves lmeni,
iespjams, izskaidro ar nepievilcga uzmjdarbbas vide, kas attiecas k uz potencilajiem
investoriem, t uzmjdarbbas veicjiem iekzem.

1
World Bank. Doing Business Project Website http://www.doingbusiness.org/CustomQuery/


151

3.36.att.Atseviu valstu relatvo pozciju Doing Business un WEF konkurtspjas
vrtjum saldzinjums 2009. gad
1


Autores veikt ekspertu intervija liecina, ka izvloties investcijm piemrotu vidi, ja
runa ir par investanu rpus savas valsts robem, uzmji atkarb no savas darbbas
jomas dod priekroku specifiskiem rdtjiem. Starptautiskie konkurtspjas vrtjumi var
tikt domti k palgldzeklis starptautiskajiem uzmumiem investciju lmumu pieeman,
tomr di uzmumi ne vienmr apstiprina minto vrtjumu lietdergumu, par ko autore
gst priekstatu, izmantojot ekspertu intervijas metodi, un intervjot starptautisku uzmumu
investciju attiecbu specilistus. Viendi jautjumi tika uzdoti k Latvijas uzmumiem, kas
investjui rpus Latvijas, t ar starptautiskajiem uzmumiem, kas laik no 2000.-2009.
gadam investjui Latvij un ir starp attiecg gada 40 lielkajiem investoriem, k ar
starptautiskiem uzmumiem, kas Latvij neinvest (jautjumus skat. 8. pielikum). Atlasot
intervijai uzmumus, autore secinja, ka starp 40 lielkajiem:
1) biei atkrtojas vieni un tie pai uzmumi;
2) aptuveni puse ir uzmumu, kuri neveic ne preu raoanu, ne galapatria
pakalpojumu snieganu, bet ir rzons reistrtas investciju kompnijas
(privtpersonu grupas), kas izvieto finanu resursus, un tiem nav iegstami kontakti;
3) starp 40 lielkajiem katra gada investoriem ir ievrojams skaits privtpersonu no NVS
un citm valstm, kuru investcijas izpauas k uzmumu dau pirkana, tau s

1
Autores veikts aprins un grafiks, izmantojot WEF un Pasaules Bankas Doing business aktulo ranjumu
2009.gad.
-2.00
-1.50
-1.00
-0.50
0.00
0.50
1.00
1.50
2.00
2.50
L
a
t
v
i
j
a
B
u
l
g

r
i
j
a
L
i
e
t
u
v
a

r
i
j
a
I
g
a
u
n
i
j
a
U
n
g

r
i
j
a
R
u
m

n
i
j
a
L
i
e
l
b
r
i
t

n
i
j
a
S
l
o
v

k
i
j
a
N
o
r
v

i
j
a
D

n
i
j
a
A
S
V
B
e

i
j
a
P
o
r
t
u
g

l
e
K
i
p
r
a
S
o
m
i
j
a
A
u
s
t
r
i
j
a
S
v
i
e
d
r
i
j
a
F
r
a
n
c
i
j
a
S
l
o
v

n
i
j
a
V

c
i
j
a
N

d
e
r
l
a
n
d
e

v
e
i
c
e
P
o
l
i
j
a
S
p

n
i
j
a
I
t

l
i
j
a
H
o
r
v

t
i
j
a
B
a
l
t
k
r
i
e
v
i
j
a
G
r
i
e

i
j
a
L
u
k
s
e
m
b
u
r
g
a

e
h
i
j
a
K
r
i
e
v
i
j
a


152
privtpersonas ar neveic raoanu, neievie, neprnes tehnoloijas, nenodarbojas ar
pakalpojumu snieganu.
T k, veicot investoru aptauju izmantojot e-pasta aptaujas (tika izstti aptuveni 130 e-pasti
ar aptaujas anketu), autore prliecinjs par oti zemo respondences lmeni, tad
respondentiem, kuri bija atbildjui, tika lgta piekriana ekspertu intervijai, izmantojot tos
paus jautjumus (tau ekspertu intervijas metode nozmtu eksperta kompnijas nosaukuma,
vrda un amata atklanu, kam piekrita tikai dai). Kopum eksperti neapstiprinja, ka
investciju lmumu pieeman starptautisko reitingu aentru pieirtie reitingi vai
konkurtspjas reitingi btu iziroi. Tostarp konkurtspjas starptautiskie vrtjumi tika
vrtti k nodergi tikai kontekst ar citiem rdtjiem, vai ar tika apgalvots, ka tie ir
mazsvargi. Autore to skaidro ar to, ka konkurtspjgkas dos reitingos parasti ir augsta
ienkumu lmea valstis, kurs tehnoloiju lmenis ir augstks un kur ir iespjams ts arvien
attstt uz jau eso pamata, tau biei vien no izmaksu viedoka s valstis nav izdevgks
investciju veikanai. Tomr ir atsevii btiski faktori, ko eksperti atzm. Piemram, veices
loistikas kompnijas Swisslog Holding AG finanu direktors K.Meders (Ch.Mder) k
noteicoo min rvalstu kompnijas, kur plnots investcijas, reputciju, kam svarguma zi
seko attiecg uzmuma darbbas sfra, k ar t valsts makroekonomisk un politisk
stabilitte. Kredtreitingi var tikt emt vr, tpat uzmums mdz emt vr IMD
konkurtspjas vrtjumu (Latvija taj nav iekauta) un Pasaules Bankas "Doing Business"
vrtjumu, tomr uzmumam ir izstrdts savs rdtju un faktoru kopums, kas auj novrtt
iespjamo investciju efektivitti rpus savas valsts. K idelu investciju vidi K.Meders
(Ch.Mder) raksturo valsti, kur ir stabils IKP pieaugums un pieaugos iedzvotju skaits (ar
to acmredzot tiek asocita k makstspja, t tirgus lielums). Uzmums nav veicis
investcijas Latvij. K svargkos investciju lmumu ietekmjoos faktorus Ar
starptautisks dzrienu kompnijas A. Le Coq / Olvi Group finanu menederis Baltijas valsts
un Baltkrievij P.Akkels (P.Akkel) min uzmuma, kur veicamas investcijas, darbbas jomu
un reputciju, k ar attiecgs valsts patria paradumus (jo runa ir par konkrtu dzrienu
patriu). Eksperts atzm, ka valsts makroekonomiskie rdtji un politisk stabilitte var bt
apskatmi kontekst ar prjo informciju, tau nepievr btisku uzmanbu starptautiskajiem
kredtreitingiem, un starptautiskajiem konkurtspjas vrtjumiem. Tpat k K. Meders
(Ch.Mder) ar P.Akkels (P.Akkel) atzm k personisko, t profesionlo kontaktu
mazsvargumu investciju lmumu pieean. Ar vispiemrotko investciju vidi P.Akkels
(P.Akkel) saprot tdu, kura ir stabila, ar zemu birokrtijas lmeni, stabilu politisko situciju,
drou un attsttu banku sistmu (par spti kredtreitingu informcijas mazsvargumam) un cita
veida infrastruktru, k ar ar pamatbiznesa saistto t.s. atbalsta pakalpojumu pieejambu.


153
Latvij investjo Zviedrijas meizstrdes uzmuma Bergvik Skog finanu direktors
J.Toivonens (J.Toivonen) pretji iepriek mintajiem ekspertiem K.Mederam (Ch.Mder) un
P.Akkelam (P.Akkel) k izirous min personiskos kontaktus, kas ir vienldz svargi ar
uzmuma, kur plnotas investcijas, darbbas jomu (tas nav prsteidzoi, jo tas ir
meistrdes uzmums, nevis, piem., investciju kompnija). Btiski ir tdi faktori k
makroekonomisk stabilitte un uzmuma reputcija o faktoru ilgstokas prmaias var
likt maint investciju lmumu. Mazk svargi, bet var tikt aplkoti kontekst ar citiem
rdtjiem ar starptautiski kredtreitingi (tau galvenokrt dadu starptautisku banku
viedoka veid; netiek minta neviena no starptautiskajm kredtu reitinga aentrm).
Ldzgu viedokli investciju lmumu pieeman prstvja ar uzmumi, kuru prstvji
sniedza at bildes uz jautjumiem, tau nevljs, ka tiktu atklts viu vrds un saistba ar
konkrtu uzmumu (tostarp, piem., starptautiska tirdzniecbas uzmuma, kas jau vairkus
gadus invest Latvij, prstvis). Interesanti, ka visi tie eksperti, kas minja, ka uzmuma
vajadzbm vispr nodarbojas ar ptjumu veikanu, aj proces iesaista studjoos, ja vien
runa nav par oti specifiskiem uzmjdarbbas noslpumiem.
A.Grohs (A.Groh) un H.Lihtenteins (H.Liechtenstein) apraksta savdabgu rdtju
The global Venture Capital and Private Equity Country Attractiveness Index
1
. Autori
uzskata to par investoru uzmanbas centr esou rdtju, kas nosaka viu interesei investt
vai neinvestt (o ptjumu neminja neviens no autores intervtajiem ekspertiem). Pretji
Doing Business vrtjumam Latvijas pozcija investoriem svargaj rdtj tiek vrtta k
zema, ar pasliktinjumu, kur no 6 galvenajm rdtju grupm vislielkais kritums ir
ekonomisks aktivittes rdtjos (no 47. vietas 2008./2009. gada prskat ldz 64. vietai
2009./2010. gada prskat), kamr kapitla tirgus jau iepriek ticis vrtts k vj, savukrt
prjos rdtjos Latvijas pozcija ir labvlgka. Jatzm, ka bez kopj ranga aj prskat
piedvts ar vrtjums kvartils gan individulaj vrtjum, gan ldzgo valstu (ai
gadjum prjs ptjum iekauts jauns ES dalbvalstis un Horvtija) saldzinjum. Tas
auj aptuveni orientties datu izklied un secint, ka neraugoties uz zemo kopj indeksa
vrtbu (un abstrahjoties no t, ka t.s. jauns ES dalbvalstis nemaz nav Latvijas galvens
tirdzniecbas partnervalstis) Latvijas rdtjs atrodas vien un taj pa intervl (tre
kvartile) ar eit defintajiem snceniem (ehiju, Igauniju, Ungriju, Lietuvu, Horvtiju un
Rumniju). Investciju veikanai svargs faktors aj ptjum tiek piedvta sa SVID
analze un nkotnes redzjums individulai valstij. Latvijas gadjum tiek atzmta tirgus
dalbnieku kopj noskaojuma maia attiecb pret Baltijas valstm. Tpat ptjuma autori

1
Groh A., Liechtenstein H. The global Venture Capital and Private Equity Country Attractiveness Index.
Pieejams interneta vietn http://vcpeindex.iese.us/?page_id=116 Atsauce: 12.09.2009.


154
uzskata, ka investoru uzticba atgriezsies tad, kad bs acmredzama Baltijas valstu
tautsaimniecbas atdzvoans. Autore pai atzm tirgus dalbnieku uzticbas faktoru, jo tas
daudz vairk nek atsevii makroekonomiskie rdtji vai konkrtas valdbas veiktie
paskumi nosaka kapitla plsmu; to oti uzskatmi demonstr, piem., P.Krugmans
(P.Krugman) grmat Return of Depression Economics, ilustrjot situciju, kad divs
dads valsts viena un t pati tirgus situcija tika interpretta krasi atirgi: samazinoties
Austrlijas dolra vrtbai, investori saskatja iespju lti ieguldt ldzekus valst, kas ilgstoi
tika uzskatta par uzticamu un drou partneri, savukrt Indonzijas rpijas vrtbas
samazinjuma gadjum, kas notika jau pc vismaz pris desmitgadm sekmgas un stabilas
tautsaimniecbas attstbas, investoru reakcija bija klaji pretja: kapitls tlt aizplda no
valsts, jo vsturisk uzticba s valsts tautsaimniecbai t ar nebija iegta
1
. Pc autores
domm tas ir btisks riska faktors ikvienai tautsaimniecbai, ko raksturo konkrta nacionla
valsts vai reions ekonomisks politikas veidoana ir daudz saretka, ja konkrtai
tautsaimniecbai nav ilgas tirgus dalbnieku uzticbas vstures. Valtas kursa stabilitti k
prieknoteikumu straujkai ekonomikas izaugsmei apstiprina G.nabls (G.Schnabl)
2
,
atzmjot, ka nav noteicoi, pie kdas tiei valtas tiek veikta piesaiste.
Sarakst ar IMD autore noskaidroja, ka iemesls, kd IMD iekauj vai neiekauj kdu
valsti sav ptjum var bt datu pieejamba, valsts nozmgums pasaules tirg, un kds
iekzem darbojoamies ekonomikas institts, ar ko tiktu nodibinta pastvga sadarbba.
Latvijas gadjum var tikt mintas visas trs problmas, bet galvenokrt uz IMD
piedvjumu sadarboties nav atsaucies neviens ptjumu institts Latvij.


3.2.6.Labkljbas lmea un t prmaiu interpretcija Latvijas tautsaimniecbas
konkurtspjas novrtanas kontekst


Labkljbas lmenis ir viens no grtk vrtjamajiem tautsaimniecbas konkurtspjas
aspektiem, jo ir grtk pamatot konkrtu izmantoto rdtju lietderbu, un tie saldzinjum
starp valstm var sniegt neviennozmgu vrtjumu. Iedzvotju var bt apmierinti ar dzvi
pilngi atirgs iekrts, pie dada resursu un patria nodroinjuma, ja viiem nav
iespjams to saldzint ar dzvi cit valst; ar vienas valsts ietvaros viena un t pati
sabiedrbas iekrta, ienkumu un patria lmenis vienam var likties pietiekams, bet citam n.

1
Krugman P. The return of depression economics. Penguin Books, 2008, p. 110-111.
2
Schnabl G. Exchange rate volatility and growth in small open economies at the EMU periphery. European
Central Bank Working paper series. No773/July 2007, p. 22-23.


155
Tdjdi, lai gan ienkumu lmenis Latvij ir palielinjies un pakpeniski konverjis uz ES
vidjo; ir pieaudzis patri, sniegto pakalpojumu un pieejamo preu klsts un kvalitte,
palielinjusies dzvojam platba uz vienu iedzvotju, Latvijas iedzvotji ekonomisko
situciju un ts prmaias kopum gandrz nekad nav vrtjui pozitvi (piem., patrtju
konfidences rdtjs, skat. tlk aj apaknoda), Gini koeficients, kas liecina par ienkumu
nevienldzgumu, ir palielinjies un pieaugusi iedzvotju emigrcija.
Par labkljbas lmeni un tautsaimniecbas konverences pakpi liecina dadu
starpvalstu paldzbas mehnismu eksistence un izmantoana. Latvija nav atrodama to valstu
sarakst, par kurm OECD sav datubz public ik gadu pieirts starptautisks paldzbas
apjomus (taj prstvta vairk nek puse pasaules valstu un galvenie samji ir frika
valstis Zimbabve, Tanznija, Kamerna u.c., k ar zij Vjetnama, Afganistna), tpat
Latvija nav Fair Trade pao nosacjumu izmantotja. Tau, ja d, globl mrog Latvijas
tautsaimniecbu pc mintajiem kritrijiem vartu uzlkot k konkurtspjgu, par vju
konkurtspjas bra pozciju liecina nepiecieamba vrsties pc rjiem aizdevumiem
tautsaimniecbas izaugsmes atjaunoanai. K to norda WEF, cikliskajm prmaim nebtu
jietekm konkurtspja, tau strukturla rakstura prmaiu nepiecieamba, kas saistta ar
starptautisk aizdevuma saemanas nosacjumiem un izmantoanas iespjm norda gan uz
vju konkurtspjas pozciju, gan ar iespjamu ts uzlaboans, ja stenots strukturls
prmaias ir sekmgas un patiem paldz sekmgk ilgtermi izvieto resursus
tautsaimniecb.
2008. Gad kopjais ienkumu lmenis Latvij bija sasniedzis vien 50% no ES15
valstu vidj, kamr cenu lmenis - gandrz 70%; ttad ienkumu un cenu lmea attiecba
nosaka krietni zemku dzves lmeni pc rel patria, ko sabiedrba var atauties.
3.37. attl autore attlo ienkumu un cenu konverences lmeni ES valsts (katrs punkts
koordintu plakn ir vienas valsts pozcija 2008. gad).


156

3.37.att.Ienkumu un cenu lmea konverence ES valsts
1


Ievrojams importa komponentes d kapitlpreu cenas konverjuas jau daudz senk,
kamr pakalpojumu komponente patri nosaka krietni lnku privt patria cenu lmea
konverenci, jo ienkumu lmenis ir zems. sakarba atspoguo zemu labkljbas lmeni un
liecina par vju konkurtspjas pozciju (3.38.attls)

3.38.att.Cenu lmea un rel patria konverence privtajam patriam un
kapitlprecm Latvij
2


1
Autores veidots attls, izmantojot Eurostat datus
2
Autores veidots attls, izmantojot Eurostat datus
LV: 69.6; 50
LU
0
20
40
60
80
100
120
140
160
180
200
220
240
0 20 40 60 80 100 120 140 160 180 200 220 240
R
e

l
a
i
s

I
K
P

p

c

P
P
P

u
z

1

i
e
d
z

v
o
t

j
u
,

E
S
1
5

=


1
0
0
Cenu lmenis IKP, ES15 = 100
2000
2007
2000
2007
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100
R
e

l
a
i
s

p
r
i
v

t
a
i
s

u
n

k
a
p
i
t

l
p
r
e

u

p
a
t

r
i

c

P
P
P

u
z

1

i
e
d
z
.
,

E
S
1
5

=


1
0
0
Cenu lmenis privtajam patriam un kapitlprecm,
ES15 = 100
Privtais patri
Kapitlpreces


157
Par Latvijas konkurtspjas vjo punktu konverences kontekst pretji visprjam
ienkumu pieaugumam uzskatms to sadaljuma nevienldzgums. Gini koeficients, kas
raksturo ienkumu sadaljuma nevienldzbu sabiedrb, kop 1996. gada Latvij ir pieaudzis,
kamr vairkum nozmgko tirdzniecbas partnervalstu, kas ir ar ES dalbvalstis, Gini
koeficients saglabjas nemaings vai pat samazins. Latvijas diverence relaj investciju un
patria preu patri vienlaikus ar disproporcijas pieaugumu ienkumu sadaljum (3.4.
tabula) auj spriest par Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas vjinanos, jo Latvija
attlins no pozcijas, kur t iedertos reiona modlaj patria un socilaj tendenc.

3.4.tabula
Gini koeficienta Dinamika Latvij un ts nozmgkajs ES tirdzniecbas
partnervalsts
1

1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005
DK 22 22 20 21 22 21 22 25 24 24
EE 37 38 37 37 36 35 35 34 37 34
FI 22 22 22 24 24 24 26 26 25 26
FR 29 29 29 28 29 28 27 27 27 28 28
DE 29 27 25 25 25 25 25 28
IT 33 32 31 31 30 29 29 33 33
LV 31 30 30 31 32 36
LT 31 36
NL 29 29 26 25 26 25 26 27 27 27
PL 28 30 30 36
SE 22 24 23 24 24 23 23 23
UK 32 32 30 32 32 32 31 35 34

Gini koeficienta pieaugumu (t.i. ienkumu sadales nevienldzguma pieaugumu) var uzskatt
ar par vienu no prieknoteikumiem kru radan, jo, k autore to min darba teortiskaj
da, augstkas pievienots vrtbas radana tad koncentrjas aurk sabiedrbas lok,
samazinoties gan ts radtju, gan patrtju lokam, ko savukrt nosaka tas, ka zemk decile
arvien attlins no iespjas patrt augstks deciles radts vrtbu, augstkajai decilei rodas
finanu problmas vjka pieprasjuma d, bet finansjums savukrt ir iegstams vai nu no
saaurinta loka augstkajs decils, vai nu rvalsts.

1
Datu avots:
http://www.eurofound.europa.eu/areas/qualityoflife/eurlife/index.php?template=3&radioindic=158&idDomain=
3. Atsauce: 19.09.2009.



158
Lai gan literatr dzves lmea un kvalittes raksturoanai biei tiek lietots tiei iekzemes
kopprodukta lielums uz vienu iedzvotju vai citi vrtbu raksturojos rdtji (ko parasti
cenas padart saldzinmkus, izmantojot pirktspjas paritti), k ar var tikt izmantoti
patria rdtji naturl izteiksm (dzvojam platba uz vienu iedzvotju, modernu sakaru
ldzeku lietojums, dadu sadzves priekmetu pieejamba un lietojums u.c.), autore uzskata,
ka vieni no btiskkajiem dzves lmea rdtjiem, ja tos saista ar noteiktu valsti ir
iedzvotju subjektv apmierintba ar dzvi (tas vartu ietvert sagaidmo dzves ilgumu un
to ietekmjoos faktorus, izgltbas iespjas, politisko iekrtu u.c. aspektus, kuru d
iedzvotjus vai nu apmierina dzve noteikt valst vai n). Ja iedzvotjus neapmierina dzve
noteikt valst tad iespju robes tie mdz doties rpus savas valsts. 3.39. attl un 3.40.
attl autore attlo sakarbu starp patrtju konfidenci (saska ar EK datiem patrtju
aptauj ietverti jautjumi par ekonomisks situcijas vrtjumu kopum, imenes materilo
stvokli, paredzamajiem lieliem pirkumiem, uzkrjumu iespjm, nodarbintbas iespjm
u.c.) un iedzvotju emigrciju. Lai ar attlos izmantots emigrcijas rdtjs, ldzgu sakarbu
vartu iegt ar migrcijas saldo, jo tas ar ir negatvs un ar ldzgu tendenci. 3.39. attl
redzams, ka laik no 1995. gada ldz 2005. gadam bija vrojama diezgan ciea sakarba starp
iedzvotju apmierintbu ar materilo stvokli un valsts ekonomisko situciju un emigrcijas
tendenci.







159

3.39.att. Latvijas patrtju konfidences un iedzvotju izceoanas tendence laik no
1995. ldz 2005. gadam, ceturku dati
1
(trkstoie konfidences dati par 5 atseviiem
ceturkiem intrapolti)

3.40. attl redzams, ka ir bijis viens periods, kur Latvijas iedzvotju patrtju
konfidences lmenis prsniedzis nulli (tas ir 2006. gada 3.ceturksnis laik, kad strauji auga
cenu lmenis, bet bija vienkri pieejami kredtu ldzeki, jo ienkumu pieaugums bija strauj
un komercbankas konkurja par tirgus dau, piedvjot oti izdevgus nosacjumus). Turklt
sakarbas cieums ir izteikti vjinjies, ko nosaka to punktu iekauana izlas, kas raksturo
2007/2008. gada finanu krzi un ts izraists sekas: lai gan emigrcijai bija tendence no
jauna pieaugt (to gan daji ierobeoja krze ar cits valsts), konfidences lmenis vairs
btiski nepasliktinjs btiski aiz -50% robeas.

1
Autores veidots grafiks, izmantojot LR CSP datubzes datus par iedzvotju migrciju un Eiropas Komisijas
publictos konfidences rdtjus
y = -99.266x - 300.24
R
2
= 0.5826
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
3500
4000
4500
5000
-45 -40 -35 -30 -25 -20 -15 -10 -5 0
Patrtju konfidence (atbilu saldo, %)
C
e
t
u
r
k
s
n

e
m
i
g
r

j
u

o

L
a
t
v
i
j
a
s

i
e
d
z

v
o
t

j
u

s
k
a
i
t
s
,

c
i
l
v
.


160

3.40.att. Latvijas patrtju konfidences un iedzvotju izceoanas tendence laik no
1995. ldz 2009. gadam, ceturku dati
1
(trkstoie konfidences dati par 5 atseviiem
ceturkiem intrapolti)

K jau mints promocijas darba 3.2.4. apaknoda, iedzvotju konfidences un migrcijas
jautjums ir ciei saistts ar resursu (darbaspka) izvietojuma problmu tautsaimniecb un
jaudu noslodzi, tomr vienlaikus liecina par dzves lmeni. Autore uzskata, ka viens no
veidiem, k raksturot dzves lmeni, btu brvais laiks un t izmantoanas iespjas, tomr
rdtja interpretcij bt svargi saprast, kd ir brvais laiks, k ar jem vr, ka brv
laika pavadanu drzk vartu raksturot ar vrtbas patranu nevis radanu (tiesa,
patrjam vrtba jau ir tikusi radta), kas savukrt asocijas ar teortiskaj da minto
prliek patria problmu un no konkurtspjas viedoka var neliecint par saimniecisku
resursu izlietojumu.






1
Autores veidots grafiks, izmantojot LR CSP datubzes datus par iedzvotju migrciju un Eiropas Komisijas
publictos konfidences rdtjus
y = -42.998x + 780.73
R
2
= 0.2768
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
3500
4000
4500
5000
-60 -50 -40 -30 -20 -10 0 10
Patrtju konfidence (atbilu saldo, %)
C
e
t
u
r
k
s
n

e
m
i
g
r

j
u

o

L
a
t
v
i
j
a
s

i
e
d
z

v
o
t

j
u

s
k
a
i
t
s
,

c
i
l
v
.


161
3.3. Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas izvrtanas koncepcija


K liecina promocijas darba 3.2. noda veikt Latvijas tautsaimniecbas atseviu
aspektu analze, Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas pozcija daudzos aspektos
vrtjama k vja, k ar atseviu aspektu vrtjumam trkst informcijas. K autore atzm
Promocijas darba 3.1. noda, Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanai palaik
nav konsekventas shmas, un trkst ar periodiska tautsaimniecbas konkurtspjas
izvrtjuma nacionl lmen, kas apgrtina ekonomikas politikas mru sasnieganu. Ir
skaidrs, ka neviens vrtjums pats par sevi nenodroina ne augstku dzves lmeni, ne
tautsaimniecbas konkurtspjas uzlaboanos, tau vrtjums ir nepiecieams, lai identifictu
galvens problmas, k ar izstrdtu konkrtu rcbas plnu un mrtiecgi (ar elastgi, ja
mains apstki) sekotu t ievieanai. Neraugoties uz to, ka konkurtspja tiek definta vien
no tautsaimniecbas attstbas stratiskajiem dokumentiem (Komercdarbbas konkurtspjas
un inovcijas veicinanas programm), t definta nepilngi un prjiem politikas
dokumentiem trkst sasaistes ar o jdziena formuljumu un konkurtspjas jdziena
lietojumam tajos trkst konsekvences.
Ar koncepciju visprg nozm autore apzm sistematiztu uzskatu kopuma par
kdu procesu, tdjdi Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas koncepcija, ko
autore izstrd aj noda, vispirms paredz jdziena formulanu, un iekauj vrtanas
shmas izveidi. Ldzga shma vartu tikt izmantota ar visprg gadjum, konkrtas valsts
tautsaimniecbas konkurtspjas izvrtanai, atirgi vartu bt dai lietojamie rdtji vai
to interpretcija.
Vrtjot konkrtas tautsaimniecbas konkurtspju globl mrog, autore iesaka
nekoncentrties uz rananu, bet to, cik liel mr esoais resursu apsaimniekoanas
modelis nodroina iedzvotju vajadzbas konkrt valst. Autore atbilstoi saviem
izstrdtajiem kritrijiem uzskata, ka visprg gadjum neatkargi no t, vai tiek veikts
daudzu valstu saldzinos ptjums vai vrtta vienas atsevis tautsaimniecbas
konkurtspja (tai skait, vrtjot, piemram, Latvijas tautsaimniecbas konkurtspju)
vrtjumu iespjams skt ar visprgu kritriju izvrtanu, tautsaimniecbu klasificjot k
konkurtnespjgu, ja:
- t saem bezmaksas rvalstu materilo paldzbu no citm valstm (izemot dabas
katastrofu apstkus), kas liecina, ka ar esoo tautsaimniecbas struktru un resursu
apsaimniekoanas paraugu, k ar veidu, k valsts iesaists starptautiskajs
ekonomiskajs attiecbs, valst nevar tikt nodrointas iedzvotju vajadzbas;


162
- ts dzves lmenis ir zemks un diver attiecb pret galvenajm tirdzniecbas
partnervalstm, reionu vai prjo pasauli, t.i., vidj vai ilgtermi no t attlins;
- btiski pieaug no emigrjoo iedzvotju skaits un/vai patsvars (ar negatvs
migrcijas saldo);
- valsts atrodas militr konflikt.
Ja tautsaimniecba raksturojama ar kdu no im pazmm, autore to klasifictu k konkurt
nespjgu tautsaimniecbu, un tlka izvrtjuma galvenais mris ir noteikt o procesu
iemeslus un lemt par to, kdi ekonomikas vai socils politikas paskumi ir veicami, lai
clous novrstu. Ja valsts neatbilst nevienam no iem kritrijiem konkurtspja vai
konkurtnespja var tikt noteikta pc iederans principa noteikta reiona vai savstarpji
ciei saisttu valstu ekonomik ar to, ko t piedv tirgum, k apsaimnieko savus resursus, un
konkurtspjas mraukla ir ts dzves lmea rdtju konverence vai diverence attiecb
pret GTPV vai reionu. Plaos starptautiskos konkurtspjas ptjumos, lai rantu valstis,
tiek izmantots oti daudz rdtju, tau ne ikvienai valstij ir btiski vieni un tie pai rdtji, k
ar iespjams, ka ne vienmr visa ptjum iegt informcija nepiecieama tautsaimniecbas
konkurtspjas novrtanai (lai ar t var bt vrtga). T, piemram, ne vienmr btu
nepiecieams rant valstis pc visiem pieejamajiem rdtjiem, bet gan btu iespjams
koncentrties uz btiskkajiem lielumiem, kas apliecina tautsaimniecbas konkurtspju, un,
ja tiek konstatta btiska atirba no to vlamajm vrtbm iedziinties problmu cloos.
Autore uzskata, ka ar veicot tautsaimniecbas konkurtspjas vrtjumu vienas valsts
ietvaros, piemram, Latvijas, ir svargi koncentrties uz daiem specifiskiem aspektiem, kas
var nordt uz problmu esambu vai neesambu atkarb no konkurtspjas uztveres kopum
(t.i., vai sacensba ir primra), tau nav nepiecieams noteikti aplkot jebkurus rdtjus, kas
tiek biei vrtti konkurtspjas kontekst pasaules praks, vai kuriem btu teortisks
pamatojums. Tlk nodaas izklst autore apraksta savu Latvijas tautsaimniecbas vrtanas
koncepciju, pamatojoties uz iepriekjs nodas veikto analzi.
Autore uzskata, ka veicot tautsaimniecbas konkurtspjas vrtjumu, pirmkrt,
jpreciz, kas tiek saprasts ar jdzienu, t.i., kds tautsaimniecbas stvoklis raksturojams k
labvlga pozcija. Tikai pc tam iespjams precizt pielietojams vrtanas metodes un
izvlties rdtjus un instrumentriju o rdtju ieganai, iesaistot nepiecieams
institcijas, veicot datu apstrdi un analzi. Lai ar tautsaimniecbas konkurtspjas
formuljum un vrtjum autorei personiski pieemamka iet ilgtspjas pieeja, izstrdjot
Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas koncepciju, autore vispirms paredz
iespju izvlties vrtjuma un konkurtspjas nodroinanas stratiju (agresv vai
ilgtspjas, skat. 3.41.att.). Tas ir aktuli vairku iemeslu d:


163
- ilgtspjas pieeja vartu vairk atbilst tautsaimniecbas konkurtspjas btbai plak
izpratn, tau var rasties problmas ar vlam sistmas stvoka noteikanu (autore
tlk piedv daas formuljuma versijas);
- t.s. moral hazard problma: tas, kur pirmais pilnb atsaks no agresivittes
stratijas rj tirg, apstkos, kad citas valstis no ts neatsaks, var tikt pakauts
ekonomiski/politiski; savukrt tas, kur rpgi steno resursus taupoas un videi
draudzgas tehnoloijas (ilgtspjas stratijas ietvaros), var negt labumu, ja
apkrtjs valstis to nedara, ldz ar to zd motivcija;
- valstm ir atirgas iespjas stenot neatkargu ekonomikas politiku;
- dati, kas nepiecieami agresvs pieejas vrtjum, biei ir vieglk pieejami, turklt
valstm, kurm konkurtspjas problma ir aktula, biei ir raksturgs zems dzves
lmenis (zemi ienkumi un patri), kas var bt saistts ar nepietiekami apgtm
iespjm rj tirg (nepietiekamu starptautisko sadarbbu) un aj aspekt var bt
svargi izvrtt eksporta ekspansijas un citus t.s. agresivittes rdtjus un tos
ietekmjoos faktorus.
K redzams 3.41. attl, tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas visprj shma ir ldzga
neatkargi no izvlts stratijas. Galvens atirbas ir sistmas vlam stvoka noteikan
un tlk posmos (1), (2), (3), un (4), kad tiek izmantoti konkrti konkurtspjas rdtji un
izmantotas noteiktas vrtanas metodes. Autore tlk sniedz skaidrojumu mintajiem
vrtjuma posmiem.


164




















3.41.att. Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas shma
1


1
Autores veidota shma
Izvlas tautsaimniecbas konkurtspjas formuljumu un vrtjuma pieeju
Agresv pieeja Ilgtspjas pieeja
Apmierina
Nosaka sistmas vlamo stvokli
Konver
Novrt dinamiku
attiecb pret
vlamo stvokli (2)
Nosaka
turpmkos
mru, maina
konkurtspjas
vrtanas pieeju,
ja nepiecieams
Novrt sistmas stvokli
attiecb pret vlamo (1)
Konver.
temps
apmierina
Neapmierina
Nosaka sistmas vlamo stvokli
Diver
Konver.
temps
neapmierina
Turpina esoo ekonomikas politiku Nosaka clous, maina esoo ekonomikas politiku
Maina esoo
ekonomikas
politiku; aktualiz
mrus, vrtanas
pieeju
Novrt sistmas stvokli
attiecb pret vlamo (3)
Apmierina Neapmierina
Tpat k
agresvs
pieejas
gadjum
Novrt dinamiku
attiecb pret
vlamo stvokli (4)
Tpat k
agresvs pieejas
gadjum


Sistmas vlam stvoka noteikana. Ja Latvijas tautsaimniecbas konkurtspju vrtjam
no agresvs pieejas viedoka, bs svargi, kda ir Latvijas tautsaimniecbas daa pasaules
tirg, un k tiek izmantots tirdzniecbas potencils, cik liel mr Latvija ir priek citm
valstm tehnoloiju lmen, uzmjdarbbas vides rdtjos u.c. saldzinjumos. Citiem
vrdiem vlam stvoka formulanai izraugmi konkrti izmrmi konkurtspjas
apliecinjumi (piem., apsteigt kaimivalstis augstu tehnoloiju eksporta patsvar pret kopjo
eksportu; apsteigt galvens tirdzniecbas partnervalstis eksporta ekspansijas indeks,
saglabjoties vai pieaugot iedzvotju skaitam iekzem u.tml. mri.). Formuljumam,
protams, ir jbt racionlam pamatojumam (piem., ne-mrtiecgi izvirzta uzdevuma paraugs
vartu bt prsniegt daudzkrt lielkas valsts eksportu uz prjo pasauli absolt izteiksm).
No ilgtspjas pieejas viedoka precza mra formuljums ir grtks, ja k visprgu mri
izvirza augstku dzves lmeni, jo jsaskaras ar subjektvu vrtjumu daudzs joms, tomr
iespju robes btu jizvlas noteikts dzves lmea formuljums, kas ietvertu patria
iespjas apvienojum ar resursu izlietojumu (ai gadjum traucjoi ir rdtji vrtbas
izteiksm, jo tie cenu svrstbu d tie var veidot deformtu priekstatu par ieguldjumiem un
izlietojumu).

(1) sistmas stvoka vrtjums attiecb pret vlamo (agresv pieeja) primri saistms ar
aktivitti rj tirg. Kdi rdtji btu piemroti Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas
vrtjumam ajos aspektos? K autore demonstr Promocijas darba 3.2. noda, tirgus dau
pieauguma vrtana saistta ar optiml lmea noskaidroanas problmu. Ja ir skaidri
zinms, ka dzves lmenis ir zems un iekjais tirgus neliels, tad eksporta veicinana un
tirgus dau pieaugums var bt pamatots mris, tdjdi, piemram, Latvijas tautsaimniecbas
konkurtspjas pozciju aj kontekst var vrtt gan ar iekj piedvjuma nodroinjuma
lmeni, gan autores piedvto eksporta ekspansijas indeksu (ja mrm nacionlas valsts
eksporta ekspansiju, tad vrtjam, k eksporta dau pasaules kopj eksport, nekorijot ar
iedzvotju skaita vai nodarbintbas lmea prmaim). Tomr ir skaidrs, ar laiku ds
rdtjs zaud aktualitti. T k no agresvs pieejas viedoka Latviju var uzskatt par t.s.
catching-up ekonomiku, jeb tdu tautsaimniecbu, kas konverences proces atrodas iedzinja
pozcij, tad agresvs pieejas kontekst btu vrtjami tie aspekti, kas saistmi ar iespju gt
ienkumus. No rjs tirdzniecbas viedoka ir svargi aplkot ts diversifikciju, savukrt
augstas pievienots vrtbas preu eksporta un t patsvara kpums eksporta ekspansijas
kontekst vrtjams ar nosacjumu, ka to raoan ir pietiekami liela iekzemes ieguldjumu
komponente. Tirdzniecbas bilances vrtjums un teko konta vrtjums proces, kad tiek
importts daudz kapitlpreu rpniecbas prstrukturizanai, nebtu mrtiecgs, tau,


166
sasniedzot augstku tautsaimniecbas attstbas lmeni, ie rdtji savukrt kst svargi no
ldzsvara viedoka. aj sad Latvijas gadjum ir btiski izvrtt importa un eksporta
struktru: t.s. noeranas proces esoai valstij ir svargi, lai import nedomin patria
preces un pakalpojumi, kamr tiek sasniegts zinms uzkrt kapitla lmenis, kas Latvij, k
redzjm iepriekjs nodas, ir oti zems. Agresvs pieejas kontekst var tikt izmantojami
ar starptautiski ranjumi, tomr interpretjami piesardzgi piemram, k mints iepriek,
augsta pozcija Doing Business rang var liecint par konkurtspjas trkumu, kura d ir
pazemintas prasbas potencilajiem investoriem, kas savukrt galj gadjum var nostdt
neizdevg pozcij iekzemes investorus. Agresvs pieejas kontekst var tikt uzturtas
mkslgas priekrocbas rvalstu investciju piesaistes vai iekzemes investciju veicinanas
nolk, tau di uzmjdarbbas vides aspekti k jebkur tirgus atbalsta mehnisms
vrtjamas piesardzgi, jo pastv risks, kas tiek veidotas vai pastiprintas kdas disproporcijas
ekonomik. Saistb ar uzmjdarbbas vidi nav mazsvargi juridiskie aspekti, kurus autore
savas kompetences ietvaros promocijas darb neuzsver, tomr autore uzskata, ka vrtjot
tautsaimniecbas konkurtspjas pozciju k agresvs, t ilgtspjas pieejas gadjum ir
svargi starpvalstu vienoans nosacjumi: spja pankt nosacjumus, kas ir saimnieciski
pamatoti, nav nepamatoti diskriminjoi u.tml. aj kontekst btu aplkojami ne vien muitas
tarifi un preu sertifikcijas jautjumi noteikts kategorijs (piemram, eksporta vai importa
vrtbas vai apjoma naturl izteiksm daa, uz kuru attiecas tirdzniecbas ierobeojumi tarifu
vai rpus tarifu barjeru izteiksm), bet ar raoanas un tirdzniecbas kvotas, k ar politisks
valstu attiecbas, kurm mdz bt ekonomisks konsekvences (un otrdi).
No agresvs pozcijas viedoka ir svargi uzturt pietiekami zemu vienbas izmaksu un cenu
lmeni absolt izteiksm saldzinjum ar to valstu precm, kuras ir visvienkrk
saldzinmas no konkurtspjas k sacensbas par vietu tirg viedoka, tomr jebkur cenu
samazinjums iekzemes tirg nav uztverams k konkurtspjas pozciju nostiprinos tas
var bt konkurtnespjas atspoguojums, kad zemka cena nevis paldz iegt tirgu un vairot
ienkumus, bet tikai minimiz zaudjumus.

(2) dinamikas vrtjums attiecb pret vlamo stvokli vrtjams ilgk laika period,
saldzinot (1) sada minto rdtju vrtbu attiecbas pret to vlamajm vrtbm prmaias
laik (ar tad, ja laika gait vlam sasniedzam vrtba mainta, varam noteikt tuvoanos tai
vai attlinanos no ts (t.i., konverenci vai diverenci, skat. 3.41.att.)). Konkurtspjas
dinamiku varam vrtt neatkargi no pozcijas vrtjuma, tau jizsver atseviu rdtju
lietdergums piem., Latvijas gadjum REK dinamikas un t ldzsvara vrtjums var nesniegt


167
adekvtu informciju par tautsaimniecbas konkurtspjas agresvs pieejas aspektiem vairku
iemeslu d:
1) REK aprin iekauto valstu valtu nozmgumu (svarus) statistikas patnbu d
nav iespjams novrtt pc preu izcelsmes valsts;
2) eksporta atkarbas d no importa starppatria un kapitlprecm ldzinj lata
REK un tirdzniecbas plsmu dinamika liecina, ka tai raksturgas simetriskas
prmaias: eksporta pieaugums saisttas ar importa kpumu periodos ar labvlgu
REK dinamiku;
3) pieaugot produktivittei un paplainoties starptautiskajai sadarbbai Latvijas tirgus
daas un eksporta ekspansijas indekss ir pieaudzis pretji tam, ka atsevios gados
period no 1994. 2008. gadam bija vrojama nelabvlga rel kursa tendence.

(3) Saska ar ilgtspjas pieeju par konkurtspjgu tautsaimniecbu no pozcijas viedoka
liecina iedzvotju apmierintba ar dzvi noteikt teritorij, esoaj iekrt, izmantojot esos
savas darbbas iespjas un radot jaunas td veid, kas neizsldz iespju nkoajm paaudzm
baudt ldzvrtgu vai augstku dzves lmeni. Autore uzskata, ka aj kontekst btu lietdergi
iegt specifiskus rdtjus (par daudziem no tiem palaik trkst publictas informcijas),
piemram:
- kda daa pievienots vrtbas ir saraota, izmantojot iekzem radtas resursus
taupoas tehnoloijas, vai m tehnoloijm ir atbalsts (plas patri, premanas
tradcija) rpus valsts;
- resursu izmantoana: nepiecieamais vai prmrgs daudzums attiecb pret saraoto
preu un pakalpojumu apjomu (tas saistts ar jaudu uzturanas izmaksm, raoanas
maingajm izmaksm, kas pck atspoguojas cen);
- Spja pankt godgus starpvalstu tirdzniecbas nosacjumus (jautjums, ko iesjams
aplkot ar agresvs pieejas kontekst, ja uzskata, ka esoie nosacjumi ir negodgi un
mkslgi samazina konkrts valsts eksporta dau pasaules tirg, savukrt ilgtspjas
kontekst tas vartu bt jautjums par preu, pakalpojumu un tehnoloiju izplatanu
un pieejambu patriam);
- kds ir pieejamo preu un pakalpojumu klsts vispr (no dzves lmea viedoka
autore uzskata relo patriu naturls vienbs visplakaj izpratn par piemrotku
rdtju nek IKP uz 1 iedzvotju, un tas tiek pamatots nkamaj punkt);
- minto preu un pakalpojumu izmantoana pietiekami liel sabiedrbas da, jo:
o t tos uzskata par lietdergiem;
o t var o patriu atauties;


168
o is patri ir sadergs lietojum ar reion/pasaul izmantojamo (piem.,
sakaru ldzeki, transporta ldzeku pabas, sadzves tehnikas tehniskie
parametri, biroju tehnikas tehniskie parametri, veselbas aprpes pakalpojumi,
zinanu kopums un izgltbas pakalpojumu saldzinmba u.c.);
- Zems ienkumu sadales nevienldzbas lmenis (GINI ir zems vai ar tendenci saukt; tas
ir btiski, jo pieaugot ienkumu atirbai starp iedzvotju grupm - pat, ja to nosaka
dada produktivitte -, vispirms palielins dzves lmea plaisa, un tai sabiedrbas
daai, kas darbojas ar augstku produktivitti, paliek grtk atrast pietiekamu
makstspjgo pieprasjumu, un da sistma nav ilgtspjga tad vai nu kst aktuli
savstarpjie atbalsta instrumenti, vai ar tautsaimniecba kopum nonk ciklisk
stagncijas posm, ldz t.s. atpalieko daa nonk augstk dzves lmen).;
- iedzvotju patsvars, kas regulri lieto/nelieto konkrtu mjsaimniecbas tehniku,
brauc ar automanu, izmanto starpvalstu lidojumus, msdienu sakaru ldzekus,
laikmetgas norinu sistmas u.c. (autore uzskata, ka os rdtjus ir lietdergi
saldzint ar modlajiem (nevis vidjiem) rdtjiem cits valsts; tpat autore uzskata,
ka d interpretcij rdtji ir informatvki nek pieejamo ieru, interneta lietotju
u.c. radtju izteikana procentuli vai uz 1000 iedzvotjiem. u.tml., jo di rdtji
var saturt strukturlas nobdes, piem., vienbu skaits un 1000 iedzvotjiem ietver to,
ka vienam lietotja rcb var bt vairki datori, telefona numuri, pazaudtas vai
neizmantotas telefonu kartes, vairkas norinu kartes u.c., tikmr iespjams, ka
pietiekami liela sabiedrbas daa tos neizmanto vispr un tdjdi attlins savs
iespjs no t.s. sabiedrbas daas, kam ir augstki ienkumi un patri);
Kopum esos pozcijas atbilstba vlamajam stvoklim izvrtjama, pau uzmanbu
pievrot diem aspektiem:
o ekonomikas dalbnieku vrtjums par iespju nodroint savas vajadzbas
(aptauju un/vai ekspertu intervijas metode saistb ar dzves lmea un
uzmjdarbbas vides rdtjiem);
o resursu (dabas resursi, cilvkkapitls, cits kapitls) novrtjums: kapacitte un
atjaunoans trums un iespjas;
o saldzint iegtos rezulttus ar reiona valstm vai GTPV, lai noteiktu t.s.
konverences pakpi.
Par to, vai tautsaimniecba spj piedvt ilgtspjgus resursu apsaimniekoanas paraugus ar
prjai pasaulei, liecina tehnoloiju premana (cits valsts no aplkojams valsts) un
inovcijas, piem., resursu saimniecisku izlietojumu nodroinos inovcijas (pie nemainga
vai pieaugoa dzves lmea).


169

(4) No dinamikas viedoka vrtjot tautsaimniecbas konkurtspju atbilstoi ilgtspjas
pieejai aplkojama (3) punkt minto rdtju prmaias laika gait un is prmaias
noteicoos faktorus. Ldzs (3) punkt mintajai nepiecieamajai informcijai starp plai
pieejamajiem rdtjiem k rezultatvs pazmes vartu uzskatt tdus rdtjus k Gini
koeficientu (konkurtspjg tautsaimniecb tam nevajadztu pieaugt), patrtju
konfidences lmeni (pozitvs bilances rdtjs) un t tendenci, jaudu noslodzi (pc iespjas
augsta) un energointensitti (pc iespjas zema) patria un ienkumu lmeni, migrcijas
tendenci u.c.. aj kontekst vrtjamas patria paradumu, dzves kvalittes, ekoloijas
rdtju prmaias. K ietekmjoie faktori var tikt izmantoti cenu un izmaksu konkurtspjas
rdtji (skat. darba 2.da), tirdzniecbas atvrtba, tirdzniecbas pieaugums vai
samazinjums, tirdzniecbas un raoanas struktras diversifikcija (valstu, preu,
tehnoloisk), tirdzniecbas lgumu nosacjumi ar citm valstm, uzkrt kapitla lmea
prmaias, iekzemes ekonomisks politikas nosacjumi u.c., tomr to dinamika japlko
atirg kontekst, neakcentjot iespju palielint eksporta kltbtni rj tirg k pamri,
bet gan nosakot, vai o rdtju prmaias sekm vai nesekm labkljbas pieaugumu (vai
vispr ir ar to saisttas) un iedzvotju apmierintbu ar dzvi noteikt valst. Tau galvenokrt
k tautsaimniecbas konkurtspju no ilgtspjas viedoka ietekmjoie faktori aplkojami
konkrti pieemtie ekonomikas politikas lmumi, kam ir ilgtermia ietekme, piemram, rjs
ekonomisks attiecbas reguljoi normatvie akti, starpvalstu lgumu nosacjumi,
struktrpolitikas jautjumi, kas skar izgltbas sistmu, socilo sistmu (tas savukrt ietver
nodoku politiku un sabiedrisk sektora lomu kopum) u.tml.

Veicot tautsaimniecbas konkurtspjas vrtjumu, izmantojot 3.41. attl redzamo
shmu un izvrtjot aj noda apraksttos aspektus, pamat tiek veikta saldzinana ar
mra vrtbm (citu valstu rdtjiem, pagtnes vrtbm, ldzsvara lmeni u.tml.), tau nav
mris iegt ranjumu, vai atrast nosacjumus, pie kdiem iespjams iegt prkumu pr citu
valsti.
K iepriek mints, ja sistma (tautsaimniecba) raksturojama ar kdu no
tautsaimniecbas konkurtnespjas kritrijiem, tautsaimniecbas vrtjama k
konkurtnespjga un tlk ir vrtjami neapmierinoo procesu cloi un izdarmi atbilstoi
ekonomisks politikas lmumi. T, piemram, obrd Latvija daji atbilst 2 kritrijiem
finanu krzes ietekm ir pastiprinjusies emigrcija, turklt migrcijas saldo bijis negatvs ar
ekonomikas uzplaukuma period, kas liecina par sistmisku problmu esambu; otrkrt, lai ar


170
Latvija nav tipiska humns paldzbas samjvalsts, tomr esoo starptautisk aizdevuma
mehnismu var uztvert k konkurtnespjas problmas apstiprinjumu.
Abstrahjoties no esos situcijas, visprg gadjum izvrtjot Latvijas
tautsaimniecbas konkurtspju, ja tiek secints, ka sistma neatbilst nevienam no
konkurtnespjas kritrijiem, vispirms nosakms sistmas (tautsaimniecba) vlamais
stvoklis (prkuma pozcija pr kdu valsti, to grupu vai reionu, vai t.s. iederans
pozcija). T k tas liel mr ir politiska rakstura jautjums, tas pc autores domm jizlemj
LR Ekonomikas ministrijai sadarbb ar Reionls attstbas un pavaldbu lietu ministriju,
kuras izstrdtaj Nacionlaj attstbas pln palaik formults oti daudz ekonomisks
politikas dilemmu. Konkurtspjas praktisko vrtjumu vartu veikt Latvijas Zintu
akadmijas Ekonomikas institts, sadarbb ar Ekonomikas ministriju politiskajos jautjumos
un sadarbb ar Centrlo statistikas prvaldi, sabiedrisks domas ptjumu u.c. organizcijm
un uzmumu ekspertiem datu ieguves nolk.

Lai iegtu konkrtku vrtjumu nek tas iespjams apraksto analz:
- atseviu (1) (4) punkt minto aspektu vrtjums neatkargi no to skaita
atzmjams k apmierinos vai neapmierinos (atbilst vai neatbilst mra vrtbai;
konver vai diver);
- summjot apmierinoos un neapmierinoo vrtjumu skaitu, tiek iegts kopjais
tautsaimniecbas konkurtspjas vrtjums;
- iegtais vrtjums nosaka rekomendcijas un tlko rcbu: vai ir jprskata
(jaktualiz) izvirztie mri, ptanas metodes, vai ir jpapildina informcija, vai
jturpina vai jmaina eso ekonomikas politika, kdos virzienos un kdi paskumi ir
veicami.

Visprg nozm autore iesaka pieturties pie diem principiem, vrtjot tautsaimniecbas
konkurtspju gan no agresvs, gan ilgtspjas pieejas viedoka:
1) konkurtspja automtiski neietver rjs tirdzniecbas intensificanu, bet
paredz iespju iesaistties starpvalstu ekonomiskaj attiecbs. Valsts teortiski var bt
pietiekami konkurtspjga, ja t nodroina visas iedzvotju vajadzbas un sekmgi
apsaimnieko resursus, un tai nav intereses par to, ko piedv prj pasaule. Tomr ai
it k autariskajai valstij pastv varbtba btiski divert attiecb pret prjo pasauli
(nesavietojamas sakaru iekrtas, transports, atirgas norinu sistmas, valodu
neprasme u.tml.), kas kst par riska faktoru, tikldz rastos nepiecieamba/vlme
kontaktties ar prjo pasauli (piem., trkstou resursu d vajadzbu nodroinana


171
ktu atkarga no veiksmgas iesaistans globlaj ekonomik, vai btu vlme pc
cilvcisks sazias ar prjo pasauli, bet tas nebtu izdarms, pat, ja dzves lmenis ir
ietami augsts).
2) mint patria un/vai raoanas savietojamba liel mr ietver defincij minto
iekauanos vai iederanos; savukrt pielgoans spja atkarga gan no t, cik
atirgs ir patri un raoana attiecb pret prjo pasauli, un kds ir uzkrtais
fiziskais un cilvkkapitls, lai nodrointu sabiedrbai ts vajadzbas, kuru d valsts
iesaists starpvalstu ekonomiskajs attiecbs;
3) resursu izmantoan svargas ir to atjaunoanas iespjas un savstarpjais
pielietojums tautsaimniecb;
4) jebkura inovcija nav automtiski uzskatma par ko labu un ilgtspjgu;
inovcijai nevajadztu kt par pamri, par jauninjumu, kuru mkslgi aizsargjot
iespjams vairk nopelnt, neaujot to rao citiem, bet gan radt tdu jauninjumu, kas
veiksmgi papildina esos preces vai pakalpojumus, vai ar par kura lietdergumu
iespjams prliecint pietiekami lielu sabiedrbas dau (prjo pasauli), aizstjot
agrkos risinjumus;
5) tri metodoloiski nav nepiecieams rant tautsaimniecbas pc krtas; ts var
vienkri klasifict k tdas, kas ir konkurtspjgas (noteikt reion, pasaul,
galveno tirdzniecbas partnervalstu lok) un tds, kuras kd no iem valstu lokiem,
vai nevien no tiem nespj konkurt, t.i., tagadn iederties un to resursu
izvietojums un starpvalstu attiecbas tagadn neauj bez rjs paldzbas nodroint
iederanos un piedvt ilgtspjgas preu un pakalpojumu un resursu izlietojuma
koncepcijas


172
SECINJUMI

1. Ekonomikas teorij, neraugoties uz jdziena popularitti, nav vienotas konkurtspjas
defincijas un autore secina, ka definanu apgrtina 2 galvenie aspekti:
- vlme defint konkurtspju visprg nozm, lai gan jdziena lietojums vsturiski ir
attstjies oti daudzveidgs, piemram, indivdu, uzmumu, lokl, ekonomikas,
eksporta, tautsaimniecbas, ilgtermia, valsts, globl u.c. konkurtspja;
- izirans par to, vai sacensba ir primra, un ar to saistt vlam sistmas stvoka
noteikana prkuma pozcija, vai darbbas neprtrauktba.

2. Promocijas darba ietvaros autore defin tautsaimniecbas konkurtspju k pabu, kas
piemt tautsaimniecbai k sistmai: no pozcijas viedoka t ir iederans reiona vai
galveno tirdzniecbas partnervalstu saimniekoanas model, bet no virzbas (dinamikas)
viedoka t ir spja radt saimniekoanas modea prmaias, stenojot rcb esoo resursu
(raoanas faktoru) ilgtspjgas apsaimniekoanas koncepcijas, vai tri pielgoties
prmaim, ja ts rada citas reiona valstis vai GTPV.

3. Saska ar autores veikto metou sistematizciju, tautsaimniecbas konkurtspjas
vrtanas metodes var iedalt pc:
- pieejas (agresv pieeja koncentrjas uz tirgus dau metodi, relatvo cenu un izmaksu
saldzinanas metodi, tirdzniecbas potencila metodi, rel kursa ldzsvara metodi
u.c., metodm un rdtjiem, kas var iedalt tautsaimniecbas zaudtjs vai ieguvjs;
bet ilgtspjas pieejas raksturgks metodes ir saisttas ar dzves lmea un ilgtspjga
resursu izvietojuma novrtjumu);
- vrtanas objekta (pozcijas vai dinamikas). Pozciju var vrtt k respondentu
apmierintbu ar sistmas vlamo stvokli konkrt laika period vai statisku
saldzinjumu ar citm valstm, bet dinamiku saldzinjum ar sistmas agrko
stvokli vai ar ts vlamo stvokli (konver, t.i., tuvojas tam vai diver attlins)
- vrtjuma plauma komplekss vai atseviu aspektu vrtjums.

4. Tautsaimniecbas konkurtspjas stratijas pasaul biek koncentrjas uz prkuma
pozcijas nodroinanu (t to defin gan ASV, gan ES), ko ietekm valstu vsturisk attstba
un politiskie faktori.



173
5. Tautsaimniecbas konkurtspjas stratiju stenoanu pasaul apgrtina minimizcijas un
maksimizcijas uzdevuma risinana vienlaikus. Piemram, agresvs pieejas stratijas
balsts uz nemitgu vienbas izmaksu mazinanu un patria lmea palielinanu, kas var
robeoties ar t.s. prliek patria (overconsumptoin, excessive consumption) problmu. Ja
agresvs pieejas gadjum var noteikt sistmas vlamo vai galjo stvokli noteiktos aspektos
(piem., vienbas darbaspka izmaksu galjais lielums ir nulle, vai maksiml tirgus daa t ir
tirgus premana), tad ilgtspjas pieejas trkums ir tas, ka ir grtk formult sistmas vlamo
stvokli, pastv t.s. moral hazrd problma, ja citas valstis izvlas stenot agresvo stratiju;
k ar nacionlas valsts ierobeojums resursu efektvai apsaimniekoanai.

6. Latvij nav tautsaimniecbas konkurtspjas novrtanas sistmiskas koncepcijas, un
esoajos tautsaimniecbas attstbas stratiskajos dokumentos, nav atrodama tiea saikne
starp konkurtspjas definciju un ts nodroinanu, nav paredzts novrtanas mehnisms.

7. No atseviu tautsaimniecbas konkurtspjas metou pielietojambas Latvij viedoka
autore secina, ka:
- metou lietojambu nosaka izvlt pieeja agresv vai ilgtspjas; tau Latvijas
tautsaimniecbas attstbas dokumentos, piem., NAP ir defintas vairkas dilemmas,
bet nav veikta izirans par labu kdam no virzieniem;
- ir maz metou, kas Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanai ir izteikti
piemrotas vai izteikti nepiemrotas;
- REK_DSE parda, ka Latvijas iespja pelnt no cenu starpbas starp iekjo un rjo
tirgu sarukusi vairk nek to vartu secint no REK, kas aprints ar tirdzniecbas
apgrozjuma svariem. DSE svaru lietojums izmaina REK lmeni ievrojamu oku
gadjumos, bet btiski neizmaina t tendenci;
- REK izmantoana Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas vrtan ir ierobeota, jo
tirgus daas (galveno tirdzniecbas partnervalstu tirgos, to import un kopj
piedvjum) palielins kursa nostiprinans periodos, k ar ienkumu kpums
iekzem raksturgas ar kursa kpuma periodos;
- valstu starptautisk ranana pc atseviu konkurtspjas aspektu vrtjuma var
sniegt pretrungu priekstatu un interpretjama piesardzgi;
- tirdzniecbas potencila izmantoanas noteikanai vrtgk btu izvrtt ekonomisks
politikas elastgumu un atseviiem ts aspektiem ES tirdzniecbas politikas kontekst
(tarifi, raoanas un tirdzniecbas kvotas u.tml.) nek izmantot, piem., formlu
gravitcijas modeli. Citu valstu pieredze rda, ka gravitcijas modeos tiek iekauts


174
oti daudz t.s. fiktvo maingo (dummy variables), kas liecina par citu faktoru
svargumu rpus ekonomikas lieluma un attluma, kura aktualitte msdiens sark;
- trkst vairku datu, ko vartu izmantot ilgtspjas pieejas vrtjum (par resursu
izlietojuma aspektiem, iedzvotju izceoanas iemesliem u.tml.).

8. Vien un taj pa laika posm Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas vrtjums,
izmantojot atirgas vrtjuma metodes un rdtjus, var bt k nelabvlgs t labvlgs.

9. Par vju Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas pozciju un nelabvlgu dinamiku liecina
gan vairkas iezmes, kas raksturgas valstm, kurm zema uzkrt kapitla lmea d
nepiecieams nodroint zemas izmaksas, gan ar citi rdtji:
- Starptautisko reitingu pozitvais vrtjums balsts uz zemm ar darbaspku, pauma
reistranu, k ar importa un eksporta darjumu veikanu saisttm izmaksm, zemu
kopjo nodoku slogu, samr vienkru nodoku maksanas krtbu un diezgan
trm procedrm, kas saisttas ar licenu ieganu, importa un eksporta darjumu
veikanu; Tdjdi Doing Business vrtjum Latvija ieem daudz augstku vietu
nek, piemram, WEF Globls konkurtspjas indeksa aranjum;
- Autore secina, ka Latvijas galveno tautsaimniecbas konkurtspju ietekmjoo
faktoru attstba iekaujas WEF ptjum iekauto valstu modlaj intervl, tau
btiski atiras no Latvijas GTPV vidjiem rdtjiem (izemot darba un preu tirgus
efektivitti);
- No agresvs konkurtspjas vrtanas pieejas viedoka autore secina, ka Latvijas
cenu un izmaksu konkurtspjas rdtji pasliktins k darbaspka, t kapitla izmaksu
ietekm:
o autore izmanto modifictus vienbas darbaspka izmaksu un vienbas kapitla
izmaksu rdtjus un secina, ka, korijot ar pirktspjas paritti, darbaspka
izmaksu kpums laik no 2000. -2007.gadam ir 1,77 reizes (nekorijot 1,25
reizes, un korijot ar PV deflatoru 1,94 reizes);
o atbilstoie vienbas kapitla izmaksu pieaugumi ir 1,63; 1,06; un 1,78 reizes;
o vienbas kapitla izmaksu kpumu nosaka zemais uzkrt kapitla lmenis, kas
aptuveni 3 reizes atpaliek no to galveno tirdzniecbas partnervalstu, kas ir t.s.
ES15 valstis, lmea.
- Autore ievie vienbas energoizmaksu rdtju apstrdes rpniecb un secina, ka
energoizmaksu pieaugumu par 12-27% gad kop 2005.gada nosaka di iemesli:
o zema produktivitte,


175
o augstka energointensitte nek vairkum GTPV,
o augsta energoatkarba un augsta tirgus koncentrcija energoresursu piegd.
- Relatvs rentabilittes kritums tautsaimniecbas straujas izaugsmes period liecina, ka
izaugsme galvenokrt balstjusies uz iekzemes pieprasjuma pieaugumu;
- Tirdzniecbas diversifikcijas mazinans valstu daljum (par labu ES) liecina par
zemu ekonomisks politikas elastbu;
- Latvij raksturgs gan zems uzkrt kapitla lmenis, gan sistemtiski zema jaudu
noslodze apstrdes rpniecb (par 15-20 % zemks nek vidji ES) tas liecina vai
nu par resursu savstarpjo nesabalanstbu, k d ir neizmantotas jaudas pat
ekonomikas uzplaukuma period, vai ar par vrtbas radanas problmu
pieprasjuma trkuma d, vai inovatvu risinjumu trkuma d, k nodroint
patrtju vajadzbas;
- Latvijas tautsaimniecbai raksturga augsta energoatkarba (it pai dabasgzes
(100%) un elektroenerijas (>1/3) jom), un tas apgrtina vienbas izmaksu
mazinanas stratijas stenoanu;
- Pieaugoa iedzvotju emigrcijas tendence gan straujas izaugsmes period (2004
2007. gad, gan ar turpins pc tam, un tendence ilgk laik korel ar patrtju
konfidences rdtju un ienkumu pieauguma tempu;
- Straujas izaugsmes period raksturga ienkumu sadales nevienldzbas pieaugums
(Gini koeficienta palielinans);
- Pareizj Latvijas tautsaimniecbas izaugsmes nodroinanas stratija balsts uz
konkurtspjas zemko lmeni spju pielgoties; un izmaksu samazinjumu.

10. Tomr atsevios aspektos t vrtjama pozitvi:
- No agresvs vrtanas pieejas viedoka autore aprina dadus tirgus dau
raksturojous radtjus (eksporta daa partnervalstu import; izlaides daa reiona
izlaid; ar pieprasjuma nodroinjuma matricu aprint daa) un secina, ka saska
ar tiem, Latvijas daa galveno tirdzniecbas partnervalstu tirg laik no 1997.-
2008.gadam palielinjusies attiecgi 2,1; 2,6 un 2,9 reizes; ds konkurtspjas
vrtjums ir pretrun ar cenu un izmaksu konkurtspjas rdtju dinamiku atbilstoaj
laika period;
- Autore ievie eksporta ekspansijas indeksu, kas mra, kds ir konkrts valsts eksporta
daas pasaules eksport pieaugums saldzinjum ar noteiktu periodu, korits ar
iedzvotju skaita prmaim. Latvijas eksporta ekspansijas indekss (jeb spja enert
eksporta ienkumus uz 1 iedzvotju) laik no 1994. ldz 2008. gadam palielinjies


176
aptuveni 3.7 reizes, kas ir ievrojami straujk nek vairkum nozmgo tirdzniecbas
partnervalstu;
- Kop 90. gadu skuma .pieaugusi Latvijas rjs tirdzniecbas diversifikcija
(Herfindla Hirmana indekss vairkkrt samazinjies) preu un pakalpojumu zi;
k ar palielinjies augsto tehnoloiju preu patsvars eksport, kas auj enert
lielkus ienkumus no rjs tirdzniecbas darjumiem;
- Lai ar virknei cenu un izmaksu rdtju iepriekjo gadu laik bijis raksturgs kpums,
to lmenis absolt izteiksm saglabjas zemks nek vidji GTPV (darbaspka,
energoresursu cenas).

11. Latvijas galveno tautsaimniecbas konkurtspju ietekmjoo faktoru attstba iekaujas
WEF ptjum iekauto valstu modlaj intervl, tau btiski atiras no Latvijas GTPV
vidjiem rdtjiem (izemot darba un preu tirgus efektivitti). Starptautisko ptjumu
veidoto konkurtspjas indeksu vrtjums uztverams piesardzgi: koncentrans uz pozcijas
prvietoanos ranga tabul neizsldz iespju, ieemot augstku vietu nek iepriekj period,
divert attiecb pret GTPV.

12. Veicot ekspertu intervijas, autore secina, ka rvalstu uzmumiem (neatkargi no t, vai
tie veic investcijas Latvijas uzmumos) ir raksturgi iesaistt ptnieciskaj darb studentus
un zintnisko personlu, bet vairkums starptautiski darbojoos uzmumu k investciju
lmumu ietekmjoos faktorus galvenokrt min valsts un uzmuma, kur vlas investt,
reputciju, darbbas nozari, makroekonomisko un politisko stabilitti. Pasaules Bankas Doing
Business un WEF GCI vrtjuma nozmgs tiek vrtts ar 2-3 punktiem no 5.




177
PRIEKLIKUMI

1. Vrtjot tautsaimniecbas konkurtspju globl mrog, autore iesaka nekoncentrties
uz valstu rananu, bet to, cik liel mr esoais resursu apsaimniekoanas modelis
nodroina iedzvotju vajadzbas konkrt valst.

2. Atbilstoi savai izvirztajai tautsaimniecbas konkurtspjas defincijai autore formul ar
ts vrtanas visprgos kritrijus. Autore iesaka visprg gadjum tautsaimniecbu
klasifict k konkurt nespjgu, ja t atbilst kdam no diem kritrijiem:
- valsts saem bezatldzbas rvalstu paldzbu (prtiku, medikamentus, ziedojumus
u.c..), kas ldzgi k valsts budets vienas valsts ietvaros kalpo par slaicgu vai
pastvgu instrumentu disproporciju novranai, socilo funkciju pildanai u.c.;
- ts dzves lmenis ir zemks un diver attiecb pret galvenajm tirdzniecbas
partnervalstm, reionu vai prjo pasauli, t.i., vidj vai ilgtermi no t attlins;
- ir pieaugoa iedzvotju emigrcijas tendence (vai izbraukt gribtju skaits: tie btu
aptauju dati vai ekspertu novrtjums gadjum, kad izbraukanu ierobeo
likumdoana);
- valsts atrodas militr konflikt ar citu valsti / reionu, un tas skar s valsts teritoriju
un btiski ietekm resursu pieejambu un izmantoanas iespjas.


3. T k starptautiskie vrtjumi (piemram, Doing Business vai WEF Globls
konkurtspjas indekss) ir smagnji sav btb (prasa lielu datu apjomu par daudzm
valstm, ilgstou datu vkanu, dati var bt novecojui, ne vism valstm pieejami par vienu
un to pau periodu un nav preczi saldzinmi, tpat tajos var tikt emti vr aspekti, kas
Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjai nav aktuli (piemram, malrijas izplatba u.c.), bet
netikt ietverti atsevii aspekti, kas ir aktuli, tad ir lietdergi (ldzgi k to dara citas valstis,
t.sk. ES valstis) veikt Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas izvrtjumu nacionl
lmen un publict to.

4. LR Ekonomikas ministrijas Uzmjdarbbas konkurtspjas departamentam, un
Tautsaimniecbas struktrpolitikas departamentam, sadarbb ar Latvijas Zintu
akadmijas Ekonomikas Instittu un nozaru specilistiem uzemties Latvijas
tautsaimniecbas konkurtspjas izvrtjumu un publicanu, veicot to, piemram, atbilstoi


178
autores izstrdtajai tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas koncepcijai, ievrojot dus
galvenos vrtjuma posmus:
- Ja sistma (tautsaimniecba) raksturojama ar kdu no prieklikumu otraj punkt
mintajiem raksturlielumiem, tautsaimniecbas nosakma k konkurtnespjga un
jizdara atbilstoi ekonomiskas politikas lmumi;
- Ja sistma neatbilst nevienai no prieklikumu otraj punkt mintajm pazmm, tad
vispirms noteikt sistmas (tautsaimniecba) vlamo stvokli: prkuma pozcija pr
kdu valsti, to grupu vai reionu, vai iederans pozcija. T k tas liel mr ir
politiska rakstura jautjums, tas jizlemj LR EM sadarbb ar RAPLM, kuras
izstrdtaj NAP palaik formults oti daudz ekonomisks politikas dilemmu;
- izvrtt esos pozcijas atbilstbu vlamajam stvoklim, pau uzmanbu pievrot
diem rdtjiem un to ieguves metodm:
o aptauju un/vai ekspertu intervijas metode saistb ar dzves lmea un
uzmjdarbbas vides rdtjiem (ekonomikas dalbnieku vrtjums par
iespju nodroint savas vajadzbas);
o resursu (dabas resursi, cilvkkapitls, cits kapitls) novrtjums: kapacitte un
atjaunoans trums un iespjas;
o saldzint iegtos rezulttus ar reiona valstm vai GTPV, lai noteiktu
iederans pakpi;
- noteikt iepriekj perioda prmaias attiecb uz vlamo stvokli (atbilstoi
izvltajai stratijai izmantojot Promocijas darba 3.3.da mints agresvs vai
ilgtspjas pieejas rdtjus (tirgus dau, rentabilittes rdtji; patria paradumu,
dzves kvalittes, ekoloijas rdtji);
- ja vlamais stvoklis nav sasniegts, tad noteikt paskumus, kas turpmkaj period ir
veicami; ja sistmas vlamais stvoklis ir sasniegts, tautsaimniecba vrtjama k
konkurtspjga un nosakmi tlkie mri.
- lai iegtu konkrtku vrtjumu nek tas iespjams apraksto analz:
o atseviu tautsaimniecbas konkurtspjas aspektu vrtjums neatkargi no to
skaita atzmjams k apmierinos vai neapmierinos (atbilst vai neatbilst
mra vrtbai; konver vai diver);
o summjot apmierinoos un neapmierinoo vrtjumu skaitu, tiek iegts
kopjais tautsaimniecbas konkurtspjas vrtjums;
o iegtais vrtjums nosaka rekomendcijas un tlko rcbu: vai ir jprskata
(jaktualiz) izvirztie mri, ptanas metodes, vai ir jpapildina informcija,


179
vai jturpina vai jmaina eso ekonomikas politika, kdos virzienos un kdi
paskumi ir veicami.

5.LR Centrlajai statistikas prvaldei, k ar sabiedrisks domas ptjumu
organizcijm, piemram "Latvijas Fakti" iesaistties tautsaimniecbas konkurtspjas
vrtan, nodroinot datu ieguvi, apkopoanu un publicanu par:

- iedzvotju izceoanas un potencils izceoanas iemesliem;
- resursu atjaunoanos tautsaimniecb;
- pievienots vrtbas dau, kas ir saraota, izmantojot iekzem radtas resursus
taupoas tehnoloijas, k ar informciju par to, vai m tehnoloijm ir atbalsts (plas
patri, premanas tradcija) rpus valsts;

6.No ekonomikas politikas viedoka prioritro nozaru noteikana ir riskanta, jo var radt
nepamatotas priekrocbas nozarm, kas neveicina konkurtspjas pozcijas uzlaboanos.
Prioritru nozaru viet btu izvirzmas prioritras darbbas:

- T k Latvijas ekonomikas politika vrtjama k maz elastga, t jizmanto pilnb,
rlietu ministrijas Ekonomisko attiecbu attstbas sadarbbas politikas
departamentam un Eiropas Parlamenta un EK prstvjiem aktvk iesaistoties
starpvalstu diskusijs par noteiktu instrumentu izmantoanu:
o jizvrt, piemram, raoanas, tirdzniecbas un piesrojuma kvotu ietekme
uz konkrtu nozaru attstbu;
o jnovrt atirgas rjs tirdzniecbas politikas
- Finanu ministrijai izstrdt grozjumus nodoku likumdoan, kas paredz ienkumu
nodoka atlaides uzmumiem, kas savas darbbas ietvaros veic zintniski ptniecisko
darbbu, sadarbojas ar mcbu iestdm, nodarbinot topoos specilistus (ekspertu
intervijs autore secina, ka t ir izplatta prakse ar lielos starptautiskos uzmumos);
- Finanu ministrijai jizstrd ilgtermia nodoku politikas principi, kas stabiliz
uzmjdarbbas vidi no institucionl aspekta; japsver progresv iedzvotju
ienkumu nodoka shma, ko obrd pamato iedzvotju vecumstruktra un ienkumu
sadales nevienldzbas pieaugums (GINI koeficienta pieaugums), kas savukrt kav
sekmgu tautsaimniecbas attstbu, jo augstas pievienots vrtbas radanas lmenis
arvien attlins no patria lmea.


180
Izmantot literatra un datu avoti
Normatvie akti

1. Komercdarbbas konkurtspjas un inovcijas veicinanas programma 2007.
2013.gadam. LR Ekonomikas ministrija. 2006. 81 lpp. Pieejams interneta vietn
http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=17802. Atsauce: 17.11.2009.
2. Latvijas Nacionls attstbas plns 2007.-2013.. LR Reionls attstbas un pavaldbu
lietu ministrija, 2006. 56 lpp. Pieejams interneta vietn www.nap.lv. Atsauce: 02.02.2010.
3. Latvijas stratisks attstbas plna 2009.-2013.gadam projekts. Reionls attstbas
un pavaldbu lietu ministrija. Rga, 2009. gada 6. jlij. Pieejams interneta vietn
www.rapml.gov.lv. Atsauce 08.12.2009.
4. Ministru Kabineta rkojums Nr. 203 Par Latvijas stratisks attstbas plnu 2009.-
2013.gadam. Latvijas Vstnesis Nr. 60 (4252), 15.04.2010., spk no 09.04.2010.
5. LR Ministru kabineta noteikumi Nr.436 stermia eksporta kredtu garantanas
noteikumi Rg 2009.gada 12.maij (prot. Nr.31 30.)
6. LR Ministru kabineta noteikumi Nr.269 Noteikumi par garantijm komersantu
konkurtspjas uzlaboanai. Rg, 2009.gada 24. mart (prot. Nr. 21 70.)

Oficils statistikas avoti

7. Anglijas centrls bankas dati http://www.bankofengland.co.uk/
8. ANO datubze http://unstats.un.org/unsd/snaama/dnlList.asp
9. ASV nacionlo kontu dati: http://www.federalreserve.gov/releases/g17ipdisk/gvp_sa.txt
10. ASV nacionls statistikas organizcijas dati: http://www.bls.gov/
11. Dnijas nacionls statistikas organizcijas dati: http://www.dst.dk/homeuk.aspx
12. Eiropas Komisijas konjunktras apsekojumu dati:
http://ec.europa.eu/economy_finance/db_indicators/db_indicators8650_en.htm
13. Eiropas Komisijas Enerijas enerldirektorta dati par energoresursu cenm:
http://ec.europa.eu/energy/observatory/oil/bulletin_en.htm
14. Eiropas Savienbas statistikas organizcijas Eurostat datubze
http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/eurostat/home/
15. Francijas Statistikas prvaldes dati: http://www.insee.fr/en/
16. Krievijas centrls bankas datubze http://www.cbr.ru/ENG/
17. Krievijas nacionls statistikas datubze www.goskomstat.ru
18. Igaunijas centrls Bankas dati: http://www.eestipank.info/frontpage/et/


181
19. Igaunijas nacionls statistikas organizcijas datubze: http://www.stat.ee/
20. Itlijas nacionl statistikas institta datubze www.istat.it.
21. Latvijas Bankas statistikas dati www.bank.lv
22. Latvijas statistikas gadagrmata. Rga: LR CSP, 2008 - 568 lpp
23. Latvijas Republikas Centrls statistikas prvaldes datubze; www.csb.gov.lv
24. Lielbritnijas nacionls statistikas organizcijas dati.
http://www.statistics.gov.uk/hub/index.html
25. Lietuvas centrls bankas dati http://www.lb.lt/home/default.asp?lang=e
26. Lietuvas nacionls statistikas datubze: http://www.stat.gov.lt/en/
27. Nderlandes nacionls statistikas dati: http://www.stat.fi/index_en.htm:
28. OECD datubze:
http://www.oecd.org/topicstatsportal/0,3398,en_2825_495684_1_1_1_1_1,00.html
29. Pasaules bankas dati.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/DATASTATISTICS/0,,contentMDK:20535
285~menuPK:1390200~pagePK:64133150~piPK:64133175~theSitePK:239419,00.html
30. Pasaules Tirdzniecbas organizcijas datubze:
http://www.wto.org/english/res_e/statis_e/Statis_e.htm#database
31. Polijas nacionls statistikas organizcijas datubze:
http://www.stat.gov.pl/gus/index_ENG_HTML.htm
32. Polijas centrls bankas dati: http://www.nbp.pl/Homen.aspx?f=/srodeken.htm
33. Somijas nacionls statistikas dati: http://www.stat.fi/index_en.htm
34. Vcijas nacionls statistikas dati www.destatis.de
35. Zviedrijas centrls bankas dati http://www.riksbank.com/
36. Zviedrijas nacionls statistikas organizcijas dati
http://www.scb.se/Pages/List____139369.aspx

Akadmisk, zintnisk literatra un ptjumi
37. Andersen C. The long Tail. How Endless Choice is creating Unlimited Demand. United
Kingdom; Random House Business Books, 2006. 238 p.
38. Annual Competitiveness report 2003. Ireland: National Competitiveness Council, 2003.
39. Annual Competitiveness report 2007. Benchmarking Irelands' Competitiveness. Ireland:
National Competitiveness Council, 2007.
40. Barney J.B., Clark D.N. Resource-Based Theory. Creating and Sustaining Competitive
Advantage. New York: Oxford University Press, 2007. 316 p.


182
41. Bella G.Di, Lewis M., Martin A. Assessing Competitiveness and real Exchange
Misalignment in Low-Income Countries: IMF WP, 2007. 46 p.
42. Berman N., Berthou A. Financial Markets Imperfections and the Impact of Exchange
Rate Movements on Exports. Centre dEconomie de la Sorbonne. Paris, 2006. 24 p.
43. Bitns M. Relais valtas kurss Latvij : (1994-2001) - Rga: Latvijas Banka, 2002.
32 lpp
44. Bravo S., Gordo E. Competitiveness analysis. The analysis of Spanish Economy: data
instruments and procedures. Servicio de studios del Banco de Espaa, 2006. 608 p.
45. Boazs D. Pasaules filozofisk doma Labkljbas formulas mekljumos. Libertrieu
hrestomtija: klasiskie un msdienu darbi no Laodzi ldz Miltonam Frdmenam. Rga:
Biznesa augstskola Turba. 2006. 318 lpp.
46. Buldorini L., Makrydakis S., Thimann Ch. The Effective Exchange Rates of the Euro.
Occasional Paper Series No2. European Central Bank, February 2002. 47 p.
47. Burgess. R., Fabrizio S., Xiao Y. Competitiveness in the Baltics: in the Run-Up to EU
Accession. International Monetary Fund. April 2003. 63 p
48. Chartrand H.H. The Competitiveness of Nations In a Global Knowledge-Based
Economy. Saarbrcken VDM Verlag Dr. Mller, 2007. 301 p.
49. Cho D.S., Moon H.W. From Adam Smith to Michael Porter. Evolution of
Competitiveness Theory. Asia-Pacific Business series Vol. 2. Singapore: Fulsland Offset
Printing (S) Pte Ltd. 2008. 223 p.
50. Christie E. Potential Trade in Southeast Europe: A Gravity Model Approach, wiiw
Working Papers, no. 21, March 2002. Short version in: South East Europe Review, Issue
04/2002.
51. Competitiveness developments within the euro area. Quarterly report on the Euro area
Volume 8. No 1 (2009) European Commission Directorate-General for Economic and
Financial Affairs Special report, 52 p.
52. Dvidsons G. Latvijas ilgtermia konkurtspjas modelana. Latvijas Banka, ptjums
2//2005. Rga, 2005. 41 lpp.
53. Dvidsons G., Kaepjs A. Latvijas eksporta konkurtspjas analze, izmantojot
relatvo vienbas vrtbu Latvijas Banka, 2009. gada janvris, 17 lpp.
54. Dvidsons G. Vtola K. Eksporta strukturl transformcija preu telpas model
Ptjums. Latvijas Banka. 2008. 26 lpp.
55. Doyle E. Export-output causality: the Irish case 1953-93. Atlantic Economic Journal,
June 1998. Pieejams interneta vietn:


183
http://findarticles.com/p/articles/mi_hb6413/is_n2_v26/ai_n28708334/. Atsauce:
10.10.2009.
56. Dridi J., Zieschang K. Compiling and Using Export and Import Price Indices. IMF
Working Paper WP/020/230. International Monetary Fund. 2002. 59 p
57. Driver R.L., Westaway P.F. Concepts of equilibrium exchange rates. London: Bank of
England, 2004. 64 p.
58. Dungey M. Identifying Terms of Trade Effects in Real Exchange rate Movements.
Evidence from Asia Paper presented at the 24th International Conference on Asian
Economic Studies. Asian Economic Cooperation in the New Millennium: Chinas
Economic Presence. Beijing University, May 2002. 29 p.
59. Dunning J.H., Gugler Ph. Foreign Direct Investment, Location and Competitiveness.
Progress in International Business Research Volume 2.Oxford: Elsevier Ltd., 2008. 284 p.
60. gert. B. Assessing Equilibrium Exchange Rates in CEE Acceding Countries: Can We
Have DEER with BEER without FEER? A critical survey of the Literature. Bank of
Finland. BOFIT Institute for Economies in Transition. BOFIT Discussion Papers 2004.
No1. 71 p.
61. Esipova N., Ray J. 700 Million Worldwide Desire to Migrate Permanently. Gallup
polls. November 2, 2009. Pieejams interneta vietn
http://www.gallup.com/poll/124028/700-million-worldwide--desire-migrate-
permanently.aspx. Atsauce: 05.12.2009.
62. European Commission Forecast -Autumn 2009. Pieejams interneta vietn
http://ec.europa.eu/economy_finance/publications/publication16055_en.pdf.
Atsauce:17.11.2009.
63. Ezeala-Harrison F. Theory and Policy of International Competitiveness. USA:
Greenwood Publishing Group, 1999 223 p.
64. Felipe J. A Note on Competitiveness, Unit Labour Costs and Growth: Is Kaldors
Paradox a Figment of Interpretation? The Australian National University Centre of Applied
Macroeconomic Analysis. Working Paper series, May, 2005. 19 p.
65. Friedman T. The World Is Flat. London: Penguin Books, 2006. 660 p.
66. Gambini G. Energy prices boosted the EU-27 trade deficit in 2008. Eurostat: Statistics
in focus. No.64/2009 8p.
67. Garelli S. Competitiveness of Nations: the Fundamentals. IMD World Competitiveness
Yearbook 2003. Pieejams interneta vietn
http://www.imd.ch/research/centers/wcc/upload/Fundamentals.pdf. Atsauce: 22.11.2004.


184
68. Garelli S. Competitiveness of Nations: the Fundamentals. IMD World Competitiveness
Yearbook 2006. Pieejams interneta vietn
http://www01.imd.ch/documents/wcc/content/fundamentals. Atsauce: 15.03.2008.
69. Garelli S. Top Class Competitors. How Nations, Firms and Individuals Succeed in the
New World of Competitiveness. UK, Chichester: John Wiley and Sons Ltd., 2006. 272 p.
70. Gillou S. Competitiveness and Export market shares in high tech industries in the US and
the EMU countries: A comparative study. OFCE Document de travail No 2006-18. 39 p.
71. Greenspan. A. The Age of Turbulence. Adventures in a New World. USA: The Penguin
press. 2007. 531 p.
72. Groh A., Liechtenstein H. The global Venture Capital and Private Equity Country
Attractiveness Index. Pieejams interneta vietn http://vcpeindex.iese.us/?page_id=116.
Atsauce: 12.09.2009.
73. How to feed the world. The Economist, 2009, Volume 393, Number 8658. p 13.
74. Kabundi A., Dimone F.N.De. Recent French Export Performance: Is There a
Competitiveness Problem? IMF Working paper WP/09/2. 2009. 73 p.
75. Kazks M. Real Exchange Rate Appreciation and Loss of Competitiveness. Case of
Latvia. Queen Mary and Westfield College. Draft, May 2000. 29 p.
76. Kim Chan W., Maubrgne R. Blue Ocean Strategy. How to Create Uncontested Market
Space and Make Competitiveness Irrelevant. Boston: Harvard Business School Publishing
Corporation, 2005. 240 p.
77. Krugman P. Competitiveness a Dangerous Obsession. Published in Foreign Affairs,
March/April 1994, Volume 73, No2
78. Krugman P. The return of depression economics. Penguin Books, 2008, 191 p.
79. Lafrance R., Schembri L. Purchasing-Power Parity: Definition, Measurement, and
Interpretation. Bank of Canada Review. Autumn 2002/ Pieejams internet
http://www.bankofcanada.ca/en/review/2002/lafrance_e.pdf. Atsauce: 12.07.2005.
80. Leduskrasta Z. Latvijas Konkurtspja un ts vrtjums starptautiskos reitingos. LR EM
pastjuma ziojums. BICEPS Rga, 2005, 37 lpp.
81. Lipschitz, MacDonald. Real Exchange Rates and Competitiveness: A Clarification of
Concepts, and Some Measurements for Europe, March 1991
IMF Working Paper No. 91/25. p 44.
82. MacDonald R. Exchange rate Economics, Theories and evidence. Abingdon: Rutledge,
2007. 450 p.
83. MacGettigan D., Nugent J. Competitiveness Measures for Ireland. Technical Paper
6/RT/95. Dublin: Central Bank of Ireland. 1995. 73 p


185
84. Marca M. La. Real Exchange rate, Competitiveness and Policy Implications: a formal
analysis of alternative macro models. Paper on research done at the Division and
Globalization and Development Strategies. New-York: New School University, 2004. 56 p.
85. Measures of Competitiveness. Bank of England Quarterly Bulletin, September 1982.
p 369-375.
86. Methodology for CGER Exchange rate assessments. International Monetary Fund.
Research Department, 2006. 38 p.
87. Miozzo M., Walsh V. International Competitiveness and Technological Change. New
York: Oxford University Press, 2006. 360 p.
88. Moskalyk R. Impact of Trade Openness and Technology Transfers on Growth: Panel Data
investigation for Developing Countries. Economics Education and Research Consortium,
2006. 27 p.
89. Porter M. On competition. Updated and expanded edition. USA: A Harvard Business
Review Book. 2008. 544 p.
90. Porter M., Ketels C.M., UK Competitiveness: moving to the next stage. Harvard
Business school, Institute for Strategy and Competitiveness, 2004. p 7
91. Reiljan J., Hinrikus M., Ivanov A. "Key Issues in Defining and Analysing
Competitiveness of a Country." Working Paper on the framework of grant no. 3974 of
Estonian Science Foundation. Tartu, 2000. 59 p.
92. Roldugins V. Starptautisk biznesa skaidrojo vrdnca. Rga: SIA J.L.V. 2005.
345 lpp.
93. Sachs J., Warner A. Economic Convergence and Economic Policies. National Bureau of
Economic Research. Working Paper No.5093. Cambridge: National Bureau of Economic
Research. 1995. 47 p.
94. Schnabl G. Exchange rate volatility and growth in small open economies at the EMU
periphery. European Central Bank Working paper series. No773/July 2007. 45 p.
95. Skriner E. Competitiveness and Specialization of the Austrian Export Sector. A Constant-
Market-Shares Analysis. Vienna: Institute for Advanced Studies, 2009. 23 p.
96. Snowdon B., Stonenhouse G. Competitiveness in a globalised world: Michael Porter on
the microeconomic foundations of competitiveness of nations, regions and firms. Journal of
International Business Studies. 2006/37. p 163-175.
97. Stiglitz J. Making Globalization Work. London: Penguin Books, 2007. 358 p.
98. Taxation Trends in the European Union. Data for the EU Member States and Norway.
Eurostat Statistics books Edition 2008 / European Commission. Pieejams interneta vietn


186
http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_OFFPUB/KS-DU-08-001/EN/KS-DU-08-001-
EN.PDF Atsauce: 03.07.2008.
99. Technology and the Economy: The Key Relationships. The Technology/Economy
Programme OECD, Paris, 1992. p. 237.
100. The Global competitiveness report 2007/2008. World Economic Forum, 2008. p 11.
Pieejams interneta vietn:
http://www.weforum.org/en/initiatives/gcp/Global%20Competitiveness%20Report/index.htm.
Atsauce: 10.12.2008.
101. The Global Competitiveness Report 20082009. World Economic Forum. Pieejams
interneta vietn:
http://www.weforum.org/en/initiatives/gcp/Global%20Competitiveness%20Report/index.htm.
Atsauce: 17.11.2009.
102. The Global Competitiveness Report 20092010. World Economic Forum. Pieejams
interneta vietn
http://www.weforum.org/en/initiatives/gcp/Global%20Competitiveness%20Report/index.htm.
Atsauce: 17.11.2009.
103. Torres G., Pelham B. A Countrys Richest Citizens Report Greatest Desire to Migrate
Gallup polls. July 30, 2008. http://www.gallup.com/poll/109144/Countrys-Wealthiest-
Citizens-Report-Greatest Desire-Migrate.aspx. Atsauce: 12.09.2009.
104. Torres G., Pelham B. One-Quarter of Worlds Population May Wish to Migrate. Gallup
polls. June 24, 2008 http://www.gallup.com/poll/108325.OneQuarter-Words-Population-
May-Wish-Migrate.aspx Atsauce: 12.09.2009.
105. Turner Ph., Vantdack J. Measuring international price and cost competitiveness. BIS
Economic Papers No. 39 November 1993. Basle: Bank of International Settlements, 1993.
152 p.
106. World Bank. Doing Business Project Website
http://www.doingbusiness.org/CustomQuery//

Citi interneta resursi:

107. http://concurences.com/article.php3?id_article=12257&lang=en Atsauce: 12.03.2010
108. http://www.compete.org/about-us/ Atsauce: 12.03.2010
109. http://www.competitive-greece.gr/greece/definitions/3/article/11524/Article.aspx
Atsauce: 12.03.2010
110. http://www.consilium.europa.eu/showPage.aspx?id=412&lang=en Atsauce: 19.11.2009
111. http://www.czechcompete.cz/ Atsauce: 09.03.2010


187
112. http://www.eurofound.europa.eu/areas/qualityoflife/eurlife/index.php?template=3&radi
oindic=158&idDomain=3 Atsauce: 19.09.2009
113. http://stats.oecd.org/glossary/detail.asp?ID=399. Atsauce: 28.11.2009.
114. http://www.swivel.com/data_columns/show/4907253 Atsauce: 08.11.2009




188











PIELIKUMI


189
1.Pielikums
Latvijas eksporta daa galveno tirdzniecbas partnervalstu import, %
1





1
Autores aprini, izmantojot atbilstoo valstu nacionlo statistikas organizciju un Eurostat datus
0.0000
1.0000
2.0000
3.0000
4.0000
5.0000
6.0000
7.0000
8.0000
9.0000
1
9
9
5
1
9
9
6
1
9
9
7
1
9
9
8
1
9
9
9
2
0
0
0
2
0
0
1
2
0
0
2
2
0
0
3
2
0
0
4
2
0
0
5
2
0
0
6
2
0
0
7
2
0
0
8
Igaunija
Lietuva
0.0000
0.1000
0.2000
0.3000
0.4000
0.5000
0.6000
0.7000
0.8000
1
9
9
5
1
9
9
6
1
9
9
7
1
9
9
8
1
9
9
9
2
0
0
0
2
0
0
1
2
0
0
2
2
0
0
3
2
0
0
4
2
0
0
5
2
0
0
6
2
0
0
7
2
0
0
8
Dnija Somija
Lielbritnija Polija
Krievija Zviedrija
0.0000
0.0100
0.0200
0.0300
0.0400
0.0500
0.0600
0.0700
0.0800
1
9
9
5
1
9
9
6
1
9
9
7
1
9
9
8
1
9
9
9
2
0
0
0
2
0
0
1
2
0
0
2
2
0
0
3
2
0
0
4
2
0
0
5
2
0
0
6
2
0
0
7
2
0
0
8
Vcija Francija
Itlija Nderlande
ASV


190
2.Pielikums
Saemtie un sniegtie pakalpojumi saska ar maksjumu bilances
informciju un HHI pakalpojumu tirdzniecb
2.1.Pielikums
Pakalpojumu tirdzniecbas HHI aprin izmantots pakalpojumu pozcijas no
maksjumu bilances datiem:

Transporta pakalpojumi
Braucieni
Sakaru pakalpojumi
Bvniecbas pakalpojumi
Citi biznesa pakalpojumi
Patentu un licenu izmaksas
Datoru un informcija pakalpojumi
Finanu pakalpojumi
Apdroinanas pakalpojumi
Persongie, kultras un atptas pakalpojumi
Valdbas pakalpojumi n.i.e.
Neiekautie pakalpojumi

2.2.Pielikums
Saemto pakalpojumu HHI ES valsts un ASV
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008
2009
1.pg.
Beija 2126.1 2216.1 2190.3 2093.3 2171.0 2208.7
Bulgrija 2923.5 3028.6 3107.6 3114.4 2831.5 2754.1 2438.6 2656.4 2252.0
ehija 2651.1 2136.0 2102.8 1963.6 1865.2 1933.2 2059.2 2089.0 2178.6
Dnija 3004.2 3362.9 3422.7 3432.6 3189.1
Vcija 2370.4 2401.9 2421.6 2364.2 2282.9 2215.8 2200.1 2193.4 2059.8
Igaunija 2545.3 2720.3 2699.7 2731.7 2695.6 2525.3 2254.1
rija 3069.2 2905.9 2736.1 2828.1 2876.6 2687.9 2749.7 2872.6 3107.6
Grieija 3097.7 3079.3 3069.3 3149.3 3330.3 3373.1 3225.3 3436.6 2936.0
Spnija 2239.1 2231.9 2200.8 2185.3 2212.5 2191.8 2172.1 2228.0 2226.7
Francija 2300.6 2407.2 2400.5 2421.4 2412.4 2459.2 2324.8
Itlija 2325.9 2259.9 2382.7 2341.2 2426.1 2397.9 2470.5 2554.7 2444.0
Kipra 3731.4 3228.1 3171.6 2850.9 2876.1 2593.3 2725.1 2506.9 2295.4
Latvija 2391.1 2505.2 2570.0 2547.1 2737.0 2643.5 2374.1 2323.5 2315.7
Lietuva 2418.5 2618.8 3149.0 3277.0 3329.8 3298.7 3354.3 3564.3 3070.5
Luksemburga 3171.1 2881.5 2832.7 3239.3 3531.2 3701.5 3348.9 3177.8
Ungrija 2066.8 2030.2 1974.9 1712.9 1766.3 1810.9 1823.7 1917.0 1923.0
Nderlande 2370.1 2370.8 2294.0 2205.4 2164.2 2200.1 2125.7
Austrija 2426.4 2389.2 2329.4 2294.4 2197.1 2221.7 2143.5 2198.5 2161.6
Polija 504.0 573.8 785.1 802.1 1076.7 760.8
Portugle 2306.1 2181.1 2193.1 2190.5 2264.7 2169.9 2193.7 2165.9 2086.2
Rumnija 2364.7 2042.4 2018.9 2106.8 2000.6 1633.9
Slovnija 2296.2 2179.8 2175.7 2212.7 2171.8 2149.4 2037.6 1982.3 1934.5
Slovkija 1973.6 1791.4 1886.4 1757.5 1863.7 1799.4 1683.3
Somija 2432.9 2608.6 2328.3 2286.9 2393.1 2527.7
Zviedrija 2715.1 2754.4 2520.6 2529.9 2461.4 2373.1 2426.1 2447.7 2392.9
Lielbritnija 2387.5 2388.8 2328.1 2339.4 2263.5 2216.1 2191.5 2120.1 1934.1
ASV 1999.4 1863.8 1827.7 1831.4 1857.3 1661.4 1599.9 1609.8




191
2.3.Pielikums
Sniegto pakalpojumu HHI ES valsts un ASV
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009.g.1.pg.
Beija 2004.9 2004.6 1965.0 2056.2 2293.1 2266.7
Bulgrija 3124.1 3438.9 3728.8 3770.1 3845.3 3475.2 3346.9 3256.2 2755.3
ehija 2889.1 2831.7 3197.2 2973.8 2676.9 2698.8 2718.9 2625.0 2558.8
Dnija 4256.1 4402.0 4539.1 4547.7 4275.9
Vcija 1921.1 1676.8 1706.3 1880.0 1944.8 1977.1 1965.1 2018.6 1908.2
Igaunija 3104.2 3084.0 2790.7 2881.2 2670.8 2516.8 2504.7
rija 2159.2 2034.3 2118.8 2195.6 2196.0 2184.6 2289.3 2399.7 2544.0
Grieija 4039.0 4034.3 3991.9 4008.3 4170.3 4181.9 4257.3 4369.2 4383.0
Spnija 3583.5 3410.5 3457.2 3400.0 3235.5 3055.1 2819.8 2715.6 2596.3
Francija 2489.7 2592.2 2456.5 2486.4 2449.9 2389.3 2257.8
Itlija 3117.0 3028.4 3017.2 2942.2 2893.6 2782.0 2747.3 2806.5 2654.3
Kipra 2927.0 2733.2 2598.4 2445.7 2437.9 2298.1 2125.7 2181.1 2090.4
Latvijas 4514.8 4251.6 3928.3 3538.3 3646.0 3429.6 3208.3 3209.6 3314.8
Lietuva 3348.6 3336.8 3709.9 4122.0 3661.5 3847.7 4274.6 4321.6 3974.9
Luksemburga 3854.7 3490.4 3584.8 3988.1 4386.2 4619.3 4151.7 3861.8
Ungrija 3848.1 3045.4 2663.4 2261.7 2126.1 2136.2 2005.7 2156.2 2099.9
Nderlande 0.0 0.0 2348.0 2294.7 2369.8 2351.6 2280.1 2290.8 2246.3
Austrija 2815.9 2818.8 2778.9 2730.9 2632.9 2571.4 2414.3 2439.7 2601.3
Polija 388.1 430.9 559.2 779.4 852.8 635.0
Portugle 3930.2 3717.4 3523.3 3384.4 3294.6 3018.8 2905.6 2822.8 2605.1
Rumnija 2511.7 1947.0 1967.4 1988.4 2099.4 2138.6
Slovnija 3411.8 3098.9 3282.2 3277.9 3111.5 3058.3 2894.2 2644.1 2647.4
Slovkija 2826.3 2512.7 2434.2 2366.4 2194.4 2432.6 2425.4
Somija 3126.9 3011.7 3025.7 2763.3 3069.6 3348.7 2483.6 969.1
Zviedrija 2142.4 2248.1 2118.8 2132.3 2161.1 2153.4 2159.2 2178.9 2130.6
Lielbritnija 1785.5 1747.8 1727.1 1711.0 1804.6 1808.8 1850.8 1837.1 1754.3
ASV 1877.9 1827.0 1747.7 1709.8 1702.7 1573.4 1570.5 1602.9




192
3.Pielikums
Latvijas tautsaimniecbas un GTPV tautsaimniecbas konkurtspjas
rdtju analze (Autores aprini un grafiki pc Pasaules Ekonomikas Foruma datiem)


1.Pamatnosacjumi. Latvija: 4.45; GTPV
vidjais: 5.27; STDEV=0,65;
Latvija ietilpst modlaj intervl, tau
nesasniedz intervlu, kur ietilpst GTPV
vidjais, no t atpaliekot par 1,27
standartnovirzm


1.1. Institcijas. Latvija: 3.91; GTPV
vidjais: 4.90; STDEV=0,99; Latvija
ietilpst modlaj intervl, tau nesasniedz
intervlu, kur ietilpst GTPV vidjais, no t
atpaliekot par 0,99 standartnovirzm


1.2.Infrastruktra. Latvija: 4,04; GTPV
vidjais: 5,18; STDEV=1,15;
Latvijas lmenis prsniedz biek
sastopamo enerlkop, tau nesasniedz
intervlu, kur ietilpst GTPV vidjais, no t
atpaliekot par 0,99 standartnovirzm


1.3. Makroekonomisk stabilitte.
Latvija: 4,20; GTPV vidjais: 4.99;
STDEV=0,55; Latvija neietilpst modlaj
intervl un atpaliek no enerlkopas
0
10
20
30
40
50
60
N
o

1

l

d
z

2
N
o

2

l

d
z

3
N
o

3

l

d
z

4
N
o

4

l

d
z

5
N
o

5

l

d
z

6
N
o

6

l

d
z

7
0
10
20
30
40
50
60
70
N
o

1

l

d
z

2
N
o

2

l

d
z

3
N
o

3

l

d
z

4
N
o

4

l

d
z

5
N
o

5

l

d
z

6
N
o

6

l

d
z

7
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
N
o

1

l

d
z

2
N
o

2

l

d
z

3
N
o

3

l

d
z

4
N
o

4

l

d
z

5
N
o

5

l

d
z

6
N
o

6

l

d
z

7
0
10
20
30
40
50
60
70
N
o

1

l

d
z

2
N
o

2

l

d
z

3
N
o

3

l

d
z

4
N
o

4

l

d
z

5
N
o

5

l

d
z

6
N
o

6

l

d
z

7


193
vidj lmea, t.sk., par 1,44 standartnovirzm no GTPV vid.


1.4.Veselba un pamatizgltba. Latvija: 5,66;
GTPV vidjais: 6,04; STDEV=0,25; Latvija
ietilpst modlaj intervl, tau nesasniedz
intervlu, kur ietilpst GTPV vidjais, no t
atpaliekot par 1,47 standartnovirzm
2. Efektivittes rdtji. Latvija: 4,21; GTPV
vidjais: 4,96; STDEV=0,47; Latvija glui
neietilpst modlaj intervl, tau atrodas
vien intervl ar GTPV, kas vrtjams
pozitvi no konkurtspjas viedoka
(iederas)



2.1. Augstk izgltba un apmcba.
Latvija: 4,66; GTPV vidjais: 5,20;
STDEV=0,54; Latvija atrodas virs modl
intervla, bet atirg intervl nek
GTPV, no to vidj lmea atpaliekot par
0.99 standartnovirzm.
2.2.Preu tirgus efektivitte Latvija:
4,29; GTPV vidjais: 4,80; STDEV=0,48;
Latvija atrodas gan modlaj intervl,
gan vien intervl ar GTPV, kas auj
vrtt, ka Latvija iederas savu GTPV
tirg.
0
10
20
30
40
50
60
70
80
N
o

1

l

d
z

2
N
o

2

l

d
z

3
N
o

3

l

d
z

4
N
o

4

l

d
z

5
N
o

5

l

d
z

6
N
o

6

l

d
z

7
0
10
20
30
40
50
60
N
o

1

l

d
z

2
N
o

2

l

d
z

3
N
o

3

l

d
z

4
N
o

4

l

d
z

5
N
o

5

l

d
z

6
N
o

6

l

d
z

7
0
10
20
30
40
50
60
N
o

1

l

d
z

2
N
o

2

l

d
z

3
N
o

3

l

d
z

4
N
o

4

l

d
z

5
N
o

5

l

d
z

6
N
o

6

l

d
z

7
0
10
20
30
40
50
60
70
N
o

1

l

d
z

2
N
o

2

l

d
z

3
N
o

3

l

d
z

4
N
o

4

l

d
z

5
N
o

5

l

d
z

6
N
o

6

l

d
z

7


194

2.3. Darba tirgus efektivitte. Latvija: 4,70;
GTPV vidjais: 4,80; STDEV=0,52; Latvija
atrodas gan enerlkopas modlaj intervl,
gan vien intervl ar GTPV, kas auj vrtt,
ka Latvija iederas savu GTPV darba tirg
(tikai -0,17 standartnoviru attlum no GTPV
vidj)

2.4.Finanu tirgus efektivitte. Latvija:
4,32; GTPV vidjais: 4,70; STDEV=0,61;
Latvija atrodas gan enerlkopas modlaj
intervl, gan vien intervl ar GTPV
vidjo, kas rada sadarbbas iespjas.

.


2.5.Tehnoloiju lmenis. Latvija: 4,00;
GTPV vidjais: 5,20; STDEV=0,84; Latvija
atrodas enerlkopas modlaj intervl, bet
tlu no GTPV vidjo , kas rada sadarbbas
iespjas


2.6.Tirgus lielums. Latvija: 3,27; GTPV
vidjais: 5,10; STDEV=1,07; Latvija
atrodas enerlkopas modlaj intervl,
tau ts tirgus ir btiski mazks nek
vidji GTPV, apgrtinot iespju piedvt
produkciju liel apjom, tai pat laik radot
GTPV mroga ekonomijas priekrocbu
attiecb pret Latviju
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
N
o

1

l

d
z

2
N
o

2

l

d
z

3
N
o

3

l

d
z

4
N
o

4

l

d
z

5
N
o

5

l

d
z

6
N
o

6

l

d
z

7
0
10
20
30
40
50
60
70
80
N
o

1

l

d
z

2
N
o

2

l

d
z

3
N
o

3

l

d
z

4
N
o

4

l

d
z

5
N
o

5

l

d
z

6
N
o

6

l

d
z

7
0
10
20
30
40
50
60
N
o

1

l

d
z

2
N
o

2

l

d
z

3
N
o

3

l

d
z

4
N
o

4

l

d
z

5
N
o

5

l

d
z

6
N
o

6

l

d
z

7
0
5
10
15
20
25
30
35
40
N
o

1

l

d
z

2
N
o

2

l

d
z

3
N
o

3

l

d
z

4
N
o

4

l

d
z

5
N
o

5

l

d
z

6
N
o

6

l

d
z

7


195


3.Inovcijas. Latvija: 3,36; GTPV vidjais:
4,7; STDEV=0,79; Latvija atrodas
enerlkopas modlaj intervl: grafik
redzams, ka vairkums valstu nav
inovatvas, tomr vairkums Latvijas GTPV
ir, kas norda uz to, ka ajs valsts
sabiedrbas pamatvajadzbas tiek
nodrointas un ekonomikas aktualitte ir
saistta jau ar vajadzbu loka paplainanu
vai esoo vajadzbu nodroinanu
efektvk un ilgtspjg veid.

3.1.Biznesa saretba. Latvija: 3,79;
GTPV vidjais: 5,00; STDEV=0,70; Latvija
atrodas enerlkopas modlaj intervl, bet
atirg intervl no GTPV vidj, t.i.
Latvijas uzmjdarbba ir saldzinoi
vienkrka.













3.2.Inovcijas. Latvija: 2.94; GTPV vidjais:
4.4; STDEV=0,93; Latvija atrodas
enerlkopas modlaj intervl, bet btiski
atiras no GTPV vidj.




0
10
20
30
40
50
60
70
80
N
o

1

l

d
z

2
N
o

2

l

d
z

3
N
o

3

l

d
z

4
N
o

4

l

d
z

5
N
o

5

l

d
z

6
N
o

6

l

d
z

7
0
10
20
30
40
50
60
70
N
o

1

l

d
z

2
N
o

2

l

d
z

3
N
o

3

l

d
z

4
N
o

4

l

d
z

5
N
o

5

l

d
z

6
N
o

6

l

d
z

7
0
10
20
30
40
50
60
70
N
o

1

l

d
z

2
N
o

2

l

d
z

3
N
o

3

l

d
z

4
N
o

4

l

d
z

5
N
o

5

l

d
z

6
N
o

6

l

d
z

7


4.Pielikums
Lata rel kursa dinamika pret galveno tirdzniecbas partnervalstu valtm un Latvijas rjs tirdzniecbas dinamika ar
m valstm
1








1
Autors veikti aprini, izmantojot Latvijas Bankas valtas kursa datus, atbilstoo valstu un OECD publictos datus par patria cenu indeksu prmaim, Eurostat un Goskomstat
datus par rjo tirdzniecbu
-100.00
-75.00
-50.00
-25.00
0.00
25.00
50.00
75.00
100.00
125.00
150.00
j
a
n
.
9
7
j

l
.
9
7
j
a
n
.
9
8
j

l
.
9
8
j
a
n
.
9
9
j

l
.
9
9
j
a
n
.
0
0
j

l
.
0
0
j
a
n
.
0
1
j

l
.
0
1
j
a
n
.
0
2
j

l
.
0
2
j
a
n
.
0
3
j

l
.
0
3
j
a
n
.
0
4
j

l
.
0
4
j
a
n
.
0
5
j

l
.
0
5
j
a
n
.
0
6
j

l
.
0
6
j
a
n
.
0
7
j

l
.
0
7
-40.00
-20.00
0.00
20.00
40.00
60.00
80.00
100.00
120.00
Import s no Krievijas Eksport s uz Krieviju Relais kurss
-40.00
-20.00
0.00
20.00
40.00
60.00
80.00
100.00
j
a
n
.
9
7
j

l
.
9
7
j
a
n
.
9
8
j

l
.
9
8
j
a
n
.
9
9
j

l
.
9
9
j
a
n
.
0
0
j

l
.
0
0
j
a
n
.
0
1
j

l
.
0
1
j
a
n
.
0
2
j

l
.
0
2
j
a
n
.
0
3
j

l
.
0
3
j
a
n
.
0
4
j

l
.
0
4
j
a
n
.
0
5
j

l
.
0
5
j
a
n
.
0
6
j

l
.
0
6
j
a
n
.
0
7
j

l
.
0
7
-15.00
-10.00
-5.00
0.00
5.00
10.00
15.00
20.00
25.00
Import s no Vcijas Eksport s uz Vciju Relais kurss
-100.00
-50.00
0.00
50.00
100.00
150.00
200.00
250.00
300.00
j
a
n
.
9
7
j

l
.
9
7
j
a
n
.
9
8
j

l
.
9
8
j
a
n
.
9
9
j

l
.
9
9
j
a
n
.
0
0
j

l
.
0
0
j
a
n
.
0
1
j

l
.
0
1
j
a
n
.
0
2
j

l
.
0
2
j
a
n
.
0
3
j

l
.
0
3
j
a
n
.
0
4
j

l
.
0
4
j
a
n
.
0
5
j

l
.
0
5
j
a
n
.
0
6
j

l
.
0
6
j
a
n
.
0
7
j

l
.
0
7
-10.00
-5.00
0.00
5.00
10.00
15.00
20.00
25.00
Import s no Lielbrit nijas Eksport s uz Lielbrit niju Relais kurss
-100.00
-50.00
0.00
50.00
100.00
150.00
200.00
j
a
n
.
9
7
j

l
.
9
7
j
a
n
.
9
8
j

l
.
9
8
j
a
n
.
9
9
j

l
.
9
9
j
a
n
.
0
0
j

l
.
0
0
j
a
n
.
0
1
j

l
.
0
1
j
a
n
.
0
2
j

l
.
0
2
j
a
n
.
0
3
j

l
.
0
3
j
a
n
.
0
4
j

l
.
0
4
j
a
n
.
0
5
j

l
.
0
5
j
a
n
.
0
6
j

l
.
0
6
j
a
n
.
0
7
j

l
.
0
7
-15.00
-10.00
-5.00
0.00
5.00
10.00
15.00
20.00
25.00
Import s no Zviedrijas Eksport s uz Zviedriju Relais kurss
-60.00
-40.00
-20.00
0.00
20.00
40.00
60.00
80.00
100.00
120.00
140.00
j
a
n
.
9
7
j

l
.
9
7
j
a
n
.
9
8
j

l
.
9
8
j
a
n
.
9
9
j

l
.
9
9
j
a
n
.
0
0
j

l
.
0
0
j
a
n
.
0
1
j

l
.
0
1
j
a
n
.
0
2
j

l
.
0
2
j
a
n
.
0
3
j

l
.
0
3
j
a
n
.
0
4
j

l
.
0
4
j
a
n
.
0
5
j

l
.
0
5
j
a
n
.
0
6
j

l
.
0
6
j
a
n
.
0
7
j

l
.
0
7
-15.00
-10.00
-5.00
0.00
5.00
10.00
15.00
20.00
25.00
Import s no Nderlandes Eksport s uz Nderlandi Relais kurss
-200.00
0.00
200.00
400.00
600.00
800.00
1000.00
1200.00
1400.00
j
a
n
.
9
7
j
a
n
.
9
8
j
a
n
.
9
9
j
a
n
.
0
0
j
a
n
.
0
1
j
a
n
.
0
2
j
a
n
.
0
3
j
a
n
.
0
4
j
a
n
.
0
5
j
a
n
.
0
6
j
a
n
.
0
7
-15.00
-10.00
-5.00
0.00
5.00
10.00
15.00
20.00
25.00
30.00
Import s no ASV Eksport s uz ASV Relais kurss


197
4.pielikuma turpinjums

-100.00
-50.00
0.00
50.00
100.00
150.00
200.00
250.00
j
a
n
.
9
7
j

l
.
9
7
j
a
n
.
9
8
j

l
.
9
8
j
a
n
.
9
9
j

l
.
9
9
j
a
n
.
0
0
j

l
.
0
0
j
a
n
.
0
1
j

l
.
0
1
j
a
n
.
0
2
j

l
.
0
2
j
a
n
.
0
3
j

l
.
0
3
j
a
n
.
0
4
j

l
.
0
4
j
a
n
.
0
5
j

l
.
0
5
j
a
n
.
0
6
j

l
.
0
6
j
a
n
.
0
7
j

l
.
0
7
-15.00
-10.00
-5.00
0.00
5.00
10.00
15.00
20.00
Import s no It lijas Eksport s uz It liju Relais kurss
-40.00
-20.00
0.00
20.00
40.00
60.00
80.00
100.00
120.00
j
a
n
.
9
7
j

l
.
9
7
j
a
n
.
9
8
j

l
.
9
8
j
a
n
.
9
9
j

l
.
9
9
j
a
n
.
0
0
j

l
.
0
0
j
a
n
.
0
1
j

l
.
0
1
j
a
n
.
0
2
j

l
.
0
2
j
a
n
.
0
3
j

l
.
0
3
j
a
n
.
0
4
j

l
.
0
4
j
a
n
.
0
5
j

l
.
0
5
j
a
n
.
0
6
j

l
.
0
6
j
a
n
.
0
7
j

l
.
0
7
-12.00
-10.00
-8.00
-6.00
-4.00
-2.00
0.00
2.00
4.00
6.00
8.00
Import s no Liet uvas Eksport s uz Liet uvu Relais kurss
-40.00
-20.00
0.00
20.00
40.00
60.00
80.00
100.00
120.00
140.00
j
a
n
.
9
7
j

l
.
9
7
j
a
n
.
9
8
j

l
.
9
8
j
a
n
.
9
9
j

l
.
9
9
j
a
n
.
0
0
j

l
.
0
0
j
a
n
.
0
1
j

l
.
0
1
j
a
n
.
0
2
j

l
.
0
2
j
a
n
.
0
3
j

l
.
0
3
j
a
n
.
0
4
j

l
.
0
4
j
a
n
.
0
5
j

l
.
0
5
j
a
n
.
0
6
j

l
.
0
6
j
a
n
.
0
7
j

l
.
0
7
-15.00
-10.00
-5.00
0.00
5.00
10.00
15.00
20.00
Import s no Igaunijas Eksport s uz Igauniju Relais kurss
-100.00
-50.00
0.00
50.00
100.00
150.00
200.00
250.00
j
a
n
.
9
7
j

l
.
9
7
j
a
n
.
9
8
j

l
.
9
8
j
a
n
.
9
9
j

l
.
9
9
j
a
n
.
0
0
j

l
.
0
0
j
a
n
.
0
1
j

l
.
0
1
j
a
n
.
0
2
j

l
.
0
2
j
a
n
.
0
3
j

l
.
0
3
j
a
n
.
0
4
j

l
.
0
4
j
a
n
.
0
5
j

l
.
0
5
j
a
n
.
0
6
j

l
.
0
6
j
a
n
.
0
7
j

l
.
0
7
-15.00
-10.00
-5.00
0.00
5.00
10.00
15.00
20.00
25.00
Import s no Somijas Eksport s uz Somiju Relais kurss
-40.00
-20.00
0.00
20.00
40.00
60.00
80.00
100.00
j
a
n
.
9
7
j

l
.
9
7
j
a
n
.
9
8
j

l
.
9
8
j
a
n
.
9
9
j

l
.
9
9
j
a
n
.
0
0
j

l
.
0
0
j
a
n
.
0
1
j

l
.
0
1
j
a
n
.
0
2
j

l
.
0
2
j
a
n
.
0
3
j

l
.
0
3
j
a
n
.
0
4
j

l
.
0
4
j
a
n
.
0
5
j

l
.
0
5
j
a
n
.
0
6
j

l
.
0
6
j
a
n
.
0
7
j

l
.
0
7
-15.00
-10.00
-5.00
0.00
5.00
10.00
15.00
20.00
25.00
Import s no Dnijas Eksport s uz Dniju Relais kurss
-100.00
-50.00
0.00
50.00
100.00
150.00
200.00
j
a
n
.
9
7
j

l
.
9
7
j
a
n
.
9
8
j

l
.
9
8
j
a
n
.
9
9
j

l
.
9
9
j
a
n
.
0
0
j

l
.
0
0
j
a
n
.
0
1
j

l
.
0
1
j
a
n
.
0
2
j

l
.
0
2
j
a
n
.
0
3
j

l
.
0
3
j
a
n
.
0
4
j

l
.
0
4
j
a
n
.
0
5
j

l
.
0
5
j
a
n
.
0
6
j

l
.
0
6
j
a
n
.
0
7
j

l
.
0
7
-15.00
-10.00
-5.00
0.00
5.00
10.00
15.00
20.00
25.00
Import s no Francijas Eksport s uz Franciju Relais kurss
-200.00
-100.00
0.00
100.00
200.00
300.00
400.00
500.00
600.00
700.00
800.00
900.00
j
a
n
.
9
7
j

l
.
9
7
j
a
n
.
9
8
j

l
.
9
8
j
a
n
.
9
9
j

l
.
9
9
j
a
n
.
0
0
j

l
.
0
0
j
a
n
.
0
1
j

l
.
0
1
j
a
n
.
0
2
j

l
.
0
2
j
a
n
.
0
3
j

l
.
0
3
j
a
n
.
0
4
j

l
.
0
4
j
a
n
.
0
5
j

l
.
0
5
j
a
n
.
0
6
j

l
.
0
6
j
a
n
.
0
7
j

l
.
0
7
-25.00
-20.00
-15.00
-10.00
-5.00
0.00
5.00
10.00
15.00
20.00
Import s no Polijas Eksport s uz Poliju Relais kurss


5.Pielikums
Pieprasjuma nodroinjuma matricas paraugs
1





1
Autores aprini, izmantojot Atbilstoo valstu nacionlo statistikas iestu, Eurostat, OECD un ANO datubzes datus, pc Buldorini, Makrydakis, Vant Dack aprakstts
metodoloijas, ko autore detalizti aplko darba 2.da.


6.Pielikums
REK ldzsvara vrtanas problmas Latvij
6.1.Pielikums
Kointegrcijas vektoru noteikana REK ldzsvara modelim

Datu trends: Nav Nav Liners Liners Kvadrtisks
Testa veids Nav konstantes Konstante Konstante Konstante Konstante
Nav laika trenda Nav laika trenda Nav laika trenda Ir laika rtends Ir laika trends
Trace 2 2 1 1 2
Max-Eig 2 2 1 0 0


*Kritisks vrtbas pamatojas uz MacKinnon-Haug-Michelis (1999)

Informcijas
kritriji


Datu trends: Nav Nav Liners Liners Kvadrtisks
Rangs vai Nav konstantes Konstante Konstante Konstante Konstante
No. Of Ces Nav laika trenda Nav laika trenda Nav laika trenda Ir laika trends Ir laika trends



Logaritmisk
ticambas
funkcija pc
ranga (rindas)
un modea
(kolonnas)
0 19.40451 19.40451 33.44864 33.44864 35.02229
1 35.65888 37.27936 47.76139 47.86465 48.56810
2 47.50645 49.50399 55.99108 57.22504 57.87320
3 50.62156 56.06219 58.78491 63.48868 63.66033
4 50.62302 58.80758 58.80758 66.25295 66.25295



Akaike
Iinformcijas
kritrijs pc
ranga (rindas)
un modea
(kolonnas)
0 -0.148022 -0.148022 -0.584723 -0.584723 -0.479230
1 -0.506908 -0.533885 -0.859191 -0.820202 -0.720352
2 -0.674193 -0.674086 -0.869177* -0.835872 -0.777095
3 -0.461807 -0.567921 -0.642822 -0.716899 -0.680884
4 -0.114044 -0.295982 -0.295982 -0.445780 -0.445780



Schwarz
kritrijs pc
ranga (rindas)
un modea
(kolonnas)
0 0.488027 0.488027 0.210338* 0.210338* 0.474844
1 0.447166 0.459942 0.253895 0.332637 0.551746
2 0.597905 0.677518 0.561933 0.674745 0.813028
3 1.128316 1.141461 1.106313 1.151495 1.227264
4 1.794103 1.771178 1.771178 1.780392 1.780392




200


6.2.Pielikums
Kdu korekcijas modelis lata REK vrtjumam, izmantojot Fundamentl ldzsvara
valtas kursa viendojumu



Kointegrcijas v-ms: CointEq1


LOG(REK_PCI(-1)) 1.000000
D_I(-1) 0.062252
(0.00979)
LOG(PROD(-1)) 0.001756
(0.17167)
OPEN(-1) 0.015713
(0.00623)
C -6.366000


Kdu korekcija: D(LOG(REK_PCI)) D(D_I) D(LOG(PROD)) D(OPEN)


CointEq1 0.007312 -5.695864 0.004190 -1.123388
(0.01361) (1.12240) (0.01464) (3.15701)
D(LOG(REK_PCI(-1))) 0.330453 -12.58785 -0.067317 27.30962
(0.15312) (12.6315) (0.16477) (35.5290)
D(D_I(-1)) -0.000393 0.236478 -0.000161 0.283282
(0.00136) (0.11225) (0.00146) (0.31573)
D(LOG(PROD(-1))) -0.089172 0.634126 -0.040943 91.00595
(0.14873) (12.2696) (0.16005) (34.5111)
D(OPEN(-1)) -0.000592 0.036119 -0.001144 -0.121823
(0.00067) (0.05551) (0.00072) (0.15613)
C 0.005378 -0.213048 0.017932 -1.781126
(0.00374) (0.30826) (0.00402) (0.86704)


R
2
0.185829 0.517489 0.069348 0.175358
Koritais determincijas
koeficients Adjusted R
2
0.084058 0.457175 -0.046984 0.072278
Atlikumu kvadrtu summa 0.012348 84.03828 0.014300 664.8654
Viendojuma standartkda 0.017570 1.449468 0.018908 4.076964
F-statistika 1.825949 8.579941 0.596120 1.701178















201

7.Pielikums
Vienbas darbaspka izmaksas Latvij un ts galvenajs ES tirdzniecbas
partnervalsts
1



a) VDI k nominl atldzba nodarbintajiem pret nominlo izlaidi




b) VDI k nominl atldzba nodarbintajiem pret nominlo izlaidi, korits ar PPP un
valtas kursa pret eiro attiecbu.


1
Autores veikti aprini pc Felippe (skat. darba 2. da), izmantojot ANO, nacionlo kontu datus un Eurostat
datus par pirktspjas parittm un nacionlajiem kontiem, k ar Latvijas Bankas valtu kursu datus.
0.4
0.45
0.5
0.55
0.6
0.65
0.7
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008
DK
DE
EE
FR
IT
LV
LT
NL
PL
FI
SE
UK
0.1
0.2
0.3
0.4
0.5
0.6
0.7
0.8
0.9
1.0
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008
DK
DE
EE
FR
IT
LV
LT
NL
PL
FI
SE
UK


202
8.Pielikums
Ekspertu intervij izmantot aptaujas jautjumu anketa
1




1) Novrtjiet, ldzu, atseviu apsvrumu svargumu, jsu uzmumam plnojot
darbbu rpus savas valsts, ar atzmi no 1 ldz 5:
1 neapsveram du jautjumu;
2 faktors var bt vr emams (pki kt aktuls) bet specili par to neinteresjamies;
3 is faktors ms interes, bet kontekst ar citiem rdtjiem; nav iziros
4 faktors ir btisks, ilgstoas izmaias aj faktor var likt maint investciju lmumu vai
pamest valsti, kur jau uzskta uzmjdarbba
5 is faktors ir iziros lmuma pieeman, nelielas izmaias taj liks tlt maint
investciju lmumu pat tad, kad esam jau uzskui darbbu cit valst

1 2 3 4 5
Personiski kontakti ar rvalstu uzmuma, kur plnojam investt, prstvi
Profesionlie kontakti (piem., starptautisku izstu rezultt iegti u.c.) ar
rvalstu uzmuma, kur plnots investt, prstvi

Uzmuma, kur plnojam investt, darbbas joma
Uzmuma, kur plnojam investt, reputcija
Patria paradumi un patrtju uzvedbas patnbas valst, kur plnojam
investt

Valsts, kur plnojam investt, politisk stabilitte
Valsts, kur plnojam investt, makroekonomiskie rdtji
Valsts, kur tiks veiktas investcijas, starptautiskais kredtreitings
Starptautisko ptjumu instittu veidotie konkurtspjas un
uzmjdarbbas vides reitingi (konkrts valsts pozcijas numurs starp
daudzm pasaules valstm)


2) Ja 1. jautjum vrtjt makroekonomiskos rdtjus ar 3, 4 vai 5, nosauciet,
ldzu, konkrtus rdtjus, kam pievrat uzmanbu!




3) Ja 1. jautjum vrtjt starptautisko kredtreitingu ar 3, 4vai 5, ldzu, miniet,
kuras kredtreitinga aentras viedoklis jums ir svargs! Iespjamas vairkas atbildes.

Atzmjiet (x), ja to
izmantojat
Fitch Ratings
Standard & Poor's
Moodys
Citu (ldzu, nosauciet)
Vairkus (ldzu, nosauciet)











1
Autores izstrdts Ekspertu intervijas jautjumu kopums investoru viedoka izzinanai par investciju lmumu
noteicoajiem faktoriem, investjot rpus savas valsts, k ar informcijas ieganai par sadarbbu starp
uzmjdarbbas un zintnes sektoru.


203


4) Ja 1. jautjum esat vrtjui starptautisko ptjumu instittu konkurtspjas veidotos
reitingus ar 3, 4 vai 5, ldzu, miniet, kuru ptjumu viedoklis ir svargs!
Iespjams atzmt vairkas atbildes

Atzmjiet (x), ja to
izmantojat
IMD (Institute for Management development)
WEF (World Economic Forum)
Pasaules Bankas Doing Business
Citu (ldzu, nosauciet)
Vairki (ldzu, nosauciet)

5) K js raksturotu jums piemrotu uzmjdarbbas vidi? (miniet rdtjus, faktorus)



6) Vai jsu uzmums sadarbojas ar izgltbas un / vai zintnes sektoru inovatvu
risinjumu ganas nolk?

Atzmjiet vajadzgo
ar (x)
Uzmum veicam zintniski ptniecisko darbu, uzmuma
vajadzbm; regulri sadarbojamies ar universittm, iesaistm
ptnieciskaj darb studjoos;

Uzmum veicam specifisku zintniski ptniecisko darbu, bet
nodarbinm tikai savus specilistus, jo uzmuma ptniecisk darbba
ir msu noslpums

Veicam zintniski ptniecisko darbu, bet nesadarbojamies ar mcbu
iestdm, jo tas radtu nevajadzgas izmaksas

Pai neveicam ptniecisko darbu, jo tas ir prk drgi;
Neveicam zintniski ptniecisko darbu, jo tas nav pai nepiecieams

7) Vai js piekrtat apgalvojumam (par savu uzmumu) "Mums ir savs izstrdts,
rdtju un faktoru kopums (standarts), ko izmantojam potencilo investciju rvalsts
lietderbas novrtanai"? Atzmjiet vajadzgo ar x.

J
N

8) Ldzu, si raksturojiet savu uzmumu!

Ldzu, miniet darbbas jomu (nozari) un darbinieku
skaitu
Galvenokrt raojam preces
Galvenokrt sniedzam pakalpojumus
Darbinieku skaits vidji 2008. gad