Vous êtes sur la page 1sur 126

Ptjums veikts Valsts kancelejas administrt projekta Atbalsts strukturlo reformu ievieanai valsts prvald (identifikcijas Nr. 1DP/1.5.1.1.1.

/10/IPIA/CFLA/004/002) 4.2.aktivittes Funkciju auditu veikana (iepirkuma ID Nr. MK VK 2012/40 ESF) ietvaros Projektu 100% apmr finans Eiropas Socilais fonds

TAUTAS ATAUDZI IETEKMJOO FAKTORU IZPTE


GALA ZIOJUMS
atbilstoi 2013.gada 6.jnija lgumam Nr.61

Tautas ataudzi ietekmjoo faktoru izptes veikana

Izpildtjs: SIA Projektu un kvalittes vadba

Rga, 2013.gada novembr

Valsts Kanceleja Izstrdja: SIA Projektu un kvalittes vadba

Autori:

Prsla Eglte, Aivita Putnia, Mris Brants, Ilze Mileiko, Mra Laizne

PTJUMA ANOTCIJA
Gads: 2013 Ptjuma veicjs: SIA Projektu un kvalittes vadba Ptjuma pasttjs: Valsts kanceleja Autori: Prsla Eglte, Aivita Putnia, Mris Brants, Ilze Mileiko, Mra Laizne Valoda: latvieu

PTJUMA MRIS UN AKTUALITTE


Ptjuma mris ir iegt datus un analizt faktorus, kas ietekm tautas ataudzi, izstrdjot izveidojus demogrfisks norises: paaudu nomaiai nepietiekamais dzimstbas lmenis, pragrs zuduma. prieklikumus demogrfisks situcijas uzlaboanai. Ptjuma aktualitti nosaka pdjo 25 gadu laik mirstbas bieums un nesamrgi lielais gados jauno izceotju skaits, kas novedis pie iedzvotju skaita

PTJUMA SATURS
Ptjuma veikan pielietota kompleksa ptniecbas pieeja, ietverot dzimstbas, prieklaicgas mirstbas, emigrcijas un migrcijas saikni ar tautas ataudzi.

Ptjumam tika izmantotas kvalitatvs un kvantitatvs ptjuma metodes: 1710 dergas intervijas respondentu dzvesviets, 38 kvalitatvs padziints intervijas ar veckiem, kam ir brni vecum ldz 4 gadiem, 11 kvalitatvs padziints intervijas ar pavaldbu prstvjiem, 4 kvalitatvs padziints intervijas ar nevalstisko organizciju prstvjiem un viena ekspertu diskusija ar valsts un socilo partneru prstvjiem.

Ptjum aplkoti aspekti, kas ietekm dzimstbu un brnu plnoanu, brnu audzinanas pieredzi, migrciju un valsts un pavaldbu lomu ajos procesos, nordot gan uz noteiktu valsts, pavaldbas atbalstu un t vrtjumu, gan atbalsta trkumu noteikts situcijs.

Ptjuma dati liecina par pretrunm starp Latvijas iedzvotju viedokli un rcbu dads dzimstbu un tautas ataudzi ietekmjos joms, imenes plnoan, nodarbintb, uzskatos par brnu audzinanu laulbas. Pretrunas iezmjas ar cits apskattajs tms, un ptjuma autori ts interpret k pretrunu dikttu rcbu. u.c. Piemram, tiek nordts, ka laulba ir btiska respondentu vrtba, tomr 45% brnu dzimst rpus starp ptjuma dalbnieku vrtbu sistmu un praktisku apsvrumu, ieraduma vai nepiecieambas

Ptjuma rezultt tika izstrdti iespjamie rcbas scenriji. Ptjum konstatts pretrunas nosaka, ka pastv dadi veidi, k risint esoo situciju, tpc, k bzes scenrijs izvlta ldzinj politika. Papildus tam tika izstrdti vl divi scenriji viens atbilstoi cilvku paustajm gaidm attiecb uz valsts politiku (uz pabalstiem orienttais scenrijs), otrs atbilstos cilvku relajm praksm un Eiropas reiona pieredzei (uz nodarbintbu vrstais scenrijs).

ANNOTATION
Year: 2013 Conducted by: Projektu un kvalittes vadba, LTD Commissioned by: State Chancellery Authors: Prsla Eglte, Aivita Putnia, Mris Brants, Ilze Mileiko, Mra Laizne Language: Latvian

RESEARCH OBJECTIVES
The objective of this research constitutes acquiring data, analyzing the factors that influence population growth and developing recommendations for improving the demographic situation in Latvia. The demographic developments of the last 25 years the insufficient birth rate for population replacement, premature mortality and large numbers of young people migrating outside Latvia lead to population loss.

SUMMARY OF RESEARCH REPORT


A complex approach to research is used addressing birth, mortality, emigration and migration rates in the light of population growth.

Report analyzes European and Latvian demographic policies paying attention to good practices and demographic tendencies in Latvia within an EU context.

Qualitative and quantitative research methods are used for data collection. 1710 valid survey interviews were carried out in respondents place of residence. Qualitative part of research consists of 38 in-depth interviews with parents of children aged up to 4 years, 11 in-depth interviews with representatives of local governments, 4 in-depth interviews with representatives of NGOs, and a focus group discussion with government and social partner representatives.

The study examines the aspects that influence fertility and family planning decisions, child-rearing experience, migration, and state and local government's role in these processes. It assesses both the state and local government support and maps out unsupported areas.

The survey data points at a certain contradiction between views and practical behaviour of Latvian

citizens' in various fertility and population growth related areas family planning, employment, beliefs about child-rearing etc. For example, majority of respondents consider marriage an essential value but at the same time 45% of the children are born outside marriage. These controversies are present when

analyzing other topics and the authors of the research report interpret them as a contradiction between considerations.

values of research participants and their actual behaviour dictated by the habit and practical

Recommendation part includes developing three situation development scenarios. As the basic (1)

scenario current situation and policy tendencies are selected. Two additional scenarios are (2) scenario based on expectations from the state (benefit oriented) and (3) evidence based (employment oriented) scenario; the later corresponding also to European policy tradition.

SATURA RDTJS
Ptjuma anotcija ............................................................................... 2 Annotation.......................................................................................... 3 Attlu rdtjs ..................................................................................... 7 Tabulu rdtjs.................................................................................... 8 Sasinjumi: ........................................................................................ 9 Ievads............................................................................................... 10 1. Datu avoti un ieguves metodes ............................................... 12
Literatras analze un ar tautas ataudzi saistto statistikas datu

1.1. Priekizpte.................................................................................. 12
1.1.1. izpte ........................................................................................................12

1.1.2. Iepriek veikto ptjumu datu sekundr analze .................................12

1.2. Izpte ........................................................................................... 13


1.2.1. Iedzvotju aptauja ..............................................................................13 1.2.1. Padziints daji strukturts intervijas un ekspertu diskusija ...........14

1.3. Datu apstrde un analze .............................................................. 17


1.3.1. Kvantitatvie dati..................................................................................17 1.3.2. Kvalitatvie dati ................................................................................18

2. Demogrfijas tendences un politika Eiropas Savienb ..................... 20 2.1. Dzimstbas kpums ...................................................................... 22 2.2. Ma ilgums ................................................................................. 22 2.3. Migrcija ...................................................................................... 23 2.4. Labs prakses piemri .................................................................. 23
2.4.1. 2.4.2. 2.4.3. 2.4.4. 2.4.5. 2.4.6. Igaunija............................................................................................23 Somija..............................................................................................24 Zviedrija...........................................................................................25 Francija ............................................................................................25 Lielbritnija ......................................................................................28 rija ..................................................................................................29

2.5. Latvija ES kontekst ...................................................................... 30 3. Demogrfisk situcija Latvij ........................................................ 31 3.1. Demogrfisks situcijas izmaias kop neatkarbas atganas..... 31 3.2. Ar dzimstbu saisttie socili ekonomiskie faktori .......................... 33 4. Esoo monetro un citu atbalsta formu imenm ar brniem izvrtjums Latvij ............................................................................ 37
4

5. 5.1.

Reproduktva veselba un veselba ........................................... 43 Brnu radanas vecuma tendences........................................... 43

5.2. Plnotu/neplnotu grtniecbu tendences ..................................... 45 5.3. Neplnota grtniecba un iespjams rcbas ................................. 47 5.4. Grtniecbas un dzemdbu paldzba, apmcba un pieredze .......... 51 5.5. Zdaiu mirstba, mtes mirstba ................................................... 53 5.6. Veselbas aprpe veckiem ar maziem brniem ............................. 55 5.7. Veselgs dzvesveids ..................................................................... 58
5.7.1. Smana ..........................................................................................58 5.7.2. Alkohola lietoana ...............................................................................59 5.7.3. Narkotiku lietoana .............................................................................59

5.8. Dzvildzes palielinana ................................................................ 59 6. Partnerattiecbas un to stabilitte ............................................ 62 6.1. Dzimstba un laultba .................................................................. 62 6.2.Laulbu iranas tendences........................................................... 64 7. Brnu aprpes pieredze.......................................................... 68 7.1. Atbalsts no imenes locekiem un radiniekiem .............................. 69
7.1.1. Atbalsts no partnera/vra.....................................................................69 7.1.2. Atbalsts no radiniekiem.......................................................................70

7.2. Brnudrzi un aukles .................................................................... 72 8. Brnu aprpe vientuo vecku un daudzbrnu imens ............ 74 8.1. Vientuie vecki ............................................................................ 74 8.2. Daudzbrnu imenes.................................................................... 76 9. Finansila stabilitte un nodarbintba .................................... 81 9.1.Darba un imenes dzves savienoana ........................................... 82 9.2. Brna kopanas atvainjums un nodarbintba ............................. 84 9.3. Uzmjdarbba un panodarbintba ........................................... 86 9.4. Nelegla nodarbintba ................................................................. 86 9.5. Ienkumi un izdevumi imenm ar brniem .................................. 86 10. Dzvesvieta un gatavba to maint............................................ 88 10.1. Mjoka problmas imenm ar brniem ..................................... 88 10.2. Gatavba maint dzvesvietu......................................................... 89
10.2.1. Migrcija uz rzemm .......................................................................91 10.2.2. Migrcijas via atgrieanas politikas vrtjums.................................92
5

10.2.3. Migrcija Latvijas ietvaros..................................................................93

11. Pavaldbu labs prakses tautas ataudzes nodroinanai .............. 94 11.1. Iedzvotju gaidas no pavaldbas ............................................... 94 11.2. Pavaldbu labs prakses ............................................................ 96
Universlie politikas veidoanas principi ........................................................96 Pielietotie politikas instrumenti .....................................................................97

Secinjumi ...................................................................................... 100 Ekonomisk stabilitte un nodarbintba ............................................ 100 Partnerattiecbu stabilitte ................................................................. 101 Brna audzinanas pieredze ............................................................. 101 Iepriekj dzemdbu un grtniecbas pieredze .................................. 102 pai atbalstms grupas ................................................................... 102 Migrcija ........................................................................................... 102 Alternatvie scenriji iedzvotju ataudzes nodroinanai ................. 104 Scenriju mri un veidoanas loika ................................................. 104 Ldzinjs politikas scenrijs ............................................................ 105
Scenrija apraksts: ......................................................................................105 Scenrija izmaksas: .....................................................................................108 Prognozt situcijas attstba: ....................................................................108

Uz pabalstiem orienttais scenrijs .................................................... 110


Scenrija apraksts: ......................................................................................110 Scenrija izmaksas: .....................................................................................112 Prognozt situcijas attstba: ....................................................................112

Nodarbintbas scenrijs.................................................................... 114


Scenrija apraksts: ......................................................................................114 Scenrija izmaksas: .....................................................................................117 Prognozt situcijas attstba: ....................................................................117

Scenriju saldzinjums ..................................................................... 119 Avoti .............................................................................................. 123

ATTLU RDTJS
Attls 1. Latvijas iedzvotju demogrfisk struktra 2013.gad. ...............................................................31 Attls 2. Dzvi dzimuo brnu skaita dinamika no 1945.ldz 2012.gadam. .................................................32 Attls 3. Socili ekonomisko procesu indikatoru izmaias Latvij laik no 1996. ldz 2012.gadam .............34 Attls 4. Vecumi (gados) brnu radanai...................................................................................................43 Attls 5. Mtes vecuma dinamika (gados) dzvi dzimuajiem brniem pc brnu secbas ............................44 Attls 6. Respondentu-vrieu vecumi, kd dzimui viu brni.................................................................44 Attls 7. Vai pdj grtniecba, kas beidzs ar dzemdbm, bija plnota? .................................................45 Attls 7. Grtniecbas plnoana atkarb no brnu skaita imen. ............................................................46 Attls 9. Plnotais brnu skaits imen atkarb no audzinmo/uzaudzinto brnu skaita daljum pa vecku dzimumiem...................................................................................................................................46 Attls 10. Respondentu atbildes par visu grtniecbu iznkumiem atkarb no ts plnoanas ...................48 Attls 11. Kam js ldzt padomu, ar ko prrunjt un apspriedt lmumu par grtniecbas prtraukanu pirms galg lmuma pieemanas ......................................................................................49 Attls 12. Attieksme pret abortiem............................................................................................................49 Attls 13. Kdi iemesli js pamudinja apsvrt iespju prtraukt grtniecbu?. ..........................................50 Attls 14. Vai pdjs grtniecbas laik Jums bija kdi sarejumi du iemeslu d ................................51 Attls 15. Zdaiu mirstbas, perinatls mirstbas un nedzvi dzimuo patsvara dinamika no 1980.ldz 2012.gadam. ............................................................................................................................................53 Attls 16. Mu mirstbas gadjumu skaits absoltos skaitos no 2004.ldz 2011.gadam............................54 Attls 17. Veselbas aprpes pakalpojumu pieejambas novrtjums sav dzvesviet, saldzinot ar skolu, intereu izgltbas un brnudrzu pieejambas novrtjumu ......................................................................56 Attls 18. Vrieu un sievieu paredzam kopj ma ilguma dinamika atkarb no pareizj vecuma laik no 1996.ldz 2012.gadam.................................................................................................................60 Attls 19. Nves clou patsvara izmaias laik no 1980.ldz 2011.gadam. ..............................................60 Attls 20. Laulb un rpus laulbas dzimuo skaita un patsvara dinamika laik no 1990.ldz 2012.gadam .............................................................................................................................................62 Attls 21. Bioloisko brnu skaits atkarb no imenes stvoka ................................................................63 Attls 22. irto laulbu skaita uz 1000 noslgtm laulbm dinamika no 1980.ldz 2012.gadam. ..............65 Attls 23. Noslgto un irto laulbu skaita dinamika no 1980.ldz 2012.gadam. .......................................65 Attls 24. Vidj laulbas ilguma (gados) dinamika iroties no 1980.ldz 2012.gadam. .............................66 Attls 25. Viedoki par tva lomu brnu aprp .........................................................................................69 Attls 26. Darbu sadaljums imen ..........................................................................................................70 Attls 27. Kdas brnu aprpes iespjas pdj gada laik izmantotas un kdas izmantotas visbiek. .....71 Attls 28. K js kopum vrtjat brnu aprpes pakalpojumu (dienas centru, brnudrzu) nodroinjumu strdjoiem veckiem atbilstoi viu finansilajm iespjm?...........................................72

Attls 29. Vientuo pieauguo kategoriju patsvars dads socili demogrfiskajs grups .......................74 Attls 30. Brni k vrtba daudzbrnu imeu un prjo imeu respondentu vrtjum .........................77 Attls 31. Novrtjums, cik liel mr valstij btu jsniedz atbalsts dm imenm .................................78 Attls 32. K imenes ienkumi atauj segt dus skolnu izdevumus .......................................................79 Attls 33. Kdi apstki jums trauc sasniegt vlamo brnu skaitu imen? ...............................................82 Attls 34. Darba devju nodrointie atvieglojumi veckiem, kam ir brni ldz 6 gadu vecumam ................84 Attls 35. Viedoki par brna kopanas atvainjumu, sievieu iespjm t laik zaudt kvalifikciju un iespjm pc brna kopanas atvainjuma atgriezties darba tirg ............................................................85 Attls 36. Iecertais kopjais brnu skaits atkarb no apmierintbas ar pareizjo mjokli.......................88 Attls 37. Gatavba maint dzvesvietu ekonomisku grtbu gadjum vecuma, tautbas un vlam brnu skaita griezum ..............................................................................................................................89 Attls 38. Gatavba maint dzvesvietu ekonomisku grtbu gadjum dzvesvietas tipa, reionu un pareizj mjoka griezum.....................................................................................................................90 Attls 39. Latvijas iedzvotju demogrfisk struktra 2020.gad pie ldzinjs politikas scenrija .........109 Attls 40. Latvijas iedzvotju demogrfisk struktra 2030.gad pie ldzinjs politikas scenrija .........109 Attls 41. Latvijas iedzvotju demogrfisk struktra 2020.gad pie uz pabalstiem orientt scenrija ...110 Attls 42. Latvijas iedzvotju demogrfisk struktra 2020.gad pie uz pabalstiem orientt scenrija ...113 Attls 43. Latvijas iedzvotju demogrfisk struktra 2020.gad pie nodarbintbas scenrija ................114 Attls 44. Latvijas iedzvotju demogrfisk struktra 2020.gad pie nodarbintbas scenrija ................118 Attls 45. Prognozjams iedzvotju skaita izmaias (miljonos cilvku) trs piedvto scenriju gadjum ................................................................................................................................................119 Attls 46. Prognozjams sievieu skaita izmaias no 2013. ldz 2020.gadam pa vecumgrupm trs piedvto scenriju gadjum..................................................................................................................121 Attls 47. Prognozjams sievieu skaita izmaias no 2013. ldz 2030.gadam pa vecumgrupm trs piedvto scenriju gadjum..................................................................................................................121

TABULU RDTJS
Tabula 1. Informantu skaits mrgrupu intervijm daljum pc informantu kategorijm ..................... 15 Tabula 2. Socili ekonomisko procesu indikatoru korelcijas tabula..................................................... 35

SASINJUMI:
CSP Centrls statistikas prvalde ES Eiropas Savienba ESF Eiropas Socilais fonds LM Labkljbas ministrija LR Latvijas Republika NN - nekustam pauma nodoklis NVO - nevalstisks organizcijas PSRS - Padomju Socilistisko Republiku Savienba SPPI - Socilo un politisko ptjumu institts SPSS Statistical Package for the Social Sciences TALI tautas attstbas lmea indekss

IEVADS
ptjuma, ko pastjusi Valsts kanceleja, inicijis Prresoru koordincijas centrs, bet tmu apstiprinjusi Reformu vadbas grupa, mris ir iegt datus un analizt faktorus, kas ietekm tautas ataudzi, izstrdjot prieklikumus demogrfisks situcijas uzlaboanai. Uzdevuma aktualitti noteic pdjo 25 gadu laik izveidojus valsts pastvanu apdraudoas demogrfisks norises: paaudu nomaiai nepietiekamais dzimstbas lmenis, pragrs mirstbas bieums un nesamrgi lielais gados jauno izceotju skaits. Tas novedis pie aptuveni 1/5 iedzvotju skaita zuduma un t atjaunoanu apdraudoas iedzvotju sastva novecoans. Minto noriu sagaidmo seku bstambu specilisti un valsts vadoo institciju prstvji izprata jau Latvijas neatkarbas atjaunoanas cu laik. Tpc tika izstrdti un daji ieviesti paskumi tautas ataudzes veicinanai. To starp 1991. gad pc Ministru Padomes pastjuma izstrdta kompleks mrprogramma Latvijas iedzvotji1 , kas gan netika apstiprinta ldzeku trkuma d. Reli 1991. gada aprl tika ieviests ikmnea fiksts imenes pabalsts par katru pirmsskolas un nedaudz lielks skolas vecuma brnu, ko ldz 1993. g. regulri palielinja inflcijas d. Tau 90-to gadu 2. pus piedzvots inflcijas un bezdarba d tas nespja novrst nepieredzto dzimstbas lmea kritumu. o kritumu sekmja ar lielas daas brnudrzu slgana, kas ietekmja vecku pieredzi un ldz ar to nkamo brnu plnoanu. Daji tika apmaksts mtei brna kopanas atvainjums ldz 3 gadu vecumam. 1992.gada beigs tika izveidota Augstks Padomes Ekonomikas komisijas Nacionls demogrfisks politikas izstrdes apakkomisija, ko pc gada papildinja Ministru kabineta Starpresoru demogrfisks situcijas uzlaboanas komisija Labkljbas ministra vadb.1995.gada jlij Ministru kabinets apstiprinja s komisijas izstrdto ziojumu Nr. 391 Par demogrfisks situcijas uzlaboanu. Taj tika iekauti dadu noriu atveseoanas paskumi, tau tikai tdi, kas neprasa valsts izdevumus galvenokrt turpmks rcbas plnu izstrde ministrijs. Tdas labs gribas izpausmes bez relas darbbas nespja apturt arvien lielku mirstbas prsvaru pr dzimstbu. Td no 1998. gada vidus tika palielinti ikmnea imenes pabalsti, diferencjot pc brnu dzimanas secbas, un ieviests jaunais pabalsts piedzimanas, t apjomu divkrojot, ja grtniece stjusies rsta uzskait ldz 12. grtniecbas nedai. Gados pc imenes atbalsta veidu stans spk dzimstba tiem pieauga par aptuveni 10%, kas nodrointu paaudu nomaiu par nepilnm divm tredam. Papildus dzimstbas kpumu izraisja ar 2005.gadu ieviestais princips brna kopanas pabalstu mtei izmakst mtes iepriekjs algas apmr ldz brna gada vecumam, ja mte gada laik nestrd (no 2008.gada - vecku pabalsts). Nedaudz vlk tika veiktas izmaias, aujot pc partneru izvles to saemt brna pirmaj dzves gad vienam no veckiem un izmaksjot to ar nodarbintiem veckiem.

1Eglte, P. (2013) Cilvka vrtba un ts skaitlisk izteiksme:

institts.

Apcerjumi par Latvijas iedzvotjiem / Nr.5 Izdeva: LZA Ekonomikas

10

Ar tas neva sasniegt paaudu nomaiai pietiekamu dzimstbas lmeni, jo lielkos pabalstus sama labk atalgotie vecki, kas veido saldzinoi nelielu dau no reproduktv vecuma iedzvotjiem. Turklt finansilais atbalsts galvenokrt paredzts brna pirm dzves gada laik, nenodroinot brna aprpes iespjas turpmkajos brnbas gados un imenes papildus izdevumu seganu skolas gados. Tas nerosina veckus uzemties rpes un izmaksas par vairkiem brniem, k ar nedod iespjas pietiekami gdt par savu un brnu veselbu. Tpat tautas ataudzes atjaunoana nav iespjama tikai ar viena iedzvotju kustbas veida veicinanu. Latvij pastvoais lielais pragrs nves gadjumu skaits un masveida emigrcija mazina dzimstbas pieauguma efektivitti, jo, m norism nemainoties, ne visi jaundzimuie kst par ragiem darbiniekiem un veckiem sav dzimten. Tpc vienlaikus ar atbalstu imeu paplainanai ir jgd par brnu un jaunieu veselbas uzturanas, izgltoans un pietiekami labi apmakstas nodarbintbas iespjm, kas autu uzturt dzves kvalitti un novrstu nepiecieambu to meklt cits valsts. Turklt veseliem, stabil, labi apmakst darb strdjoiem cilvkiem ir mazk ru vairkbrnu imenes izveidei, un augstks nodarbintbas lmenis kpina valsts iespjas atbalstt imenes un veselbas aprpi. Ne velti tikko prdzvots krzes gados dzimstba strauji saruka, bet beidzoties no jauna ska augt. Tautas ataudzes izpt un plnoan ir svarga kompleksa pieeja. Latvij ldz im ir veikti vairku ministriju pastti ptjumi, kur da pieeja ievrota: 1994.gada aptauja imenes ar brniem ldz 3 gadu vecumam2 un 1998.gada imenes situcija Latvij3 (abas LM), 1998.gada Latvijas iedzvotju veselbu ietekmjoo paradumu ptjums4, 2005. 2007.gada ptjumi Darbaspka eogrfisk mobilitte5 un Bezdarba un socils atstumtbas iemesli un ilgums6 (LM un ESF), Nacionl identitte, mobilitte un rcbspja (SPPI)7, Vrieu iespjas savienot darba un imenes dzvi msdienu Latvij (Brnu un imenes lietu ministrija, 2006.) ierosintm tmm. Pastjums izptt tautas ataudzi ietekmjoos faktorus, ietverot prieklaicgas mirstbas mazinanu, emigrciju un migrciju, liecina par komplekss pieejas lietderbas izpratni valsts vadbas institcijs.
8

u.c., neskaitot LR Zintnes padomes finanstos projektus par ptnieku

2Eglte, P. (2008) Darbaspjgo skaita mazinans

Rga: SIA LZA Ekonomikas institts.

Latvij un iespjamie risinjumi: Apcerjumi par Latvijas iedzvotjiem / Nr. 13.

3Eglte, P., Pavlina, I., Markausa, I. u.c. (1999) imenes situcija Latvij. Prskats par LR Labkljbas ministrijas pastt ptjuma

rezulttiem. Apcerjumi par Latvijas iedzvotjiem/ Nr.3, Rga: SIA LZA Ekonomikas institts.

4Pudule, I., Grinberga, D., Rituma, A., Villerua, A., Zile, S., Prttl, R., Helasoja, V., Puska, P. (2000) Latvijas iedzvotju veselbu

ietekmjoo paradumu ptjums. (Health Behaviour among Latvian Adult Population) Helsinki: Publications of the National Public Health Institute B13/2001.
5Krijne, Z. (red.) (2007) Darbaspka eogrfisk mobilitte. Rga: LR LM. 6Rungule R. (ptnieku grupas vad.), Sniere S. (ptjuma koordinatore) (2007) Bezdarba un socils atstumtbas iemesli un ilgums.

Rga, LR LM.
7Zepa, B., Kave, E. (red.) (2011) Nacionl identitte, mobilitte un rcbspja.

LU Socilo un politisko ptjumu institts.


8Sedlenieks,

Latvija: Prskats par tautas attstbu, 2010/2011. Rga:

K., Vasievska, K. (2006) Vrieu iespja savienot darba un imenes dzvi msdienu Latvij: Projekta rezulttu apkopojums.

11

1. DATU AVOTI UN IEGUVES METODES


Ptjuma veikan bija trs posmi: (1) priekizpte; (2) izpte; (3) secinjumu un prieklikumu sagatavoana.

1.1. PRIEKIZPTE
Priekizptes posm tika veikta literatras analze, k ar ar tautas ataudzi saistto statistikas datu izpte un iepriek veikto ptjumu datu sekundr analze par ldzgm tmm. Priekizpt gts zinanas lietotas Eiropas reiona labs prakses piemru un ES pielietoto politikas virzienu apzinanai, k ar ptjumam atbilstoa instrumentrija anketas un interviju vadlniju dadm grupm izveidei, izlases izveidei un informantu atlasei.

1.1.1. Literatras analze un ar tautas ataudzi saistto statistikas datu izpte


Literatras analze k metode izmantota Eiropas reiona labs prakses piemru izpt, k ar ptjuma instrumentrija un secinjumu izstd. Labs prakses piemru apzinanai imenes politikas, sabiedrbas veselbas un migrcijas jom tika izvltas valstis ar labm sekmm kd no mintajiem iedzvotju kustbas veidiem, kurm ir pietiekama ldzba vai saistba ar Latviju, kas liecintu par sekmgas pieredzes premanas iespjambu. Vadoties pc mintajiem apvrumiem tika izvltas Ziemeeiropas un Rietumeiropas valstis ar tdu summro dzimstbas koeficientu un paredzamo ma ilgumu jaundzimuiem, kas pdjos gados ir augstks par ES vidjo vai ir tuvu tam Igaunija, Somija, Zviedrija, rija, Lielbritnija un Francija. Visas izvlts pieder valstu grupai ar augstkajm Iedzvotju attstbas indeksa (angliski HDI) vrtbm, kas liecina ne vien par naudas atbalstu imenm ar brniem, bet ar iedzvotju veselbu, izgltotbu un augstku nodarbintbu. Skandinvijas valsts sekmes augstka dzimstbas lmea uzturan saisttas ar aktvu dzimumu ldztiesbas veicinanu, radot iespjas abiem veckiem savienot profesionlo darbbu ar imenes rpm9. Ptjum apkopot informcija par m valstm auj identifict prioritros rcbas virzienus tautas ataudzes nodroinanai, k ar paskumus, kas tajs sniegui ietekmi demogrfisks situcijas uzlaboanai. Ar tautas ataudzi saistto datu statistikas izpte tika izmantota, lai novrttu konkrts demogrfisks tendences un procesus valst, k ar, lai veiktu informantu atlasi intervijm ar pavaldbu vadtjiem, identificjot labs un ne tik veiksmgs demogrfijas politikas veidotjus Latvijas pavaldbs.

1.1.2. Iepriek veikto ptjumu datu sekundr analze


Daa ptjum apskatto jautjumu analizta citos, nesen jau veiktos ptjumos, tpc tika veikta iepriek veikto ptjumu datu papildus analze.

9Demography report 2010: Older, morenumerous and diverseEuropeans (2011) European Commission.

12

K nozmgkais ds ptjums minams iedzvotju reproduktvs veselbas ptjums10, kuru vadja Aivita Putnia. Bez reproduktvs veselbas izvrtjuma taj apskatta ar reproduktvs un seksuls veselbas politika (tai skait imenes politika un sabiedrbas veselbas politika kopum), iedzvotju viedoki par o politiku, imenes vrtbuzskati, motivcija un ri brnu radanai, idelais, vlamais un prognozjamais brnu skaits imen. Dati atkrtoti tika ptti griezumos, kdos spj sniegt jaunas, no jau veikt ptjuma negstamas zinanas. Savukrt Latvijas demogrfisks politikas apraksts un rezultti aplkoti ptjum, kura rezultti atspoguoti grmat The Baltic countires: Population, family and family policy11. Ptjum raksturoti paskumi, kas demogrfiskaj politik bijui rezultatvi ldz nesenajai krzei. Viena no ptjuma ldzautorm ir Prsla Eglte. Ptjum sniegt informcija deva iespju izvrtt agrk efektvo paskumu turpmks pielietoanas iespjas. Tautas ataudzes alternatvo variantu izstrdei tika izmantota Prslas Egltes vadb izstrdt pc Rgas domes pastjuma veikt demogrfisks situcijas prognoze12.

1.2. IZPTE
Izptes fz tika pielietotas divas galvens metodes: (1) iedzvotju aptauja, kas auj iegt informciju par galvenajm tendencm un vrtbuzskatiem; (2) daji strukturts padziints intervijas un ekspertu diskusija, kas auj identifict problmas noteiktm grupm un meklt tm labkos risinjumus.

1.2.1. Iedzvotju aptauja


Esos situcijas raksturojumam ptjum izmantota 18 ldz 64 gadus vecu Latvijas iedzvotju aptauja. Gatavojot aptaujas instrumentriju, tika apzinti dadi jau esoie instrumentriji imenes, ienkumu struktras, veselbas, novecoans, emigrcijas un demogrfijas jautjumu izptei. Aptaujas instrumentriju veidojot, tika iekauti jautjumi par: (1) imenes situciju, imenes saitm, imenes vrtbuzskatiem, brna pieskatanas nodroinanu ldz obligtajam brna sagatavoanas pamatizgltbai vecumam; (2) socilekonomisko situciju, t.sk. kredtu slogu un aizmuma mri, ienkumu atirbm un pieeju resursiem, ienkumu dinamiku pretstat iespjm; (3) paaudu solidaritti imen un to ietekmjoajiem faktoriem; (4) motivciju un riem brnu radanai (tai skait karjeras lomu, problmm iekauties darba tirg vai atgriezties iepriekj darbaviet pc brna kopanas atvainjuma), idelo un prognozjamo brnu skaitu imen; (5) imenes valsts politikas, sabiedrbas veselbas un migrcijas politikas novrtjumu.

10Putnia, A. (2011) Iedzvotju reproduktv veselba: Prskats par situciju Latvij (2003-2011). Papardes zieds. 11Stankuniene, V., Jasilionis, D. (Eds.) (2009) TheBalticcountries: Population, Family and Family Policy. Vilnius: Institute for Social Research. 12 Eglte, P., Ivbulis, B., Gedovska, I. (2012) Demogrfisks prognozes Rg un Pierg. Rga: SIA LZA Ekonomikas institts.

13

Lai ar aptaujas enerlo kopumu veido Latvijas pastvgie iedzvotji vecum no 18 ldz 64 gadiem, tomr, emot vr, ka darbu prtraukuie ir maz saistti ar iedzvotju skaita pieaugumu, viengi paldzot brnu audzinan u.tml., uz viiem attiecs mazks skaits anketas jautjumu. Informcijas ieganas metode bija tie (face-to face) intervana respondentu dzvesviet, izmantojot papra anketas (PAPI metode). Vien mjsaimniecb (mj vai dzvokl) tika veikta viena intervija, bet atsevi anketas sada tika iekauti jautjumi par katru mjsaimniecbas locekli. Vienas intervijas vidjais garums bija aptuveni 40 mintes. Izlases veidoanai tika izmantota vairkpakpju stratifict nejau gadjumu izlases metode. Mjsaimniecbu atlase tika veikta pc nejau marruta metodes, stratificjot starta adreses pc teritorils pazmes. Vien marrut ietilpa ne vairk k 10 dergas intervijas. Respondentu selekcija intervijai mjsaimniecbas ietvaros notika pc jaunk vriea principa. Kop tika veiktas 1710 dergas intervijas.

1.2.1. Padziints daji strukturts intervijas un ekspertu diskusija


Padziints daji strukturts intervijas tika veiktas ar: (1) veckiem, kuriem ir brni ldz 4 gadu vecumam, (2) nevalstisko organizciju prstvjiem un (3) pavaldbu prstvjiem. Ar valsts institciju un socilo partneru prstvjiem tika organizta ekspertu diskusija.

1.2.2.1. Mrgrupu intervijas ar brnu veckiem Mra grup tika iekautas tikai mtes un tvi ar nepilngadgiem brniem, lai iegtu datus, kas auj spriest par reliem, jau pieemtiem lmumiem un to ietekmjoiem faktoriem. Ptjum tika veiktas 38 daji strukturtas intervijas ar veckiem, kuriem jaunkais brns ir vecum ldz 4 gadiem, kas auj izvrtt pdjo gadu situciju. No m intervijm 27 intervijas ar sievietm, 7 ar vrieiem un 4 kopgas. Btiski, ka informanti vriei bija mazk informti par jautjumiem, kas saistti ar brnu audzinanu un aprpi, k ar valsts un pavaldbu atbalstu, kas liecina par vecku dadu iesaisti brnu audzinan, tpc biek intervijm tika izvltas sievietes. Informanti tika meklti, diferencjot pa vecumgrupm un reioniem. Teritorili tika iedaltas 4 grupas: (1) Rga; (2) Pierga un Zemgale; (3) Kurzeme un Vidzeme; (4) Latgale. Skk informanti tika dalti atkarb no brnu skaita: (1) vecki ar vienu brnu; (2) vecki ar diviem brniem; (3) vecki ar trim un vairk brniem. Lai sasniegtu ptjuma mrus papildus tika meklti informanti ar migrcijas un irans pieredzi. Ptjuma proces saldzinot ar tehniskajm specifikcijm tika samazints jaunks vecuma grupas informantu skaits no 12 uz 10, jo bija sasniegts saturcijas punkts (grupai ir ldzgas problmas un nepiecieamie risinjumi), savukrt cits uz t rina tika palielintas. Informantu daljums pc reiona un vecuma atspoguots 1.tabul.

14

Btiski, ka veckajs grups bija raksturgks lielks brnu skaits, kas dadoja ar brnu audzinanas pieredzi un ldz ar to padarja iegto informciju atirgku. Informanti tika meklti izmantojot sniega bumbas metodi, katr no reioniem atrodot atslgas informantu. T ABULA 1. I NFORMANTU Reions Rga Pierga un Zemgale Latgale
SKAITS MRGRUPU INTERVIJM DALJUM PC INFORMANTU KATEGORIJM

Ldz 25 gadiem 2 3 2 3

25-32 gadi 4 3 4 3

33 un vairk gadu 4 4 3 3 1brns 4 3 3 5 2 brni 4 3 4 2

3 un vairk brnu 2 4 2 2

Kurzeme un Vidzeme

Interviju plns tematiski sastvja no 8 jautjumu blokiem: (1) partnerattiecbas; (2) valsts atbalsta politika; (3) pavaldbas atbalsta politika; (4) migrcija; (5) nodarbintba; (6) imenes plnoana; (7) brnu audzinana; (8) veselba. Interviju garums bija no 37 ldz 134 mintm.

1.2.2.2. Ekspertu intervijas ar nevalstisko organizciju (NVO) prstvji Ptjumam izvltas 4 NVO, kuras orientjas uz imenes, reproduktvs veselbas u.tml. problmm atkarb no to ideoloijas: 2 konservatvs, tradicionls imenes vrtbas atbalstos organizcijas un 2 liberls vrtbas atbalstos organizcijas. Interviju plns tematiski sastvja no diviem lielajiem tematiskajiem blokiem esos situcijas izvrtjumam un NVO aktivitu raksturojuma. Interviju garums bija 30 ldz 60 mintes. Intervjot NVO prstvjus, galvenie jautjumi skra demogrfijas politikas veidoanas procesu un mra grupm nepiecieamo atbalstu, k ar galvens risinms problmas saistb ar iedzvotju ataudzi.

1.2.2.3. Ekspertu intervijas ar pavaldbu prstvjiem Lai iegtu informciju par pavaldbu iniciatvm dzimstbas veicinan un atbalsta sistmas izveid imenm ar maziem brniem, iedzvotju prieklaicgas mirstbas novran un reemigrcijas sekman, k ar identifictu un apkopotu labs prakses piemrus, tika veiktas 11 intervijas ar pavaldbu prstvjiem. Pavaldbu prstvji intervjams pavaldbas tika iedalti divs grups: (1) potencilie labs prakses piemri; (2) potencili mazk veiksmgs. Identificjot pavaldbu rcbpolitikas labs prakses piemrus dzimstbas veicinan un atbalsta sistmas izveid imen ar maziem brniem tika atlastas atirga lieluma pilstas un novadi ar un bez lielkiem attstbas centriem to teritorij, k ar dad attlum no galvaspilstas, kurs dzimstba un dabiskais pieaugums uz 1000 iedzvotjiem bijui augstki par cits ldzga tipa pavaldbs sasniegto un dabiskais pieaugums prsniedz vismaz simtu cilvku, lai rdtju aprins btu prliecinos.

15

Pavaldbas netika atlastas, balstoties migrcijas rdtjos, jo pieejam informcija ne par iekjo, ne rjo migrciju nav droi ticama deklarts dzvesvietas Latvij oti biei neatbilst relajm, savukrt zias par rjo migrciju engenas zonas ietvaros ir oti nepreczas. Ldz ar to pavaldbu atlas tika emti vr dzimstbas rdtji un teritorils attstbas indeksi. Mintajiem kritrijiem atbilst un tdjdi k potencili labs prakses tika izvlti: (1) Rga (dzimstba 9,4, dabiskais pieaugums -3,5 13, TAI +0,28114); (2) Ventspils (dzimstba 8,6 , dabiskais pieaugums -2,9 , TALI +0,359); (3) Preiu novads (dzimstba 8,7, dabiskais pieaugums -3,5, TALI -0,223); (4) Saldus novads (dzimstba 9,0, dabiskais pieaugums -2,7, TALI +0,049); (5) Mrupes novads (dzimstba 19,3, dabiskais pieaugums +13,1, TALI +2,188); (6) Lielvrdes novads (dzimstba 9,1 dabiskais pieaugums -3,6, TALI +0,528). Valst vidji dzimstbas rdtjs ir 8,6, bet dabiskais pieaugums ir - 4,8. Papildus plnots veikt intervijas etrs pavaldbs, kur apskattie rdtji ir zemki par vidjiem valst (vai ar zemki uz prjs Piergas fona). K diem nosacjumiem atbilstoas izvltas: (1) Rzekne (dzimstba 7,1, dabiskais pieaugums -8,3, TALI -1,931); (2) Ilkstes novads (dzimstba 6,1, dabiskais pieaugums -2,8, TALI -0,661); (3) Inukalna novads (dzimstba 7,9, dabiskais pieaugums -1,3, TALI +0,664); (4) Priekules novads (dzimstba 7,9, dabiskais pieaugums -6,8, TALI -0,774). Atlastas dada lieluma pavaldbas, tomr ne pavisam nelielas (kur gad ir mazk par 50 jaundzimuajiem). Pdjs ptjum netika iekautas, jo to politikas rezulttus mrt ir problemtiski vien gad dzimuo skaits ir prk mazs, lai atdaltu nejaubas no mrtiecgas politikas ietekmes. Pavaldbu prstvju intervijas snieguo amatpersonu pozcijas atrs tie bija gan pavaldbu vadtji un viu vietnieki, gan socilo nodau vadtji, socilie darbinieki, ekonomisti. Galvenie kritriji informantu izvl bija ekspertu pieejamba un kompetence. Mazajs pavaldbs informanti bija gatavi atbildt par plakiem jautjumiem, kamr lielajs pilsts biek noteica savas ekspertzes lauku. Bija intervijas, kurs piedaljs vairki dalbnieki, piemram, Lielvrd pavaldbas vadtjs, socils nodaas vadtjs un galvenais grmatvedis. Savukrt Rg tika veiktas divas intervijas, jo nebija viena informanta ar tik plau ekspertzi, k nepiecieams. Interviju pln tika iekauti jautjumi par mrtiecgu demogrfijas politiku, ts veidoanu pavaldbas lmen, kas padara noteikto politiku pievilcgu vai mazk pievilcgu brnu radanai un dzvei ar brniem, par politiku, kas vrsta uz emigrcijas samazinanu, reemigrcijas veicinanu, sabiedrbas veselbas veicinanu un atbalstu pavaldbas iedzvotjiem. Interviju rezultt tika identificti un izvrtti potencilie labs prakses piemri. Interviju garums varija no 37 ldz 72 mintm.

1.2.2.4. Ekspertu diskusija ar valsts institciju prstvjiem un socilajiem partneriem Skotnji tika plnots veikt vismaz 3 intervijas ar valsts institciju prstvjiem, tomr ptjuma gait metodoloija tika transformta, aizstjot intervijas ar ekspertu diskusiju. Taj piedaljs kopskait devii

13eit un tlk: Demogrfija (2011) Rga: LR CSP, 48-50 lpp. 14eit un tlk: Teritoriju attstbas lmea novrtjums. [sk. Internet:

http://www.vraa.gov.lv/uploads/documents/petnieciba/IAT_noteiksana/2012.06.05_tainovertejuma_metodika.pdf]

16

valsts institciju un socilo partneru prstvji no: (1) Valsts kancelejas; (2) Prresoru koordincijas centra; (3) Labkljbas ministrijas; (4) Izgltbas un zintnes ministrijas; (5) Vides un reionls attstbas ministrijas; (6) Veselbas ministrijas; (7) Ekonomikas ministrijas; (8) Latvijas Brvo arodbiedrbu savienbas; (9) Latvijas Darba devju konfedercijas. Ekspertu diskusijas mris bija apspriest ptjum identifictos tautas ataudzes scenrijus, tajos iekautos politikas instrumentus. Diskusijas vadlnijas sastvja no 7 apaknodam: (1) brnu aprpe; (2) nodarbintba; (3) imeu stabilitte; (4) vientuie vecki; (5) daudzbrnu imenes; (6) veselbas aprpe un reproduktv veselba; (7) migrcija. Diskusijas gait tika testta valsts institciju prstvju attieksme pret noteiktm tautas ataudzes veicinanas scenriju aktivittm, rezultt scenriji tika koriti. Diskusijas garums bija 165 mintes.

1.3. DATU APSTRDE UN ANALZE


1.3.1. Kvantitatvie dati
Kvantitatvi tika analizti ptjuma ietvaros veikts aptaujas dati, k ar, sekundri Reproduktvs veselbas ptjuma, CSP un Latvijas Veselbas aprpes statistikas gadagrmatas dati.

1.3.1.1. Tautas ataudzes ptjuma ietvaros veikts aptaujas datu analze Pc aptaujas datu ievadanas statistisks analze programm SPSS tika veikta: (1) datu trana, identificjot un labojot ievades un loikas kdas; (2) maingo nosaukumu un vrtbu definana; (3) atklto un daji slgto jautjumu kodana; (4) datu svrana pc etrm pazmm teritorils, vecuma, dzimuma un tautbas. Tlk tika atsevii izdalti nozmgkie socili demogrfiskie maingie un to griezum Microsoft Excel elektroniskajs tabuls sagatavoti citi ptjuma jautjumi (veidojot procentu tabulas un/vai saldzinot vidjos rdtjus). Situcijs, kad tika konstattas iespjamas sakarbas, kas vartu bt nozmgas ptjuma galarezultt, ts tika prbaudtas ar piemrotkajiem statistiskajiem testiem. Konstatjot nozmgas sakarbas, katr individulaj gadjum tika pieemts lmums, k to vispreczk un uzskatmk atspoguot ptjuma atskait. Izmantot klasifikcijas analze (faktoranalze) nesniedza jaunu btisku informciju, kas ietekmtu ptjuma rezulttus nozmgkie no iegtajiem faktoriem (augstka lmea maingajiem) bija pasaprotami vai ar saturiski pretrungi un neizskaidrojami. Ptjuma ziojum atspoguotas tikai ts sakarbas, kuras ietekm secinjumus un ptjuma galarezulttus.

17

1.3.1.2. Prjo statistisko datu analze Papildus Tautas ataudzes ptjuma ietvaros veikts aptaujas datu analzei ptjum tika iekauti ar rezultti no 2011.gad veikt Reproduktvs veselbas ptjuma, k ar statistikas dati. Reproduktvs veselbas ptjuma gadjum tika sekundri analizts SPSS datu fails, veicot

nepiecieamos prkodjumus un iegstot to vai citu jautjumu sakarbas, vai ar izmantoti jau ptjuma gait sagatavots jautjumu bieumu un demogrfisko griezumu Excel tabulas. Rezultti tika atspoguoti, izvloties atbilstoko un uzskatmko formu. Statistikas dati tika iegti no CSP mjaslap pieejamajm datubzm, no Veselbas aprpes statistikas gadagrmatas, k ar Eurostat pieejamaj Demogrfijas ziojuma. Rezultti tika atspoguoti, izvloties atbilstoko un uzskatmko formu, kas visbiek bija lknes (attlojot laikrindas).

1.3.2. Kvalitatvie dati


Visas intervijas, k ar ekspertu diskusija tika ieraksttas audio failos, pirms tam mutiski informjot ptjuma dalbniekus par ptjuma mri un intervijas pielietoanas veidu un saemot mutisku akceptu. Interviju un ekspertu diskusijas ieraksti tika transkribti. Veckiem ar brniem pirms intervijas tika garantta anonimitte, tpc viu dati tika kodti, identificjot tdus rdtjus, k reionu, vecumu, dzimumu un brnu skaitu. Savukrt NVO, pavaldbu un valsts prstvji tika brdinti, ka anonimitti garantt nav iespjams tpc, ka runtju personbas ir identificjamas. Intervijas tika analiztas kvalitatvo datu apstrdes programm Atlas.ti. Kvalitatvo interviju apstrde notika, analizjot atsevii mrgrupu intervijas no pavaldbu un NVO intervijm. Mrgrupu intervijas tika kodtas, pielietojot satura analzes principu. Rezultt izveidojs 80 tematiskie kodi par dadm ar tautas ataudzi saisttm tmm. Kodi bija, piemram, migrcija uz rzemm, migrcija no pilstas uz laukiem, veselbas aprpes pieejamba grtniecm utt. Vlk kodi tika apkopoti 8 kodu grups: (1) atbalsts no valsts un pavaldbas; (2) pieredze un atbalsts specifiskai grupai; (3) partneru savstarpjs attiecbas, to kvalitte; (4) brna aprpes pieredze; (5) migrcija; (6) nodarbintba; (7) veselba; (8) lmums par grtniecbu/brnu. Kodu skaits kodu grups varija no 5 ldz 19. Pavaldbu un NVO interviju kodanas pamatprincipi balstjs tmu satura analz, kas auj identifict pavaldbu problmas ar tautas ataudzi saistts joms un labs prakses piemrus to risinanai. Rezultt tika izveidoti 38 tematiskie kodi, piemram, pabalsts, brnam piedzimstot, atbalsts daudzbrnu imenm, atbalsts vientuajiem veckiem utt., kas tika daltas un interprettas atbilstoi tm pam kodu grupm, kas izmantotas mrgrupu interviju analz. NVO intervijas tika izmantotas scenrijos identificto politikas instrumentu identificanai. Ekspertu diskusija ar valsts un socilo partneru prstvjiem tika izmantota secinjumu un demogrfijas scenriju precizanai, tpc atsevii netika kodta.

18

Nobeigum tika veikta datu satura analze un interpretcija atbilstoi ptjuma uzstdjumiem, savstarpji integrjot dads ptjuma tmas un atirgos ptjuma datus, minot atsijt tikai tos datus, kam ir tiea saikne ar tautas ataudzi. Datu analzes rezultt tika izstrdti ar 3 tautas ataudzes scenriji. Viena izstrdt scenrija pamat bija esos politikas turpinana, bet prjie divi pretnostatja divas galvens sabiedrb pastvos gaidas attiecb uz noteiktu valsts politiku. Mints gaidas tika identifictas mra grupu intervijs, un ts konceptualizjamas k orientans galvenokrt uz pabalstiem vai nodarbintbas iespjm. Tai pa laik abi alternatvie scenriji neietver principilu esos politikas lauanu, drzk papildinanu ar jauniem elementiem, jo principilas izmaias jebkur virzien vismaz skotnji vl vairk veicintu neuzticanos valsts politikas kontinuittei. Turklt ir velkamas cieas paralles starp m gaidm no valsts un intervto NVO vrtborientcijm pabalsti ciek saistmi ar tradicionlo vrtbu sistmu, kuru prstv tdas organizcijas k imene un Nkotnes fonds, savukrt sievieu nodarbintba ar liberlo vrtbu sistmu, ko prstv Papardes zieds un Marta. Ldz ar to, veicot intervijas ar NVO prstvjiem, katrs no pdjiem diviem scenrijiem tika konkretizts. Visbeidzot scenriju saturs tika apspriests valsts prstvju un socilo partneru diskusij, testjot scenriju stiprs un vjs vietas un korijot atbilstoi sniegtajiem komentriem.

19

2.DEMOGRFIJAS TENDENCES UN POLITIKA EIROPAS SAVIENB


Eiropas Savienba 21.gadsimta skum saskaras ar tdm demogrfijas tendencm k sabiedrbas novecoans un zema dzimstba. Vairum veco ES dalbvalstu novrojams iedzvotju skaita pieaugums uz migrcijas rina un ldz ar to sabiedrbas dadoans, savukrt lielkaj da jauno pastiprinta emigrcija. Jau 20.gadsimta beigas vairum valstu iezmja imenes modeu maiu un to daudzveidbu. Politika imeu atbalstam kst daudzveidgka, un tai biei nkas bt efektvai konfliktjoos virzienos 15 , atbalstot darba un imenes dzves ldzsvaroanu, atbildot uz dadm imeu vajadzbm. Ldz ar to imenes politikas modeu un instrumentu daudzveidba ES valsts ir saretka un neatbilst pierastajiem labkljbas valstu modeiem. Thevenon16 raksturo 6 tipiskkos imenes atbalsta politikas virzienus, vienlaikus nordot, ka visbiek tie prkljas un tiek savstarpji kombinti: (1) Nabadzbas mazinana un imeu ienkumu lmea saglabana. is ir galvenais instruments anglosaku un Dienvideiropas valstu politik. Politikas instrumenti ir universli vai uz zema ienkuma imenm mrti pabalsti, kas saistti ar ienkumu lmeni un/vai brnu skaitu imen. Mjoka pabalsts ir viens no btiskiem nabadzbas mazinanas instrumentiem. (2) Tiea ar brnu audzinanu saisttu ekonomisko izdevumu segana. Pabalsti mazina starpbu starp dzves lmeni tiem iedzvotjiem, kam brni ir, un tiem, kuriem to nav. di pabalsti nav vrsti uz zema ienkuma imenm un nemazina nabadzbu. (3) Atbalsts nodarbintbai. Tas ir pdjs desmitgads arvien populrks imenes politikas virziens, atbalstot sievieu augstku ldzdalbu darba tirg. Atbalsta loika balsts racionalitt atgrieot tirg augsti kvalifictas sievietes, tiek kpints darba ragums un veicinta ekonomisk izaugsme. K instrumenti tiek lietoti vecku atvainjuma nodroinana, saglabjot darbavietu un ienkumu lmeni, brna aprpes nodroinana veckiem izdevg laik un nodoku atvieglojumu sistma, kas izdevga strdjoiem veckiem. (4) Dzimumu ldztiesbas veicinana. politikas virziena ietvaros tiek veicinta abu vecku algot un neapmakst darba mjs vienldzga dalana. Brna kopanas atvainjums veidots, lai vecki ilgstoi neatsttu darba tirgu. Tiek veicinta tvu iesaiste brna kopanas atvainjuma izmantoan. Brna kopanas atvainjums ir sadalms un tiek zaudts, ja netiek izmantots. Nodoku atvieglojumu sistma ar tiek pielgota dzimumu ldztiesbas veicinanai, piemram, diferencjot atlaides mjsaimniecbas pirmajam un otrajam pelntjam.

15

Letablier, M.T., Luci A., Math A., and Thvenon O. (eds.). (2009) The Costs of Raising Children and the Effectiveness of Supporting

Parenthood Policies in European Countries: A Literature Review. European Commission. [sk. Internet: http://europa.eu/epic/docs/eu_report_cost_of_children_final_11-05-2009.pdf] http://www.thefamilywatch.org/doc/doc-0198-es.pdf]
16Thevenon, O. (2011) Family Policies in OECD countries. Population and development review. 37(1): p.5787. [sk. Internet:

20

(5) Atbalsts brna agrnai attstbai. To nodroina vecku aprpe un formls aprpes un izgltbas iestdes. Abu vecku nodarbintba tiek skatta k faktors, kas kopum mazina imenes nabadzbas risku un ir labvlga brna attstbai. ds politikas virziens raksturgs Ekonomisks sadarbbas un attstbas organizcij prstvtajm valstm. Konkrti nosacjumi dads valsts btiski atiras, bet kopg iezme ir pirmskolas izgltbas atzana par vrtbu. (6) Dzimstbas kpinana. is virziens ir aktuls sabiedrbas novecoans un zem dzimstbas lmea d, radot draudus gan ekonomiskajai izaugsmei, gan labkljbas pastvanai nkotn, bet parasti tiek novirzts otraj pln. Btiskka uzmanba tam tiek pievrsta Ekonomisks sadarbbas un attstbas organizcijas Eiropas valsts, kur sabiedrbas novecoans ir visievrojamk. Aptaujas par vlamo un esoo brnu skaitu imens rda, ka ar politikas instrumentu paldzbu iespjams dzimstbas rdtjus kpint. Dzimstbas kpumu tradicionli pieemts skatt k pretpolu sievieu nodarbintbai, tau augsta sievieu nodarbintba var korelt ar augstu dzimstbu. 2010.gad pieemt Eiropas Padomes 2020 stratija uzsver Eiropas Komisijas nepiecieambu (1) mobilizt ES dalbvalstu demogrfisko potencilu, uzlabojot imenes dzves apstkus un (2) kpint nodarbintbas rdtjus un darba ragumu, kompensjot darbaspka trkumu. Vietj lmen nodarbintbas rdtju kpums pankums ar imenes, darba un personisks dzves salgoanu, aujot lielkam darbaspjas vecuma cilvku patsvaram nonkt darba tirg. Tpat tiek nordts, ka ES jbalsts uz imigrantu darbaspku un t labku integrciju, k ar jsaglab publisko finanu ilgtspja sabiedrbas novecoans situcij. Eiropas Komisija 2006.gad ir uzsvrusi nepiecieambu strdt piecos pamata virzienos: (1) demogrfisk atjaunoans; (2) nodarbintba; (3) raguma pieaugums; (4) imigrantu integrcija un (5) publisko finanu ilgtspja. Ekonomisks sadarbbas un attstbas organizcijas ziojums imeu nkotne 2030
17

paredz das

izmaias un izaicinjumus imenes politikai: (1) viena vecku imeu, nereistrtas kopdzves un rekombintu imeu patsvara pieaugums var radt augstku nabadzbas risku; (2) arvien lielks viena pieaugu mjsaimniecbu patsvars rads spiedienu uz mjoku pieejambu; (3) bezbrnu mjsaimniecbu skaita, irans, atkrtotu laulbu un auduimeu patsvara pieaugums pazemins aprpes imen kapacitti; (4) strdjou sievieu patsvara pieaugums mjsaimniecbs samazins aprpes kapacitti imen. Ziojum tiek nordts, ka ekonomisk izaugsme un valstu spja radt darbavietas bs svargkais faktors imeu labkljbas nodroinanai.

17OECD (2011) The Future of Families to 2030, OECD Publishing.

21

2.1. DZIMSTBAS KPUMS


Eiropas demogrfijas ziojums (2010)18 rda divas pozitvas tendences ES valsts: (1) vrojams neliels dzimstbas pieaugums un (2) sagaidm dzves ilguma pieaugums. Pirmo papildus ietekm t.s. laika efekts, kas saistts ar brna radanas atlikanu. Proti, dzimstbas kritums nav saistts tikai ar brna skaita samazinanos, kas piedzimtu sievietei dzves laik, bet ar brnu dzimanas atlikanu, kas rada slaicgu dzimstbas rdtju kritumu. emot vr o faktoru dzimstbas rdtju aprin, dzimstbas pieauguma tendence ir pozitvka. Viens no iemesliem dzimstbas rdtju kpumam ir turbas lmea pakpenisks pieaugums. Demogrfijas ziojums parda ar izmaias imenes struktr. Dati rda, ka noslgto laulbu bieuma kritums, nereistrta kopdzves izplatans un augstki irans rdtji, k ar dzemdtju vidj vecuma kpums kopum var bt saistti ar augstkiem dzimstbas rdtjiem vecka imen. Biek novrojams ar lmums neradt brnus. ES dalbvalstis dadi risina imenes politiku. Francij, Dnij, Somij, Nderland novrojams vidj brnu radanas vecuma pieaugums, tomr vienlaikus ar dzimstbas kpums, kas pankts ar dsnu publisko atbalstu veckiem. Savukrt Rumnij, Slovkij un Ungrij brnu dzemdanas atlikana neveido dzimstbas kpuma efektu. Tas auj pieemt, ka dzimstbas kpumam ir saistba ar turbas lmeni un atbalsta politiku veckiem, nevis imenes modea maiu. Demogrfijas ziojums 20 rda, ka dzimstbas kpums ir ciei saistts ar brna aprpes pakalpojumu pieejambu. Kopum dzimstba ir augstka valsts ar augstku dzimumu ldztiesbas pakpi, augstku sievieu nodarbintbu un mazk tradicionlm imenes formm.
19

. Vienlaikus

partnerattiecbas kst trauslkas, brni biek dzimst rpus laulbas un biek tiek audzinti viena

2.2. MA ILGUMS
Sagaidmais dzves ilgums 2008.gad 27 ES dalbvalsts bija 76,4 gadi vrieiem un 82,4 sievietm. Tomr ES dalbvalstu vid vrojamas lielas atirbas ajos rdtjos. Socili ekonomiskajam faktoriem te ir iziroa loma, un paredzam dzves ilguma kpums ir pankams ar mazk labvlgos apstkos dzvojoo sabiedrbas grupu apstku uzlaboanu. s jomas politika ir vrsta uz vecku darbinieku ilgku palikanu darba tirg un raguma saglabanu ilgk ma posm. Ekonomiski aktvas garkas dzves nodroinanai, aktuli ir: (1) atkrtoti izgltoans periodi; (2) elastgks darba laiks; (3) fleksibilitte brnu radanas posm; (4) prtraukumi karjer, kad japrp imenes loceki un (5) rags pensijas vecums, kas saistts ar augstu pilsonisko aktivitti un brvprtgo darbu. Ir btiski paildzint aktvs, veselgs dzves ilgumu, attlinot brdi, kad fiziskais stvoklis btiski pasliktinsies21.

18Demography report 2010: Older, more numerous and diverse Europeans, European Commission, (2011) [sk. Internet:

http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/population/documents/Tab/report.pdf]
19Turpat, 2.lpp. 20Turpat, 2.lpp. 21Turpat, 3.lpp.

22

2.3. MIGRCIJA
ES iekj migrcija un iedzvotju migrcija no valstm rpus ES ir intensificjusies, daji atrisinot darbaspka trkumu un kompensjot sabiedrbas novecoanos, tau t rada prmaias imen. ES valsts 2008.gad 15% darbaspka bija tdi, kas vai nu pai dzimui rvalsts vai ar vismaz viens no viu veckiem dzimis rvalsts. 2010. gada Eirobarometra dati rda, ka piekt daa 27 ES dalbvalstu respondentu ir strdjui vai mcjuies rzems. sabiedrbas daa ir mobilka jaunkie un izgltotkie no viiem daudz labprtk prceas no vienas valsts uz citu.
22.

2.4. LABS PRAKSES PIEMRI


2.4.1. Igaunija
Igaunij tiek stenota relatvi universla imenes politika. Kop 2001.gada Igaunij pakpeniski tiek ieviests no ienkumiem atkargs atbalsts. imenes politika veidota, ievrojot sekojous principus: (1) brna un imenes intereu, vajadzbu un labkljbas nolikana centr neatkargi no socil un ekonomisk statusa; (2) problmu savlaicga jeb preventva novrana (sagatavoana imenes dzvei, seksuls veselbas izgltba, imenes konsultcijas); (3) indivda tiesbu, lemjot vai un kad radt brnus, respektana un atbalsts seksuls un reproduktvs izgltbas un pakalpojumu saemanai; (4) socilo un ekonomisko ru samazinana veckiem; (5) vienldzgas iespjas un pienkumi abiem veckiem un dadu imenes formu respektana; (6) universls atbalsts imenm ar papildus atbalstu imenm ar pam vajadzbm; (7) institciju sadarbba atbalsta sniegan un brnu audzinana imen; (8) zinans un pierdjumos balstta politika23. 2011.gad Igaunijas valdba apstiprinja Brnu un imenes stratiju 2012-2020.gadam. Ts mris ir brnu un imeu labkljbas un dzves kvalittes lmea celana un dzimstbas veicinana. Stratija darbojas piecos virzienos: (1) pozitvas audzinanas prasmes (Eiropas Socilais ptjums (European

Social Survey (2010)) pardja, ka 44% Igaunijas vecku pdj gada laik izjutui vajadzbu pc atbalsta
vecku prasmju veidoan, bet nav zinjui kur vrsties. Iedibinta uz pierdjumiem balstta programma vecku prasmju veidoan un citu pakalpojumu nodroinan riska grupas brniem un jaunieiem); (2) brnu tiesbas; (3) brnu aizsardzbas sistma; (4) atbalsts imenm; (5) darba un imenes dzves ldzsvaroana24. 2.4.1.1. imenei draudzgs uzmums imenei draudzga uzmuma balvu 2001.gad dibinjui un ldz 2009.gadam, kad uzturanai pievienojs Socilo lietu ministrija, uzturja divi mdiju uzmumi. Balvu fonds ir 4000 eiro gad un tas vrsts uz imenm draudzgu korporatvo kultru. 2012.gad ievests pilotprojekts imenm draudzgu uzmumu sertifican, kura rezultt uzmumi iegst publicitti.

22

http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/population/documents/Tab/report.pdf], 4.lpp.
23Principles 24Estonia:

Demography report 2010: Older, more numerous and diverse Europeans, European Commission, (2011) [sk. Internet: and actions of Estonian Policy 2009-2013, p. 3-4. [sk. internet 28.11.13:

http://www.monitoringris.org/documents/imp_nat/Main_principles_of_population_policy.pdf ] [sk. internet 28.11.13: http://europa.eu/epic/countries/estonia/index_en.htm ]

child and family benefits set to become most important issue next political issue. (2012)

23

2.4.1.2. Brnu aprpes iniciatva Brni aprpti, mtes darb Iniciatva veidota, lai novrstu rindas brnudrzos un piedvtu mtm tdus izdevgus brna aprpes pakalpojumus, kas imenm btu emocionli un finansili pieejami. Igaunijas partnerba attstbai Brni aprpti, mtes darb izveidota 2005.gad, atbalstot jauno mu ldzdalbu darba tirg un pilna laika nodarbintbu. Tika izveidots auklu dienests un auklu sertificanas sistma. Vienlaikus tiek uzlabota nodarbintbas situcija sievietm. 2.4.1.3. Grtniecbas konsultcijas Igaunijas Grtniecbas krzes konsultciju centrs kop 2007.gada ir pieejams vis valst un sav darbb respekt konfidencialittes, anonimittes un personas imenes plnoanas izvles. Centrs atbalsta imenes tdos jautjumos k konflikti laulb, vecku prasmju veidoan, neauglbas gadjumos, tuvu cilvku nves gadjumos. Piemram, 2011.gad 1648 civlki izmantojuigrtniecbas konsultcijas 3641 reizi25.

2.4.2. Somija
Dzimstbas lmenis Somij ir viens no augstkajiem ES (1,8). Somijas imenes politiku raksturo veiksmga darba un imenes dzves saskaoana. imenes politika vrstauz atbalstu imenm ar maziem brniem. Brniem ldz septiu gadu vecumam tiek nodrointa brnu aprpe un pieejams dsns brna kopanas pabalsts, k ar atvainjums veckiem, aujot salgot brna kopanu un darbavietas saglabanu26. 2.4.2.1. imenes centri 21.gadsimta pirmaj dekd Somijas pavaldbas ar vairku valsts programmu atbalstu ska imenes centru attstbu. ajos centros koncentrti pakalpojumi, kas veicina brnu un imeu labkljbu un veselbu. To mris ir atbalstt veckus brnu audzinan un imeu socilo tklu attstana. imenes centri - zema slieka centri, kas apvieno savstarpjo atbalstu un konsultcijas. Pakalpojumi ir starpsektorli, aptverot municipls maternittes un brna veselbas klnikas, agrno brna izgltbu un aprpi, skolu, agrn atbalsta pakalpojumus, brvprtg un privt sektora pakalpojumus. Piedvtie pakalpojumi ir daa no projekta Ziemeu koopercijai imenes centru veidoan27. 2.4.2.2. Gada tva balva Balva tiek pieirta kop 2006.gada, lai veicintu tva aktvu lomu imen un brnu audzinan. Konkursa komisiju veido Somijas Socilo lietu un veselbas ministrija kop ar nevalstiskajm organizcijm.

25

Public

Health

Development

Plan

20092020.

Summary

of

activity

report

of

2011

[sk.internet:

http://www.sm.ee/fileadmin/meedia/Dokumendid/Tervisevaldkond/Rahvatervis/RTA/Ingliskeelne/2011_RTA_aruanne_ENG.pdf
26Finland: 27Turpat.

[sk. internet 28.11.13: http://europa.eu/epic/countries/finland/index_en.htm]

Towards a healthy balance between work and family life

24

2.4.2.3. Dzimumu ldztiesbas plni Kop 1995.gada Somijas uzmjiem ar vismaz 30 darbiniekiem katram jizveido dzimumu ldztiesbas plns. To prrauga Vienldzbas ombuds, kas labkajiem uzmju izstrdtajiem plniem pieir balvu un nodroina zinanu apmaiu par vienldzbas plnoanu un organizcijas tla uzlaboanu. Kop 2005.gada ldztiesbas plnu struktra ir kuvusi detaliztka un izstrdti minimlie standarti to izstrdei, kur tiek iekauta sekojoa informcija: dalbnieku iesaisteplnu izstrd, darba vietas situcijas izvrtjums, algu saldzinjums, sievieu un vrieu algu atirbu izvrtjums un iepriekj plna izpildes rdtji. Plns aptver tdus jautjumus k sievieu un vrieu nodarbinana atirgos darbos, karjeras attstbu, darba apstkus, personla apmcbu, darba un imenes dzves apvienoanu, attieksmi pret dzimumu ldztiesbu un arodveselbas un darba drobas jautjumus28.

2.4.3. Zviedrija
imenes politikas modelis vrsts uz atbalstu divu pelntju imenes modelim, nodroinot viendas tiesbas un pienkumus gan sievietm, gan vrieiem. Atbalstu imenm veido imenes pabalsti, elastgi brna kopanas atvainjumi, darba stundu reguljums un kvalitatvi brna aprpes pakalpojumi. Brna kopanas atvainjums rosina abus veckus piedalties brna kopan. imenes politika ir vrsta imeu ar brniem dzves kvalittes celanai, palielinot vecku izvles brvbu un stiprinot vecku prasmes. Zviedrij ir pankts augsts darba un imenes dzves saskaoanas lmenis. Sievieu un vrieu nodarbintbas lmenis ir viens no augstkajiem ES, bet brnu nabadzbas risks viens no zemkajiem. 2.4.3.1. Brna vienlaicga kopana abiem veckiem Palielinot vecku izvles brvbu, no 2012.gada Zviedrijas vecki drkst izmantot 30 dienas brna kopanas atvainjuma pirmaj brna dzves gad vienlaicgi29. 2.4.3.2. Atbalsts vientuajiem veckiem Kop 2010.gada Zviedrijas valdba ievie jaunu apdroinanas atbalsta veidu vientuajiem veckiem, kas auj citai apdrointai personai izmantot slaicgu brna kopanas atvainjumu vecka slimbas laik30.

2.4.4. Francija
Francija steno ilgstou imenes politiku, kas balstta pla subsidtu brnu aprpes pakalpojumu klst, dsnos un dados pabalstos imenm, pai daudzbrnu imenm. Atbalsts imenm, tai skait nodoku atvieglojumi,tiek pieirti atkarb no mjsaimniecbas, ne individulajiem ienkumiem. Atbalsta pieiranas galvenais mris ir paldzt veckiem saskaot imenes un darba dzvi. Francij ir vieni no augstkajiem dzimstbas (2,0) un sievieu nodarbintbas rdtjiem ES. Tas pankts ar brna

28Government

Helsinki, Finland. [sk. internet http://www.stm.fi/c/document_library/get_file?folderId=5197397&name=DLFE-24302.pdf ] 29 Sweden: Successful reconciliation of work and family life [sk. internet 28.11.13: http://europa.eu/epic/countries/sweden/index_en.htm]
30Turpat.

action plan for gender equality 2012-2015 (2012) Publications of the Ministry of Social Affairs and Health 2012:22

25

aprpes iespju paplainanu un reistrtu auklu dienesta paldzbu, pakalpojumus subsidjot atkarb no mjsaimniecbu ienkumiem31. 2.4.4.1.Auklu dienests 28% brnu ldz 3 gadu vecumam atrodas institucionl aprp, bet divas tredaas no viiem (18% no visiem institucionlaj aprp esoajiem brniem) pieskata reistrtas aukltes savs vai brna vecku mjs. 2009.gad 290 600 reistrto auklu nodroinja aprpi 817 100 brnu zem seu gadu vecuma. Vecki, kuri izmanto auklu dienestu, saem ikmnea pabalstu, kura lielums ir atkargs no aukltes statusa (vai aprp notiek savs vai brna vecku mjs) un atalgojuma, brna vecuma un mjsaimniecbas ienkumiem. Socils drobas maksjumus piln apmr veic valsts. Kop auklu dienesta skuma ir palielints apmcbai nepiecieamo stundu skaits un obligta ir lguma slgana starp veckiem un auklti. Reistrts aukltes tiek prbaudtas ik piecus gadus un brna aprpes viet notiek regulras veselbas un drobas prbaudes. Vienlaikus, auklu dienests nav prestia nodarboans un zema ienkuma imenes vairs pakalpojumu izmantot, lai ar birokrtisks procedras ir minimiztas. Papildus, liels procents reistrto auklu tuvko gadu laik pensionsies32. 2.4.4.2.Vecku iesaistes kampaas: vecku portfelis (La Mallette des parents) Francijas Izgltbas ministrijas rosints projekts skts 2008.gad, lai uzlabotu vecku iesaistanu brnu izgltb. Tika veidotas vecku diskusiju grupas, uzlabojot saikni ar skolotjiem un izgltojot veckus par skolu darbbu un brnu apmcbas procesu. Projekts stenots 80 skols 3 Parzes pievrtes rajonos. Projekta vrtjums uzrdja labus rezulttus pat socili nelabvlgu imeu vid. Vecki aktvk iesaistjs skolas dzv un brnu sekmes un uzvedba uzlabojs ilgtermi33. 2.4.4.3.Cap Canailles starpkompniju silte (Creshe) Septias Marse bztas kompnijas 2009.gad izveidoja kopgu silti. Brna aprpes izmaksas veckiem ir identiskas pavaldbas siltm, bet o silu darba laiks ir ilgks. di kompnijas atrisinja brnu aprpes pakalpojumu nepieejambu. Rajon, kur silte atvrta darbojas 100 kompniju ar 11 000 darbiniekiem34. 2.4.4.4.Daudzbrnu imeu atlaiu kartes Karte tika izveidota 1921.gad, lai dotu priekrocbas dzelzcea pakalpojumu izmantoan. Patlaban atlaiu karte ir pieejama vism rezidentu imenm, kurs aug vismaz 3 brni vecum ldz 18 gadiem. Katram imenes loceklim ir sava atlaiu karte un imene maks kartes apkalpoanas maksu. Atkarb no brnu skaita imen imenes saem 30-75% atlaidi transporta pakalpojumiem.

31France: 32France:

http://europa.eu/epic/countries/france/index_en.htm]

extensive support for female employment and high financial benefits. [sk. internet 28.11.13: extensive support for female employment and high financial benefits. [sk. internet 28.11.13: Parents in the Education of their Children. [sk. internet 28.11.13: http://europa.eu/epic/practices-that-work/practice-

http://europa.eu/epic/countries/france/index_en.htm].
33Involving 34Cap

user-registry/practices/involving-parents-children-education_en.htm] registry/practices/cap-canailles_en.htm]

Canailles Intercompany Creche [sk. internet 28.11.13: http://europa.eu/epic/practices-that-work/practice-user-

26

2.4.4.5.Ernst and Young atbalsts veckiem Kompnija Ernst and Young, balstoties uz datiem, kas norda par uzmuma nepietiekamu atbalstu veckiem, 2008.gad ieviesa maternittes atbalsta shmu, kur uzsvars tiek likts uz to, ka maternitte ir priecgs notikums gan darbiniekam, gan darba devjam, tdjdi palielinot darbinieces lojalitti kompnijai. Tika izveidota individulu tikanos sistma, kas orientta uz atbalsta personla un personlvadbas darbinieka sarunm ar darbinieku, lai uzklaustu darbinieku baas un izruntu problmu risinjumus. Sarunas skar tdus jautjumus k klientu profilu, apmcbu kursu kavjumi, atalgojums un atgrieans darb nosacjumi35. 2.4.4.6.Brna aprpe darba un imenes dzves saskaoanai (Gepetto: Garde dEnfant Pour lEquilibre du Temps professionnel, du Temps familial et son Organisation)

is pakalpojums 2001.gad izveidots imenm ar brniem 0-13 gadu vecum, kad nav pieejami citi brna pieskatanas pakalpojumi. Tas izveidots veckiem, kas strd sektoros ar nestandarta darba laiku, k ar veckiem, kas dodas komandjumos, kam nepiecieama slima brna pieskatana vai aukltes slimbas gadjumos. is ir papildus pakalpojums jau eksistjom aprpes formm, taj strd brnu aprpes profesioni un sertifictas personas. Gepetto nodroina noteiktu samaksas lmeni un kolektvo darba lgumu. Ir izveidoti vairki franzes uzmumi, kas pakalpojuma nodroinan darbojas patstvgi36. 2.4.4.7. L'Oreal politika vecku atbalstam Kompnijai LOreal Francij ir 12 000 darbinieku, kuriem izstrdta atbalsta shma darba un imenes dzves saskaoanai. Sadarbb ar citm kompnijm un valsts iestdm2006.gad tika izveidotas siltes iespjami tuvu darbavietai. Kompnija savm darbiniecm pieir papildus 4 nedu maternittes atvainjumu - Schueller atvainjumu, kas nosaukts kompnijas dibintja vrd. Papildus, veckiem, kas audzina ldz 12 gadus vecu brnu, tiek pieirtas brvas 1-4 tredienas mnes, ja to atauj darba pienkumi37. 2.4.4.8.Mikrosiltes Lai risintu brna aprpes pakalpojumu trkumu brniem ldz 3 gadu vecumam, valdba 2007.gad izstrdja plnu 200 000- 400 000 jaunu aprpes vietu izveidei 5 gadu period. Mikrosilu izveide pai tiek veicinta lauku reionos. Divas/trs tuvu praktizjoas aukltes var apvienot ples un ar mazm birokrtiskm prasbm izveidot silti. Mikrosiltes var uzemt 9 brnus ldz 6 gadu vecumam un nodarbint ldz 3 cilvkiem, kuriem ir vismaz 2 gadu pieredze darb ar maziem brniem. Mikrosiltes var izveidot ar pavaldbas38.

35

young_en.htm]
36Gepetto 37L'Oreal

Ernst and Young [sk. internet 28.11.13: http://europa.eu/epic/practices-that-work/practice-user-registry/practices/ernst[sk. internet 28.11.13: http://europa.eu/epic/practices-that-work/practice-user-registry/practices/gepetto_en.htm] [sk. internet 28.11.13: http://europa.eu/epic/practices-that-work/practice-user-registry/practices/micro-

38Micro-Creches

[sk. internet 28.11.13: http://europa.eu/epic/practices-that-work/practice-user-registry/practices/loreal_en.htm]

creches_en.htm]

27

2.4.4.8. Francijas Vecku harta Hartu 2008.gad izveidoja Francijas Darba, socilo lietu, imenes un solidarittes ministrija sadarbb ar LOral, SOS Prema. Harta paredz kompniju atbalstu darbinieku darba un imenes dzves ldzsvaroanai etros virzienos: pakalpojumi darbinieku ikdienas dzvei (kompniju brnudrzi), finansilais atbalsts (pabalsti darbiniekiem), darba organizcija (daja laika, elastgs darba laiks, attlints darbs), cilvkresursu un menedmenta atbalsts. Reistrcijas forma pieejama internet (www.observatoire-parentalite.com) un paldz izveidot un plnot veckiem draudzgu darbbu.

2.4.5. Lielbritnija
Ldz ar leiboristu nkanu pie varas, mainjies imenes politikas virziens no tradicionlas imenes atbalsta uz individulu pieeju, atzstot nepiecieambu sievieu nodarbintbas kpinanai un brnu nabadzbas riska mazinanai39. 2011.gad valdba publicjusi pirmo stratiju, kas vrsta pret brnu nabadzbu rosinoiem faktoriem vecku zemu izgltbas lmeni, bezdarbu, atkarbu no pabalstiem, pardiem un imenes izjukanu. 2.4.5.1.Accenture Atgrieans no maternittes programma Uzmuma Accenture 2005.gad izveidot Atgrieans no maternittes programma piedv uzlabotu saskarsmi starp cilvkresursu prvaldbas specilistiem, karjeras konsultantiem un menederiem, lai nodrointu skaidru un jutgu divvirzienu komunikciju ar darbinieku pirms, pc un maternittes atvainjuma laik. Darbiniekiem ir sagatavota brora par imenei draudzgu kompnijas politiku, seminriem veckiem, elastgu darba laiku, karjeras iespjm un atbalsta organizcijm rpus kompnijas40. 2.4.5.2.Mammas tkl Lielbritnijas interneta atbalsta organizcija ar 700 000 biedriem, ko veido vietjas mjas lapas vis valst, kop 2000.gada piedv informciju par brna aprpes iespjm, rotau grupm, veselgu dienu, mmiu tikans vietm. Organizciju atbalsta Lielbritnijas Brnu, skolu un imeu departaments ar Vecku izgltbas programmas paldzbu41. 2.4.5.3.Jauno tvu projekts Projekta mrgrupa ir tvi 16-20 gadu vecum. Projekts tvus rosina splt aktvu lomu brna audzinan. Tvi tiek iesaistti antenatls aprpes laik, vecmtes tiek iedrointas strdt ar jaunajiem vrieiem. Projekts mainja jauno vrieu antenatls aprpes pieredzi un iesakoja tvus maternittes pakalpojumu klst.42.

39Finch,

Springer, p. 129-154.http://www.york.ac.uk/inst/spru/research/nordic/ukpolicy.pdf
40Accenture

N. (2008) Family policies in UK. Welfare Family Policies in the Context of Family Change. [sk. internet 28.11.13:

http://europa.eu/epic/practices-that-work/practice-user-registry/practices/accenture_en.htm]
41Netmums: 42New

registry/practices/netmums_local_online_parenting_information_en.htm] project_en.htm]

Local Online Parenting Information [sk. internet 28.11.13: http://europa.eu/epic/practices-that-work/practice-user-

Dad Project [sk. internet 28.11.13: http://europa.eu/epic/practices-that-work/practice-user-registry/practices/new-dad-

28

2.4.5.4.Jaun vienoans vientuajiem veckiem (New Deal for Lone Parents (NDLP) programme) Projekts darbojs 1998.-2011.gad, risinot vientuo vecku atkarbu no pabalstiem nedaudz mazk k puse visu Lielbritnijas vientuo vecku nestrd. Programma bija brvprtga un veicinja jauno vecku gatavbu darbam, piedvjot paldzbu darba iespju meklan, izsniedzot darba uzskanas pabalstu un sniedzot informciju par brna aprpes pakalpojumiem43.

2.4.6. rija
rij ir vieni no augstkajiem dzimstbas rdtjiem (2,05). rijas imenes politiku raksturo augsts atbalsts imenm un brniem 3,7% no IKP. Vienlaikus rij ir saldzinoi augsts brnu nabadzbas risks, pai viena vecka imens. Valdba ir ieviesusi viena vecka imenes maksjumu, lai atbalsttu vientuos veckus. Tpat imenes ar zemiem ienkumiem un brnu zem 16-18 gadu vecuma var saemt imenes ienkuma piemaksu. Piemaksu aprinot, netiek emts vr brna pabalsts, ko maks aj laika period44. 2.4.6.1.Kopienas mammu programma Programmu pc Veselbas pakalpojumu administratvas iniciatvas 1988.gad ska Dublin. Programma vrsta uz jaunajiem veckiem no mazk labvlgiem rajoniem un darbojas k kopienas mammu viztes mjs. Viztes veicina vecku prasmes un ce vecku pavrtjumu. Programma izmanto uzvedbas veidoanas metodi, rosinot veckus stimult, zdt un atbalstt brnus, veidot drou vidi. Tpat tiek izmantotas situcijas, kurs prruntas veselgas un brna vecumam atbilstoas pieejas brna audzinanas izaicinjumu risinanai. Kopienas mammas ir brvprtgs, kuras atlasa vietjs veselbas aprpes msas. Kandidtes iziet 4 nedu apmcbu veselbas aprp, dinan un brna attstb un sk strdt veselbas msas prraudzb. Katra mamma prrauga 5-15 imenes ikmnea vizts brna pirm dzvbas gada laik45. 2.4.5.2.Neticamo gadu programma (rija, Dnija, Norvija, Lielbritnija, Portugle, Zviedrija) Programmu veido 12 nedu 2-2,5 stundu vecku apmcbas sesijas, kurs veckiem tiek mcts atpazt un risint brna emocionls un uzvedbas problmas ar pozitvm audzinanas metodm. Programmas mrauditorija ir pirmskolas un skolas vecuma brni, kuriem ir attstbas problmas vai ir to izveidoans risks (antisocila uzvedba, dusmu lkmes, nosliece uz vardarbbu). Programma veicina uzslavu lietoanu un atbalstu brna pozitvai uzvedbai, brna un vecku saskarsmes uzlaboana, limitu noteikana un stratijas brnu nepaklausbas gadjumos. Papildus programma nodroina ru

43New

registry/practices/new-deal-for-lone-parents_en.htm]
44Ireland: 45Community

Deal for Lone Parents [sk. internet 28.11.13: http://europa.eu/epic/practices-that-work/practice-userBroad satisfaction with family life [sk. internet 28.11.13: http://europa.eu/epic/countries/ireland/index_en.htm] Mothers [sk. internet 28.11.13: http://europa.eu/epic/practices-that-work/evidence-based-

practices/practices/community-mothers_en.htm]

29

likvidanu nodroinot transporta pakalpojumus un dinanu, paldzot atrast brna aprpes pakalpojumus46.

2.5. LATVIJA ES KONTEKST


Latvijas dzimstbas koeficients 2009.gad bija zemkais ES47. Demogrfijas ziojuma autori norda, ka daji tas vartu atspoguot preju uz brna piedzimanas atlikanu vlk laika period. Tpat ar paredzamais ma ilgums ir zemks nek vidji ES, pai vrieiem. Latvij ir paredzams dramatisks iedzvotju skaita kritums kombincij ar augstu demogrfisko slogu virs ES vidj rdtja 2060.gad. Par pozitvm tendencm tika uzskatts augsts sievieu pilna laika nodarbintbas lmenis. Ziojum Latvijai ir ieteikts kpint darba ragumu un veidot atbalstoku politiku treo valstu pilsou integrcijai darba tirg48.

46Incredible

http://europa.eu/epic/practices-that-work/evidence-based-practices/practices/incredible-years_en.htm]
47Turpat, 26.lpp. 48

Years [sk. internet 28.11.13:

Turpat, 137.lpp.

30

3.DEMOGRFISK SITUCIJA LATVIJ


Kop neatkarbas atganas Latvij oti strauji izmanjusies dzimstba un ldz ar to kopj demogrfisk situcija. To noteikusi virkne faktoru, no kuriem nozmgkie ir ekonomiskie.

3.1. DEMOGRFISKS SITUCIJAS IZMAIAS KOP NEATKARBAS ATGANAS


Laika posm kop Latvijas neatkarbas atganas ievrojami samazinjies dzimuo brnu skaits (sk.2.attlu). pai krass is samazinjums bija uz t pieauguma fona, ko 80.gados nodroinja PSRS pastvanas pdj desmitgad realizt demogrfisk politika, kuras rezultts sniedza strauju dzimstbas pieaugumu, k ar nacionls paapzias atganas vilnis.

A TTLS 1.L ATVIJAS

IEDZVOTJU DEMOGRFISK STRUKTRA

2013. GAD .

85+ 80-84 7579 7074 6569 6064 5559 5054 4549 4044 3539 3034 2529 2024 1519 1014 59 04 80 000 60 000 40 000 20 000 Vriei 0 20 000 Sievietes 40 000 60 000 80 000

Avots: CSP dati. Strauj dzimstbas kritums bija laik no 1989.ldz 1997.gadam, kas skaidrojams ar vrtbu sistmas maiu un ekonomiskajiem apstkiem no vienas puses brns k vrtba49sabiedrb kuva btiskks, brna izmaksas pieauga, saldzinot ar laiku daas desmitgades atpaka, bet no otras, ekonomiskie apstki vairs nedeva iespju das izmaksas atauties.

49Jdziens vrtba eit un tlk, kur ir runa par sabiedrbas vrtbm (ne maingo vrtbm u.tml.), interpretjams plai socioloisk

nozm. Vrtbas ir tiski ideli un prliecbas, par to, kas ir vlams, pareizs, skaists, labs vai slikts, kuri kalpo k sabiedrbas un indivdu dzves vadlnijas.

31

10000

15000

20000

25000

30000

35000

40000

45000

A TTLS 2. D ZVI

5000

Avots: CSP dati.


1945. 1946. 1947. 1948. 1949. 1950. 1951. 1952. 1953. 1954. 1955. 1956. 1957. 1958. 1959. 1960. 1961. 1962. 1963. 1964. 1965. 1966. 1967. 1968. 1969. 1970. 1971. 1972. 1973. 1974. 1975. 1976. 1977. 1978. 1979. 1980. 1981. 1982. 1983. 1984. 1985. 1986. 1987. 1988. 1989. 1990. 1991. 1992. 1993. 1994. 1995. 1996. 1997. 1998. 1999. 2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012.

DZIMUO BRNU SKAITA DINAMIKA NO

1945. LDZ 2012. GADAM .

32

Tas nozmja, ka vecki koncentrjs uz aprpes kvalitti mazkam brnu skaitam, ne uz brnu skaita pieaugumu, kas neizbgami pazemintu katra atsevi brna aprpes kvalitti. Dzimstbas rdtji nokrits ldz lmenim, kas bija zemks nek II Pasaules kara laik. 1999.gad dzimstbas kritumu nomainja lns pieaugums, kas skotnji balstjs taj, ka demogrfijas problma ska risint valsts lmen, palielinot atbalstu imenm ar brniem, piemram, ievieot maternittes un paternittes pabalstu. Vlkais saldzinoi straujais dzimuo brnu skaita pieaugums, kas tika novrots 2004.-2008.gad, skaidrojams ar diviem faktoriem: brni ska dzimt 1986.-1988.gad dzimuajm sievietm, kuru skaitliski bija oti daudz, un pirmskrzes ekonomisk pacluma situcij cilvki biek atvs brnus. Tomr ekonomisks krzes apstkos dzimstba 2009.-2011.gad atkal krits, un pieaugums atscies tikai obrd. o prmaiu rezultt Latvijas sabiedrbas demogrfisk struktra (sk.1. attlu) obrd sk radt pirms nopietns problmas. Skotnji brnu skaita samazinjums nozmja izmaksu samazinjumu valsts lmen, kas saretaj ekonomiskaj situcij drzk tika uztverts ar atvieglojumu. Problmas vispirms rads izgltbas sistm vairs nevajadzja tik daudz skolotju un augstskolu pasniedzju. Tau skaitliski neliel paaudze pamazm ienk darba tirg un sk pietrkt darbaroku. Likumsakargi, ka ai paaudzei paai kopskait bs maz brnu, jo pati paaudze ir neliela, tdjdi problmas, strauji nerkojoties, ks vl dzikas. Demogrfijas problmas padziina emigrcija. Ja ekonomisks krzes apstkos t bija slaicgs atvieglojums, tad obrd pamazm iezmjas cilvku trkums daudzs ekonomikas sfrs. T k skaitliski lielajai 80.gadu paaudzei vl var bt brni, valstij ir jrkojas obrd. Runa vispirmm krtm ir par 1986.-1987.gad dzimuajm sievietm, kuras obrd ir sasnieguas 26-27 gadu vecumu, kur parasti (vrojot vidjos rdtjus) dzimst pirmie brni. Ldz pirm brna radanai s sievietes jau ir sasnieguas noteiktu dzves lmeni un vlsies to iespju robes saglabt. Ja otr brna radana tam traucs, t tiks atlikta vai ar otr brna nebs vispr. Lai nodrointu tautas ataudzi, btu svargi pankt, lai ldz 35 gadu vecuma sasnieganai vairumam o sievieu btu vismaz divi brni. Ja paaudze izies no aktv brnu radanas vecuma ar vidji nedaudz vairk k vienu brnu uz sievieti, sti vairs nebs resursu tautas ataudzei, kas neatgriezeniski ietekms tlko demogrfisko situciju valst.

3.2. AR DZIMSTBU SAISTTIE SOCILI EKONOMISKIE FAKTORI


Dzimstba oti ciei saists ar objektviem valsts ekonomisks situcijas raksturlielumiem, tpat ar ar citiem iedzvotju uzvedbas un praktisks rcbas rdtjiem.

33

Analzei ir izvlti pieci rdtji, kuru savstarpjs sakarbas tiek turpmk apraksttas. Tie ir: (1) iekzemes kopprodukts uz vienu iedzvotju saldzinms cens50 k viens no visbiek izmantotajiem makroekonomiskajiem valsts ekonomisks labkljbas rdtjiem; (2) nodarbinto iedzvotju patsvars darbaspjas vecum (no 15 ldz 64 gadiem) 51 k iedzvotju iesaistes rdtjs sabiedrisk labuma radan; (3) valsts izdevumu kopapjoms imenm saldzinms cens52 k valsts iesaistans rdtjs paldzb imenm ar brniem; (4) summrais dzimstbas koeficients 53 k rezultatvais rdtjs; (5) vrieu mirstba no ta pakaitjuma54 k papildus faktors, kas liecina par sabiedrbas reakciju uz socili ekonomiskajm prmaim valst un sabiedrb. A TTLS 3. S OCILI
EKONOMISKO PROCESU INDIKATORU 55 IZMAIAS

L ATVIJ

LAIK NO

1996.

LDZ

2012. GADAM

Analzes periods skotnji tika iecerts plaks no 1991. ldz 2012.gadam. Tomr vlk to ncs saaurint uz periodu no 1996. ldz 2012.gadam saistb ar grtbm iegt divus no rdtjiem saldzinm form par agrku laikaposmu. Grtbas bija ar datu pieejambu par valsts izdevumiem

50 51 52

CSP datubze. Rdtjs prrints 2000.gada cens. CSP datubze. Kopsumma no maternittes, paternittes, brna piedzimanas, brna kopanas, vecku, imenes valsts, brna invalda kopanas

pabalsta, k ar pabalstiem un atldzbm aizbildiem un auduimenm, piemaksas pie imenes valsts pabalsta par brnu invaldu un valsts atbalsta ar celiakiju slimiem brniem. Informcijas avots par laika posmu no 1997. ldz 2012.gadam CSP datubze. Par 1996.gadu informcija iegta no Socil ziojuma 2000 (maternittes pabalsts 97.lpp.; brna kopanas pabalsts, imenes valsts Eglte P., Pos J. Ieguldjums iedzvotju ataudz un t ekonomisk atdeve/Apcerjumi par Latvijas iedzvotjiem Nr.15. LZA 2000.gada cens saska ar CSP datubz publicto informciju par patria cenm.
53 54

pabalsts 99.lpp.; pabalsts un atldzba aizbildnim un auduimenei aprints pc 99.lpp. sniegts informcijas) un publikcijas: Ekonomikas institts, 2013. (brna piedzimanas pabalsts veikts aprins pc 31.lpp. sniegts informcijas). Summa prrinta CSP datubze.

profilakses

Avots par laika posmu no 1996. ldz 2009.gadam CSP datubze. Avots par laika posmu no 2010. ldz 2012.gadam Slimbu un kontroles centra apkopotie Statistikas dati par iedzvotju mirstbu [sk.internet:

http://www.spkc.gov.lv/file_download/1487/Mirstiba_2013-08-12.doc]. atrodam skala (0-120) uz prjiem etriem attl ietvertajiem rdtjiem.

55Labaj pus atrodam skala (0,0-2,4) attiecas uz summro dzimstbas koeficientu, kas ar nordts pie skalas, bet kreisaj pus

34

imenm neatkarbas pirmajos gados, k ar nodarbinto patsvaru vecumgrup no 15 ldz 64 gadiem (apsekojumu, kura rezulttos balsts dati, CSP uzska 1996.gad). Tpat jem vr, ka prejas posm no socilisma ekonomikas uz kapitlismu, viens no rdtjiem nodarbinto procents oti ievrojami atirtos no vlkaj laika posm sastopamajiem rdtjiem, 90.gadu skum piedzvojot rkrtgi strauju kritumu, kas vartu apgrtint saldzinjumu veikanu ar parametriskajm metodm. Minto indikatoru vizuls saldzinjums sniegts 3.attl, bet to savstarpjs korelcijas rdtji 2.tabul. Tabul redzams, ka starp visiem apskattajiem rdtjiem pastv oti augsta savstarpja korelcija, kas apgrtina o rdtju interpretciju. T ABULA 2. S OCILI
EKONOMISKO PROCESU INDIKATORU KOR ELCIJAS TABULA Iekzemes kopprodukts

[P RSONA

KORELCIJAS K OEFICIENTS ]
Valsts Vrieu mirstba no ta pakaitjuma

Nodarbintba darbaspjas vecum

izdevumi imenm

Summrais dzimstbas koeficients Iekzemes kopprodukts Nodarbintba darbaspjas vecum Valsts izdevumi imenm Vrieu mirstba no ta pakaitjuma

0,938 x 0,784 -0,944 0,765

0,805 0,784 0,620 x

0,872 0,765 0,620 -0,701 x

-0,845 -0,944 -0,659 -0,701 x

-0,659

Tomr closakarbm iespjams izsekot, izvrtjot korelcijas koeficientu lielumu, k ar papildus izmantojot soveida liners regresijas (stepwise linear regression) metodi. Visciek saikne no apskattajiem maingajiem summrajam dzimstbas koeficientam ir ar iekzemes kopproduktu Prsona korelcijas koeficienta vrtba ir 0,938 (augstk nek ar jebkuru citu no apskattajiem maingajiem), bet soveida liners regresijas izmantoana parda, ka ar iekzemes kopprodukta izmaim iespjams skaidrot 88,1% dispersijas, kamr ar valsts izdevumu izmaim tikai 5,7%. oti ldzgs, tikai pretji vrsts maingais ir vrieu mirstba no ta pakaitjuma ar te ir oti augsta korelcija ar iekzemes kopproduktu. eit jrun par iedzvotju optimismu, prliecbu par rtdienu, kas iespjams ar nelielu novloanos, tomr ciei saists ar iekzemes kopprodukta izmaim un rezultjas konkrts rcbs brnu plnoan, panvbs un tamldzgi. Nodarbintba un valsts izdevumi imenm drzk vrtjami k papildus faktori, kas gan ietekm dzimstbu, tomr vispirmm krtm pai izriet no iekzemes kopprodukta. Runjot par valsts atbalsta apjomu imenm, saikne ar iekzemes kopprodukta kpumu uzskatmi novrojama 3.attl - valsts atbalsta pieaugums imenm ar brniem drzk uzskatms par ekonomisks situcijas uzlabojuma sekm proti, tas ievrojami pieaudzis brd, kad valsts du pieaugumu varjusi atauties. Bet tiei ai brd ar pam imenm iespjas plnot brnus bija plakas. Ldz ar to valsts atbalsts dzimstbas pieaugumam drzk vrtjams k papildinos faktors ekonomisks situcijas uzlabojumam, ne k faktors, kas tie veid ietekmjis dzimstbu. Daudz svargks is atbalsts btu tiei bros, kad ekonomisk situcija pasliktinjs, tomr, k rda pieredze krzes laik, tika ekonomts ar uz atbalstu imenm, tdjdi prliekot vl lielku finansilo slogu uz pam imenm, kurm krzes laik jau tpat

35

kljs grti. Turklt, ja iekzemes kopproduktu vrtjam k primru ietekmjou faktoru, ar atbalsta saglabana nemaing lmen vai pat palielinana uz kopj depresv fona diez vai btiski sptu ietekmt dzimstbas rdtjus. Ldz ar to secinms, ka laik, kad iekzemes kopprodukts pieaug, ekonomisk situcija uzlabojas, pabalstu iespjamais iespaids uz summro dzimstbas koeficientu visdrzk bs niecgs. Summrais dzimstbas koeficients pieaugs jebkur gadjum, bet, lai to palielintu btiskk, drzk sniedzams atbalsts, kas veckiem paiem autu izmantot ekonomisks situcijas uzlabojumu, proti, piedalties darba tirg, t.i., sasint laiku, ko vii pavada rpus darba tirgus saistb ar brna piedzimanu.

36

4. ESOO MONETRO UN CITU ATBALSTA FORMU IMENM AR BRNIEM IZVRTJUMS LATVIJ

Valsts un pavaldbu sniegtie atbalsta veidi imenm ir daudzveidgi, tomr ne vienmr sasniedz iecertos mrus. Tpat jnorda, ka iem atbalsta veidiem raksturgs izteikts maingums tie nav stabili, ar tiem nevar rinties ilgk nek daus gadus uz prieku, kas savukrt rada nedrobas sajtu potencilajm mrauditorij. Zemk piedvts esoo atbalsta formu izvrtjums, grupanas pamat izmantojot iepriek apraksttos Thevenon nordtos 6 imenes politikas virzienus, papildinot tos ar vl diviem nozmgiem virzieniem, kam ir tiea saikne ar tautas ataudzi sabiedrbas veselbu un migrciju. 1. Tiea ar brnu audzinanu saisttu ekonomisko izdevumu segana ir viens no ilgstok pielietotajiem imenes atbalsta instrumentiem. To veido divi universla pabalsta veidi: (1.1.) vienreizjais pabalsts sakar ar brna piedzimanu un (1.2.) ikmnea imenes pabalsts (abi kop 1991. gada). Brna piedzimanas pabalsts tiek pielietots konsekventi, un t apjoms ir audzis. ptjuma intervijs tas tiek atzts k btisks atbalsts, kas auj nodroint brna pirms vajadzbas. Savukrt imenes pabalsta pieiranas krtba ir mainjusies. Kop 1996. gada tas diferencts atbilstoi brnu skaitam imen, bet kop 2009. gada pabalsta progresivitte saistb ar brnu skaitu imen krzes d atcelta. ptjuma intervijs pabalsts tiek pretrungi vrtts, lielk daa viena brna vecku apauba t lietderbu. Svargks ienkumu avots tas ir daudzbrnu imenm, rinot kopjo ienkumu, nevis atbalstu katram brnam atsevii. 2. Btisks imenes atbalsta politikas virziens ir nabadzbas riska mazinana un imeu ienkumu lmea saglabana. Nodarbinti vecki var saemt (2.1.) maternittes un paternittes pabalstu. Maternittes pabalstu 80% apmr no pabalsta samja vidjs apdroinanas iemaksu algas izmaks divs das par 56 vai 70 dienu grtniecbas atvainjumu un 56 vai 70 dienu pc dzemdbu atvainjumu. Ar mri brna tvam iesaistties jaundzimu brna aprp par brna piedzimanas sakar pieirt atvainjuma desmit kalendrajm dienm izmaks paternittes pabalstu - 80% apmr no pabalsta samja vidjs apdroinanas iemaksu algas. Uz socili neapdrointiem veckiem vrsts 1992.gad ieviestais (2.2.) brna kopanas pabalsts ldz gadam, kas ir universls valsts atbalsts visiem Latvijas dzvojuiem veckiem, kuri kopj brnu vecum no gada ldz diviem gadiem neatkargi no nodarbintbas fakta. Brna kopanas pabalsta apjoms laika gait ir audzis. Ldz 2004.gada 31.decembrim brna kopanas pabalstu piera gan nenodarbintm personm, gan personm, kuras bija nodarbintas nepilnu darba laiku (ne vairk k 20 stundas ned), un pabalsta apmrs par brna vecum ldz pusotram gadam kopanu bija Ls 30 mnes, bet par brna vecum no pusotra ldz diviem gadiem kopanu Ls 7,5 mnes. No 2005.gada tika ieviesta brna kopanas pabalsta jaukt sistma. Pabalstu aprinja nodarbintm personm, kuras kopj brnu vecum ldz vienam gadam, 70% apmr no viu vidjs iepriekjo 12 mneu pirms brna piedzimanas apdroinanas iemaksu algas, tau ne vairk k Ls 392 un ne mazk k Ls 56 mnes. Savukrt

37

nenodarbintm personm, kuras kopa brnu vecum ldz viena gada vecumam, tas bija Ls 50 mnes. Ar kop 2005.gada brna kopanas pabalsta pieiranas nosacjumi strdjoiem veckiem ir mainti vairkkrtgi. 2007.gad tika veikti grozjumi likum, saska ar kuriem ar 2008.gada 1.janvri brna kopanas pabalsts socili apdrointm personm, kuras kopj brnu vecum ldz gadam, tika aizvietots ar jaunu valsts socils apdroinanas pabalstu vecku pabalstu. (2.3.) Vecku pabalstu, kuru kop 2008. gada valsts pieir nodarbintiem veckiem, piera 70% apmr no pabalsta samja vidjs apdroinanas iemaksu algas, bet ne mazk k 70% apmr no vecku pabalsta pieprasanas dien spk eso divkrota valsts socil nodroinjuma pabalsta (Ls 63 mnes). Tas tiek izmaksts no socils apdroinanas specil budeta ldzekiem. Pabalsta minimlo apjomu 2012.gad palielinja no 63 ldz 100 latiem. Palaik Koalcijas frakciju, demogrfijas darba grupas piedvt risinjuma rezultt 2014. gadam tas tiek celts ldz 120 latiem. Savukrt no 2014.gada 1.oktobra vecki vars izvlties vecku pabalsta saemanas ilgumu un apmru. Vien variant vecks vars saemt vecku pabalstu 60 % apmr no pabalsta samja bruto algas ldz brna 1 gada vecumam, papildus vienam veckam saemot brna kopanas pabalstu Ls 120 apmr. Otr variant vecks vars saemt vecku pabalstu 43,75% apmr no pabalsta samja bruto algas ldz brna 1,5 gada vecumam, papildus vienam veckam saemot brna kopanas pabalstu Ls 120 apmr. Izvloties vienu no vecku pabalsta saemanas periodiem, t izmaksu vairs nevars maint. No 2014.gada 1.oktobra pieiramajiem vecku pabalstiem netiks garantts minimlais apmrs. Tpat no 2014.gada 1.oktobra vecku pabalstu 30% apmr no pieirt pabalsta summas saemt vars, ja pabalsta saemanas laik pabalsta samjs strd vai gst ienkumus k panodarbintais (papildus vi vars saemt ar brna kopanas pabalstu Ls 120 apmr). Kopum abu gan brna kopanas, gan vecku - pabalstu apjoms ir audzis. Izmaias 2008. gad pabalstu saemanas krtb ldzs citiem faktoriem veicinja dzimstbas pieaugumu par 10%.56Tomr pabalsts krzes kontekst netika pielietots konsekventi - tika maints apmrs un pieiranas noteikumi, kas mrgrupas vid nevairo ticbu, ka tas netiks mains atkal. (2.4.) 2012.gad tika pieirtas brvpusdienas skol 1.-2. klases skolniem, kas ir universls atbalsta veids imenm ar brniem, savukrt no 2014.gada brvpusdienas paredztas ar treaj klas, un vienas pusdienu izmaksas tiks palielintas no 0,80 uz 1 latu. Tas specilistu skatjum ir btisks ieguldjums nevienldzbas mazinan. pabalsta apjoms ir regulri prskatms, lai tas vartu segt rels kvalitatvas prtikas izmaksas. (2.5) Valsts nodroina bezmaksas veselbas aprpi brniem ldz 18 gadu vecumam. Ptjuma dati rda, ka atiras pakalpojumu pieejamba reionos. Veckus satrauc ar rindas pie specilistiem. 2003. gad izveidots (2.6.) Uzturldzeku garantijas fonds, kas ar valsts starpniecbu auj piedzt minimlo uzturldzeku apmru, kuru brnam nodroint ir pienkums katram no veckiem neatkargi no via mantisk stvoka. Tas ir viengais specifiskais atbalsts vientuajiem veckiem. Ir izstrdti grozjumi, kas paredz pakpenisku uzturldzeku apjoma kpumu laika period no 2014 ldz 2016. gadam. Nav vienotas atbalsta politikas, kas virzta uz s grupas aizsardzbu. Daudzbrnu imenm ir vairki specifiski atvieglojumi pirmais no tiem ir (2.7.) atlaide nekustam pauma nodoklim (NN), transportldzeka ekspluatcijas nodoklim, valsts kultras iestu apmekljumam. Nkamais

56 Eglte, P. (2013) Cilvka vrtba un ts skaitlisk izteiksme:

Ekonomikas institts.

Apcerjumi par Latvijas iedzvotjiem / Nr. 15 Rga: LZA

38

atvieglojums daudzbrnu imenm ir (2.8.) papildatvainjums - darba devjam ir pienkums pieirt ikgadjo apmaksto papildatvainjumu (3 dienas) darbiniekiem, kuriem ir trs un vairk brnu, vecum ldz 16 gadiem, k ar izmakst darbiniekam vidjo izpeu par laiku, kad darbinieks atrodas d papildatvainjum. Tpat daudzbrnu imeu veckiem ir (2.9.) tiesbas uz vecuma pensiju pirms likum noteikt pensijas vecuma, (tiesbas uz vecuma pensiju piecus gadus pirms visprj pensionans vecuma, tas ir 57 gados, ja apdroinanas sts nav mazks par 25 gadiem, ir brna veckam vai aizbildnim, kur laika period, ldz brns sasniedzis 18 gadu vecumu, ne mazk k astous gadus ir aprpjis piecus vai vairk brnus vai brnu, kur normatvajos aktos noteiktaj krtb vismaz astous gadus ir bijis atzts par brnu ar invaliditti). Visbeidzot nodarbintie daudzbrnu imeu vecki saem (2.10.) atbalstu Nodarbintbas valsts aentras organiztaj tlkizgltbas iegan (nav nepiecieams daji segt o apmcbu izmaksas no savas kabatas).Papildus jau mintajiem atbalsta veidiem pavaldbas ir tiesgas pieirt (2.11.) dada veida atbalstu imenm ar brniem piedzimanas pabalstu, brvpusdienas, pabalstus skolniem, socilo paldzbu imenm. Pabalstu apjoms un klsts dads pavaldbs ir atirgs, veidojot reionlu nevienldzbu.(2.12.) Ienkuma nodoka (IIN) atvieglojums par apgdb esom personm ar mri kompenst izdevumus, kas saistti ar brnu audzinanu, ieviests kop 1997.gada un tiek pakpeniski celts. Ptjum iesaisttie vecki o pabalsta veidu nesaistja ar motivciju palielint brnu skaitu imen, un ar no valsts puses tas nebija iecerts ar du mri. Tomr ja o atbalstu vlas pielietot k dzimstbas kpinanas instrumentu, nepiecieams diferenct atvieglojumus atkarba no brnu skaita vai brnu secbas un/vai kombint ar citiem atbalsta veidiem. 3. Atbalsts vecku nodarbintbai ir pdj desmitgad arvien populrks imenes politikas virziens, nodroinot vecku atvainjuma un saglabjot darbavietu un ienkumu lmeni, brna aprpi un nodoku atvieglojumu sistmu. Brna aprpes nodroinana pasaul ir viens no efektvkajiem instrumentiem dzimstbas un imenes dzves kvalittes veicinanai. (3.1.) Brna aprpes pakalpojumi. Nodarbintie vecki var saemt apmakstu brna kopanas atvainjumu ldz brna 1,5 gadu vecumam, pabalsta apjomam samazinoties brna otraj dzves gad. Vienlaikus brna aprpes pakalpojumu pieejamba posm, kad veckiem juzsk darba gaitas, nav pietiekama. Pavaldbas ir risinjuas o problmu, daji kompensjot brna pieskatanas izmaksas uz pavaldbas brnudrzu rind gaidoiem veckiem, bet kop 2013.gada septembra ieviests dajs valsts atbalsts auklu dienesta pakalpojumu seganai. is atbalsta sektors ir jauns un attstbas stadij. Papildus tas samazina neleglo nodarbintbu, jo auklm, pienkas lai saemtu valsts vai finansjumu, sasinta jlegaliz darba diena, sava papildus nodarboans. atvainjums, (3.2.) Darba likums nosaka dadas socils garantijas veckiem mazu brnu veckiem zdanas prtraukums nodarbintbas ierobeojumi mazu brna veckiem un citas garantijas. Ptjumi rda, ka darba devju ldzdalba ne vienmr ir pietiekama, lai is garantijas tiktu iedzvintas praks. 4. imenes dibinana un laulba un imenes stabilitte . Jaunkie imenes politikas dokumenti uzsver konservatvu pieeju, paredzot veicint atbalstu uzskatam, ka laulb balstta imene ir vrtba. Galvenie instrumenti ir jaunieu, nereistrtu partneru apmcbas ar mri palielint

39

noslgto laulbu skaitu un samazint rpus laulbas dzimuo brnu skaitu 57 . Nav zintnisku pierdjumu, ka ar apmcbu iespjams pankt dus rezulttus, turklt is politikas virziens nerespekt indivda imenes plnoanas tiesbas. Citur Eirop laulbas institta sabrukumu kompens ar nereistrto partneru savstarpjs atbildbas nostiprinanu likum. (4.1.) Btisks virziens imenes politik ir vardarbbas novrana. K galvenie instrumenti minti vardarbbas definana un normatvo aktu izstrde, vardarbbas ptana un specilistu izgltoana, k ar rehabilitcijas programmas vardarbbas veicjiem un cietuajiem. Ptjumi rda 58 , ka atbalsts imenm vardarbbas gadjums ir vis Latvijas teritorij nevienldzgi pieejams, bet vardarbbas veicju rehabilitcijai pietrkst ldzeku. 5. imenes dzves plnoana, brna ienkana imen un atbalsts vecku pienkumu stenoanai. (5.1.) Ar o virzienu paredzts palielint materilo atbalstu ekonomiski aktvm imenm. Tas ir btisks instruments, kas ietekms jauns imenes. Intervijs vairkas imenes nordja, ka trkt ldzeku pirms hipotekr kredta iemaksas izdaranai. Mjoka atbalsta instruments tika plnots jau 2002.gad pieemtaj koncepcij Valsts imenes politika, bet nav stenots. 2006.2009.gad tika realizta valsts atbalsta programma, kas paredzja galvojumu pieiranu imenm ar brniem mjoka iegdei vai bvniecbai. Atbalsts mjoklim ir btisks instruments, kam vajadztu bt ietekmei gan uz dzimstbu, gan migrciju. Ptjuma dati rda, ka mjoklis darbojas, gan k faktors, plnojot nkamo grtniecbu, gan k faktors, kas bremz vlmi migrt uz rvalstm. (5.2.) Jauns politikas virziens ir mazint reproduktvs veselbas riskus, kas paredz: (1) samazint abortu skaitu; (2) sniegt atbalstu imenm krzes situcijs grtniecbas period un dzemdbs; (3) veikt paskumus, lai veicintu grtnieu pieteikanos uzskait ldz 12.nedai; (4) atbalstt neauglbas problmu risinanu; (5) veicint veselga dzvesveida popularizanu. is ir btisks instrumentu kopums, kas sekm reproduktvs veselbas uzlaboanos un ldz ar to dzimstbas pieaugumu. stenojot o paskumu kopumu, jrespekt indivdu reproduktvs tiesbas. (5.3.) Veicint adopciju Latvijas ietvaros, palielinot sabiedrbas informtbu par adopciju un samazint uz rzemm adoptto brnu patsvara samazinanos. Patlaban atbalsts imenm, kas brnus adopt, ir minimls. Auduimenes statuss ir ekonomiski izdevgk brna pieemanas forma. 6. Atbalsts imenm, kurs ir brni ar invaliditti. Monetra atbalsta formas ir piemaksa pie imenes valsts pabalsta par brnu invaldu Ls 75 apmr, ko pieir veckiem, kuri audzina brnu ar invaliditti un brna invalda kopanas pabalsts Ls 150 apmr, ko pieir veckiem, kuru brniem nepiecieama paa kopana sakar ar smagiem funkcionliem traucjiem. Plnots veicint brna aprpes pakalpojumus mjs, palielinot atbalstu fiziskajai rehabilitcijai un socils rehabilitcijas kursam pirmreizji noteiktas brna invalidittes gadjumos. Tpat paredzts sekmt brnu ar invaliditti integrciju visprizgltojos izgltbas iestds.

57imenes valsts politikas pamatnostdnes 2011.2017.gadam (2012) [sk. Internet:

http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/lmpamn_200111_gvp.pdf]
58Putnia, A., Linde, Z. (2011) Mazu brnu tiesbu aizsardzbas sistmas izvrtjums. Rga: Nodibinjums Centrs Dardedze, 27.lpp.

[sk. Internet: www.centrsdardedze.lv]

40

Btisks ir brna aprpei pieirtais asistents, kas atvieglo brna iekauanu dads izgltbas iestds. Asistenta pakalpojumu pavaldbs nodroina brniem no 5 ldz 18 gadu vecumam, pamatojoties uz Veselbas un darbspju ekspertzes rstu valsts komisijas atzinumu par paas kopanas nepiecieambu sakar ar smagiem funkcionlajiem traucjumiem. 7. Sabiedrbas veselbas politika un tautas ataudze. Sabiedrbas veselbas politika no 2011. ldz 2017.gadam uzstda ambiciozu mri par 2 gadiem pagarint veselgi nodzvotos dzves gadus (no 52,6 veselgajiem dzves gadiem vrieiem 2009.gad ldz 54,7 2017.gad) un par 20% samazint potencili zaudtos dzves gadus (no 85338 potencili zaudtajiem dzves gadiem vrieiem 2009.gad uz 68270 2017.gad, k ar no 35793 potencili zaudtajiem dzves gadiem sievietm 2009.gad uz 28634 2017.gad). (7.1.) Mtes, tva un brna veselbai patmatnostdns veltta atsevia sadaa, kur par politikas problmu defintas nepietiekamas iedzvotju zinanas par seksulo un reproduktvo veselbu un atkarbu izraisoo vielu lietoanas kaitgo ietekmi uz grtnieci un augli, augstais brnu traumatisms, grtnieu savlaicga nestans uzskait. K problmas minta ar datu trkums par neauglbas rstanu un kontracepcijas pieejambu. Savukrt turpat sniegt situcijas analze norda uz socilo nevienldzbu k btisku ierobeojumu veselbas aprpes pieejambai un ar tautas ataudzi saisttiem rdtjiem, secinot, ka Latvijas jaundzimuo, zdaiu un pirmsskolas vecuma brnu (1-5 gadiem) veselba un labkljba joprojm ir zemka, saldzinot ar citm ES valstm59. (7.2.) Politika pati un sabiedrbas informana kst par btiskko instrumentu sabiedrbas veselbas stratijas mru stenoan. Jaundzimuo vidjo paredzamo ma ilgumu paredzts paaugstint ar informcijas kampau paldzbu, vadlnijm par veselbas veicinanas paskumiem pavaldbm, ikgadju starpnozaru sabiedrbas veselbas komunikciju plnu un sabiedrbas veselbas monitoringu. (7.3.) Neinfekcijas slimbu risku mazinanai tiek paredzti paskumi veselbas izgltoan visai sabiedrbai un atseviam mrgrupm, tiesiski instrumenti neveselgas prtikas patria ierobeoan, veselgas prtikas programmm skols, k ar ptniecba. (7.4.) Mtes un brna veselbas veicinanai un zdaiu mirstbas samazinanai tiek plnoti izgltojoi paskumi par kaitgiem faktoriem grtnieces un auga veselbai, veselgu uzturu brniem, brnu nordanu un drobu. Izgltojoie paskumi tiek plnoti budeta ietvaros, un tiem paredzts niecgs papildfinansjums, kas neauj sasniegt paredztos mrus. Ldzgi brna traumatisma novranai tiek plnoti informatvi paskumi bez papildus finansjuma piesaistes. 8. Migrcijas politika. Latvijas migrcijas politika ldz im galvenokrt bijusi vrsta galvenokrt uz imigrcijas regulanu, ldz ar to atbildg institcija ir Ieklietu ministrija, bet procesus nosaka Imigrcijas likums un Patvruma likums, k ar tiem pakrtotie Ministru kabineta noteikumi. 2010.gada 1.jlij stjs spk Imigrcijas likuma grozjumi, kas noteica, ka uzturans atauju

59Sabiedrbas veselbas pamatnostdnes 2011.2017.gadam (2011) Rga. [sk. Internet:

http://phoebe.vm.gov.lv/misc_db/web.nsf/626e6035eadbb4cd85256499006b15a6/ba89d22083b17edac22575a6002bb060/$FILE/S VP_2011_2017.pdf]

41

Latvij iespjams saemt, ja veiktas investcijas nekustamaj paum, veikti ieguldjumi banku subordintaj kapitl vai kapitlsabiedrbu pamatkapitl 60 . obrd ir aktvas diskusijas par nepiecieamajiem ierobeojumiem attiecb uz uzturans atauju saemanu d veid. Tomr s izmaias btiski neietekm darbaspka kustbu, jo galvenokrt vrstas uz uzmju kapitla piesaisti. (8.1.) Ekonomikas ministrija ir izstrdjusi Reemigrcijas atbalsta paskumu plnu 2013.2016.gadam, kas paredz dus rcbas virzienus: (1) vienas pieturas principa nodroinanu; (2) darba tirgus informcijas pieejambu; (3) augsti kvalificta darbaspka piesaisti; (4) latvieu valodas apguvi; (5) sadarbbu ar diasporu, it pai biznesa saiknes veidoanu un uzturanu; (6) atbalstu skolniem, kas atgrieas/iekaujas Latvijas izgltbas sistm, k ar o skolnu veckiem; (7) valsts prvaldes/pavaldbu institciju un valsts uzmumu rcbu/prasbas, atlasot darbiniekus; (8) personu loka paplainanu, kuriem iespjams pretendt uz repatrianta statusu. Pdjais no rcbas virzieniem paredz jaunu Repatricijas likumu, paplainot personu loku, kuriem ir iespja pretendt uz repatrianta statusu61. Politikas mros un instrumentos iztrkst imenei draudzgas korporatvs kultras veicinanas. Savukrt runjot par dzimstbas veicinanu, jkonstat, ka dzimstbas kritums un nepietiekama ataudze tiek skatta k valstiska problma, tau trkst konsekventu politisku sou risinjumam. Nav konsekventas politikas, kas stimultu otr, tre un nkamo brnu dzimanu. Krzes kontekst redzams, ka piemaksas ai grupai tiek atemtas, kas ekonomisks krzes laik vissmagk ietekmja tiei daudzbrnu imenes ar maziem brniem. Savukrt attiecb uz migrciju nepietiekami daudz uzmanbas politikas lmen tiek pievrsts emigrcijas mazinanai, t viet akcentjot uzmanbu uz repatriciju un investciju piesaisti. ptjuma intervijas un aptaujas dati rda, ka imeu skatjum lielk ietekme uz dzimstbu ir diviem monetrajiem atbalstiem maternittes/ paternittes un brna kopanas pabalstam/vecku pabalstam, k ar vienreizjam brna piedzimanas pabalstam. Tpat btisks ir brnu aprpes nodroinjums, kas auj sievietm trk iekauties darba tirg un ldz ar to mazina nabadzbas riskus imenei.

60 Politikas ziojums par migrcijas un patvruma situciju Latvij 2010.gad (2012) Rga: Eiropas migrcijas tkls. [sk.internet:

http://www.emn.lv/wp-content/uploads/LV_APR2011.pdf[

61Reemigrcijas atbalsta paskumu plns 2013.-2016. gadam (apstiprints Ministru kabinet 30.07.2013.) [skatts internet:

http://www.em.gov.lv/images/modules/items/Reemigracijas%20plans_30_07_2013.docx].

42

5. REPRODUKTVA VESELBA UN VESELBA


5.1. BRNU RADANAS VECUMA TENDENCES

Sabiedrb pastv diezgan skaidri priekstati par vecumu, k aspektu, kas nosaka indivda atbilstbu brna radanai un fizisko auglbu ierobeo noteikt laika period. Latvijas sabiedrbas priekstati par vecumu, kd brnus vl/vairs nevajadztu rdt, bet kad btu optimli to dart, atspoguoti 4.attl. A TTLS 4. V ECUMI ( GADOS ) PRK
VECU UN KDS IR BRNU RADANAI

KAD CILVKS TAM UZSKATMS PAR

PRK

JAUNU , KAD PAR

IDELAIS

VECUMS . ( VISI RESPONDENTI NOV RTJA ABU DZIMUMU VECUMUS )

60 52,6 44,3 40

50

30

26,5 23,5

Vriei Sievietes

20

18,7 17,3

10

0 Prk jauni Idelais vecums Prk veci

Avots: Tautas ataudzi ietekmjoo faktoru ptjums, 2013. Btiski, ka relais vidjais un socili pieemamais brnu radanas vecums atiras par gandrz trim gadiem. Tomr vrieu gadjum t ir mazk btiska problma, jo viiem gan relais, gan socili pieemamais brnu radanas vecums ievrojami prsniedz to pau vecumu sievietm. Ar socili pieemamais vecums vrieiem vartu bt mazk strikti defints k sievietm, jo standartnovirze vecumam, kd brns radts, ar katru nkamo brnu pieaug respektvi, ir grti noformties stereotipiem, jo pastv prk atirgas prakses. To apstiprina ar atbildes uz jautjumu, kad vrietis ir par vecu brnu radanai 24% respondentu uz jautjumu neatbildja, nordot, ka nekad nav par vecu (par sievietm du atbildi sniedz tikai 14%). Vrtjot esos dzimstbas tendences Latvij kop 90. gadu vidus, novrojams visai strauj dzemdtju vecuma pieaugums gan pirm, gan otr, gan nkamo brnu radanai. 5.un 6.attls atspoguo vecumu, kd sievietes un vriei radjui brnus. Saldzinot ar 90. gadiem, visu brnu radanai vidjais vecums sievietm ir pieaudzis par gandrz etriem gadiem. Ar vrieiem brnu radanas vecums pdjs desmitgads pieaudzis (sk.6.attlu) tas sakms gan par vecumu, kad dzimis pirmais brns, gan par vecumiem, kad dzimui nkamie.

43

A TTLS 5. M TES

VECUMA DINAMIKA ( GADOS ) DZVI DZIMUAJIEM BRNIEM PC BRNU SEC BAS

Avots: CSP dati. Ldz 90. gadu vidum sievieu vecums, piedzimstot pirmajam brnam, bija oti tuvs obrd idelajam vecumam (sk. 4.un 5.attlu). Tas auj izdart secinjumu, ka socili pieemamais brna dzimanas vecums nemains tik strauji, cik faktiski attlins brnu radanas laiks, ko nosaka virkne ekonomisku un socilu nosacju mu. Lai maintu brnu radanas vecumu, btiski ietekmt tiei os nosacjumus. A TTLS 6. R ESPONDENTU - VRIEU
DZIMUI
VECUMI , KD DZIMUI VIU BRNI

( ATSEVII

VISI VRIEI UN TIE , KURU BRNI

1991. GAD

VAI VLK ; AUGJ UN APAKJ LKNE VIZULI ATTLO STANDARTNOVIRZES )

50 45 40 35 30 25 20 15 10 5 0 Visi: 1.brns Visi: 2.brns Visi: 3.brns Visi: 4.brns No 1991.g.: No 1991.g.: No 1991.g.: No 1991.g.: 1.brns 2.brns 3.brns 4.brns 26,2 29,5 30,6 35,4 27,9 31,2 33,2 38,2

Avots: Tautas ataudzi ietekmjoo faktoru ptjums, 2013. Vrtjot brnu radanas vecuma pieauguma tendences, jem vr, ka tm ir ietekme uz sievieu un vrieu auglbu. Pieaugot brnu radanas vecumam, palielins neauglbas risks. Preczu datu par

44

neauglbas izplatbu Latvij nav, bet pasaul tiek uzskatts, ka neauglgi ir aptuveni 10% cilvku 62 . Saska ar dokumentu Gaidanas rindas valsts apmakstas medicnisks apaugoanas procedru veikanai (Gaidanas rinda uz 26.09.2013.) 63 4 klniks rind uz valsts apmakstu neauglbas rstanu gaida 1406 personas (tie nav unikli pacienti, tomr preczkas informcijas nav). Btiski turpint valsts finanstu neauglbas rstanu, paaugstinot kvotas. aj kontekst btiski ar informt sabiedrbu par reproduktvs veselbas riskiem un apdraudjumiem, kas var bt clonis neauglbai64. Btiski, ka Rgas un ar citas lielo pilstu pavaldbu prstvji norda, ka sadarbb ar NVO veido aktivittes, kuros jauniei tiek izgltoti par reproduktvo veselbu.

5.2. PLNOTU/NEPLNOTU GRTNIECBU TENDENCES


Grtniecba, kas beidzas ar brna piedzimanu, obrd Latvij biek ir plnota nek neplnota (sk.7.attlu) par brna radanu vecki iziras apzinti un jau pirms brna ieemanas. A TTLS 7. V AI
PDJ GRTNIECBA , KAS BEIDZS AR DZEMDBM , BIJA PLNOTA ?

(15-49

GADUS VECI

RESPONDENTI , KAM IR BIOLOISKIE BRNI )

J Sievietes (n=661) Vriei (n=501) 0% 20%

N 68%

Grti pateikt, nav atbildes 27% 5%

72% 40% 60%

21% 80%

7% 100%

Avots: Reproduktvs veselbas ptjums, 2011. Tomr ptjuma dati rda, ka ceturtie un nkamie brni tiek plnoti ievrojami retk par pirmajiem trim (sk.8.attlu). Ldz ar to daudzbrnu imenes mazk pakaujas tm vai citm ekonomiskm prmaim vai demogrfisks politikas instrumentiem. Plnojot grtniecbu vai lemjot par neplnotas grtniecbas turpinanu, tiek izvrtti dadi faktori, kas, savstarpji mijiedarbojoties, veido nosacjumus atbilstoai vai neatbilstoai situcijai brna radanai. Intervijs visbiek mintie apstki, plnojot grtniecbu, ir: (1) ekonomisk stabilitte, kas

62Sabiedrbas veselbas pamatnostdnes 2011.-2017.gadam (2011) 23.lpp.

[skatts: http://phoebe.vm.gov.lv/misc_db/web.nsf/626e6035eadbb4cd85256499006b15a6/ba89d22083b17edac22575a6002bb060 /$FILE/SVP_2011_2017.pdf]


63 Gaidanas rindas valsts apmakstas medicnisks apaugoanas procedru veikanai (redakcija 26.09.2013.) [sk. Internet:

http://www.vmnvd.gov.lv/lv/469-veselibas-aprupes-pakalpojumi/neauglibas-arstesanas programma/gaidanas-rindas-medicnisksapaugoanas-procedru-veikanai]
64Putnia, A., Linde, Z. (2011) Mazu brnu tiesbu aizsardzbas sistmas izvrtjums. Rga: Nodibinjums Centrs Dardedze, 31.lpp.

[sk. Internet: www.centrsdardedze.lv].

45

saistta ar abu vecku nodarbintbas situciju, (2) partnerattiecbu stabilitte, (3) pieejamais atbalsts no radiniekiem un tuviniekiem, k ar (4) iepriekj dzemdbu un grtniecbas pieredze. Ststot par lmuma pieemanu radt brnu(-us), intervijs citu nosacjumu vid netiek minta valsts pabalstu nozme, kas liecina, ka pabalsti drzk tiek uztverti k atbalsts, kad brns radts, bet ne k ietekmjos faktors, kas tiek emts vr, plnojot brna radanu. Par nozmgiem pabalsti tiek atzti aptaujs, ja respondentiem ir piedvta da atbilu iespja. A TTLS 8. G RTNIECBAS
PLNOANA ATKARB NO BRNU SK AITA IMEN .

( PC 1990. GADA

DZIMUIE BRNI ;

IEKAUTAS GAN SIEVIEU , GAN VRIEU ATBILDES )

Plnota

Drzk plnota

Drzk neplnota

Neplnota

NA

1.brns (n=656)

55%

18%

14%

12%

2.brns (n=409)

57%

21%

13%

8%

3.brns (n=118)

49%

20%

11%

20%

4.un nkamie brni (n=68)

35%

12%

23%

29%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

Avots: Tautas ataudzi ietekmjoo faktoru ptjums, 2013.

A TTLS 9. P LNOTAIS

BRNU SKAIT S IMEN ATKARB NO AUDZINMO / UZAUDZINTO BRNU SKAITA DALJUM PA

VECKU DZIMUMIEM ( RESPONDENTI , KAM VAR BT BRNI ).

Brnu nav

Vriei (n=135) Sievietes (n=99) Vriei (n=138) Sievietes (n=112) Vriei (n=125) Sievietes (n=105) Vriei (n=39) Sievietes (n=27) Vriei (n=15) Sievietes (n=15) Vriei (n=32) 1,84 1,79

2,25 2,16

1 brns

2 brni

2,23 2,40 3,00 3,28 4,06 4,63 2,16 1,96 0 1 2 3 4 5

NA
Sievietes (n=29)

Avots: Tautas ataudzi ietekmjoo faktoru ptjums, 2013. 46

4 un vairk brni

3 brni

Btiski, ka atiras faktori, kurus izsver, domjot par pirmo brnu, un tie, kuri ir svargi, plnojot nkamos brnus. Ststot par pirm brna radanu, ptjuma dalbnieki norda, ka pirmkrt, tiek emta vr stabilitte attiecbs un darb, k ar pastvgie sievietes un vias partnera finansilie ienkumi. Svargi kritriji, kas tiek izvrtti, ir vecums un veselbas stvoklis, k ar izpratne par dzves cikla pareizu secbu mlestba, laulbas, brns. Tomr pirm brna plnoana ir hipottiska situcijas izvrtana, kur topoie vecki mina teortiski saprast, cik vii ir vai nav piemroti brna radanai. Plnojot otro un nkamos brnus, ie faktori tiek papildinti ar relo pieredzi un ldz ar to iepriekjs grtniecbas, brnu audzinanas un aprpes pieredze, kas bijusi patkama vai negatva, k ar saemtais atbalsts no tuviniekiem ir aspekti, kas tiek izvrtti. Topoie vecki rins ar to, ka ldz ar brna(-u) ienkanu imen ir mazk laika, mazk miega un daudz vairk darba. Mains ar savstarpjs attiecbas, turklt lielka nozme kst labm vecku prasmm, kas auj organizt attiecbas imen. Ldz ar to pirm brna piedzimana imen ir vrtjama k savdabga kritisk robea nkamo brnu radanai. 9.attl redzams, ka vecki, kas ir uzaudzinjui vai audzina vienu brnu, aptauj minjui zemku plnoto brnu skaitu, saldzinot ar tiem respondentiem, kuriem brnu nav. Raksturgi, ka tendence attiecas gan uz tviem, gan mtm. Tas norda uz negatvu pieredzi virkn imeu, kas iegta ar pirmo brnu un atstj iespaidu uz nkamo brnu plnoanu un ldz ar to uz tautas ataudzi kopum. Tpc btisks aspekts tautas ataudzes veicinanai ir novrst aspektus, kas var mazint vlmi radt nkamos brnus.

5.3. NEPLNOTA GRTNIECBA UN IESPJAMS RCBAS


Plnotas grtniecbas reti beidzas ar citu iznkumu k dzemdbas. Ja tie ir aborti, tad visdrzk spontnie. Savukrt neplnotas grtniecbas biek tiek prtrauktas, izmantojot medicnisko abortu. (sk.10.attlu). Slimbu profilakses un kontroles centra dati 65 rda, ka medicnisko abortu skaits Latvij samazins, tomr tas joprojm ir saldzinoi augsts. 2008.gad ap 30% grtniecbu beidzs ar mkslgajiem abortiem, bet 2012.gad 24%. Saldzinjumam Igaunij is rdtjs 2008.gad bija 34,4%, Zviedrij 25,8%, Francij 21,4%, Lielbritnij 20,9%, Somij 14,9%, rij 5,8% (tur gan pastv btiski ierobeojumi abortu veikanai)66. Aborts k izvle ir saistts ar mtes vecumu. No 15 ldz 19 gadiem neplnota grtniecba 80% gadjumos beidzas ar abortiem, savukrt cits grups neplnota grtniecba biek beidzas ar grtniecbas saglabanu. Neplnotas grtniecbas galvenie iemesli bija kontracepcijas nelietoana vai ts kdaina

65Abortu statistika: Statistikas dati par abortiem 2007.-2012.gad. Slimbu profilakses un kontroles centrs, 2012. [Skatts internet:

http://www.spkc.gov.lv/file_download/1512/Aborti_2013-09-09.doc]. Izmantots prrins.


66Johnston, R. Abortion Rates for 101 Countries. [Skatts internet: http://fellowshipoftheminds.com/2011/11/01/abortion-rates-

for-101-countries/].

47

lietoana. Tpc svargi veicint kontracepcijas pieejambu, k ar izgltot par kontracepcijas lietoanu, piemram, ieviest mcbu iestds veselbas mcbu 67. A TTLS 10. R ESPONDENTU
GRTNIECBAS GADJUM ).
Beigus ar dzemdbm Beigus ar spontnajiem abortiem Beigus ar mkslgajiem abortiem Nav atbildes

ATBILDES PAR VISU GRTNIECBU IZNKUMIEM ATKARB NO TS PLNOANAS

(15-49

GADUS VECI RESPONDENTI : SIEVIETES , KAM BIJUAS GRTNIECBAS , UN VRIEI , KURI BIJUI TVI SAVU PARTNERU

Sievieu atbildes

Neplnots grtniecbas (n=358)

33%

8%

59%

Plnots grtniecbas (n=453)

90%

8%

Vrieu atbildes

Neplnots grtniecbas (n=268)

45%

8%

47%

Plnots grtniecbas (n=376)

93%

5%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

Avots: Reproduktvs veselbas ptjums, 2011. Tautas ataudzes ietekmjoo faktoru ptjuma kvalitatvaj da vairk nek puse dalbnieku atzina, ka viiem ir bijui brni, kas nav plnoti, bet pieteikuies pai. d situcij tiek izvrtts, vai pareizjos apstkos ir iespjams saglabt grtniecbu vai ar jveic aborts. Gadjumos, kad cilvki izvlas grtniecbu saglabt, neplnotas grtniecbas situcija tiek prdefinta, nordot, ka brns ir neplnots, bet gaidts un tpc nav prsteigums. Lmuma pieemana neplnotas grtniecbas gadjum ir saistta gan ar imenes situcijas un iespjam radinieku un tuvinieku atbalsta izvrtjumu, gan cilvka reliisko un filozofisko prliecbu.

Es uzskatu, ja tu es stvokl, tad vi ir jsaglab un tur vairs nav tiesbas pieemt lmumu. Ja vi ir pieteicies, vi ir pieteicies. (Viena brna mte no Zemgales, 23 gadi)
Izvloties saglabt neplnotu grtniecbu nepiemrot situcij, tiek meklti risinjumi, kas autu brnu dzemdt un izaudzint cilvki mekl darbu un mjokli, veido imeni utt. Intervijs tika nordts, ka ds situcijs galvenokrt tiek meklts atbalsts pie tuviniekiem vai meklti risinjumi pau spkiem. Valsts un pavaldbu atbalsts d kontekst netiek piemints. Intervijs tiek nordts, ka neplnotas grtniecbas gadjum lmuma pieeman ir jiesaista abi vecki, tomr sievietei ir jbt reproduktvs izvles brvbai, un nevienam nav tiesbu viai piespiest dzemdt vai piespiest veikt abortu, ja via to nevlas.

Sievietei, es domju. Tagad ar varu kds piespieds mani palikt stvokl. Es pati tikai varu izlemt, vai es negribu brnu vai gribu brnu. (Divu brnu mte no Latgales, 33 gadi)

67Putnia, A. (2011). Iedzvotju reproduktv veselba: Prskats par situciju Latvij (2003-2011). Rga: Papardes zieds. 43.-45.lpp.

48

A TTLS 11. K AM

JS

LDZT

PADOMU ,

AR

KO

PRRUNJT

UN

APSPRIEDT

LMUMU

PAR

GRTNIECBAS

PRTRAUKANU PIRMS GALG LMUMA PIEEM ANAS

(15-49 GADUS

VECAS SIEVIETES , KAM PDJO

GADU LAIK

BIJIS VISMAZ VIENS M KSLGAIS ABORTS ; N =107; ATBILU SKAITS VIENAI RESPONDENTEI NEBIJA IEROBEOTS )

Neldzu padomu, neapspriedu ne ar vienu Partneris (vrs) Ginekologs Mte Draudzene Vecmte Cits rsts, specilists imenes rsts Psihologs Mctjs, reliiskas organizcijas prstvis Cits NA 0% 2% 1% 1% 0% 0% 3% 3% 10%

11% 75% 40% 17% 12%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

Avots: Reproduktvs veselbas ptjums, 2011. Gala lmums paliek sievietes zi, tomr dati no reproduktvs veselbas ptjuma (sk.11.attlu) liecina, ka lmumu par grtniecbas prtraukanu sievietes reti pieem bez konsultans. Visbiek konsultans notikusi ar partneri vai rstu-ginekologu, daudz retk ar citu sievieti (mti, draudzeni) vai citu specilistu (vecmti, rstu). Savukrt par plnotajm grtniecbm lmumu tomr visbiek abi vecki pieem kopgi. A TTLS 12. A TTIEKSME
PRET ABORTI EM (15-49 GADUS VECI RESPONDEN TI )

Pilngi piekrtu

Drzk piekrtu

Drzk nepiekrtu

Pilngi nepiekrtu

Grti pateikt, NA

Veikt abortu ir katras sievietes brva izvle

Sievietes

33%

40%

11%

6%

9%

Vriei

20%

35%

19%

10%

16%

Aborts ir nepiedodama, slepkavbai ldzvrtga rcba

Sievietes

21%

26%

24%

13%

17%

Vriei

19%

22%

25%

12%

22%

Abortu veikanu Latvij vajadztu aizliegt

Sievietes

9%

8%

32%

34%

18%

Vriei 0%

10% 10%

10% 20% 30%

29% 40% 50%

25% 60% 70% 80%

26% 90% 100%

Avots: Reproduktvs veselbas ptjums, 2011.

49

Attieksme pret abortiem Latvijas sabiedrb ir oti pretrunga, atirgi to mrot iespjams iegt ar pilngi dadus rezulttus. Tas uzskatmi redzams 12.attl. Absoltais vairums sievieu vecum no 15 ldz 49 gadiem piekrt apgalvojumam, ka aborts ir katras sievietes brva izvle. Tas netrauc gandrz pusei sievieu piekrist apgalvojumam, ka aborts ir nepiedodama, slepkavbai ldzvrtga rcba. Un tikai 17% sievieu uzskata, ka o nepiedodamo, slepkavbai ldzvrtgo rcbu, kas ir katras sievietes brva izvle, Latvij btu nepiecieams aizliegt. Abiem pirmajiem apgalvojumiem vienlaikus piekrt 29% sievieu, bet 6% - vienlaikus visiem trim apgalvojumiem. Atirbas vrieu atbilds galvenokrt novrojamas tikai apgalvojuma Veikt abortu ir katras sievietes brva izvle novrtjum, bet atirbu pamat visdrzk ir atslgas vrdi sievietes izvle, proti, vriei vltos lielku iespju piedalties lmuma pieeman attiecb uz abortu veikanu. Ar padziintajs intervijs informanti abortu k izvli kopum neatbalsta, tomr tas tiek attaisnots atsevis situcijs: (1) ja tiek apdraudta mtes vai potencil brna veselba, (2) ja grtniecba iestjusies izvaroanas rezultt, (3) ja grtniecba iestjusies jaunm meitenm, kas paas vl nespj sevi nodroint un aprpt brnu, (4) ja sieviete vai imene apzins, ka dotaj situcij nesps sniegt brnam piencgu aprpi. A TTLS 13. K DI
IEMESLI JS PAMU DINJA APSVRT IESP JU PRTRAUKT GRTNIECBU ? (15-49 GADUS VECAS

SIEVIETES , KAM PDJO

GADU LAIK BIJIS VISMAZ VIENS MKSLGAI S ABORTS ; N =107; ATBILU SKAITS VIENAI

RESPONDENTEI NEBIJA IEROBEOTS ).

Es nevljos o grtniecbu Materili nevarju atauties audzint brnu Psiholoiski nebiju gatava laist pasaul brnu Bija pagjis prk mazs laiks kop iepriekjm dzemdbm Grtniecba (dzemdbas) apdraudja manu veselbu (dzvbu) Brna nkana pasaul btu traucjusi karjerai (pabeigt mcbas, strdt u.tml.) Vrs (partneris) vljs, lai prtraucu grtniecbu Grtniecba iestjs gadjuma dzimumattiecbs Brna tvs mani pameta Auglim konstatja patoloiju Brna ieemanas vai grtniecbas laik lietoju medikamentus vai apreibinoas vielas Vecki vljs, lai prtraucu grtniecbu Prslimot slimba grtniecbas laik apdraudja vl nedzimu brna veselbu Brna ieemanas laik partneris lietoja medikamentus vai apreibinoas vielas Cits iemesls NA 0% 2% 2% 1% 4% 3% 10% 20% 30% 40% 14% 11% 10% 10% 8% 7% 6% 22% 20% 46%

50%

50%

60%

Avots: Reproduktvs veselbas ptjums, 2011. Vairks intervijs tika mints, ka abortu var veikt ar, lai brns netrauctu karjeras plnu stenoanai vai studiju pabeiganai, tomr dos gadjumos izvle netiek attaisnota, tiek pausts nosodjums un neizpratne.

50

Runjot par iemesliem, kas paas pamudinjis veikt abortu, sievietes reproduktvs veselbas ptjum (sk.13.attlu) visbiek izvljs neitrlo formuljumu es nevljos o grtniecbu, minot izvairties no konkrtkas atbildes snieganas. Visdrzk izvairans saistta ar neviennozmgo sabiedrbas attieksmi pret abortiem tos neattaisno, bet atbalsta, un ldz ar to sievietes faktu, ka veikuas abortu, biei slpj, bet vl jo vairk nevlas runt par o abortu pieredzi. No konkrtkajiem mintajiem cloiem domin materilie, uz kuriem nordjuas gandrz puse to sievieu, kas atzinuas, ka vim veikts aborts.

5.4. GRTNIECBAS UN DZEMDBU PALDZBA, APMCBA UN PIEREDZE


Grtniecbas pieredzes vrtjums oti atiras atkarb no katras sievietes individuls situcijas. Grtniecbas pieredzes izvrtan k ietekmjoi faktori tiek nordti slikta pasajta, izmaias ermen un kontroles zaudana pr to (piemram, nespja aiztaist kurpes), droba attiecbs, imen un darb, k ar visprj veselba un saemtie medicnas pakalpojumi grtniecbas laik. Ptjuma Iedzvotju reproduktv veselba dati rda, ka samazins to grtnieu skaits, kas uzskuas aprpi ldz 12.grtniecbas nedai. Ldz 2003.gadam grtnieu savlaicga stans uzskait tika materili stimulta, bet pc 2004.gada stimulana tika prtraukta68. Specilisti vlku stanos aprp saista ar veselbas riskiem mtei un brnam. A TTLS 14. V AI
PDJS GRTNIEC BAS LAIK

J UMS

BIJA KDI SAREJUMI DU IEMESLU D

( SIEVIETES ,

KAM

BIJUSI GRTNIECBA , KAS BEIGUSIES AR DZEMDBM ; N =811)

Ar veselbu saisttu sarejumu nebija Saaukstans slimbas Mazasinba (anmija) Paaugstints asinsspiediens Urna sistmas infekcijas Dzimumorgnu infekcijas Cukura vielmaias traucjumi Citas ar veselbu saisttas problmas 0% 5% 4% 3% 7% 10% 15% 20% 25% 30% 8% 17% 22%

31% 32%

35%

Avots: Reproduktvs veselbas ptjums, 2011.

68Putnia, A. (2011) Iedzvotju reproduktv veselba: Prskats par situciju Latvij (2003-2011). Rga: Papardes zieds, 47.lpp.

51

Liela daa sievieu Reproduktvs veselbas ptjum nordja uz dadiem sarejumiem grtniecbas laik. Tikai 31% sievieu nenordja ne uz kdiem sarejumiem, kas saistti ar veselbas problmm pdjs grtniecbas laik (sk.14.attlu). Tiesa, prliecinoi pirmaj viet ir saaukstans slimbas, kas visbiek nav saisttas ar grtniecbas apdraudjumu, tomr tpat slpj sev papildus riskus atirb no situcijas, kad saaukstans nenotiek grtniecbas laik. Vairkas sievietes padziintajs intervijs atzina, ka vim bijui ar spontnie aborti. Vien gadjum bailes no atkrtota spontn aborta un ar to saistts emocijas tika mintas k iemesls nemint radt brnus nkotn. Cita ptjuma dalbniece atzins, ka brni tika ieemti ar medicnisks apaugoanas paldzbu, kas vias imenei izmaksjis 5000 latu, tpc k btisku valsts atbalstu saskata daju finansjumu neauglba rstanai, kas auj viai nkotn plnot vl brnus. Dzemdbu pieredze tpat k grtniecbas izjtas ir oti atirgas. Ir tdas sievietes, kas to raksturo, k brnumainu piedzvojumu, iniciciju, kur sieviete kst par mti, ldz ar to negatvs emocijas tri aizmirsts, kamr citas to uzskatja par oti spgu un traumatisku pieredzi. Dzemdbu pieredzes vrtjums ciei saistts ar attieksmi pret sevi un dzemdbm. Daa sievieu to uzskata par normlu dabisku procesu, kas jprdzvo. Piecas no informantm minja, ka dzemdbu pieredze un bailes no dzemdbm ir aspekts, kas liek prdomt turpmkos plnus par brnu radanu. Divas informantes savukrt atzina, ka otro brnu ir ar mieru radt tikai gadjum, ja vars atauties eizargriezienu, jo pirm dzemdbu pieredze esot bijusi negatva. Ldz im sievieu bailes no dzemdbm un to radtajm spm, k ar izmaim ermen, kuras nes sev ldzi grtniecba un dzemdbas, nav bijis aspekts, kas emts vr domjot par demogrfisko situciju:

Pc dzemdbm tas bija pirmais, ko es pateicu man vairs brnu nebs. Bet, nu, tas ir atkal k kurai sievietei, man ts dzemdbas, man bija eizargrieziens, es nedzemdju pati. Bet, nu, cik es parunju ar citm draudzenm, kurm pirmie brni un visa t pieredze, man liekas, ka es to nevaru izdart, priek manis tas ir par smagu (Viena brna mte no Kurzemes, 28 gadi)
emot vr grtniecbas un dzemdbu pieredzes lielo ietekmi uz nkamo brnu plnoanu, jprskata valsts apmakstais pakalpojuma apjoms, lielku uzsvaru liekot uz vecku sagatavoanu dzemdbm un personla apmcbu. Tvu dalba dzemdbs tiek skatta k drobu veicinos faktors, tpc tvu sagatavoana ar jiekauj valsts garanttaj pakalpojum Reproduktvs veselbas ptjum uz to, ka piedaljuies savas partneres pdjs dzemdbs, norda tikai 15% vrieu, kuriem bijui brni, turklt piedalans tie veid saists ar ienkumu lmeni, bet vl btiskk ar izgltbu, proti, vriei ar augstku un izgltbu un augstkiem ienkumiem imenes dzemdbs piedaljuies ievrojami biek. Viens no risinjumiem, ko imenes izvlas pozitvu dzemdbu pieredzes veidoanai, ir maksas pakalpojumu izvle, kas auj ne tikai izvlties specilistu, bet ar dzemdbu un atspinanas veidu. Btiski, ka ar brna radana mjdzemdbs tiek raksturota k pozitvka pieredze pai gadjumos, ja pirms tam ir bijusi dzemdbu pieredze stacionr, tomr tikai 7% sievieu izvltos dzemdt mjs. Palaik mjdzemdbas ir maksas pakalpojums, ko valsts nefinans. Vrtjot dzemdbu paldzbas prstrukturciju, Latvijas reionos intervts informantes atzina, ka pareiza bijusi dzemdbu nodau slgana mazajs slimncs. Tas tiek skatts k faktors, kas uzlabojis 52

saemto dzemdbu pakalpojumu kvalitti. Ptjuma dalbnieces uzskatja, ka pastv atirga specilistu pieejamba pilst un laukos, nordot gan uz specilistu trkumu laukos, gan ar uz izmaksm par transportu, lai nodrointu sev pilnvrtgu grtniecbas aprpi. Ar intervijs ar pavaldbu prstvjiem bija manmas reionu patnbas, daviet tika nordts, ka ar laukos ir pieejami gan imenes rsti, gan ginekologi, kas ir kvalificti veikt grtniecbas uzraudzbu, kamr Latgal vairki pavaldbu vadtji bija kritiski pret veselbas aprpes kvalitti grtniecm sav reion. Tomr ptjuma dati nav pietiekami, lai apgalvotu, ka pastv reionlas atirbas grtniecbas pakalpojumu saeman, jo ptjuma dalbnieku apgalvojumi var liecint nevis par kvalitatvu atirbu medicnas pakalpojumos, bet par atirgm attieksmm pret dadiem saemtajiem pakalpojumiem. Uz pretju tendenci norda ptjums Iedzvotju reproduktv veselba, kur 80% sievieu un 76% vrieu bija apmierinti ar saemtajiem pakalpojumiem grtniecbas novroanas laik un 68% sievieu un 53% vrieu apmierinti ar sagatavoanu dzemdbm.

5.5. ZDAIU MIRSTBA, MTES MIRSTBA


Kop pagju gadsimta 90.gadiem ievrojami samazinjuies zdaiu mirstbas un perinatls mirstbas rdtji (sk.15.attlu). Tas saistms ar veselbas aprpes iespju uzlaboanos pasaul kopum. iem rdtjiem ir tendence turpint kristies ar tlk nevar apgalvot, ka pdjai ekonomiskajai krzei (atirb, piemram, no 90.gadu skuma krzes) btu kds iespaids uz zdaiu mirstbas rdtjiem. A TTLS 15. Z DAIU
MIRSTBAS , PERINATLS MIRSTBAS UN NEDZVI DZIMUO PATSVARA DINAMIKA NO

1980. LDZ 2012. GADAM .


20 19,6 17,6 16,0 15 12,8 10,5 10 11,0 10,7 8,9 6,9 5,7 5 6,1 5,2 5,0 3,5 11,0 8,5 6,3 5,2 3,2 17,2 18,8

Zdaiu mirstba uz 1000 dzvi dzimuajiem Nedzvi dzimuie uz 1000 dzvi un nedzvi dzimuajiem Perinatl mirstba uz 1000 dzvi un nedzvi dzimuajiem

0
1980. 1981. 1982. 1983. 1984. 1985. 1986. 1987. 1988. 1989. 1990. 1991. 1992. 1993. 1994. 1995. 1996. 1997. 1998. 1999. 2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012.

Avots: CSP dati.

53

Nedzvi dzimuo patsvars ar krtas, saldzinot ar 90.gadiem, tomr attiecb pret situciju padomju laiku pdjos gados rdtjs ir aptuveni tai pa lmen, kd bija tobrd. Tomr nedzvi dzimuo patsvars daudz ciek saistms ar mtes dzvesveidu un veselbu 69 , tpc medicnas pareizjs iespjas mazint nedzvi dzimuo patsvaru ir stipri ierobeotkas, saldzinot ar iespjm mazint zdaiu mirstbu jau pc dzemdbm. Mtes mirstbas rdtji pdjos gados ir vieni no sliktkajiem Eiropas Savienb. Vrojot miruo skaita dinamiku (sk.16.attlu), redzam, ka 2009.gad tiem bija netipiski daudz mtes mirstbas gadjumu. Tomr vispirms, interpretjot os datus, jem vr, ka relatvais rdtjs saldzinjumam ar citm ES valstm tiek rints uz 100 000 dzvi dzimuajiem, bet tas prsniedz vien gad Latvij piedzimuo skaitu. Ldz ar to katrs individulais nves gadjums, ietekm relatvo mtes mirstbas rdtju. Tpc ir problemtiski o rdtju saldzint ar situciju liels valsts, kurs s nejaus apstku sakritbas rdtju ietekm ievrojami mazk mr. Turklt mu mirstbas problmai Latvij obrd patiem pievrsts oti daudz uzmanbas no gada pilnvrtgi darbojas mtes mirstbas audita sistma, analizjot katru nves gadjumu, mekljot t clous, k ar pamienus, lai ldzgus gadjumus nepieautu nkotn. A TTLS 16. M U
10 9 8 7 6 5 4 3 2 1 0 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010. 2011. Miruo skaits tiei ar grtniecbu saistto clou d Miruo kopskaits
MIRSTBAS GADJUMU SKAITS ABSOLTOS SKAITOS NO

2004. LDZ 2011. GADAM .

Avots: Latvijas veselbas aprpes statistikas gadagrmata, 2011 Situcija ar mtes un brna veselbu Latvij kopum uzlabojas. Vrtjot to kopj tautas ataudzes kontekst, varam izdart virkni secinjumi, no kuriem visi tomr nav viennozmgi pozitvi. Pirmkrt, mu un zdaiu veselbas situcijas uzlaboans noteikti mazina bailes no t, ka grtniecba vartu noslgties ar mtes vai brna nvi da baiu mazinans ir vrtjama k dzimstbu veicinos faktors.

69Skrule J., tle M., Upmale S. Mtes un brna veselba perinatlaj period. Sabiedrbas veselbas aentra, 2009. (sk.internet:

vec.gov.lv/uploads/files/4d00e1f85f0e4.pdf] 7.lpp.

54

Otrkrt, zdaiu mirstbas mazinans nozm ar to, ka biek izdzvo zdaii ar dadm smagm saslimanm. dus brnus aprpjot imen, veckiem nereti nkas veltt tiem daudz vairk laika, nek veselu brnu aprpes gadjum. Vien no intervijm tika nordts, ka smagi gargi slima brna esamba imen neauj mtei pieemt lmumu par vl viena brna radanu, jo slimais brns jebkur brd var zdainim nodart pri. Ldz ar to zdaia mirstbas mazinans ne vienmr nozm pozitvu tautas ataudzi. Trekrt, zdaiu mirstbas mazinans ir indikators procesam, kas dados lmeos notiek Rietumu civilizcij, tai skait Latvij - brna k vrtbas pieaugumam. Vecki padziintajs intervijs atzina, ka prasbas, saldzinot ar viu brnbu, attiecb uz to, kas veckam ir jnodroina, noteikti ir auguas. Vecka pienkums ir ieguldt brna dzves kvalitt, nodroinot ar lielu apjomu dadu lietu, k ar veltt brnam daudz laika. Tas liecina, ka brnu skaits tiek aizstts ar brna dzves kvalittes kpinjumu. Proti, katrs esoais un topoais brns saists ar tik lielu finansilu un laika resursu patriu gan privt, gan valsts lmen, ka tas ievrojami mazina kopjo brnu skaitu imen. Ldz ar to kst grti nodroint pilnvrtgu tautas ataudzi prk daudz resursu trjot pirmajam un, iespjams, vl otrajam brnam, tre un ceturt vienkri nav.

5.6. VESELBAS APRPE VECKIEM AR MAZIEM BRNIEM


Veselbas aprpe ir btiska pozitvas vai negatvas pieredzes sastvdaa, audzinot brnus. Kvalitatva veselbas aprpe tiei ietekm ar brnu dzvildzi un ldz ar to iedzvotju ataudzi. Veselbas aprpes vrtjums cilvkiem ar maziem brniem ir atkargs no sadarbbas ar imenes rstu. Biek pielietotie kritriji sadarbbas vrtjumam ir rsta pieejamba, zinanas un spja emt vr pacientu individulos pasaules uzskatus. Vairkumam ptjuma dalbnieku pieredze ar imenes rstu un sadarbba ar to ir bijusi oti pozitva.

Mums ir oti laba imenes rste, pat manu vrdu zina, var piezvant. Mums oti laba, ja pati nezina, tad sta pie specilista, pie citiem. Tas vie uzticbu - n, es nezinu, bet vajag specilistu, kas pasaka, k rstt. Piezvana, sarunjam visu un viss krtb, nav nekdu problmu. (Divu brnu mte no Latgales, 33 gadi)
Informanti, kas bija apmierinti ar savu specilistu, biek nordja, ka imenes rsti konsult gan par brnu vecuma posmiem, gan tiem piemrotko prtikas izvli, tomr tas netika darts visos gadjumos. K vl viens kritrijs laba rsta izvlei tiek minta via spja nostt pie specilista nepiecieambas gadjum, k ar informt par viiem pienkoiem bezmaksas pakalpojumiem, piemram, bezmaksas vingroanu zdainim. Atiras medicnas pakalpojumu pieejamba pilst un laukos piemram, atsevios gadjumos pacienti laukos nebija apmierinti ar imenes rstu, bet iespjas izvlties citu nebija, jo reion cits rsts nestrd.

N, ausmgi te ir. imenes rsti te, nav no k izvlties. Jem tas, kas te ir vienkri. Vienkri viss t jem. Bija varianti. Brni [...] pierakstti pie imenes rsta, kur uzreiz pateica, ka uz mjm nebrauks.

55

K var pateikt? Man sanca t, ka meitai bija vjbakas un man drzi prasa - nu un imenes rsts konstatja vjbakas? Es pa telefonu pateicu, ka man liekas, ka ts ir vjbakas, man izststja, kas man ir jdara. Td veid. Pilngi neprofesionli. (etru brnu mte no Piergas, 40 gadi)
Uz citu nepiecieamo pakalpojumu (skolas, intereu izgltba, brnudrzi) fona veselbas aprpes pieejamba Rg un prjs lielkajs pilsts tiek vrtta vidji par btiskku problmu, saldzinot ar veselbas aprpi, respondenti uzskata brnudrzu pieejambu (sk.17.attlu). Savukrt mazajs pilsts un laukos tiei veselbas aprpe (laukos kop ar intereu izgltbu) nokst vismazk pieejamo pakalpojumu vid. Negatvu pieredzi veckiem rada rinda uz brniem nepiecieamajiem veselbas aprpes pakalpojumiem, kas trauc konsultties ar specilistu uzreiz. T k brnu veselba tiek uzskatta par btisku vrtbu, tad daa vecku izvlas maksas medicnas pakalpojumus. Rezultt izmaksas par brnu veselbas aprpi ir augstas. Tau trcgajiem veckiem maksas pakalpojumi ir mazk pieejami, jo nepietiek ldzeku. Drgas ir ar brniem nepiecieams zles, tpc valsts atbalsts aj gadjum tiek uzskatts par btisku. Pavaldbas atzst, ka vajadzbas gadjum sniedz imenm atbalstu zu iegdei, tomr nevar sniegt atbalstu medicnas pakalpojumu apmaksai brniem, jo tie ir pakalpojumi, kas ir definti k bezmaksas. A TTLS 17. V ESELBAS
APRPES PAKALPOJUMU PIEEJAMBAS NOVRTJUMS SAV DZVESVIET , SALDZINOT AR

SKOLU , INTEREU IZGLTBAS UN BRNUDRZU PIEEJAMBAS NOVRTJUMU

( RESPONDENTI ,

KURIEM IR BRNS LDZ

18

GADU VECUMAM UN KAS DZVO AR TO KOP ; VIDJIE RDTJI SKAL NO

0 [ OTI

SLIKTS ] LDZ

10 [ OTI
6,67

LABS ])

Veselbas aprpes pakalpojumi (n=206)


Rga

Skolas (n=196) Intereu izgltba (n=193) Brnudrzi (n=208) 5,86 6,43

7,70

Lielas pilstas

Veselbas aprpes pakalpojumi (n=121) Skolas (n=119) Intereu izgltba (n=121) Brnudrzi (n=110) Veselbas aprpes pakalpojumi (n=93) 5,90

7,42 8,55 7,68 7,02

Cita pilsta

Skolas (n=91) Intereu izgltba (n=88) Brnudrzi (n=87) Veselbas aprpes pakalpojumi (n=226) 6,24 6,12 6,49

7,40

Lauki

Skolas (n=229) Intereu izgltba (n=224) Brnudrzi (n=224) 0,0 1,0 2,0 3,0 4,0 5,0 6,0 6,35 6,70 7,0

7,52

8,0

9,0

Avots: Tautas ataudzi ietekmjoo faktoru ptjums, 2013.

56

Ja nav nekdas baigs veselbas problmas, tad, protams, viss krtb. Ja ir kaut kas akts, tad ir jmekl kaut kas savdks. Tpat tas prasa naudu. Tagad, redz, ir kompensjamie medikamenti, oti liela daa brniem uz receptm. Tikko pai izbaudjm to, ka - es paskatjos, nu vajadzja zles brnam, paskatjos uz pudelti, gandrz apsdos, vrs saka - n, samaksju tik, es saku nu n, uz pudeles cits. Paskatos, j, ek ir apmakstais medikaments, ir trsreiz ltk. Protams, patkami. (Divu brnu mte no Vidzemes, 29 gadi)
Vairki ptjuma dalbnieki nordja, ka nav sakrtotas brna pieskatanas atbalsta formas krzes situcijs, piemram, ja veselbas problmas ir veckiem vai brniem. Problmu labi raksturo konkrts gadjums: vrs strd rzems, bet sieviete audzina un aprp divus brnus, atbalsta no tuviniekiem nav. Viens no brniem jved uz slimncu, bet otru nav kur atstt pieskatanai. Pavaldbas darbinieki k risinjumu piedv vesel brna izemanu no imenes uz laiku, kamr problma atrisins, tomr sieviete uzskata, ka tas nav imenei un veselajam brnam draudzgs risinjums. Ldzgas problmas rastos ar gadjum, ja uz slimncu btu jdodas sievietei. Tas liecina, ka nepiecieams pakalpojums brnu aprpei krzes situcijs. pai spgs jautjums viu veckiem ir aprpe brniem ar invaliditti. T ir tabu tma Latvij, biei vien netiek izmantotas pat ts iespjas, kuras valsts piedv. obrd valsts nodroint aprptju/asistentu programma k iniciatva tiek vrtta pozitvi, tau ts veiksmga izmantoana ir oti atkarga no t, kda sadarbba izveidojusies ar pavaldbas socilo dienestu. Ja sadarbba raksturojama k laba, vecki ir oti apmierinti par o iespju un to labprt izmanto, kamr sliktas sadarbbas rezultt, lai kdas btu rels vajadzbas, vecki izvlas tikt gal pau spkiem. Gadjumos, ja imen ir brns ar pam vajadzbm, diezgan biei bailes, ka ldzga situcija var atkrtoties, attur veckus no nkamo brnu radanas. Slim brna aprpe prasa oti daudz finansilu un emocionlu resursu, tpc vecki atzst, ka vienkri nepietiek spka vl vienam brnam. Vien gadjum sieviete atzina, ka, aprpjot brnu ar pam vajadzbm, ir neprtrauktas bailes, ka tas nejaui var nodart pri zdainim. Vecki minja, ka, audzinot brnu ar pam vajadzbm, ir samui specilistu ieteikumus brnus vairk neradt. Turklt vecki, kuri tomr izvljuies radt vl brnus, nordja, ka mdz sastapties ar diskriminjou attieksmi pret saviem veselajiem brniem, ja specilists zina, ka imen ir kds slims brns. Btisks aspekts, ko nepiecieams uzlabot, ir informcijas pieejamba. Palaik informanti, kas saskruies ar situcijm, kad brnam vai veckam vajadzga paa aprpe, norda, ka nav iespjams atrast informciju par pakalpojumiem, ko iespjams saemt bez maksas. Ldzga problma informcijas pieejambas trkums par bezmaksas pakalpojumiem ir aspekts, kas satrauc ar tos ptjuma dalbniekus, kas aprp savus nevargos veckus.

57

5.7. VESELGS DZVESVEIDS


Veselgs dzvesveids ir viens no aspektiem, kas ietekm dzvildzi. Galvens prakses, kas tiek saisttas ar veselgu dzvesveidu, ir atbilstos uzturs un sportisks aktivittes. Ar veselgu uzturu ptjuma dalbnieki saprot: (1) veselgu produktu anu jeb augu un drzeu, k ar mjs gatavota diena lietoanu ikdien; (2) atteikanos no neveselgiem produktiem, piemram, ipsiem, limondm, majonzes, saldumiem, gaas, kas noprkama lielveikalos. Visi ptjuma dalbnieki pauda zinanas par veselgu un neveselgu prtiku, bet ne visi zinanas pielietoja praks. Daa atzina, ka tiei brnu radana ir likusi izvrtt un daudz atbildgk izturties pret uztura izvli. Veselga prtika tiek skatta k aspekts, kas ilgtermi ietekm brna labvlgu attstbu.

Ir lietas, ko skatos. Daudzas lietas esam izsvtrojui, un tas, nu, ienkot brnam, daudz, kas pamainjs. Gau dam, bet prkam kvalitatvu, labu, nekad neprku lielveikala vistu. Ir avoti, kur var dabt r skraidou [vistu, kas] d graudus un kartupeus, nu, tdas lietas. Drzeus augus, nu, t. (Viena brna mte no Piergas, 29 gadi)
Savukrt citi informanti noradja, ka ir informti par veselgu prtiku, tomr ikdien no neveselgas prtikas izvairties neizdodas, jo neveselgs lietas ir gargas, tpc reizm pai un ar brni izvlas neveselgus produktus.

Nu nezinu, cik oti veselgi. Man draugs ir makaronu mltjs. Ldz ar to atmeta smanu un paliek apa. Un nenodarbojas ar sportu, es domju, ka tas nav pai veselgi. (Viena brna mte no Kurzemes, 28 gadi)
Fizisks nodarbbas vecki ar saista ar veselgu dzvesveidu. Vairums vecku norda, ka cenas veicint brnu sportisks aktivittes braukt ar divriteni, pavadt laiku r svaig gais, peldties. Daa uzskata, ka brna nepiecieamba pc sportiskm aktivittm liek ar paiem vairk laika pavadt sportojot un svaig gais. Tomr aptuveni viena tre daa no informantiem vrt savas un savu brnu fizisks aktivittes k nepietiekamas. Pieauguajiem veselgs dzvesveids tiek saistts ar ar alkohola un cigareu ierobeoanu ikdien. Ts ir prakses, kas tiek skattas ne tikai k neveselgas, bet ar raisa atkarbas. Pieauguo atkarbas tiek skattas ar k brnu veselbu ietekmjoas.

5.7.1. Smana
Visbiek piemint atkarba imen ir smana, kas tiek uztverta k drauds gan imenes, gan esoo, gan nkamo brnu veselbai.

Nu, viengi to nkoo brnu veselbai. Vai to, ka brns redz un ar gribs tpat k ttis dart. Nu, k saka, kamr viss krtb, tad kaut k. Protams, var aizdomties, kdas slimbas varbt, bet neko nevar izdart ar viu. Ja vi pats nevar atmest, ko es viam varu izdart. Viam jau tas jgrib paam, mest mal to smanu. (Divu brnu mte no Latgales, 33 gadi)
58

Interviju dalbnieki atzina, ka imen smtji ir vecki vai vecvecki. Vairkas sievietes atzina, ka grtniecba pamudinjusi atmest smanu un ldz ar to atstjusi pozitvu ietekmi uz viu veselbu. Lielk daa nordja, ka tiek smts r, lai tas neietekmtu brnus, tomr dai vecki atzina, ka, lai ar cenas ierobeot brnu saskari ar cigareu dmiem, tomr, t k brnus pieskata smtjs, tad pilnb tas nav iespjams.

5.7.2. Alkohola lietoana


Alkohola lietoanu k problmu sav imen intervijs minja etri ptjuma dalbnieki, trs gadjumos prmrgi alkoholu lietoja vriei, vien sieviete, tomr t ir tma, ko cilvki intervijs izvlas prspriest reti. Prmrga alkohola lietoana tiek minta k aspekts, kam ir ietekme uz attiecbu stabilitti.

Gatis manuprt par daudz lieto alkoholu, es uzskatu, j, jo katru nedas nogali. Man liekas, ka t ir regularitte, kas liecina par problmm. Ir strdi, ietekm, sastresojusies. (Viena brna mte no Zemgales, 29 gadi)
Divos gadjumos sievietes atzina, ka alkohola lietoana noved ar pie vardarbbas, kas bijusi vrsta pret vim un vien gadjum ar pret vias brniem. K risinjums abos gadjumos bija dzvesvietas maia vien gadjum prcelans uz Angliju ar brniem, otr atgrieans ar brniem no rzemm.

5.7.3. Narkotiku lietoana


Narkotiku lietoana ir aspekts, kas netika iztirzts vecku intervijs. Problmas aktualitte pardjs tiei pavaldbu intervijs, kur jauniei tika skatti k grupa, kurai ir aktula problma. Priekules pavaldb tika nordts, ka ir konstatta marihunas un citu apreibinou vielu lietoana jaunieu ikdien, un ir bijui centieni problmu aktvi risint. K problma tika nordta ar vecku prasmes trkums atpazt brnu narkotiku lietoanu, kas apgrtina problmas savlaicgu risinanu. Kopum veselga dzvesveida popularizana un atkarbu profilakse ir paskumu kopums, ko savu iespju robes veic visas pavaldbas. Izplattkie atkarbu novranas veidi ir informana par narkotisko vielu kaitgumu, izdalot informatvus bukletus un organizjot bezmaksas lekcijas skols. K preventvi paskumi tiek skatti jaunieu nodarbinana, organizjot rpusklases un intereu izgltbu, k ar atbalsts dadm kultras un sporta aktivittm (piemram, Sald tiek atbalstti ielu vingrotji, Lielvrd ir bezmaksas mzikas un sporta skola, dejoanas un citi pulcii). Ar aj kontekst veselbas mcba skols var bt preventvs paskums, kas paldztu gan popularizt veselgu dzvesveidu, gan ierobeot atkarbas.

5.8. DZVILDZES PALIELINANA


Latvij obrd vrojamas paredzam ma ilguma pieauguma tendences (sk.18.attlu). Turklt btiskks pieaugums novrojams tiei jaunko vrieu vid. Interpretjot os datus, jem vr, ka Latvij uz citu valstu fona ir oti liela starpba starp vrieu un sievieu vidjo un ldz ar to ar prognozjamo dzves ilgumu. Divi btiskkie cloi tam ir augstais

59

mirstbas lmenis dados negadjumos (izcelti tiek ceu satiksmes negadjumi) un neveselgs dzvesveids, kas visbiek izraisa nvi asinsrites slimbas d.

A TTLS 18. V RIEU


LAIK NO
85

UN SIEVIEU P AREDZAM KOPJ MA ILGUMA DINAMIKA ATKA RB NO PAREIZJ V ECUMA

1996. LDZ 2012. GADAM

82,3 81,2 80 78,2 77,3 75,6 75 74,8 78,3 77,5 76,5 74,8 81,1 80,3 79,6 78,9 76,4

Sievietes 60 gadu vecum Sievietes 40 gadu vecum Sievietes 20 gadu vecum Sievietes piedzimstot Vriei 60 gadu vecum

71,6 70 69,9 69,1

Vriei 40 gadu vecum Vriei 20 gadu vecum Vriei piedzimstot

68,7

68,7 66,2 65,2

65,7 65 63,9

60 1996. 1997. 1998. 1999. 2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012.

Avots: CSP dati. A TTLS 19.N VES


100% 90% 80% 70% 60% 50% 40% 30% 20% 10% 0%
62% 61% 61% 61% 62% 64% 63% 63% 60% 58% 56% 56% 55% 56% 56% 55% 55% 56% 56% 56% 56% 55% 54% 55% 53% 54% 54% 55% 12% 13% 12% 12% 12% 12% 12% 9% 12% 12% 12% 12% 11% 9% 15% 16% 11% 12% 9% 11% 15% 16% 17% 17% 16% 16% 15% 15% 15% 15% 16% 16% 17% 18% 19% 20% 19% 18% 18% 6% 12% 12% 11% 11% 10% 10% 10% 10% 9% 8% 7% 7% 14% 13% 11% 12% 12% 17% 18% 18% 18% 18% 18% 18% 18% 19% 20% 20% 21% 13% 14% 16% 16% 17% 18%

CLOU PATSVARA IZMAIAS LAIK NO

1980. LDZ 2011. GADAM .

Citi nves cloi

11%

rji nves cloi

14% 14% 15% 15% 15%

16%

17%

16%

Audzji

Asinsrites sistmas slimbas

Avots: Aprini pc CSP datiem (ldz 2009.gadam) un Latvijas veselbas aprpes statistikas gadagrmatas, 2011 (2010.-2011.gads)

60

Situcijas uzlabojums pdjos gados, k varam vrot 19.attl, ciei saistms ar rjo nves clou patsvara mazinanos pdjos gados. Ja vrieu mirstba asinsrites sistmas slimbu d ir izplattka vlk dzves posm, tad rjo nves cloi daudz biek skar tiei gados jaunus cilvkus. Ldz ar to, ja samazins rjo nves clou patsvars, tas visievrojamk paildzina sagaidmo ma ilgumu, pai vrieiem. Tomr, pieaugot dzves ilgumam, paralli jpank dzves aktvs daas paildzinana, jo pretj gadjum sabiedrbas novecoans rads papildus demogrfisko slogu, kas var mazint dzimstbu ptjuma rezultti rda, ka gados vecu un slimu cilvku aprpe imen ir viens no faktoriem, kas neauj radt brnus, jo gan finansilo, gan laika resursu daudzums imen ir ierobeots.

61

6. PARTNERATTIECBASUN TO STABILITTE
Tautas ataudzi btiski ietekm partnerattiecbu stabilitte, jo brnus cilvki ir gatavi radt, ja viiem ir drobas un atbalsta sajta attiecbs. obrd partnerattiecbas kopum raksturojamas k nestabilas.

6.1. DZIMSTBA UN LAULTBA


Pc neatkargs Latvijas izveidoans strauji mainjs normas sabiedrb par laulbas un brnu dzimanas savstarpjm attiecbm ja vl padomju gados rlaulb dzimui brni bija netipiska pardba, tad saldzinoi s laik no 1990.ldz 1998.gadam laulbas loma sabiedrb mainjs pc btbas, un pieauga rlaulb dzimuo brnu skaits. 20.attls uzskatmi parda, ka strauji samazinjies tiei laulb dzimuo daudzums, kamr rlaulb dzimuo daudzums pieaudzis nebtiski. Padomju laik tipiska proporcija starp laulb un rpus laulbas dzimuajiem bija ldzga tai, kas 1990.gad nedaudz pri 80% bija laulb dzimuo. obrd laulb dzimuo patsvars ir stabilizjies ap 55%, bet laultba funkcionli paaudz, kas ir aktvaj brnu radanas vecum, drzk tiek uztverta k attiecbu stabilittes pazme, jeb preczk, norda, ka no attiecbm tiek gaidts to ilglaicgums. A TTLS 20. L AULB 2012. GADAM
35000 83% 30000
UN RPUS LAULBAS DZIMUO SKAITA UN PATSVARA DINAMIK A LAIK NO

1990. LDZ

25000

20000 70% 60% 10000 17% 5000 30% 40% 55% 45% 57% 43% 55% 45% Laulb dzimuie rpus laulbas dzimuie

15000

1990.

1991.

1992.

1993.

1994.

1995.

1996.

1997.

1998.

1999.

2000.

2001.

2002.

2003.

2004.

2005.

2006.

2007.

2008.

2009.

2010.

2011.

Avots: CSP dati. Ja vl padomju gados pirm grtniecba bija bies laulbu noslganas iemesls, tad obrd laulbas drzk saistmas ar otr brna pardanos imen proti, situcijs, kad attiecbas netiek uztvertas k pietiekami stabilas, partneri nav apmierinti ar situciju, kda izveidojusies pirm brna aprp, otr brna un ar laulbu vienkri nav. Un otrdi, ja ts tiek prognoztas k stabilas ilgtermi, tiek noslgta laulba, un imen pards otrais brns. Tas liecina, ka sabiedrb mains to darbbu loisk secba, kas nepiecieamas imenes izveidei laulbas arvien biek tiek noslgtas tad, kad partneri ir pierdjui viens otram, ka spj kop aprpt brnu. 62

2012.

A TTLS 21. B IOLOISKO


IR PASTVGS PARTNERIS ).

BRNU SKAITS ATKARB NO IMENES STVOKA

(25-44

GADUS VECI RESPONDENTI , KAM

Bioloisko brnu skaits:


brnu nav
Sievietes vecum no 25 ldz 44 gadiem, kam ir pastvgs partneris

1 brns

2 brni

3 brni

4 un vairk brni

Precjusies (n=153)

11%

30%

48%

8%

3%

Neprecjusies (n=72)

26%

36%

25%

11%

1%

Vriei vecum no 25 ldz 44 gadiem, kam ir pastvgs partneris

Precjies (n=182)

10%

44%

41%

4% 2%

Neprecjies (n=69)

33%

42%

20%

1% 3%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

Avots: Tautas ataudzi ietekmjoo faktoru ptjums, 2013. o piemumu apstiprina ar ptjuma ietvaros veikts aptaujas dati 21.attl redzams, ka partnerattiecbas laulb 25 ldz 44 gadu veciem respondentiem veicina otr brna piedzimanu, kamr nereistrtajs partnerattiecbs domin viena brna imenes modelis. Precto ptjuma dalbnieku intervijs reistrtas attiecbas tika vrttas k drokas, jo td gadjum sieviete un brni ir labk aizsargti. Vairki prectie ptjuma dalbnieki atzina, ka gadjum, ja nebtu precjuies, vairk k vienu brnu neradtu. Ldzgi reproduktvs veselbas ptjum (2011) tika konstatts, ka attiecbu statusam ir nozme, plnojot grtniecbu un ts iznkumu laulbu gadjum partneri biek sav starp apsprieds un aubu gadjumos izrs par brna laianu pasaul. Tomr neprectie ptjuma dalbnieki nepiekrita viedoklim, ka laulba ir drok partnerattiecbu forma, sakot, ka partnerattiecbu statuss nav saistts ar lmumu par brna radanu, bet gan attiecbu kvalitti savstarpju mlestbu un cieu. Viens no stabilittes rdtjiem, kas pc neprecto ptjuma dalbnieu domm auj sievietm justies droi, ir kop nodzvotais laiks, jo tas dod iespju iepazt cilvku un saprast, vai uz viu ir iespjams paauties. Ldz ar to varam secint, ka ievrojama daa sabiedrbas laulbu neredz k vrtbu. 1999.gad 16,9%
70iedzvotju

uzskatja, ka laulba ir novecojusi institcija,

70Eiropas vrtbu ptjums 1999. (projekta vadtjs: Zepa, B) 32 lpp. [skatts internet:

http://www.biss.soc.lv/downloads/resources/evp/evp1999.pdf]

63

savukrt 2008.gad tie bija 18,9 % iedzvotju 71 . Tpat jem vr, ka prakse nereti atiras no deklart vieni indivdi laulbu saskata k vrtbu, tomr ilgstoi dzvo kop un rada brnus bez laulbas noslganas, otri to neatzst par vrtbu, tomr to vai citu iemeslu d stjas laulb. Apkopojot atirgs pieejas var secint, ka partnerattiecbu droba tiek vrtta no diviem aspektiem: (1) subjektvs paauans uz partneri un via/vias atbalstu, kur laultbai nav nozmes; un (2) valsts sniegtajm aizsardzbas formm (automtiska paternittes noteikana, starpniecba irans gadjum, paldzot vienoties par mantu, aizbildnbas tiesbas un pienkums apgdt brnu). paa uzmanba btu jpievr brniem, kas dzimui nereistrts partnerattiecbs. T k 45% brnu 2012.gad ir dzimui rpus laulbas, tad o brnu tiesbas obrd aizsarg tikai subjektv vecku paauans un/vai tiesas ce pankama vecku pienkumu izpilde. 7% o gadjumu brnu paternitte, reistrjot dzimanu, nav noteikta, un 4% t ar vlk netiek nordta. Raugoties uz citu valstu pieredzi, viens no instrumentiem partnerattiecbu drobas paaugstinanai, ir nereistrts partnerattiecbs dzvou personu aizsardzba. Politikas veidoanas proces jrins, ka ievrojama sabiedrbas daa laulbu neredz k vrtbu un visdrzk laulbu oficili jebkur gadjum nereistrs. Jem vr, ka socil paldzba Latvij jau obrd tiek sniegta, izvrtjot faktiski mjsaimniecb dzvojoo personu attiecbas, neskatoties uz formli reistrtajm attiecbm.

6.2.LAULBU IRANAS TENDENCES


Intervijs tika nordts, ka partnerattiecbas nekad nav pilngi droas, un k apliecinjums tam tiek mints subjektvi novrotais augstais irto un iziruo partnerattiecbu skaits paziu vid. du viedokli pau gan tie, kuri uzskata, ka palaik jtas attiecbs droi, gan tdi, kuriem ir irans pieredze un kas audzina brnus vieni. Vairki interviju dalbnieki nordja, ka ar brnu radana var ietekmt attiecbu stabilitti un bt prbaudjums attiecbm, jo ir saistta ar spriedzi un negultm naktm, tpc attiecbas, kas nav pietiekoi stabilas, izirst. 22.attls parda, ka msdiens uz katrm trim noslgtajm laulbm tiek izirtas divas jau padomju gados ra pusi no noslgtajm laulbm, tau obrd irans patsvars pieaug. Interpretjot 22.attl redzamo, jem vr administratvo ru ietekme, kuri neveicina laulbas saglabanu, bet trauc ts iranas noformanu. Redzams, ka visaugstkais irto laulbu patsvars no noslgtajm konstatjams 1992.un 2011.gad, un abos gadjumos lknes kpums attl norda nevis uz bieu kopdzves prtraukanu konkrtajos gados, bet par vairku gadu gait akumuljus situcijas legalizciju. Latvijas Republikas pasu masveida izsniegana notika 1992.gad, un cilvki, saemot jaunos dokumentus, izvljs vienlaikus ar noformt faktu, ka ar savu laulto vairs kop nedzvo vai nevlas dzvot. irans noformana iepriek viiem bija prk sareta. Savukrt 2011.gad kuva iespjama laulbu irana pie notra, tpc virkne pru, kas nevljs vai nevarja savu attiecbu prtraukanu noformt ties, legalizja izveidojuos situciju. Par to liecina fakts, ka drz pc irans buma seko

71European Values Study 2008: Latvia (EVS 2008) - (Q45) (Principal Investigator - Zepa, Brigita Latvian Facts, Riga, Latvia. [skatts

internet http://info1.gesis.org/dbksearch/sdesc2.asp?no=4767&db=e&doi=10.4232/1.10162]

64

atpldi proti, tie, kas di vljuies iranos noformt, to ir izdarjui, un irto laulbu patsvars atkal samazins. A TTLS 22. IRTO
900 800 700 600 514 500 400 300 200 100 0
1980. 1981. 1982. 1983. 1984. 1985. 1986. 1987. 1988. 1989. 1990. 1991. 1992. 1993. 1994. 1995. 1996. 1997. 1998. 1999. 2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012.
LAULBU SKAITA UZ

1000

NOSLGTM LAULBM DINAMIKA NO

1980. LDZ 2012. GADAM .

770 666

772 650

506

Avots: CSP dati.

A TTLS 23. N OSLGTO 2012. GADAM .


10 9,8

UN

IRTO

LA ULBU

SKAITA

UZ

1000

IEDZVOTJIEM

DINAMIKA

NO

1980. LDZ

Noslgto laulbu skaits uz 1 000 iedzvotjiem irto laulbu skaits uz 1 000 iedzvotjiem

8 7,2 7,0

6 5,0

5,6

5,5 4,4 3,4 2,5 2,1 3,6

3,9

1980.

1981.

1982.

1983.

1984.

1985.

1986.

1987.

1988.

1989.

1990.

1991.

1992.

1993.

1994.

1995.

1996.

1997.

1998.

1999.

2000.

2001.

2002.

2003.

2004.

2005.

2006.

2007.

2008.

2009.

2010.

2011.

Avots: CSP dati.

65

2012.

Bez jau mintajm tendencm irans gadjumu skaits pieauga ar iepriekjs desmitgades vid (sk.23.attlu). Iemesli dam irans skaita pieaugumam vartu bt vairki, tomr galvenais visdrzk ir tds pats k laulbu skaita pieaugumam irans un laulbu noslganas nepiecieams izmaksas neita tik nozmgas k agrk. Tam varja bt ar citi pavadoie iemesli, no kuriem btiskkais visdrzk saistjs ar brv darbaspka tirgus atvranu vairks ES valsts un sekojou daas iedzvotju prcelanos strdt uz rzemm. Iedzvotju reproduktvs veselbas ptjums pardja, ka trs un vairk mneu partnera prombtne gada laik palielina gadjuma sakaru risku. Tas nozm, ka migrcijas un tautas ataudzes jautjumi ir pietiekami ciei saistti sav starp, tpc emigrcijas apturana var kalpot k viens no laulbas un imenes stiprinoiem faktoriem. Ekonomisks krzes gadi iezmja citu tendenci gan laulbu, gan irans gadjumu skaits strauji saruka. Cloi mekljami ekonomiskaj situcij mazinjs iespja priem atauties krasus dzves pavrsienus. Pdjo gadu tendences attiecb uz laulbu noslganu un iranu iezm pretjus vektorus, tau tie abi saistmi ar akumultu iepriekjo gadu partnerattiecbu izveidi vai prtraukanu. K jau iepriek mints, ekonomisk krze traucja noformt attiecbas juridiski, jo tas bija saldzinoi drgi. Tomr skaidrs, ka attiecbas veidojs un izjuka tpat k iepriek. Izmantojot notra pakalpojumus, irans process kuva vienkrks jau 2011.gad, un vairums to pru, kuriem ie atvieglojumi bija btiski, tos ar izmantoja. Tpc 2012.gad irans skats samazinjies, jo mazk mr bija nepiecieams legalizt jau iepriek izjukuas attiecbas. Savukrt laulbu skaits pieauga, jo cilvki atkal bija radui iespju rkot kzas. Ja tendences esam pareizi uztvrui, tad visdrzk 2013.gad gaidms turpmks irto laulbu skaita samazinjums. A TTLS 24. V IDJ
16 14 12 10,4 10 8 6 4 2 0 9,0 8,9 14,3 12,9 14,3

LAULBAS ILGUMA ( GADOS ) DINAMIKA IROTIES N O

1980. LDZ 2012. GADAM .

1980.

1981.

1982.

1983.

1984.

1985.

1986.

1987.

1988.

1989.

1990.

1991.

1992.

1993.

1994.

1995.

1996.

1997.

1998.

1999.

2000.

2001.

2002.

2003.

2004.

2005.

2006.

2007.

2008.

2009.

2010.

2011.

Avots: CSP dati.

2012.

66

Analizjot irans dinamiku Latvij, vl jmin, ka pakpeniski pieaug to laulbu ilgums, kuras galarezultt tomr tiek irtas (sk. 24.attlu). Galvenais clonis ir tas, ka neatkarbas gados strauji samazinjies noslgto laulbu gadjumu skaits. Tas neizbgami nozm, ka jauno laulbu patsvars visu laulbu kopum un ar iramo laulbu kopum mazins. Pakpeniski mazinoties veco laulbu patsvaram, laulbu ilgumam iroties vlk btu jkrtas. Tomr tas var ar nenotikt, ja laulba ks par vl retku pardbu nek obrd jem vr, ka liela daa potencilo irans gadjumu vienkri nav nepiecieami, jo msdiens pirms tiem netiek noslgta laulba.

67

7. BRNU APRPES PIEREDZE


Pirmo brnu aprpes pieredze ir viens no faktoriem, kas tiek emts vr, pieemot lmumu par otr un nkamo brnu laianu pasaul. Un obrd tautas ataudzes nodroinanai btiska ir tiei otr un tre brna radana. Ja vecki savu brnu aprpes pieredzi vrt k pozitvu un uzskata, ka viu brnu audzinanas prasmes ir pietiekamas, vii nkotn vlas vl brnus, kamr vecki, kas uzskata, ka ar brnu aprpi un audzinanu netiek gal veiksmgi, vairk brnu nevlas. Svarga ir ar sabiedrbas attieksme, kas pards dads ikdienas situcijs un biei nav labvlga grtniecm un sievietm ar maziem brniem. Negatva attieksme ir novrojama daudzviet sabiedriskaj telp sieviete sabiedriskaj transport spiesta saviem spkiem iecelt ratus, grtniecei vai sievietei ar mazu brnu nkas stvt kjs, savukrt veikal, iebraucot ar ratiem, nkas saemt negatvus komentrus no citiem apmekltjiem un prdevjiem. o problmu intervijs un ekspertu diskusij uzsvra sabiedrisko organizciju un valsts prstvji.

[...] iedomjieties, ka tagad veikal ienk sieviete ar oti mazu brniu, kas ir nedaudz kags, kas varbt sks radt un bs vajadzga papildus uzmanba. Nu, tad padomsim, kda bs apkrtjo cilvku un veikals darbinieku uzvedba, nu tlk ja ms domsim par visiem prpildtajiem transporta ldzekiem, nu nav pozitva, ja. Nu vai ms esam sabiedrba, kas ir priecga par sievieti ar brniu, kura iekpj un ir ar mums? (Iveta elle, NVO Papardes zieds)
Savukrt mrgrupu intervijs tika atkltas stratijas, k problma tiek risinta individul veid sievietes apzinti izvairs no situcijm, kur brns vartu bt traucklis (tai skait, nedodas ar brnu uz veikalu, nebrauc sabiedriskaj transport). Grtbas brnu audzinan ir dadas, piemram, brna negulana vai ilgstoa raudana, slimoana, atbalsta trkums vai pat vientulbas sajta, audzinot brnu u.c. Tomr ar brna audzinana un disciplinana ir jautjumi, kas veckiem rada problmas. Aptuveni puse intervto vecku atzina, ka nav droi par savm prasmm brnu audzinan, pai gadjumos, kad nepiecieams brnus disciplint vai veikt citas aktvas audzinanas darbbas, kas nav saisttas tikai ar brna vajadzbu nodroinanu. Daa ar atzina, ka izmanto antu, klieganu un pranu k audzinanas metodes krzes situcijs, kad nepiecieams pankt brna pakauanos. Lai ar vairums nebija prliecinti par savm audzinanas prasmm, tikai divi interviju dalbnieki bija apmekljui brnu emocionls audzinanas kursus un uzskatja, ka tas paldzjis brnu audzinanas proces. Daa ptjuma dalbnieku, kas atzina nepilnbas savs brnu audzinanas prasms, uzskatja, ka valstij btu lietdergi organizt kursus par pozitvu brnu audzinanu un vecumposmu patnbm veckiem, kas autu uzlabot brnu aprpes un audzinanas kvalitti. Tika uzskatts, ka informcija par brnu audzinanu vartu bt iekauta pirmsdzemdbu vecku skol, k ar pieejama lekciju veid brnudrzos un skols. Otra daa vecku uzskatja, ka vii pai zina vislabk, k savus brnus audzint, un valsts iesaiste aj proces nav vlama, jo valsts institciju ekspertze brnu audzinan ir apaubma. Ldz ar to secinms, ka nav vienota uzskata, vai btu vajadzga apmcba veckiem par brnu audzinanu vis valst, tomr daa ptjuma dalbnieku tdu labprt apmekltu.

68

7.1. ATBALSTS NO IMENES LOCEKIEM UN RADINIEKIEM


7.1.1. Atbalsts no partnera/vra
Par labkajiem brna aprptjiem ptjuma dalbnieki uzskata veckus it pai mti. Tomr nevartu sact, ka mtes loma btu oti prsplta, saldzinot ar tvu. Tikai 47% sievieu un 48% vrieu uzskata, ka tvs nekad nebs tik piemrots brna audzinanai k mte (sk.25.attlu). Noliedzoo atbilu patsvars ir tikai nedaudz mazks. Raksturgi ar tas, ka abu dzimumu viedoki ai jautjum btiski neatiras. Uzskatam, ka pirmaj brna dzves gad tvam vispr nebtu jiesaists t kopan, piekrt tikai nedaudz vairk par 10% respondentu, turklt abu dzimumu viedoki ar eit nozmgi neatiras. A TTLS 25.V IEDOKI
PAR TVA LOM U BRNU APRP ( VISI RESPONDENTI )

Piekrt

Drzk piekrt

Drzk nepiekrt

Nepiekrt

Grti pateikt / NA

Tvam nebtu jiesaists brna kopan ldz gada vecumam

Sievietes (n=888)

8%

6%

20%

61%

5%

Vriei (n=822)

6%

6%

26%

56%

6%

Tvs nekad nebs tik piemrots maza brna kopanai k mte

Sievietes (n=888)

20%

27%

29%

16%

7%

Vriei (n=822)

21%

26%

24%

23%

6%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

Avots: Tautas ataudzi ietekmjoo faktoru ptjums, 2013. Atbalsts no partnera vai vra ir aspekts, kas btiski ietekm sievietes gatavbu radt nkamo brnu, jo tiei ietekm sievietes ikdienu. Sievietes, kas nordja, ka vrs iesaists brnu audzinan un mjas darbu veikan, bija pozitvk noskaotas vl viena brna radanai. Btiski, ka ar visas daudzbrnu imenes, kas piedaljs intervijs, nordja, ka skaidra darbu daljuma mjs nav tas kur ir mjs, veic tos darbus, kas nepiecieami. Turklt sievietes, kurm partneri deva iespju atvlt kdu laiku sev un taj laik uzms brna pieskatanu, bija apmierintkas ar savm attiecbm un ar drzk noskaotas radt nkamos brnus. Savukrt atbalsta trkums sievietm lika prdomt savu lmumu radt nkamo brnu:

Es biju gaidjusi lielku iesaistanos no vra, tas man liek aubties vai varu tikt gal ar vl vienu... (Viena brna mte no Rgas, 27 gadi)
Aptaujas dati rda, ka kopum mjas darbu sadaljums joprojm ir tradicionls (sk. 26.attlu) postpadomju sabiedrbm raksturgs: sieviete gatavo st, mazg veu, uzkopj mju, bet vrietis veic skus remontdarbus. Viengais darbs, kas tiek sadalts ldzgi, ir prtikas iegde.

69

Ar padziintajs intervijs vairkas sievietes nordja, ka brnu aprpe un mjas darbi viu imen tiek skatti k sievietes pienkumi. Biei tika nordts, ka, kamr sieviete atrodas mjs ar brnu, lielko dau mjas darbu dara via, un nereti, atgrieoties darb, pienkumu sadaljums mjs netiek maints, tpc sieviete jtas hroniski nogurusi, kas ir iemesls strdiem. A TTLS 26. D ARBU
SADALJUMS IMEN

( TIE

RESPONDENTI , KAM NKOTN VAR BT BRNI UN IR PASTVGS

DZVESBIEDRS ; VRIEI N

= 386,

SIEVIETES N

= 340).
Parasti dzvesbiedrs Vienmr dzvesbiedrs Kds cits 22% 25% 32% 39% 34% 41% 26% 51% 36% 48% 21% 64% 67% 16% 25% 31% 30% 40% 50% 60% 70% 10% 80% 7% 5% 90% 8% 5% 35% 14% 2% 9% 10% 6% 6% 5% 5% 100% 14% 4% Grti pateikt / NA

Vienmr pats
Rpjas par slimiem Veic skus imenes remontdarb us mjs Prk prtiku locekiem Gatavo st Uzkopj mju Mazg veu

Parasti pats

Abi viendi biei vai kop 38%

Sievieu atbildes Vrieu atbildes Sievieu atbildes Vrieu atbildes Sievieu atbildes Vrieu atbildes Sievieu atbildes 4% 5% 13% 4% 4% 24% 3% 5% 24%

38% 40% 42% 38%

26%

Vrieu atbildes 2% 3% Sievieu atbildes Vrieu atbildes 10% 4% 7% 16% 42% 0% 10% 20% 17%

Sievieu atbildes 2% 3% Vrieu atbildes

48%

Avots: Tautas ataudzi ietekmjoo faktoru ptjums, 2013.

Neapmierintba ar mjas darbu daljumu ietekm ar attiecbu stabilitti. Brnu audzinana, tradicionlais darba daljums mjs, apvienojot to ar algotu darbu, bija iemesls neapmierintbai attiecbs, kas atzta vairks intervijs, radja situciju, kuras d partneri vairk brnus nevlas. Divos gadjumos sievietes intervij atzina, ka jtas vientuas brnu audzinanas proces un, plnojot brnus, bija cerjuas uz lielku vra iesaisti, tpc tagad plno nkamo brnu ar lielku laika atstarpi, lai gadjum, ja vrs turpins neiesaistties, vartu tikt gal paas. Turklt kda cita ptjuma dalbniece ststja, ka redzot to, cik viai grti audzint brnu, jo vrs oti maz iesaists brna audzinan, pris vias draudzenes, kurm vl nav brnu, atmetuas savu brnu plnoanu, jo nevlas piedzvot ldzgu situciju.

7.1.2. Atbalsts no radiniekiem


Atbalsts no radiniekiem, ir aspekts, kas ietekm brnu audzinanas pieredzi un ir oti btisks, plnojot nkamos brnus. Ptjuma dalbnieki nordja, ka vecvecki, vecki un radinieki visbiek paldz ar brnu pieskatanu, zinanm un finansm. Tas ir pai raksturgs gadjumos, kad brns dzimst

70

jauniem veckiem. Atsevios gadjumos vra iesaistes trkums tiek kompensts ar vecku un vecvecku atbalstu. Brnu pieskatana ir paldzba, kas aktula visiem veckiem, tau paa nepiecieamba pc atbalsta tiek minta gadjumos, ja imen ir daudz brnu, k ar situcijs, kad brnu audzina viens vecks. Ar dvu vecki nordja, ka bez vecvecku paldzbas nebtu tikui gal. Vairki vecki uzsvra, ka vecvecku atbalsts brnu pieskatan kst vl btiskks, kad sievietei jatsk strdt un apvienot brnu aprpi ar algotu darbu. Tad vecvecki izem un aizved mazbrnus uz brnudrzu, pieskata slimbas laik, nodroina nokanu uz intereu izgltbas pulciiem, k ar sniedz atbalstu bros, kad vecki ir nogurui un vlas atpsties. Vecvecki tiek uzskatti par brnam draudzgkajiem pieskattjiem uzreiz pc mtes. Vii visbiek ir tie, kas paldz d veid pastvgi ar tad, ja nedzvo vien mjsaimniecb ar saviem brniem (sk.27.attlu) uz viiem k visbiekajiem brnu pieskattjiem pdj gada laik norda 22% respondentu, kam ir brni ldz 6 gadu vecumam. Biek tiek izmantots viengi brnudrzs, kam brnu pieskatana ir pamatfunkcija. Citi radinieki un draugi, k ar kaimii du paldzbu sniedz ievrojami retk. Turklt tie ir atsevii das paldzbas gadjumi, ne ikdienas prakse. A TTLS 27. K DAS
BRNU APRPES I ESPJAS PDJ GADA LAIK IZMANTOTAS UN KDAS IZMANTOTAS VIS BIEK

( RESPONDENTI ,

KURIEM IR BRNS LDZ

GADU VECUMAM UN KAS DZVO AR TO KOP ; N =390).

Brnudrzs Vectvs/vecmte, ar ko kop nedzvo Vectvs/vecmte, ar ko dzvo kop Algota aukle Cits radinieks, ar ko kop nedzvo Cits radinieks, ar ko dzvo kop Labs draugs, tuvs pazia Kaimi Cits variants Grti pateikt / NA 0% 10% 4% 3% 2% 0,1% 5% 5% 6% 12% 11% 20% 30% 40% 7% 18% 6% 6% 12% 17% 16% 16%

45% 44%

55%

Visbiek pieskatjis brnu pdj gada laik (tikai viena atbilde) Ir pieskatjis brnu pdj gada laik (atautas vairkas atbildes)

50%

60%

Avots: Tautas ataudzi ietekmjoo faktoru ptjums, 2013. Ja pieskatanu veic vecvecki, tam ir ar pozitvs blakusefekts veidojas mazbrnu un vecvecku attiecbas, kas ir pai btiskas paaudu solidarittei. Vl viens paldzbas veids ir zinanu un padomu sniegana par brnu aprpi, higinu un dinanu, kas gan netiek vrtts viennozmgi pozitvi. Gados jauni vecki biek nordja, ka zinanas ir bijuas

71

btiskas, kamr veckas sievietes nereti dusmojas par padomiem, nordot, ka tdjdi tiek pausta neuzticans paas spjai rpties par brnu. Ar finansila un materila paldzba, piemram, brna drbju, ratu iegde vai iespjas dzvot pie veckiem, ja jaunajam prim nav paam sava mjoka, ir atbalsta formas, ko imenm sniedz tuvinieki. Vairki jaunie vecki vecum ldz 25 gadiem nordja, ka dzvo pie veckiem, jo savu mjokli atauties nevar, tomr tas rada ar sarejumus attiecbas. Intervijs tika minti etri galvenie iemesli, kpc atbalsts no vecveckiem brnu pieskatan netiek sniegts: (1) vecvecki pai strd, tpc nevar darba laik aprpt mazbrnus (padziintajs intervijs nordts uz 2 diem gadjumiem); (2) vecvecki nevlas atbalstt brnus, jo viiem ir sava dzve un mazbrnu pieskatana nav ts prioritte (4 gadjumi); (3) vecvecki ir prk veci un slimi, lai tiktu gal ar aktviem brniem (3 gadjumi); (4) vecvecki dzvo un strd tlu (4 gadjumi). Tika konstatta ar situcija, kad, kombinjoties iem iemesliem, imenei vispr nebija vecvecku atbalsta.

7.2. BRNUDRZI UN AUKLES


Brnam ldz 1,5 gadu vecumam par piemrotku tiek atzta individula aprpe. Tiek uzskatts, ka bez veckiem du aprpi vislabk sniedz vecvecki, bet, ja tas nav iespjams aukle. Visbiek aukles pakalpojumi tiek izmantoti brnam no viena gada vecuma ldz brdim, kad brns saem vietu brnudrz. A TTLS 28. K
BRNS LDZ
JS KOPUM VRTJAT BRNU APRPES PAKA LPOJUMU

( DIENAS

CENTRU ,

BRNUDRZU )

NODROINJUMU STRDJOIEM VECKIEM ATBILSTOI VIU FINANSI LAJM IESPJM ?

( RESPONDENTI , 0 [ OTI

KURIEM IR

18

GADU VECUMAM UN KAS DZVO AR TO KOP ; VIDJIE RDTJI SKAL NO

SLIKTS ] LDZ

10

[ OTI

LABS ]).

Latvij kopum (n=180)

4,74 5,80 5,77 6,83 4,47 4,98 5,06 6,22 0,0 1,0 2,0 3,0 4,0 5,0 6,0 7,0 8,0

Rga
Respondenta pavaldb (n=190)

Republikas pilstas

Latvij kopum (n=94) Respondenta pavaldb (n=105) Latvij kopum (n=65) Respondenta pavaldb (n=84) Latvij kopum (n=187) Respondenta pavaldb (n=216)

Avots: Tautas ataudzi ietekmjoo faktoru ptjums, 2013.

Lauki

Cita pilsta

72

Aukles pakalpojumi atkarb no darba laika izmaks ap 200 latiem mnes. summa btiski ietekm imenes budetu un lmumu par nkamo brnu. Otra problma ir aukles uzticamba. Veidojamais auku dienests ldzgi k vecvecku paldzba atvieglos imenm gan izmaksu, gan drobas jautjumu risinjumu. Rg vecki k lielko problmu minja brnudrzu vietu pieejambu, kas tiei ietekm to, vai veckiem ir iespjams savienot brnu aprpi ar darbu. Pavaldbs rpus Rgas, kurs tika veiktas intervijas, brnudrza pakalpojumi tika nodrointi visiem brniem. Rg palaik brnudrzu rindu problma tiek risinta, gan daji apmaksjot privto drziu izmaksas, gan veidojot auku dienestu. Jem vr, ka, vrtjot brnu aprpes pakalpojumu pieejambu, sava pavaldba parasti tiek vrtta augstk nek Latvija kopum (sk. 28.attlu). os priekstatus ieteicams emt vr, izvrtjot migrcijas jautjumus situcija prj Latvij tiek vrtta sliktk par savu pavaldbu, un tad k labks migrcijas virziens tiek izvlta kda rvalsts, lai ar, iespjams, cit Latvijas pavaldb situcija nav sliktka. Veckiem ir pretji viedoki par brnam piemrotko vecumu brnudrza pakalpojumiem. Lielk daa uzskata, ka brnudrzs no pusotra gada vecuma labi atrisina brnu pieskatanu, ietaupot naudu, kas btu jtr aukles pakalpojumiem, tomr otra daa norda, ka pusotru gadu vecs brns ir prk mazs, lai apmekltu brnudrzu, tpc ldz trs gadiem nepiecieama individula pieskatana. Ldz ar to ir btiski veckam paiem aut pieemt lmumu par via brnam labvlgko aprpes veidu, sniedzot ldzvrtgu atbalstu abm vecku grupm.

73

8. BRNU APRPE VIENTUO VECKU UN DAUDZBRNU IMENS


Atsevii uzmanba pievrama divm vecku kategorijm, kuras saskaras ar pam grtbm brnu aprp un audzinan vientuajiem veciem un daudzbrnu imenm.

8.1. VIENTUIE VECKI


Vientuie vecki ir paa grupa, jo viens vecks ir gan galvenais pelntjs, gan aprptjs. Tas paaugstina nabadzbas risku ajs imens, k ar btiski apgrtina darba un brnu aprpes savienoanu. da situcija rada papildus spriedzi, kas nelabvlgi ietekm gan cilvku, kas viens audzina brnu, gan pau brnu. Problemtiska gan ir vientu vecka jdziena defincija, jo, pirmkrt, nepiecieams izirt aprpes un pelnanas funkcijas vai vientuais vecks ir tds, kura imen nav ne cita pelntja, ne aprptja, vai ar tds, kura imen nav tikai cita pelntja. Otrkrt, jrins ar virkni robegadjumu, piemram, vecvecki, kas vieni aprp mazbrnus, jrnieku dzvesbiedres, kuras var bt oti labi apgdtas, tomr brns japrp vienm, un tamldzgi. Tas viss rada grtbas preczi identifict mrgrupu gan ptjuma ietvaros, gan ar politikas veidoanas kontekst. A TTLS 29. V IENTUO
PIEAUGUO KATEGORIJU PATSVARS DADS SOCILI DEMOGRFISKAJS GRUPS

( RESPONDENTI ,

KURIEM IR BRNS LDZ

18

GADU VECUMAM UN KAS DZVO AR TO KOP ; N =438).


Ir dzvesbiedrs un nepilgadgi brni apgdb Nav dzivesbiedra, ir nepilngadgi brni apgdb Viengais pieauguais imen, ir nepilngadgi brni apgdb

Dzimums

Vrietis Sieviete Viena vai mazk Divas Trs etras vai vairk Ldz Ls 100 Ls 100 - 200 Ls 201 - 300 Vairk par Ls 300 NA 0% 10% 20% 30% 69% 40% 77% 73%

91% 13% 4% 89% 85% 84% 79% 87% 91% 100% 25% 50% 60% 70% 80% 90% 9% 23%

5% 4% 9%

Istabu skaits imenes rcb (bze - personas, kurm var bt brni)

5% 11% 13%

6% 4% 3%

Ienkumi uz imenes locekli

12% 9% 5%

3% 6%

6% 100%

Avots: Tautas ataudzi ietekmjoo faktoru ptjums, 2013. Ptjuma ietvaros veiktaj aptauj bija jautjumi par imenes struktru un savstarpjo materilo paldzbu ts iekien, tomr ar aj gadjum visus robegadjumus atdalt vai attiecgi iekaut nebija iespjams. Viss respondentu kopums, kuriem apgdb ir brni ldz 18 gadu vecumam, ar kuriem respondenti dzvo kop, tika sadalts trs grups: (1) tie, kas dzvo kop ar dzvesbiedru aptuveni 84% no visiem; (2) tie, kuru imens ir cits pieauguais, tau nav dzvesbiedra aptuveni 9% no visiem; (3)

74

tie, kuru imens nav neviena cita pieaugu aptuveni 7% no visiem. Pdj kategorij iekuva ar viena vecmmia, kas audzina mazmeitu, bet visos prjos gadjumos jrun par vientuajiem veckiem. 29.attl atspoguots vientuo vecku patsvars pc tm socili demogrfiskajm pazmm, ar kurm pardjs nozmgk saistba. Sievietes ir ievrojami biek sastopamas abs apskattajs vientuo vecku kategorijs. Tomr citdi kategorijas atiras redzam, ka smagkos socili ekonomiskajos apstkos ir tie cilvki, kas imen ir viengie pieauguie viiem raksturga mazka dzvojam platba, zemki ienkumi. No grafik neatspoguotajm pazmm ar zemks izgltbas lmenis. Savukrt, ja vientuo pieauguo defin k personu ar brniem, kas nedzvo kop ar dzvesbiedru, aj grup mjoklis ir pat lielks nek tai grupai, kur ir abi partneri, lai ar ienkumu lmenis ir zemks. Par ienkumiem vientuo vecku grupa saldzinoi biei atbildi nav sniegusi, un t k bze nebt nav oti maza (47 respondenti), visdrzk runa ir par relu tendenci, nevis viltus korelciju bieku atraanos pelks ekonomikas zon, no k izriet nevlans runt par ienkumu lmeni. Ar starp padziinto interviju informantiem bija cilvki, kas t vai citdi saistmi ar vientuo vecku kategoriju. etriem no viiem bija laulbu iranas pieredze, bet diviem izjukuas nereistrtas partnerattiecbas. etros gadjumos brnu audzinja viens vecks, kamr divos brni tika audzinti jauns partnerattiecbs. Iemesli, kpc attiecbas prtrauktas, ir dadi: vriea nevlans radt vai audzint brnu, neplnota grtniecba, sievietes nevlans uzturt sevi, brnus un vl ar vrieti, raksturu nesaderba. Palaik vientuie vecki ir grupa, kuri saem vismazko atbalstu no valsts un pavaldbas. Pavaldbu darbinieki atzina, ka pieaug vientuo vecku skaits, un ir grupa, kam pas atbalsts no valsts vai pavaldbm ir ierobeots. Problemtisk grupas definana ir iemesls, kpc vairks pavaldbs pas atbalsts ai grupai netiek sniegts vai tiek sniegts tikai gadjumos, ja tie ir ar trcgi vai maznodrointie. Viengais universlais specifiskais atbalsts vientuajiem veckiem ir uzturldzeku izmaksas, gadjum, ja viens no veckiem tos nemaks. 2005. gad uzturldzeki tika izmaksti 9789 personm par vienu vai vairkiem brniem, bet 2011. gad ts jau bija 17242 personas. Kopum uzturldzeki no fonda izmaksti 26907 brniem72.Patlaban par katru brnu no via piedzimanas ldz septiu gadu vecuma sasnieganai valsts maks 35 latus un no septiu gadu vecuma sasnieganas ldz 18 gadu vecuma sasnieganai 40 latus. Turpmkajos gados plnots o atbalstu pakpeniski palielint. Ar tie ptjuma dalbnieki, kas nav persongi saskrusies ar o problmu, uzskata, ka vientuie vecki ir grupa, kam neiecieams pas atbalsts, kas palaik netiek sniegts. Vrtjot esoo atbalstu, tiek nordts, ka piedzenamie uzturldzeki nav pietiekami, lai nodrointu brnu ar piencgu aprpi un apmierintu via vajadzbas. Btisks atbalsts, audzinot brnu vienam, ir pavaldbas brnudrza pieirana bez rindas, kas auj veckam strdt, nodroint sevi un brnus, k ar nerada papildus izmaksas par brna aprpi. Viss pavaldbs izemot Rgu, kuru pavaldbu prstvji tika intervti, brnudrza rindu problma bija atrisinta, ldz ar to is jautjums netika skatts k aktuls.

72Uzturldzeku garantijas fonda administrcijas 2011. gada publiskais prskats.

75

Ir ar specifiskas problmas, kas raksturgas vientuajiem veckiem, piemram, brnu aprpes pienkumu dalana ar partneri, vecku nespja vienoties par brnu dzvesvietu un finansilu nodroinanu. Divos gadjumos sievietes nordja uz bailm, ka vrietis, ar ko brni kop radti, var mint tos atemt. Jautjums par brna dzvesvietu tiek aktualizts situcijs, kad sieviete mina risint finansilos jautjumus, piemram, pieprast lielkus uzturldzekus. Ldz ar to brns vecku finansilo attiecbu kontekst var kt par antas ldzekli.

Un t nauda tik oti lielu lomu aj brd nespl. No otras puses, es baidos, ja es pieprasu oficili tos alimentus, vi man oficili pieprass brnu. Brns viu neatzst. (Viena brna mte no Zemgales, 23 gadi)
Mirkl, kad attiecbas jk, var netikt atztas ar vecs saistbas, piemram, viena no informantm iroties bija bez darba un ar lielu kredtu mjoka labiekrtoanai. Kredts bija emts uz biju vra vrda, kur atteics to apmakst. Tikai jauna algota darba atraana va sievietei ar brnu nezaudt dzvesvietu. Materils problmas un atbalstu brnu pieskatan dos gadjumos paldz risint ar tuvinieki mtes, tvi, vai nkamie partneri. Vecki un partneri paldz apmakst brnudrzu un citas brnu vajadzbas. Finansils problmas var tikt risintas, iesaistot juristus, kas auj piedzt lielkus alimentus un uzlabot dzves apstkus. Tau juristu iesaistei nepiecieami ldzeki, ko ne vienmr vientuie vecki var atauties. Vairki pavaldbu prstvji atzina, ka ir gadjumi, kad socil paldzba ir vajadzga atbalstam irans proces piemram, dokumentu aizpildei vai sievietei un brniem droa mjoka meklan. Ar sievieu resursu centrs Marta nordja, ka nepiecieamba pc juristu pakalpojumiem sievietm ir liela, jo ir gadjumi, kad sievietes iroties nevar atauties juristu paldzbu. Vientuajiem veckiem pai svargs ir ar tuvinieku un darba devju atbalsts, kas auj brnu pieskatanu savienot ar darbu. Tpc vairkas sievietes izvljs dzvot kop ar veckiem vai izmantoja msu un citu radinieku atbalstu, kas va nodroint brnam labvlgku aprpi. Specifiski brnam draudzgi risinjumi nepiecieami vientuajiem veckiem ar krzes situcijs, piemram, ptjuma laik viena no informantm zvanja un jautja, ko dart, ja viai ir jved viens brns uz slimncu, bet otru nav, kam pieskatt. Palaik trkst centru, kas pieskattu brnus visu diennakti dos gadjumos.

8.2. DAUDZBRNU IMENES


Iemesls lielkam brnu skaitam daudzbrnu imens nereti balsts no lielks sabiedrbas daas atirg vrtbu sistm, kur brni ir imenes lielk vrtba. Uz to nordja gan padziinto interviju dalbnieki, gan respondenti ptjuma kvantitatvaj da. 30.attl redzams, ka daudzbrnu imeu prstvji lielk mr piekrt apgalvojumam, ka brni ir vrtba pati par sevi (vrot brnu izaugam ir lielkais prieks dzv), bet retk piekrt apgalvojumiem, kas norda uz vecku grtbm saistb ar brniem, k ar apgalvojumam, ka brni paaugstina cilvku socilo cieu sabiedrb. Proti, motivcija radt brnus daudzbrnu imens nav saistta ar izdabanu 76

sabiedrbas stereotipiem. Viengais izmums, kur novrtjumi daudzbrnu imenm saskan ar citu respondentu sniegto, ir apgalvojum, ka brni ir finansila nasta viu veckiem. o faktu daudzbrnu imeu prstvji atzst ar padziintajs intervijs. A TTLS 30. B RNI
K VRTBA DAUDZBRNU IMEU UN PR JO IMEU RESPONDENTU VRTJUM

( RESPONDENTI ,

KURIEM IR BRNS LDZ

18

GADU VECUMAM UN KAS DZVO AR TO KOP ; N =438)

Piekrt

Drzk piekrt

Drzk nepiekrt 90% 78%

Nepiekrt

Grti pateikt, NA 10% 19%

Pieaugui brni ir nozmgs Brni ierobeo Brni viena vai abu paaugstina paldzbas Vrot brnus izaugam ir avots Brni prlieku vecku darba cilvku socilo novecojuiem lielkais prieks ierobeo un karjeras cieu veckiem vecku brvbu iespjas sabiedrb dzv

Daudzbrnu imenes Citas imenes Daudzbrnu imenes Citas imenes Daudzbrnu imenes Citas imenes Daudzbrnu imenes Citas imenes Daudzbrnu imenes Citas imenes Daudzbrnu imenes Citas imenes 0% 15% 11% 8% 11% 13% 12% 10% 20% 31% 31% 26% 27% 30% 40% 29% 39% 15% 39% 46% 40%

36% 37% 39% 36% 36% 24% 23% 30% 26% 33% 50% 60% 70% 33% 26% 80% 38% 16% 9% 33% 9%

13% 11% 11% 10% 5% 6%

24%

26%

Brni ir finansila nasta viu veckiem

90%

100%

Avots: Tautas ataudzi ietekmjoo faktoru ptjums, 2013. Sabiedrb attieksme pret daudzbrnu imenm nav viennozmga. Daa ptjuma dalbnieku

padziintajs intervijs daudzbrnu imenes saista ar alkoholismu, nabadzbu un nespju brnus nodroint ar visu nepiecieamo. Tomr tie, kas saskruies ar daudzbrnu imenm persongi, atzst, ka ts ir dadas, un norda, ka tajs ir lielka saticba un rpes vienam par otru. Gandrz visi ptjuma dalbnieki, kam ir trs un vairk brnu, padziintajs intervijs norda, ka ir saskruies ar sabiedrbas neizpratni par brnu radanas motivciju un negatvu sabiedrbas attieksmi. Viens no intervtajiem veckiem nordja, ka ar brnudrz ir samis pazemojous komentrus no brna audzintajm par nespju savus brnus aprbt k citi vecki. Negatv sabiedrbas attieksme ir iemesls, kpc vairki divu brnu vecki intervijs nordja, ka nevlas radt vl brnus. Tas liecina, ka daudzbrnu imeu pieauguma veicinanai nepiecieams maint ar daudzbrnu imeu prestiu. Neskatoties uz negatvo sabiedrbas attieksmi, tomr pastv uzskats, ka tiei daudzbrnu imenes vairk k vientuo vecku imenes ir pelnjuas valsts atbalstu (sk. 31.attlu). Pat tie pieauguie, kam vieniem nkas aprpt brnus, nepiecieambu valstij atbalstt daudzbrnu imenes vrt k btiskku.

77

Daudzbrnu imenm ir augstks nabadzbas risks, kas apstiprins ar intervijs. Vairki daudzbrnu imeu loceki nordja, ka viu ienkumi neauj brvi izvlties dienkarti un citus pirkumus vai pakalpojumus, un nepietiekam apjom iegdtais tiek ldzgi sadalts imenes locekiem. Tas rada spriedzi un socils atstumtbas risku visiem imenes locekiem. A TTLS 31. N OVRTJUMS 10
PUNKTU SISTM , CIK LIEL MR VALSTIJ BTU JSNIEDZ ATBALSTS DM IMENM

( VIDJIE
10 9 8 7 6 5 4 3 2 1 0

RDTJI SKAL NO

0 [ VALSTIJ

PAR TO NEMAZ NAV JATBILD ] LDZ

10 [ PAR

TO PILNB JATBILD VALSTIJ ])

8,8

9,0

9,1

9,2

9,0

9,3 8,9 8,2 8,5

9,1 8,5 8,6 7,67,7 7,9 7,6 7,2 7,1 6,8 6,8 6,8 6,8 7,9

7,5

Visi respondenti (n=1691) Ir dzvesbiedrs un nepilgadgi brni apgdb (n=342) Nav dzivesbiedra, ir nepilngadgi brni apgdb (n=37) Viengais pieauguais imen, ir nepilngadgi brni apgdb (n=28) imen viens vai divi brni (n=369) Daudzbrnu imenes (n=38)

Atbalsts daudzbrnu imenm

Atbalsts veckiem, kuri vieni audzina brnu

Atbalsts imenm, kuras audzina divus brnus

Atbalsts imenm, kuras audzina vienu brnu

Avots: Tautas ataudzi ietekmjoo faktoru ptjums, 2013. To imeu situciju, kurs ir vismaz viens skolns, raksturo 32.attls. Redzam, ka daudzbrnu imeu vecki savas iespjas viss apskattajs izdevumu pozcijs vrt k pieticgkas, tomr lielka atirba vrojama izdevumos, kas nav tiei saistti ar skolu tas ir, daudzbrnu imenes ir spiestas taupt gan uz pulciu, gan kultras paskumu apmeklanu, tpat uz kabatas naudu brniem, k ar sporta un izklaides inventru. Ar padziintajs intervijs tika nordts, ka daudzbrnu imenm ir ierobeotas iespjas atauties tdu brv laika pavadanu, kas prasa papildus izdevumus, piemram, tetra un vai kino apmekljumus. Tomr vairkas imenes nordja, ka, audzinot trs un vairk brnu, vecki kst radoki un izdom izklaides, kas neprasa papildus izdevumus, piemram, zvaigu lietus vroanu augusta vakaros vai braukanu last malku uz meu ar erru. imens, kurs aug vairk brnu, brni vairk tiek iesaistti mjas darbos un veic noteiktus pienkumus, kas saistti ar mjsaimniecbas uzturanu, atvieglojot vecku mjas soli. Vecki minja, ka brni mjs paldz mazgt traukus, uzkopt mju, bet laukos ravt un paut zli. 78

A TTLS 32. K

IMENES IENKUMI ATAUJ SEGT DUS SKOLNU IZDEVUMUS

( RESPONDENTI ,

KURIEM IR BRNS -

SKOLNS UN KAS DZVO AR TO KOP ; N =257).

Pilnb atauj

Drzk atauj

Drzk neatauj 47%

Nemaz neatauj 28% 49%

Grti pateikt / NA 8% 10%

Nodroint nepiecieamos mcbu Samakst par pusdienm materilus skol skolai

Daudzbrnu imenes Citas imenes Daudzbrnu imenes Citas imenes Daudzbrnu imenes Citas imenes Daudzbrnu imenes Citas imenes Daudzbrnu imenes Citas imenes Daudzbrnu imenes Citas imenes 0%

17% 38% 22% 44% 20% 35% 14% 26% 14% 23% 11% 23% 10% 20% 30% 19% 25% 26% 23%

38% 40% 23% 41% 34% 43% 25% 45% 39% 42% 40% 50% 60%

19%

19% 8% 31% 15% 26% 24% 33% 20% 28% 28% 5% 90% 100% 10% 5% 7% 5% 5%

Iegdties brnam sporta Katru nedu un izklaides izsniegt inventru kabatas naudu

Apmeklt kultras paskumus, kino, tetri, koncertus

Nodroint iespju apmeklt pulcius vai citas organizts brv laika nodarbes

70%

80%

Avots: Tautas ataudzi ietekmjoo faktoru ptjums, 2013.

Runjot par obrd pastvoajm atbalsta formm, jsaka, ka pabalsti daudzbrnu imenm nav bijui konsekventi krzes gados tika atceltas piemaksas imenes valsts pabalstam atkarb no brnu skaita, bet pavaldbu atbalsts btiski atiras dados reionos atkarb no pavaldbas turbas. Rg un lielajs pilsts tas ir lielks nek citur. Piemram, Rg tiek daji segti transporta izdevumi un apmaksta intereu izgltba, savukrt Ventspil vism daudzbrnu imenm tiek pieirts pabalsts, kompensjot dau no res maksas apjoma, k ar atlaides transportam. Mazajs pavaldbs ar ir dadi atbalsta veidi, tomr to apjoms ir mazks nek lielajs pavaldbs. Vairki daudzbrnu imeu vecki norda, ka atbalsts no valsts un pavaldbas daudzbrnu imenm ir formls, un to nkas izcnt. Piemram, vien gadjum, piedzimstot treajam brnam, imene nesaem atbalstu k daudzbrnu imene, jo veckais dls, kas mcs vidusskol, jau ir pilngadgs. Cit gadjum veckiem ir jpierda, ka ir daudzbrnu imene, jo divi brni ir bioloiski, bet diviem citiem vii ir aizbildi, tpc samui atlaidi transporta apdroinanai tikai pc tam, kad tvs veselu dienu zvanjis dadm iestdm. Ts ir situcijas, kas veckiem iet pazemojoas:

79

Nu tpc, kad lielajam puikam jau ir 19 gadi, vi, vi tagad beidz 12.klasi un princip to pdjo gadu, kop viam ir 18, daudzbrnu imene ms bijm trs mneus vai divus. Kamr brlim palika 18 gadi. Visu gadu vi da no msu ledusskapja, dzvoja pie mums, viengais tds valsts atbalsts ir, kad vi ir tta, t k ttis ir apgdnieks viam, bet vairk nekas. Nu, tas varbt t liekas smieklgi, jo neko jau vi sev apgdt nespj, mcoties vidusskol. (Trs brnu mte un tvs no Piergas, 41 un 45 gadi)
Trs no daudzbrnu imenm, kas tika intervtas, ir prclus no pilstas uz laukiem, samazinot mjoka izmaksas. Lielas imenes pilst nevar atauties iegdties vai rt sev atbilstou dzvokli, jo, k norda informanti, nekustam nodoka atlaides daudzbrnu imenm nav pietiekamas. Tomr nekustam pauma nodoklis netiek vrtts k btiskk problma. Atbalsts, kas btu nepiecieams, bet daudzbrnu imenm palaik netiek sniegts, ir atlaides apkures riniem, jo, t k imen ir vairk cilvku, tad ar telpa ir lielka, rezultt izmaksas par apkuri ir augstas. Divas daudzbrnu imenes nordja, ka tikai jlij beiguas makst pardus par apkuri, kas sakrjuies ziem. Vien gadjum imene bija lgusi atbalstu malkas iegdei, tomr pavaldba to nesniedza, jo imene neatbilda trcgo statusam. K jau iepriek mints, saldzinot situciju ar ptjum intervtajm citm grupm, daudzbrnu imenes biek norda uz nespju finansili nodroint dadas imenes vajadzbas siltumu, atbilstou mjokli, transportu, izklaides iespjas, tpc tm ir nepiecieams lielks valsts un pavaldbu atbalsts, kam jbt universlam, nevis atkargam no pavaldbas turbas. Ptjuma dalbnieki ar trs un vairk brniem nordja, ka ir jdiferenc atbalsts atkarb no brnu skaita, jo atiras vajadzbas imen, kur aug trs vai septii brni. Viens ptjuma dalbnieks minja, ka, skot no 4 brniem, ir vajadzgs viens pieauguais, kur paliek mjs un aprp brnus, jo, pieaugot brnu skaitam, ir liels mjas darbu apjoms, sareta brnu nogdana uz skolu, brnudrziem un pulciiem. Palaik vienam pieauguajam palikt mjs un tikai audzint brnus finansilu apstku d nav iespjams, pai emot vr, ka ldz ar brnu skaitu pieaug ar izdevumi, tdjdi nepiecieams pelnt vairk.

80

9. FINANSILA STABILITTE UN NODARBINTBA


Latvij sievieu nodarbintbas lmenis jau ilgstoi ir saldzinoi augsts, nedaudz pat prsniedzot ES vidjos rdtjus. Eirop 2011. gad vidji bija nodarbintas 58,8% sievieu, savukrt Latvij tie ir60,8%. 73 ptjuma kontekst netika apskatta sievieu k vienotas grupas nodarbintba, bet gan situcija un pieredze darb grtniecm un sievietm, kurm ir mazi brni. Ptjuma kvalitatvaj da tika nordts, ka sievietes pc brnu radanas biek atgrieas darb, brnam sasniedzot viena ldz divu gadu vecumu. Tas ir atkargs no brnudrza vai citu brnu aprpes pakalpojumu pieejambas (piemram, lielk daa brnudrzu grupias veido septembr), k ar darba devja vlmes, lai sieviete atgrieztos darb. Vairkos gadjumos tika nordts, ka ar otro un nkamajiem brniem sievietes darb atgriezus agrk finansilu apstku d. Trs daudzbrnu mtes, kas strdja radou darbu ar iespjm strdt mjs atzina, ka vispr nav pilnb prtraukuas strdt. Lielkaj da gadjumu sievietes atgriezus darb uz pilnu slodzi, kas tika pamatots ar darba algas apmru, tomr bija gadjumi, kad sievietes meklja risinjumus atirgai darba organizcijai, piemram, strdjot mais vai izvloties brvu tredienu, bet strdjot ilgkas darba stundas cits diens. Tomr ne visos gadjumos darba devji diem nosacjumiem bija gatavi piekrist. Ptjum tika konstatts, ka nodarbintba ir viens no btiskkajiem faktoriem, kas tiek izvrtts, plnojot brnu, jo nodroina finansilu stabilitti, kas savukrt auj brnus audzint un apgdt ar visu nepiecieamo. Ptjuma kvalitatvaj da tikai dai no informantiem minja, ka palaik jtas droi par savu darbu, bet prjie uzskata, ka t ir lieta, par ko nevar bt droi nekad, pai atceroties pdjo gadu masveida atlaianas. Btiski, ka im faktoram nozme pieaug, plnojot katru nkamo brnu vecki norda, ka pirmais brns tiek radts neatkargi no finansils stabilittes, tomr, prjos plnojot, cilvki apzins rels brna vajadzbas un to apmierinanai nepiecieamos resursus. Vecki uzskata, ka brni jnodroina ar dienu, drbm, siltu un drou mjokli un izgltbu. Visnedrokie vii ir par savu spju nodroint izgltbu, pai daudzbrnu imens. Turklt finansils situcijas izvrtana un spja nodroint brnu ar visu nepiecieamo tiek saistta ar atbilstbu priekstatam par labu un atbildgu vecku. Finansils iespjas algas un nedro situcija darb padziintajs intervijs tika mintas k faktors, kas palaik neauj atauties vl vienu brnu, jo brna ienkana imen tiek skatta k drga investcija. Tas liecina, ka brnu plnoan paralli citm tiek izmantota ar ekonomiska racionalitte. Vairki vecki nordja, ka, plnojot brnu skaitu, tiek domts par to, lai vl viena brna radana nelabvlgi neietekmtu imen jau esoos brnus. Ptjum iegtie kvantitatvie dati os rezulttus apstiprina. Vaicjot respondentiem, kas ir tie faktori, kuri trauc viiem sasniegt vlamo brnu skaitu (sk.33.attlu), visbiek mints atbildes saisttas ar

73Employment rates for selected population groups, 2001-2011 (%) [skatts internet:http://epp.eurostat.ec.europa.eu/

statistics_explained/images/3/39/Employment_rates_for_selected_population_groups%2C_2001-2011_%28%25%29.png]

81

finansilo stabilitti un nodarbintbu. Trs atbildes no etrm visbiek nosauktajm ir par ienkumu lielumu, ienkumu stabilitti un darba stabilitti. A TTLS 33. K DI
APSTKI JUMS TRAUC SASNIEGT VLAMO BRNU SKAITU IMEN ?

( RESPONDENTI ,

KAM VLAMAIS

BRNU SKAITS PRSNIEDZ PLNOTO ; N =226; ATBILU SKAITS VIENAM RESPONDENTAM NEBIJA IEROBEOTS )

Nepietiekami ienkumi Nestabilitte ienkumos Nestabila valsts/pavaldbas atbalsta politika Nestabilitte darb Nepiemrots mjoklis Nav stabilu partnerattiecbu Problmas ar savu veselbu Nav piemrota partnera Grti tikt gal ar jau esoajiem brniem Nav gatavs tik lielai atbildbai Partneris nevlas Karjeras plni nkotn Problmas ar partnera veselbu Nejtos dros pareizjs partnerattiecbs Nevlos uzemties saistbas Cits iemesls Nekas netrauc Grti pateikt / NA 0% 5% 1% 2% 7% 8% 10% 15% 20% 25% 30% 35% 40% 45% 2% 3% 6% 4% 8% 8% 8% 13% 11% 19% 25% 40% 39%

46%

50%

Avots: Tautas ataudzi ietekmjoo faktoru ptjums, 2013. Btiski, ka cilvki, kuriem bijui stabili ienkumi un darbs ar krzes laik, padziintajs intervijs izteica gatavbu nkotn radt vl brnus, kamr vecki, kas bija piedzvojui nestabilitti darb to zaudjui vai ar btiski tikusi samazinta viu alga nordja, ka nejtas pietiekami droi, lai radtu brnus nkotn.

9.1.DARBA UN IMENES DZVES SAVIENOANA


Stabils darbs sievietei un vias partnerim tika skatts k btiskkais aspekts, plnojot brnus, tomr ptjuma dalbnieki nordja, ka brnu radanai ir negatvas sekas uz nodarbintbu. Abu dzimumu ptjuma dalbnieki nordja, ka brnu radana negatvk ietekm sievietes karjeru, bet par ietekmi sdzas ar vriei, kam ir trs un vairk brnu. Ldz ar to papildus droba darb cilvkiem ar brniem ir btiska tautas ataudzei. Darba un imenes dzves savienoana liel mr ir atkarga no diviem aspektiem: (1) darba devja attieksmes pret darbiniekiem ar maziem brniem un (2) partneru savstarpjs sadarbbas mjas darbu veikan un brnu aprp. Otrais aspekts ietekm gan vecku pieredzi darb, gan pieredzi brnu aprp tas plak aprakstts 7.1.1.sada. Darba devju attieksme kopum nav tautas ataudzi veicinoa lai ar valsts ir noteikusi aizsardzbu sievietm pirmsdzemdbu un pcdzemdbu period, vairkas ptjuma dalbnieces atzina, ka vim nav piedvts vieglks darbs grtniecbas laik pat gadjumos, kad tas apdraudjis viu grtniecbu. Vien gadjum sievieti atlaida no darba tpc, ka via vljs atvieglojumus darb, jo pastvja risks zaudt 82

grtniecbu. Ar citas sievietes atzina, ka grtniecbas laik darbaviet ir samuas negatvu attieksmi, kas izpaudusies regulros prmetumos no darba devja vai koliem. Trs no ptjuma dalbniecm nav varjuas to izturt un tpc no darba aizgjuas.

Dekrt gju iepriekj darbaviet, kur man bija jstrd ilgas stundas stvot, un man sks spontnais aborts. Biju slimnc, tad otrreiz atgriezos darb, un atkal sks tas pats. Tad runju ar priekniecbu, ka t vairs nevaru strdt k zirgs, jo t es zaudju brnu. Uz ko man priekniecba atbildja - vai, tavuprt, ms te visi esam zirgi? Skaidrs, es pagriezos un aizgju. Pat neuzrakstju atlgumu, vienkri vairs neatncu uz darbu. (Divu brnu mte no Rgas, 34 gadi).
Sievieu gadjum nodarbintbas prtraukums pirms un pc dzemdbm, k ar darba un brnu kopanas savienoana, pai brniem slimojot, ir aspekti, kas tiek skatti k drauds karjerai. Negatva attieksme pret sievietm ar maziem brniem darb ir izplatta pardba, par to liecina fakts, ka ar ts sievietes, kas nebija paas sajutuas negatvu ietekmi sakar ar brnu radanu, bija dzirdjuas par sievietm, kas tiek atlaistas grtniecbas vai pcdzemdbu period vai ar zaudjuas pozciju darb, ko iemuas pirms tam. Zinanas par du varbtbu sievietm liek baidties par savu nodarbintbu un trauc izmantot vim pienkoos Darba likum noteiktos socilos labumus sasintu darbadienu vai zdanas prtraukumus, jo di pastv risks nokaitint priekniecbu vai citus kolus. Atsevis situcijs s tiesbas tiek prastas, bet liegtas:

Un tad, kad es prasju, nu, par cik to brnu baroju, vl astoi mnei. Man teica: N. Un tad man bija t, ka es atncu mjs etros piecos, man bija uzreiz tas puika pie krts, un tad visu vakaru, visu nakti tikai da, da, da. (Trs brnu mte no Latgales, 31 gads).
Lai ar sievietes norda, ka zina savas tiesbas un apzins, kurs situcijs darba devja rcba ir nelikumga, tomr atzst, ka par savm tiesbm necns. Galvenais iemesls, kas tiek mints darbu td situcij neatgsi, bet tiks patrts laiks un enerija, kas var negatvi ietekmt grtniecbu vai imeni. Aptaujas dati liecina, ka veckiem ar brniem visbiek ir iespja nestrdt brna slimbas laiku (sk.34.attlu), retk tiek piedvta iespja izvlties atvainjuma laiku vai strdt elastgu darba laiku. Nepilna laika darbs Latvij nav tik izplatta prakse k daudzviet citur Eirop, ldz ar to s iespjas nepiedvana nebtu tiei jsaista ar tautas ataudzi, drzk ar darbaspka nodarbinanas kultru kopum.22% respondentu norda, ka darba devji nav nodroinjusi nekdus atvieglojumus veckiem ar brniem. Ptjuma dalbnieki uzskata, ka darba devja attieksme ir atkarga no t, vai darba devjam paam ir brni, jo tas auj labk izprast darbiniekus ar brniem. Vairki ptjuma dalbnieki saprotou attieksmi saistja ar darba devja dzimumu, nordot, ka sievietes ir saprotokas, kamr citi uzskatja, ka tas saistts ar cilvka raksturu un pabm:

Ms kolektv visas esam mtes un mums ir brni, visas saprot un, ja var, tad samains. Priekniecba ar ir pretimnkoa. Protams, via ir neapmierinta, bet visi ir saprotoi. Varbt tpc, ka esam sievieu kolektvs. Vrieu mums nav, ar to mums ir paveicies, jo vii savdk pret to attiektos. Iepriekj darb, kur es grtniecbas d aizgju, priekniecbai bija sava politika - ja js nkat eit strdt, jums imenei

83

nevajadztu bt. Nekdus brnus, vrus, jo jums ir jdom tikai par darbu. (Divu brnu mte no Rgas, 34 gadi).
A TTLS 34.D ARBA
DEVJU NODROIN TIE ATVIEGLOJUMI VECKIEM , KAM IR BRNI LDZ

GADU VECUMAM

( RESPONDENTI ,
N =272)

KAS STRD ALGOTU DARBU , KURIEM IR BRNS LDZ

GADU VECUMAM UN KAS DZVO AR TO KOP ;

Darba devjs akcept prombtni no darba brna slimbas d Ir iespja izvlties atvainjuma laiku Ir iespja strdt elastgu darba laiku Ir iespja strdt nepilnu slodzi Tiek pieirtas papildus brvdienas Tiek rkoti imenes paskumus darbiniekiem ar brniem Ir iespja izmantot brna zdanas prtraukumu Nekas no mint Grti pateikt / NA 0% 5% 10% 15% 19% 20% 25% 30% 35% 1% 22% 11% 13% 16% 26% 32%

36%

40%

Avots: Tautas ataudzi ietekmjoo faktoru ptjums, 2013. Gadjumos, kad darba devjs saprot situciju, vi auj meklt darbiniekiem risinjumus veiksmgai darba un brnu aprpes apvienoanai, piemram, auj strdt attlinti no mjm, vai trk aiziet gadjumos, kad trk jizem brns no brnudrza. Darba devja atbalsts tiek saistts nevis ar Darba likum noteiktajm tiesbm, bet gan savstarpjm attiecbm darba kolektv. Lai uzturtu labas attiecbas, darbinieki dakrt atsaks no m tiesbm. Kda no ptjuma dalbniecm, kas strdja valsts iestd, atzina, ka, lai ar izmanto slimbas lapu slima brna kopanai, tomr labu attiecbu labad aj laik strd attlinti. Labu koleilu attiecbu gadjum darba devji privtos uzmumos veic lielku nodoku nomaksu pirms maternittes vai vecku atvainjuma, radot saemam pabalsta apjoma palielinanu, vai ar izmaks naudas pabalstus brna piedzimanas gadjumos. Btiski, ka informanti, kas bija piedzvojui negatvu attieksmi darbaviet, baids plnot nkamo brnu, jo nav prliecinti, ka ldzga situcija neatkrtosies. Turklt ts imenes, kur sievietes bija droas, ka ar bez viu ienkumiem imene izdzvos, neskatoties uz negatvo pieredzi darb, biek nordja, ka radtu vl brnus, kamr ts, kuru ienkumi bija btiski imenes izdzvoanai, baidjs plnot nkamos brnus.

9.2. BRNA KOPANAS ATVAINJUMS UN NODARBINTBA


Sabiedrb kopum domin tradicionli uzskati par sievietes karjeras un brna kopanas apvienoanu (sk. 35.attlu) 86% aptaujto piekrt vai drzk piekrt, ka sievietei ar brnu pc dzemdbm mjs jpavada vismaz gads, 80% ka vismaz divi gadi, bet 55% ka vismaz 3 gadi. Cilvki drzk sliecas piekrist uzskatam, ka brna kopanas atvainjums ir par su, tpc negatvi ietekm brna attstbu, nevis tam, ka tas ir par ilgu, tpc negatvi ietekm karjeru. Tiesa gan, tam, ka sieviete visdrzk nesaglabs iepriekjo darbavietu un pc brna kopanas atvainjuma viai vispr bs grtbas ar darba atraanu, cilvki piekrt, bet idelo prioritu skal brna attstba tiek vrtta augstk augstk 84

par paas sievietes labkljbu un drobu. Tradicionlie uzskati visvairk ir raksturgi gados veckajiem respondentiem un tiem, kas pai izaudzinjui vairk brnu. Tomr nav novrojamas btiskas atirbas pc atbildjuo sievieu vecuma uz jautjumiem par to, vai daa sievieu labprtk atgrieztos darba tirg agrk vai vlk pc brna piedzimanas, nek tas paredzt obrd. A TTLS 35. V IEDOKI
PAR BRNA KOPANAS ATVAINJUMU , SIEVIEU IESPJM T LAIK ZAUDT KVALIFI KCIJU UN

IESPJM PC BRNA K OPANAS ATVAINJUMA ATGRIEZTIES DARBA TI RG ( VISI RESPONDENTI ).

Piekrt Sievietei, pc dzemdbm gads jpavada mjs kop ar brnu


Brna kopanas atvainjums

Drzk piekrt 70% 53% 35% 57% 46%

Drzk nepiekrt

Nepiekrt

Grti pateikt / NA 6% 4%4% 11% 5% 5% 13% 7%

16% 27% 23% 21% 31% 38% 29% 20% 29% 25% 27% 32% 34% 19%

Sievietei, pc dzemdbm vismaz 2 gadi jpavada mjs kop ar brnu Sievietei, pc dzemdbm vismaz 3 gadi jpavada mjs kop ar brnu Daa sievieu labprt pc brna piedzimanas atgrieztos darb vlk, ja btu iespja ilgk saemt brna kopanas pabalstu Daa sievieu labprt atgrieztos darb drz pc brna piedzimanas, ja vartu strdt uz pusslodzi un saglabt pusi no brna kopanas pabalsta Brnu kopanas atvainjums ir tik ss, ka nelabvlgi ietekm brna labkljbu un attstbu Brnu kopanas atvainjums ir tik ilgs, ka sievietei pastv augsts risks zaudt profesionlo kvalifikciju 13% 17% 27%

3% 7% 5% 12% 9% 11% 12% 9%

20% 28% 46% 42%

Iespjas atgriezties darba tirg Kvalif.

Sievietm ir liels risks zaudt profesionlo kvalifikciju, ja vias vairk nek gadu pavada mjs kop ar brnu Sievietm ir liels risks zaudt darbu pc brnu kopanas atvainjuma, jo viu viet pieem citus cilvkus Sievietm ir liels risks zaudt darbu pc brnu kopanas atvainjuma, jo viu amati darbaviet var tikt likvidti Sievietes paas biei izvlas pc brna kopanas atvainjuma iepriekj darb neatgriezties Darba devji nelabprt pieem darb sievietes ar maziem brniem, jo brni biei slimo Sievietm ar maziem brniem noguruma d ir grti koncentrt uzmanbu darbam 0%

13% 3% 6% 12% 3% 8% 13% 26% 17% 7% 10% 80% 7% 13% 90% 100%

17%

28% 58%

24%

21% 10% 20% 30%

33% 40% 50%

23% 60% 70%

Avots: Tautas ataudzi ietekmjoo faktoru ptjums, 2013. Pabalstu sistma Latvij, piedzimstot brnam, ir veidota, sniedzot iespju strdjoai mtei vai tvam saldzinoi ilgu laika periodu izmantot brna kopanas atvainjumu un audzint brnu, nezaudjot darbu, kas noteikti labvlgi ietekm brnu, bet atstj btiskas sekas uz vecku un pai mtes karjeru, palielinot risku zaudt kvalifikciju un darbu. Tomr, ja uz sievieu nodarbintbas jautjumu paskats nevis no esoo brnu labkljbas viedoka, bet no potencilo brnu radanas viedoka, situcija atiras tik oti rpjoties par nelielu esoo brnu skaitu, veltot viiem daudz laika un citu resursu, imens, kurs vartu bt otrais vai treais brns, tda biei vien nebs. Lai samazintu brnu radanas un aprpes ietekmi uz nodarbintbu, ir jveicina iespja veckiem un pai mtm trk atgriezties darb, veckiem dalt brna aprpes pienkumus un savienot imenes un darba dzvi. pai btiska sievieu nodarbintba ir attiecbu stabilittes kontekst, jo ar joprojm populro tradicionlo vecku atbildbas daljumu pastv augsta varbtba, ka sievietei var nkties audzint brnu vienai. Nestabilitte attiecbs vienlaikus ar nestabilitti nodarbintb palielina nabadzbas risku sievietm ar maziem brniem.

85

Ilgstoa brna aprpe mjs var bt efektva sabiedrbas ataudzei, tikai kamr attiecbas ir patiem stabilas. Mjsaimniecei laulbas vai nereistrtas kopdzves iziranai ir nesaldzinmi smagkas sekas nek sievietei ar kvalifikciju un pieprasjumu darba tirg. Daja laika nodarbintba un abu vecku iesaistans brna kopan, autu uzturt abu vecku kvalifikciju. Tomr nodarbintba var radt papildus izdevumus, kas saistti ar transportu un brna pieskatanas deleanu, ko zema alga (pusslodzes gadjum puse no zemas algas) ne vienmr nosedz. Ja veidojas da situcija, sievietes uzturt vai uzlabot profesionlo kvalifikciju brna kopanas atvainjuma laik vienkri nevar atauties, tomr uz problmu, ka pastv risks kvalifikciju zaudt, ja mjs kop ar brnu pavada vairk nek gadu, norda 45% respondentu.

9.3. UZMJDARBBA UN PANODARBINTBA


Intervijas rda, ka brna kopanas atvainjums un pat maternittes atvainjums tiek izmantots kvalifikcijas celanai vai personiskai uzmjdarbbai. Vairkas ptjuma dalbnieces atzina, ka ir izmantojuas maternittes atvainjumu, lai pabeigtu vai uzsktu studijas, kas pc tam ir vis iegt vai maint darbu. Citas ptjuma dalbnieces bija uzskuas savu uzmjdarbbu viena atvrusi nelielu mkslas galeriju, viena lietoto preu veikaliu, cita tirgo internet savus rokdarbus. Sievietes-uzmjas uzskata, ka brna kopanas atvainjums ir labs brdis sava uzmuma veidoan, jo uzmjdarbbas ieskuma stadij vl trkst regulru un paredzamu ikmnea ienkumu. Panodarbintba ir viegli savienojama ar brnu aprpi un nodroina imenei papildus ienkumus, tpc valstiski atbalstma btu tiei mazu brnu vecku un pai mu uzmjdarbba.

9.4. NELEGLA NODARBINTBA


Negatva ietekme uz dzimstbu ir ar neleglajai nodarbintbai: (1) nelegli nodarbintie ir vl mazk droi par savu darbu nek prjie, kas savukrt ierobeo brnu radanu, (2) imenes, kas iesaists neleglaj nodarbintb, miniml apmr saem atbalstu no valsts un pavaldbas, tpc, plnojot imeni, pai izvrt savas finansils iespjas, jo var paauties tikai paas uz sevi. Ptjuma dalbnieki, kas strdja nelegli, atzina, ka dam nodarbintbas veidam piekrt, jo nav droi par savm prasmm atrast leglu darbu. Vairkiem, kas ststja par du situciju, ir problmas ar valsts valodas zinanm, kas padara vius mazk konkurtspjgus darba tirg. Strdjot nelegli, darbinieki nesaem ar citus atbalsta veidus, kas viam pc likuma pienkas un autu savienot brnu aprpi ar darbu (saem brna kopanas pabalstu vecku pabalsta viet; nesaem atvieglojumus, kas pc likuma btu jnodroina darba devjam). Ldz ar to dzimstbas veicinanai ir btiski neleglo nodarbintbu aizstt ar leglo.

9.5. IENKUMI UN IZDEVUMI IMENM AR BRNIEM


Veckiem ir oti dadi uzskati, cik lieliem jbt ienkumiem, lai vartu uzturt imeni. Summas, kas tiek mintas padziintajs intervijs, ir no 170 ldz 2000 latiem. Biek dominjos atbildes ir 600 700 latu imenei. Tomr vecki atzst, ka tas ir relatvi un atkargs, k vlas dzvot, td biei vien intervijs nosaukt summa ir aptuvens obligto vajadzbu aprins.

86

oti atkargs no paas imenes. Ir imene, kas iztiks ar 500 latiem, ir imene, kas ar diviem tkstoiem neiztiks. Tas atkal, kdas prasbas. (Divu brnu mte no Piergas, 24 gadi)
Pastv ar teritorils atirbas - pilst dzvojoie norda lielkus ienkumus, kas nepiecieami, lai nomakstu visus izdevumus, kamr laukos k btisks atbalsts tiek mints drzs, kur tiek izaudzta daa prtikas.

Laukos ir labk. Ir drzi savs, kaut kas tds. Nu, vai to citu iespju ir mazk, tdu k izklaidjoo un atptas visdu, eit ir savdk. Iztikt ir vieglk laukos nek pilst. (Divu brnu mte no Latgales, 33 gadi)
Izdevumi ir saistti ar ar vecku individulajiem uzskatiem, kas ir tas, ar ko brni btu jnodroina. Biek piemintie izdevumi ir diens, higinas preces, aprbs un apavi, k ar intereu izgltba. Vairki vecki k btisku izdevumu kategoriju nordja ziemas aprbu, kas ir saldzinoi drgs.

Ziema nca, bija brnam jprk aprbs - kombinezons un zbaki 100 lati. (Divu brnu mte no Rgas, 34 gadi)
imenes, kurs ir vairki brni, nordja, ka vienu un to pau aprbu ns vairki brni pc krtas. Drgas ir ar brnu rotalietas, ko daudzi vecki nevar atauties. Savukrt citi norda, ka vlas savu brnu nodroint ar dadm rotalietm, jo tas tiek saistts ar via attstbu. Rezultt rotalietm trtas naudas apjoms ir saistts ar ar vecku uzskatiem par brnu audzinanu. Vislielks baas veckiem ir par viu spju brniem nodroint augstko izgltbu. Pris vecku ir atvrui krjkontus ar mri krt naudu im mrim un, piemram, ieskaita tur brnu ikmnea pabalstu (8 latus). Citi uzskata, ka tad, kad is jautjums aktualizsies, ar mins vairk nopelnt, lai dotu brniem iespju mcties.

87

10. DZVESVIETA UN GATAVBA TO MAINT


Vairks gados jaunu vecku intervijs savs mjoklis tika piemints k aspekts, kas tiek emts vr plnojot nkamos brnus.

10.1. MJOKA PROBLMAS IMENM AR BRNIEM


Ienkumu nepietiekamba jaunkiem veckiem trauc ne vien sava mjoka iegdei, bet ar dzvoka rei, tpc vii biek izvlas dzvot kop ar saviem veckiem. Kaut gan tdjdi ir iespjams dalt brnu pieskatanas pienkumus, dzvoanai kop var bt ar negatvs iespaids uz savstarpjm attiecbm. Piemram, kd intervij uz jautjumu, ko js gribtu no valsts, sieviete atbildja savu mjokli, jo, dzvojot kop ar veckiem, savstarpjs attiecbs ir neprtraukta spriedze. Problmas ar mjokli aktulas ir ar citu vecumu veckiem - vecki vecum ap 30 gadiem intervijs nordja, ka sava mjoka iegdi palaik trauc nespja sakrt naudu mjoka pirmajai iemaksai, tpc nolemts par labu mjoka rei. A TTLS 36. I ECERTAIS
KOPJAIS BRNU SK AITS ATKARB NO APMIERINTBAS AR PAREIZJO MJOKLI

[ TIE

RESPONDENTI , KAM NKOTN VAR BT BRNI , N =1049]

oti apmierints Viens (n=163)

Drzk apmierints

Drzk neapmierints

Pilngi neapmierints

Grti pateikt / NA

27%

45%

17%

5%

7%

Divi (n=427)

26%

50%

18%

5%

Trs (n=211)

27%

45%

23%

3%

etri un vairk (n=69)

23%

46%

25%

6%

Grti pateikt (n=179) 0%

25%

54%

13%

6%

3%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

Avots: Tautas ataudzi ietekmjoo faktoru ptjums, 2013.

Vairki vecki nordja, ka mjokli iegdjuies, emot kredtu, tomr t apmaksa sare ikdienas budeta plnoanu, jo imenes iespjas kaut ko atauties tiek btiski ierobeotas. Intervijs bija atirgas atbildes par kredtu ietekmi. Lielkoties tika nordts, ka kredtu maksjumi sastda 20 40% no visiem imenes ienkumiem. Tie vecki, kas krzes kontekst bija saglabjui darbu vai nebija sajutui ienkumu samazinjumu, izrdjs droki par brnu radanu nkotn.

88

Sank t rupji rinot, kda ceturt vai piekt daa no kopjiem ienkumiem, kas ir. Tas ir tri tikai kredts, tas nav komunlie vai brnu izgltoana, tri tikai kredts. (Trs brnu mte no Piergas, 34 gadus veca).
Tomr nevartu uzskatt, ka mjoka jautjums ir starp btiskkajiem, kas tiek emts vr, plnojot nkamos brnus. 36.attls parda, ka mazks iecertais brnu skaits nav raksturgs tiem respondentiem, kas ir neapmierinti ar savu mjokli. Drzk konstatjama pretja tendence pie lielka brnu skaita mjoklis ir sliktks, kas saistms ar nespju atauties labku. Bet ts jau ir sekas lielkam brnu skaitam. Mjoka kvalitte tie veid reti ietekm brnu plnoanu, bet, gaidot brnu, tiek rasts risinjums, k uzlabot mjokli, ja tas nav piemrots. Piemram, imenes mdz prvkties no pilstm uz laukiem vai mazpilstm, lai vartu atauties pietiekama izmra dzvojamo telpu. Savukrt, ja imene nav gatava radt vl brnus, tad tam bs virkne clou, starp kuriem var tikt minta ar mjoka kvalitte, tomr tas nebs btiskkais.

10.2. GATAVBA MAINT DZVESVIETU


Ievrojama daa Latvijas iedzvotju, atbildot uz jautjumu par to, vai vii ekonomisku grtbu gadjum btu gatavi maint dzvesvietu, norda, ka tas btu iespjams. Turklt gados jaunk respondentu daa gatavbu maint dzvesvietu izrda daudz biek par citiem. A TTLS 37. G ATAVBA
BRNU SKAITA GRIEZUM MAINT DZVE SVIETU EKONOMISKU GR TBU GADJUM

VECUMA , TAUTBAS UN VLAM

Gan uz rvalstm, gan pa Latviju KOP 18-24 gadi 25-34 gadi 29% 28% 15% 15% 5% 31% 26% 36% 24% 29% 35% 20% 27% 14% 7% 30% 40%

Tikai pa Latviju 13%

Tikai uz rvalstm 19% 10% 22% 22% 18%

Nav gatavs migrcijai 25% 18% 22% 25% 44%

Grti pateikt 13% 11% 11% 13% 15% 24%

15% 16% 13% 49% 15% 11% 10% 12% 11% 15% 23% 10% 17% 25% 22% 23%

Vecums

35-44 gadi 45-54 gadi 55-64 gadi Latvietis

18%

23% 29%

13% 12% 11% 11% 14% 10% 12% 22%

Tautba

Krievs Cita

15%

27% 28% 25%

Cik brnus pavisam (kop) gribtu labos apstkos (bze personas, kurm var bt brni)

1 2 3 4 un vairk Grti pateikt

15% 18% 23%

25% 26%

Avots: Tautas ataudzi ietekmjoo faktoru ptjums, 2013.

89

Ptjuma ietvaros tika uzdoti divi atsevii jautjumi par gatavbu prcelties uz rvalstm, k ar gatavbu maint dzvesvietu Latvijas ietvaros. Hipottiski tika pieemts, ka dau no emigrantiem, ja dzvesvietas mainana tpat btu neizbgama, vajadztu piesaistt lielkajm pilstm vai citm teritorijm Latvij, kas t vai citdi potencilajiem emigrantiem ir labvlgkas par pareizjo dzvesvietu. Atbildes uz abiem jautjumiem par gatavbu emigrt vai prcelties Latvijas ietvaros tika skattas savstarpj kontekst rezultts atspoguots 37. un 38. attl. 37.attls parda, ka iedzvotju grupa, kurai migrcija uz rvalstm btu nozmga prioritte attiecb pret migrciju Latvijas ietvaros (proti, tie, kas norda, ka gatavi prcelties viengi uz rvalstm), ir krievu tautbas cilvki. Ldzga tendence pards ar attiecb uz cilvkiem, kam ir neliels vlamo brnu skaits 1 vai 2. Savukrt latvieu tautbas jauniei, pai ar augstku vlamo brnu skaitu, btu saldzinoi vienkrk motivjami palikt Latvij, un aj virzien ar btu nepiecieams orientt politikas instrumentus. A TTLS 38. G ATAVBA
MAINT DZVESVIETU EKONOMISKU GR TBU GADJUM

DZVESVIETAS TIPA , REIONU UN

PAREIZJ MJOKA GRIEZUM .

Gan uz rvalstm, gan pa Latviju KOP


Dzvesvietas tips

Tikai pa Latviju 30% 26% 33% 34% 29% 26% 25% 32% 36% 36% 31% 29% 34%

Tikai uz rvalstm 13% 14% 18% 8% 12% 14% 15% 17% 10% 18% 7% 12% 16% 17% 15% 15% 13%

Nav gatavs maint dzvesvietu 19% 22% 19% 18% 17% 22% 23% 19% 21% 15% 30% 23% 16% 29% 26% 27% 21% 21% 26% 28% 21% 23% 19% 24% 25% 28% 23%

Grti pateikt 13% 10% 7% 19% 15% 10% 16% 9% 14% 6% 19% 9% 13% 17% 27%

Rga Republikas pilstas Citas pilstas Lauki Rga Pierga

Reions

Vidzemes reions Kurzemes reions Zemgales reions Latgales reions

Pareizjais mjoklis (bze - personas, kurm var bt brni)

Dzvoklis, kas ir paum rts dzvoklis Mja, kas ir paum Cits variants, NA

23% 20% 13%

Avots: Tautas ataudzi ietekmjoo faktoru ptjums, 2013. 38.attl redzami citi o pau jautjumu griezumi. Redzams, ka visvairk tiei uz rvalstm, neapsverot iespju migrt Latvijas ietvaros, vltos emigrt rdzinieki un Piergas iedzvotji, tau eit jem vr,

90

ka viiem Latvij vartu nebt ldzvrtgas alternatvas, kurp prcelties. Vismazk gatavbu prcelties obrd izrda Latgales iedzvotji, ar laucinieki. K saldzinoi nozmgi enkuri, kas kav migrciju, jmin respondentu nekustamie paumi sevii privtmjas. Ar kvalitatvie dati apstiprina o tendenci. Ldz ar to jaunm imenm labvlga mjoka politika vartu paldzt stiprint iesakoanos Latvij.

10.2.1. Migrcija uz rzemm


Visi ptjuma kvalitatvaj da intervtie zinja kdu personu vai imeni, kas prclusies uz dzvi vai kdu laiku strdjusi rzems. Daiem ar paiem bija migrcijas pieredze. Galvenie ptjuma dalbnieku pau prcelans iemesli saistjs ar darba trkumu Latvij, k ar dadu imenes ekonomisko problmu risinanu. Intervijs mints ekonomisks problmas bija: (1) zema darba samaksa Latvij, kas trauc apmierint imenes pamatvajadzbas; (2) kredti, kuru nomaksa nav iespjama, strdjot Latvij; (3) lielku ldzeku nepiecieamba kdam noteiktam mrim, piemram, mjoklim vai citm nepiecieamm lietm. Viena no ptjuma dalbniecm, kas intervijas laik atzina, ka tuvkaj laik gatavojas prcelties uz rzemm k iemeslu minja Lielbritnijas atbalstu imenm ar brniem, kas nav saldzinms ar Latvijas piedvto un auot risint imenes finansils problmas.

J, jo citdi nevar. Esmu paskaitjusi pilnu slodzi strdju, es gribu dzvokli savu, ja vl kdi pabalsti, tad nu man tie 200 poundi anai paliek, a te, ja t gribtu viena un rt, tad past es tau vispr nevartu, piemram, ja viens cilvks [pelna] rt dzvokli un past. (Divu brnu mte no Zemgales, 37 gadi)
Vl k iemesli aizbraukanai tika minti ar plakas izgltbas iespjas paiem vai brniem, jaunas pieredzes iegana, citu kultru iepazana, labks klimats un dzves baudanas iespjas, k ar gadjumi, kad ir izveidojus partnerattiecbas ar citas valsts prstvi un k mtnes zeme tiek izvlta partnera dzimtene. Tpat jem vr, ka, prom dodoties tikai vienam no partneriem, pards draudi imenes stabilittei.

Vrs palika Latvij strdt, bet via ar brniem prcls. Un vismaz uz doto brdi izskats, ka via atpaka vairs neprcelsies. Un k ir ar to imeni? Grti pateikt, princip vii satiekas, nu, kad via var, brauc uz Latviju, vai tad vrs brauc pie viiem. Nu, t nav t ikdienas satikanas. Nu, protams, katru vakaru sazia Skype, lai brni tvu neaizmirst, bet, princip, es domju, vl gadi divi maksimums, ja imene nenks kop, tad visticamk vii ar izirsies, tas ir tikai loiski. (Trs brnu mte no Piergas, 34 gadi)
Ldz ar to ar imeu stabilittes veicinanai ir btiski samazint uz rzemm emigrjoo Latvijas iedzvotju skaitu.

91

10.2.2. Migrcijas via atgrieanas politikas vrtjums


K galvenos faktorus, kas liktu aizbraucjiem atgriezties, ptjuma dalbnieki minja: (1) konkurtspjgu atalgojumu darb; (2) valsts rpes, attieksmes maiu pret iedzvotjiem; (3) visprju stabilitti valst, kas radtu drobas sajtu. Neviennozmga attieksme bija pret valsts ieceri motivt aizbraukuos atgriezties. Lielk daa uzskata, ka valstij primri ir pienkumi pret tiem, kas valstij ir bijui lojli un tikai tad pret aizbraukuajiem. Tpc valstij vispirms ir jmotiv cilvkus neaizbraukt un tikai tad atgriezties. K uzskata ptjuma dalbnieki, pieauguie emigranti drzk atgrieztos, jo viiem ar Latviju ir emocionla saikne. Savukrt jaunieus, kam piemt spja vieglk integrties un kam rodas iespja iegt konkurtspjgu izgltbu rzems, vairums uzskata par Latvijai zuduiem. Ar brnu izgltba tiek minta k atgrieanos kavjos faktors. Izgltbas uzskana rzems un laba izgltbas kvalitte liek imenei palikt tur. Latvijas izgltba netiek uzskatta par konkurtspjgu, saldzinot ar izgltbu citur.

A t izgltba skaits daudz vrtgka nek augstskolas msjs. Mums tik teorija, teorija. Un, ja vi aizbrauc tagad, pat ja atgrieas, viam visas durvis trs reizes vairk va. Un rzemju pieredze. (Divu brnu mte no Zemgales, 37 gadi)
Vairkiem ptjuma dalbniekiem ar migrcijas pieredzi iemesli, kas paiem likui atgriezties, bija atirgi no tiem, ko vii minja, runjot par citu cilvku motivanas instrumentiem atgriezties. Ptjuma dalbnieki atgriezs, jo: (1) vljs strdt sav profesij; (2) nespja iekauties cit kultr, izjuta piederbas trkumu, dzvojot rzems; (3) bija atrisinjui savas materils problmas, piemram, nomaksjui kredtu; (4) izjuta nepiecieambu pc tuvinieku atbalsta brnu audzinan; (5) vljs saglabt savu latvietbu; (6) vajadzja rpties par veckiem. Ldzgi iemesli bija ar tiem, kas izvljs nemigrt. eit tika minti ar tdi faktori k: (1) imene un ts labkljba, kas apmierina Latvij; (2) vlme dzemdt un audzint brnus Latvij (3) mjoklis, kas iegdts un par ko ir jrpjas; (4) piederbas sajta.

Tad apsvrm, ka mans vrs Jnis vartu braukt viens pats prom, bet ziem ar trs brniem un malkas apkuri, ja ar deni kaut kas notiek vai kanalizcija aiziet ciet, ko tad lai es daru? Man nav tds mjas prvaldnieks, kas atnks, ja es izsauku. T mja stenb atturja no t. (Trs brnu mte no Piergas, 40 gadi)
Interpretjot o informciju, jem vr, ka pie faktoriem, kas citus it k motivtu atgriezties, tiek mintas nepiepildtas vlmes, un runa ir par cilvkiem, kas nav atgriezuies. Savukrt informanti ir atgriezuies un visbiek norda uz ietekmjoiem faktoriem, kurus valstij veicint vai jebkdi ietekmt btu problemtiski un kas ir reli pastvoi nevis vlmju lmen.

92

10.2.3. Migrcija Latvijas ietvaros


Migrcijai Latvijas ietvaros ir divas pretji vektori: migrcija no laukiem uz pilstm un no pilstm uz laukiem. Doans no laukiem uz pilstu vai no mazpilstas uz lielku pilstu tiek saistta ar ekonomisku problmu risinanu vai dzvesvietas meklana tuvk darbam, kas atvieglo imenes dzves un darba savienoanu. K btiski aspekti aj gadjum tiek minti ar brnudrza, skolas un veselbas aprpes pieejamba. Uz o tendenci norda ar pavaldbu vadtji, sakot, ka prcelans notiek ar no novadu nomalm uz centriem, kas novadu centros rada problmas ar mjoku pieejambu jaunajm imenm, jo ceas mjoku cenas. Vairki ptjuma dalbnieki nordja, ka dzvesvietas maia no laukiem uz pilstu nav labs risinjums imenes stvoka uzlaboanai, jo dzve pilst ir daudz drgka nek laukos. ai gadjum k labka alternatva tika minta migrcija uz rvalstm. Urbanizcijas tendences, k ar prcelans no nomalm uz centriem ir valsts politikas rezultts. Tau, stenojot du politiku, iespjami jnodroina centru gatavba uzemt migrcijas plsmas pai apzinoties, ka alternatva (vai nko pietura ai migrcijas proces) var bt rpus Latvijas. Tdjdi valstij btiski veicint, lai lielks pavaldbas sptu iespjami efektvi absorbt o migrcijas plsmu, iekaut to sav darba tirg un paldzt ar pilnvrtga mjoka atraanu, kas nebtu prk drgs. K labo praksi eit var mint Saldus piemru iecerts izveidot kopmtu tipa mjokli jaunieiem par pieemamm res cenm, kas autu jaunieiem un jaunajm imenm no citurienes dzvot un strdt Sald. Palaik Sald ir ierobeotas iespjas atrast mjokli par jaunieiem pieemamu samaksu. Btiski, ka iniciatva nkusi no paiem iedzvotjiem. Otra tendence, kas pardjs vairks intervijs doans no Rgas vai citm lielajm pilstm uz laukiem. Bija ptjuma dalbnieki, kuri uzskatja, ka laukos ir tikpat lielas, ja ne lielkas iespjas uzmjdarbbas skanai. Ja vien btu attiecgs atbalsts no valsts un vietjm pavaldbm, k uzskata informanti, cilvki arvien vairk izvltos dzvot rpus pilstm. Pieci ptjuma dalbnieki padziintajs intervijs nordja, ka ir mainjui dzvesvietu no pilstas uz laukiem, kas bijis saistts ar zemkm pauma cenm mjoklim, k ar veselgkas dzvesvietas nodroinanu brniem. Btiski, ka tiei liels trs un vairk brnu imenes nordja, ka tas ir bijis iemesls dzves vietas maiai. Dzve laukos atvieglo ar brnu pieskatanu, jo t tiek skatta k droka vieta jaunajai paaudzei. Svarga aj gadjum ir ar imenes vlme iemct brnam dadus darbus un prasmes, samazint saskarsmi ar tehnoloijm un urbno vidi, k ar iespja baudt lauku romantiku. Prceoties uz dzvi laukos un saglabjot ekonomisko aktivitti, aktuls kst imenes transporta jautjums, kas padara pieejamu darbu, brnudrzu un skolu. Trs gadjumos padziintajs intervijs tika nordts, ka imene pamat prvietojas ar automobili, jo autobuss vai vilciens nav pieejams, dzvesvieta atrodas tlu no sabiedrisk transporta. Divos gadjumos izvle braukt ar automobili tika skatta k ltks varants, jo palaik daudzbrnu imenm nav pieejamas atlaides sabiedriskajam starppilstu transportam. Tpc nozmgs atbalsts daudzbrnu imenm btu ar atlaides starppilstu transportam.

93

11. PAVALDBU LABS PRAKSES TAUTAS ATAUDZES NODROINANAI

11.1. IEDZVOTJU GAIDAS NO PAVALDBAS


Iedzvotju intervijs par pavaldbu, kur cilvki ar brniem vltos dzvot, pausts, ka pavaldb ir jbt pieejamiem brnudrzam un izgltbas iestdm, veselbas aizsardzbas iestdm, sakrtotai infrastruktrai (ceiem un rotau laukumiem), k ar jbt iespjai aj pavaldb strdt (vai tai jatrodas netlu no darbavietas). Tomr pavaldba un ts atbalsts tikai vien intervij tiek mints k iemesls motivcijai radt nkamo brnu. Intervijs dals domas gan par pavaldbas spju ietekmt dzimstbu, gan par pavaldbas iespjm risint jebkurus citus jautjumus. Daa iedzvotju redz pavaldbu k prk mazu, lai t sptu ietekmt lielkus procesus vai ar viu ikdienu. Jatzst, ka ar daa no pavaldbu prstvjiem, intervijs atzst, ka neredz savu ietekmi uz demogrfijas procesiem. Iedzvotji pavaldbu redz k pilngi atkargu no valsts, td uzlabojumus vai problmu risinanu uzskata par valsts pienkumu, kamr pavaldbai ir izpildtja loma.

Es nezinu k Rg, bet sav pilst, man liekas, pavaldba prk maza institcija, lai vartu kaut ko tdu ietekmt. Es nezinu, vai pabalstu palielinana sti nostrd, jo noteikti ir kda statistika, kop vii ir palielinjui naudu, vai kaut kdas aktivittes. It k liekas, ka tas neietekm, bet rdtji rda, ka ietekm. Man liekas, ka pavaldba n. (Viena brna mte no Piergas, 22 gadi).
To, ka pavaldba spj ietekmt demogrfijas veicinanas procesus, biek apgalvo saldzinoi bagtko pavaldbu iedzvotji. Turklt, uz m pavaldbm atsaucas ar citu pavaldbu iedzvotji, k uz labs prakses piemriem. Biek intervijs piemintie labs prakses piemri ir Ventspils, Sigulda un Mrupe. Trkst savlaicgas informcijas par pavaldbas pakalpojumiem un, ir cilvki, kuriem tpc radies iespaids, ka pavaldbas mina slpt o informciju, lai nebtu jmaks pabalsti vai jsamaks par pakalpojumiem.

Ar tiem pabalstiem jau ar ir, k ir, rekur, pavaldbas pabalsts, tiei cerju, ka bs kdu reizi iespja paloties. (smejas) mm dzimanas apliecbu. Varbt mums tikai t bija - pilngi nebija nekdas informcijas, sarakstjm paprus, reistrjm, iesniegumu pavaldbas pabalstam uzrakstju, bet t neko vairk neuzzinju, manai mammai te paziai mazais piedzimis, vi saka - js dabjt to pabalstu? Ms sakm, ka neko, n, mums kontaktinformciju pat nepama. Kad uzzinjm, kuros datumos to dara, t ar aizbraucm uz dullu galvu, t jau. Tur tikai trs dienas katru mnesi tikai var braukt. Skaidr uz rokas izmaksja. Ja nebtu aizbraukui, nezinu, kur t nauda btu palikusi. (Viena brna mte un tvs no Latgales, 21 un 20 gadus veci).
Cilvki ar atzst, ka vranos pie pavaldbas redz k pdjo paldzbas meklanas vietu. Iemesls ir gan nevlans cnties un pierdt, ka paldzba tiem nepiecieama, gan ar uzskats, ka paam jspj tikt 94

gal. Informanti negrib tikt pieskaitti pie tdu cilvku grupas, kuri nevar par sevi parpties. Kopum vrojams negatvs to cilvku vrtjums par pavaldbas sniegto atbalstu, kuri biei grieas pavaldb. Turklt, informanti nav prliecinti par to, ka tie, kuri piesaks un saem atbalstu, ir tiem tie, kuriem tas visvairk nepiecieams.

Ja tev bs nepiecieams, vai tev paldzs tava pavaldba? Es atkrtoos, es tam neticu, varbt paldzs, bet, es tam neticu, visdrzk es neieu, jo es zinu, ka man ir rokas, kjas, lai pati sev nopelntu, t es tagad domju. Ja bs iespjas, es aizieu, uzzinu, cik reli ts izzias dabt un visu prjo. Es drzk tru laiku darba un algas mekljumos nek ieu prast. Td, ka ir cilvki, kas tiem nevar, kuriem nav iespju. Kamr varu tikmr pati. (Divu brnu mte no Rgas, 32 gadi).
Ir pavaldbas, kurs tie, kas ir minjui iet un lgt pavaldbas atbalstu, ir saskruies ar skeptisku un noraidou attieksmi. Problmas biei vien rada ar neatbilstbas kdam specifiskam kritrijam, kas liedz saemt atbalstu.

Vai js esat samui kaut ko no pavaldbas? N, cik ms esam gjui prast - viss, nekas mums nepienkas un vispr t oti noraidoi. Ms bijm divreiz prast, neko. T k - ko ms iedomjamies. oti negatvi. Nevaru neko labu pateikt. (Trs brnu mte no Zemgales, 40 gadu).
Izteikti pozitvi tiek vrtts pavaldbu atbalsts brnu dinanai un brnudrza apmaksai, kas jtami atvieglo imenes budetu. Taj pa laik, informanti ststa, ka ir brnudrzi, kuri izmanto o apmaksas sistmu sav lab, iedzvotjiem sakot vienu cenu, bet pavaldbai divreiz lielku, tdjdi iedzvotji neko neiegst, jo viu daas lielums nemains, kamr brnudrzs nopelna divreiz vairk.

Cik es saprotu, no pavaldbas. Nu obrd, kad vii sk iet drzi, ja ir pusotrs gadi, tad pavaldba finans dau no t brnudrza izmaksm, bet tur t ar oti dvaini sank - ja es it k pati to brnudrzu apmaksju, man sank tda summa, bet ja pavaldba sedz kaut kdu dau, tad pki t pamatsumma, no kuras rins nost t atlaide, pki ir daudz, daudz lielka, ldz ar to man pai liela t atlaide ar nesank. (Divu brnu mte no Kurzemes, 29 gadi).
Par idelu pavaldbu vartu uzskatt tdu, kur iespjams atrast darbu, ir iespja gt medicnas pakalpojumus, ir pieejamas atptas un izklaides iespjas gan veckiem, gan brniem, pieejami brnudrzi, labas skolas, k ar intereu izgltba. Cilvki vlas redzt to, ka teritorija ir sakopta, tiek ierkoti brnu laukumi, parki, laboti cei un pavaldb kopum vrojams progress. Biei vien, informanti vlas, lai pavaldbs tiktu uzlaboti skumi, piemram, tiktu uzcelta sta ap brnu rotau laukumu vai sakrtota vide, jo tos redz k rdtjus tam, ka pavaldbai rp ts iedzvotji.

Ja bs pavaldba, tas tpat k pagasta domi - ja bs tur viss aizaudzis, tad ar negribsies man tur iet iek, ja ar pati pagasta teritorija vienkri sakot bs nekopts un cilvki nodzruies, tad ar nevilks uz to vietu. Ja bs cilvki, nu j, tad ar bs cilvki. Vienkri, k to pateikt, neviens jau negrib dzvot aizaugu, nekopt viet. (Viena brna mte un tvs no Latgales, 21 un 20 gadus veci).
Iedzvotji ar iesaka veidot stermia auku servisu, lai dads krzes situcijs, btu iespja brnu uz

95

kdu laiku atstt aukles aprp. Tas btu nodergi ar veckiem brnu kopanas atvainjuma beigs, kad uzskti darba mekljumi un nepiecieams brna pieskattjs uz darba intervijas laiku. Pavaldbas, kurs ir zemka dzimstba no tm, kurs dzimstba ir augstka, atir ar infrastruktras attstba un nodarbintbas iespjas veckiem, jo brnudrzi un izgltbas iestdes, k ar veselbas aprpes iestdes ir pieejamas viss intervtajs pavaldbs. Tomr infrastruktras attstba un nodarbintbas veicinana ir aspekti, kas vairk atkargi no apstkiem, ko pavaldbas nevar ietekmt, piemram, eogrfiskais stvoklis vai valsts politikas. Viens no pavaldbu spgkajiem jautjumiem ir ceu sakrtoana, jo vietas attstba, uz kuru nevar aizbraukt, jo cea segums ir pilnb sabrucis, ir grti stenojama. Btisks aspekts vietas attstbai ir ar sabiedrisk transporta pieejamba un reisu bieums. Priekules pavaldb tika nordts, ka sabiedrisk transporta grafiks nav samrots, lai vietjie iedzvotji vartu strdt kd no lielajm blakus pilstm.

11.2. PAVALDBU LABS PRAKSES


Ptjuma ietvaros tika veiktas intervijas ar 10 pavaldbu prstvjiem, lai noskaidrotu labs prakses, kas universli pielietojamas cits pavaldbs dzimstbas veicinanai un iedzvotja skaita pieaugumam.

Universlie politikas veidoanas principi


Ptjuma laik tika atrasti trs universli principi, kas vartu tikt premti viss pavaldbs: (1) skaidra atbalsta mrgrupu definana un atbilstou politikas instrumentu veidoana un finansana; (2) esoo politikas instrumentu efektivittes izvrtana, veicot ptjumus; (3) sadarbbas veidoana ar NVO, kas auj labk apzinties savas kopienas vajadzbas un veidot dialogu ar vietjiem iedzvotjiem. o trs principu ievroana tika pielietota pavaldbs, kurs dzimstbas rdtji ir augstki. Vairkos veiksmgajos gadjumos tika nordts, ka gan politikas mrgrupas, gan realizts politikas aktivittes tikuas izvrttas, veidojot tdu pavaldbas politiku, kda ir nepiecieama vietjai kopienai. Tas auj novrtt pavaldbas sasniegumus, darba nepilnbas un nkotnes izaicinjumus atbilstoi kopienas pieprasjumam. Nepiecieambu pc kopienai pielgota politikas risinjuma, kas balstts ptjumos un zintniskos argumentos, k veidu, kas auj sasniegt iedzvotju skaita pieaugumu noteikt viet, nordja eksperti, k ar nevalstisko organizciju Papardes zieds un Nkotnes Fonds vadtji. Ptjumu veikana auj pieemt lmumus, kas kopien var netikt atbalstti, bet tomr ir nepiecieami, piemram, Saldus pavaldb tika veikta demogrfisks situcijas analze, kas tika izmantota skolu tkla optimizcijai atbilstoi demogrfiskajm tendencm novad. Tpat ptjumi paldz izvrtt stenots politikas efektivitti. Pavaldbs, kurs dzimstba ir zemka, tika uzskatts, ka politikas izvrtjums ir drgs un nevajadzgs instruments, tpc regulri politika netiek izvrtta. Pavaldbu sadarbba ar NVO ir aspekts, kas auj tm labk saprast vietjs kopienas atirgu grupu vajadzbas un veidot aktvu dialogu ar tm. Btiski, ka NVO ekspertze auj ar risint pavaldbs identificts problmas, izmantojot dadus pieejamos resursus.

Mums te ir daudz NVO, ts mums te tiem aktvi darbojas, nk visdas idejas un ts ms atbalstm. (Saldus pavaldbas vadtja).

96

Aktvs pavaldbu un NVO dialogs un sadarbba, k viens no vietas attstanas modeiem, tika nordts Saldus, Ventspils, Lielvrdes un Rgas pavaldbu prstvju intervijs.

Pielietotie politikas instrumenti


Mazk universli politikas instrumenti to premana nav tik vienkra, jo kopienas un to vajadzbas ir dadas. Atirga ir ar pavaldbu rocba un spja atauties noteiktus politikas instrumentus. Vairks intervijs k labs prakses piemrs tiek atzts Mrupes un Ventspils piemrs. Mrup ir realizta mrtiecga imenm draudzga politika, piesaistot jaunas turgas imenes, attstot atbilstou apbvi un imenm ar brniem nepiecieamo infrastruktru. Uzlabotas un celtas skolas, brnu drzi un rotau laukumi. Papildus iemesls augstkiem dzimstbas rdtjiem Mrup un ar cits viets ir spja piesaistt iedzvotjus reproduktvaj vecum ar ienkumiem. Mrupes gadjum btisks ir ar Rgas tuvums, kas auj nodroint tur dzvojoajiem iedzvotjiem darbavietas. Mjoku nodroinana iedzvotju piesaistei ir stratija, ko mina uzskt realizt ar Saldus novads, plnojot kopmtu tipa mjokus ar saprtgu res maksu jaunieiem, tiek sniegts atbalsts dadm grupm, piemram, cilvkiem ar invaliditti tiek piedvti gan asistenta pakalpojumi, gan dienas centri utt. Intervij ar Ventspils prstvjiem tika nordts oti plas atbalsta paskumu kopums, pas atbalsts daudzbrnu imenm, kas izpauas, k progresva atlaide transport - jo vairk brnu, jo lielka atlaide un 50% atlaide mjoka res maksai, draudzga vide imenm un brniem skolu, brnu drzu un brnu rotau laukumu sakrtoana un veidoana, specils atbalsts trcgajiem un maznodrointajiem, pievrot pau atbalstu brniem un to labkljbas nodroinanai, k ar atbalsta paskumi invaldiem un pensionriem, piemram, trauksmes pogas, pabalsti pensionriem, kam ir mazas pensijas utt. Btiski, ka pavaldba iesaista NVO dadu pakalpojumu sniegan, finansjot pakalpojumu apmaksu. Tomr citas pavaldbas norda, ka tda apjuma atbalstu atauties nevar.

Lidmanas ielido Rgas lidost, bet nodoki Mrup. Nav sabalansts viss tas process, t sistma. Dai pavaldbs dara, ko var dart. (Rzeknes pavaldbas prstvis).
Visas pavaldbas, k galvens mrgrupas pavaldbas politikai minja imenes ar brniem un pensionrus, tomr atiras veidi k s grupas tiek atbalsttas. Minimlais valsts defintais atbalsts, kas jsniedz pavaldbai imenm un trcgm personm, tiek sniegts viss pavaldbs, kurs tika veiktas intervijas. Tomr trcgks pavaldbas norda, ka papildus atbalstu saviem iedzvotjiem, palaik nevartu atauties sniegt. Tpc pastv btiskas atirbas dads pavaldbs atbalsta apjom. Intervijs tika raksturoti divu veidu atbalsti imenm ar brniem: 1) pabalsti, 2) pakalpojumi. imenm ar brniem pabalsti tiek pieirti dads dzves situcijs. Viss pavaldbs tiek pieirts pabalsts, brnam piedzimstot, tomr t apjoms ir oti atirgs (no 50 ldz 200 latiem) atkarb no pavaldbas rocbas. Das pavaldbs, piemram, Siguld, brna piedzimanas pabalsts ir 200 latu, ko izmanto ar, lai palielintu deklarto iedzvotju skaita pieaugumu (palielinot pabalsta apjomu, pieaug deklarto iedzvotju skaits). Savukrt Mrup brna piedzimanas pabalsta apjoms ir 100 lati, tpat k Rg.

97

Specifiskm grupm, piemram, daudzbrnu imenm, imenm, kur brnus audzina viens vecks un imenm, kurs ir cilvki ar pam vajadzbm atbalsts atiras. Pavaldbas atbalsta veidi imenm, kurs ir brni ar pam vajadzbm, var bt 1) pabalsts medikamentu iegdei (Ventspils), 2) asistenta pakalpojumi (Mrupe, Ventspils) vai dienas cents (Mrupe, Lielvrde), 3) ldzfinansjums paai apmcbai, kas ietver mkslas terapiju, ko realiz NVO (Lielvrde), u.c. Vairks pavaldbs daudzbrnu imenm un imenm, kur brnus audzina viens vecks, atbalsts tiek sniegts tikai gadjumos, ja imenes ir ar trcgas, cits tiek sniegts pabalsts atlaiu veid dinanai skols un brnu drzos. Bezmaksas dinana skols un brnu drzos vairks pavaldbs tiek izmantots k universls instruments, piemram, Preios tiek finanstas brvpusdienas visiem brniem ldz 9.klasei, savukrt Lielvrd brvpusdienas ir ldz 4.klasei un brnudrza pdjai grupai.

Ekonomiste: Brvpusdienas mums ir skol ldz pat 4.klasei. Prieksdtjs: Ldz 4. Ieskaitot mums visiem ir brvas pusdienas, nkamajos gados. 5.klase jau... Ekonomiste: Ttad 1., 2. klasi dod valsts un 3., 4. ms pai finansjam, ja. Tpat ms finansjam pusdienas 5 un 6 gadgajiem. Ttad t ir jau t obligt... (Lielvrdes pavaldbas prstvji).
Iedzvotji nordja, ka btiski pakalpojumi imenm ar brniem ir skolu un brnudrzu pieejamba. Lielk daa pavaldbu brnudrzus spj nodroint visiem, tas ticis risints ar jaunu brnu drzu bvniecbu Ventspil, veco brnudrzu prbvi Lielvrd un privto brnu drzu ldzfinansjumu Mrup un Rg u.c. Tomr tiek atzts, ka das pavaldbs brnu skaits grupis ir oti liels, vai brnudrzs ir pieejams pavaldbas robes, bet ne tas, kur atrodas tuvk brna dzves vietai. Skolu pieejamba reionos tiek vrtta kritiskk, neviennozmgi tiek vrtts skolu skaita samazinjums, ts aizstjot ar skolas autobusiem, kas transport brnus uz/no mcbu iestdm, kas saistts ar finansjuma pieejambu. Pavaldbu vadtji norda, ka ir skolni, kam no mjm ir jizbrauc jau 6 no rta, lai pasptu uz skolu pulksten 8.

Pretji tam, ko dadi run medijos, tas jau nav risinjums, tas ir risinjums neliel attlum, ja skolnu autobusam ir jbrauc tds gabals, ka brnam ir seos vai pusseptios no mjas jiziet, tas jau neko nerisina, uz k rina tad ms to ekonomiju iegstam, uz brna miega rina? (Saldus pavaldbas vadtja).
Vairkas pavaldbas k prioritti, iedzvotju un brnu skaita pieaugumam izvirza nodarbintbas veicinanu, kas tiek pankta, piesaistot investcijas, veidojot uzmjiem patkamu vidi un nodroinot citas sadarbbas formas, piemram, Sald regulri notiek pavaldbas darbinieku un uzmju tikans ar mri prrunt pilstas attstbu un vietjs uzmjdarbbas attstbu, ar Ventspils, Rgas un Rzeknes prstvju intervijs tiek nordts, ka pavaldba strd, lai veicintu uzmjiem patkamu vidi, tomr norda, ka tiei darbavietu skaitu ietekmt pavaldba nevar. Btiski, ka tajs pavaldbs, kurs ir augstka dzimstba, ir ar zemi bezdarba rdtji (Ventspils, Saldus), k ar ir atrisinti vai aktvi tiek risinti jautjumi par brnu aprpi.

98

Neticgi pavaldbas vrt savu spju ietekmt cilvku vlmi nedoties uz rzemm, tomr intervijas ar pavaldbu prstvjiem rda, ka daa pavaldbu ir kuvuas par iekjs migrcijas mri, kas saistts ar imenei pievilcgas dzves vietas meklanu viet, kas ir netlu no darbavietas. Dzimstbas veicinana, piesaistot reproduktv vecuma iedzvotjus, nav universls ldzeklis viss pavaldbs, jo iedzvotju skaita pieaugums vien viet ir rezultts iedzvotja skaita samazinjumam cit viet. Pavaldbu intervijs tika uzskaitti tikai dai politikas instrumenti, kamr pavaldbs piedvto instrumentu klsts vari, piemram, Rgas pavaldbas mjas lap sada imene un brni, veselba, socilie pakalpojumi ir pieejami pat 65 piedvjumi. Pavaldbu politiku veido visu instrumentu kopums, kas iedzvotjiem rada vietas sajtu, kur gribas dzvot un veidot imeni. Btisks, tomr pietiekoi nenovrtts instruments vietas attstbai ir lokl patriotisma veidoana, kas nodroina piederbu noteiktai vietai. o stratiju no intervtajm pavaldbm apzinti attsta Lielvrde, Saldus u.c. Siguld vietj identitte tiek veidota izmantojot Siguldiea karti, kas auj izmantot pavaldbas pakalpojumus un iespjas par mazku samaksu. Saldus identittes veidoanai izmanto kopgu svtku svinanai.

99

SECINJUMI
Msdienu sabiedrb vrojamas btiskas izmaias, kas skar imenes attiecbas, dzvesvietas izvli un nodarbintbu. Tomr ptjum atrodamas pretrunas cilvku pieredzes, apstku un visprjs situcijas vrtjum, radot plaisu starp normatvi un praktiski pieemamiem situcijas risinjumiem.

Visbiek mintie apstki, plnojot grtniecbu, ir: (1) ekonomisk stabilitte, kas saistta ar pieredze; (4) iepriekj dzemdbu un grtniecbas pieredze.

abu vecku nodarbintbas situciju; (2) partnerattiecbu stabilitte; (3) brnu audzinanas

Atslgas vrds, runjot par grtniecbas plnoanu un eventulo dzimstbas pieaugumu, ir

stabilitte. Tomr svargi apzinties ar to, ka pieredze ar pirmo brnu kalpo k etalons, izvrtjot iespju radt nkamos brnus, ldz ar to ir oti btiski, lai pieredze ar pirm brna radanu un aprpi btu pozitva.

T k obrd valsts politika galvenokrt vrsta uz dzimstbas veicinanu un brna pirmo dzves gadu nodroinanu, svargi apzinties, ka, vlk brnu aprpes izdevumus mrgrupas daudzbrnu imenes un vientuie vecki. galvenokrt premot veckiem, pieaug nabadzbas risks. pai atbalstmas ir divas

T k galvenie emigrcijas motvi Latvij ir ekonomiski saistti ar darba iespjm, atalgojumu un apstkiem, btu svargi valsts politiku vrst uz rjs migrcijas aizstanu ar iekjo. Ir jattsta centri - svargi, lai t btu ne tikai Rga - kuri btu gatavi uzemt migrcijas plsmas, nodroinot tm gan darbavietas, gan dzvesvietas. Papildus tam nozmgs faktors ir sabiedriskais transports starp iem centriem un apkaimm to tuvum. Japzins, ka alternatva, to nedarot, visdrzk bs emigrcija.

EKONOMISK STABILITTE UN NODARBINTBA


Ekonomiskajai stabilittei paa uzmanba tiek pievrsta prvarts ekonomisks krzes kontekst. Individul ekonomisk stabilitte tiei saists ar vecku nodarbintbu un it pai sievieu nodarbintbu, jo sievietes obrd visbiek ir brna aprptjas pc irans. Ldz ar to, nodarbintba ir viens no nozmgkajiem faktoriem, kas tiek izvrtts, plnojot brnu. Nodarbintbas k faktora nozme pieaug ar katru nkamo brnu vecki norda, ka pirmais brns tiek radts neatkargi no finansils stabilittes, kamr, plnojot nkamos, cilvki apzins rels brna vajadzbas un to apmierinanai nepiecieamos resursus. Tomr kopj vrtbu sistma sabiedrb atiras, pirmaj viet liekot brnu attstbu, nevis sievieu drobu darb.

100

Darba devju attieksme nav tautas ataudzi veicinoa lai ar valsts ir noteikusi aizsardzbu grtniecm un veckiem, ptjuma dati rda, ka t reti ir praktiski pieejama. Ierobeojumus rada gan nevlans darbu pazaudt, gan bez darba palikuo vecku fiziskas un finansilas iespjas savas tiesbas stenot tiesas ce. Viens no iespjamiem risinjumiem darba un imenes savienoanai, kopjot mazus brnus un saglabjot ekonomisko stabilitti imen, ir savas darbavietas radana brna kopanas atvainjums un pat maternittes atvainjums dakrt kalpo kvalifikcijas celanai vai savas uzmjdarbbas aizskanai, izmantojot kopanas laik pieirto pabalstu imenei ilgtspjg veid, bet prkpjot pabalsta pieiranas nosacjumus.

PARTNERATTIECBU STABILITTE
Ptjuma tika konstatta btiska nobde starp vrtbm un ikdienas praksm t nordot, ka laulba viiem ir vrtba, daudzi pri tomr dzvo kop bez laulbas reistrcijas. 45% brnu Latvij dzimst nereistrts attiecbs. Savukrt nereistrtas attiecbas tiek vrttas k mazk droas. Attiecbu statusam ir nozme plnojot grtniecbu un ts iznkumu, jo rpus laulbas domin viena brna modelis, tau obrd ir btiski veicint otr un tre brna radanu. Tomr statistikas dati rda, ka, plnojot brnu, ar partnerattiecbu stabilitti var rinties tikai nosacti divas tredaas visu noslgto laulbu obrd tiek irtas daudz svargki kst citi stabilittes aspekti. Tas savukrt nozm, ka ir svarga katra vecka individul ekonomisk stabilitte, jo brnus vii rads tad, ja bs prliecinti par savu spju tos pc tam izaudzint ar atsevii. Laulbas institta popularittes mazinanos un augsto laulbu iranas risku ir iespjams kompenst ar nereistrto partneru savstarpjs atbildbas nostiprinanu likum.

BRNA AUDZINANAS PIEREDZE


Brnu aprpanas pieredze ir aspekts, kas tiek izvrtts, plnojot otro un nkams grtniecbas. Ar is aspekts ir tds, kura nozme pie katra nkam brna pieaug. Ja vecki savu brnu aprpes pieredzi vrt k pozitvu un uzskata, ka viu brnu audzinanas prasmes ir pietiekamas, vii nkotn vlas vl brnus, kamr vecki, kas uzskata, ka ar brnu aprpi un audzinanu sti labi gal netiek, vairk brnus palaik nevls. Tpat btiska ir sabiedrbas attieksme pret grtniecm un sievietm ar brniem, jo negatva pieredze ar pirmo brnu neveicina vlmi radt nkamos. Aprpes pieredzes vrtjums ir saistts ar prasmm, tpc btiski ir veicint vecku prasmes, iekaujot apmcbu par brna pozitvu brna audzinanu. K viens no risinjumiem te var kalpot internet vai bukletu veid viegli pieejama kvalitatva un uzticama informcija par dadm brnu attstbas vecumposmiem, audzinanas situcijm un pieejamas specilistu konsultcijas. Igaunij atbalsts vecku prasmm ir viena no pamata imenes politikas sastvdam.

101

Btisks atbalsts brna pieskatanai ir valsts bezmaksas brnudrza nodroinana vai ldzmaksjums auklu dienestam un privtajiem brnudrziem visiem, kuru brni ir sasniegui 1,5 gadu vecumu. Da pavaldbu brnudrza rindu jautjumi jau atrisinti, un palaik tie tiek risinti ar Rg. Svarga ir ar brnu pieskatanas savienoana ar darbu, ja brns mcs skumskol, jo eso situcija rada spriedzi veckos un apdraud brnu drobu. Vl btiski, ka, lai ar valsts garant veselbas aprpes pakalpojumus visiem brniem, praks vecki faktiski aj pozcij tr ievrojamas naudas summas. Tpat ievrojamas papildus izmaksas rodas, brnam uzskot skolas gaitas un intereu izgltbu.

IEPRIEKJ DZEMDBU UN GRTNIECBAS PIEREDZE


Svargs faktors ir iepriekjs grtniecbas pieredze, kas bijusi pozitva vai negatva. Ttad, lai veicintu otr un nkam brna dzimanu, nepiecieams, lai sievietei brna radanas un aprpes pieredze ir pozitva, jo, ja sieviete, piedzimstot pirmajam brnam un saskaroties ar negatvu grtniecbas vai dzemdbu pieredzi, pieems lmumu brnus vairs neradt, visi citi eit apskattie faktori var zaudt nozmi. emot vr grtniecbas un dzemdbu pieredzes lielo ietekmi uz nkamo brnu plnoanu, jprskata valsts apmakstais pakalpojuma apjoms, lielku uzsvaru liekot uz vecku sagatavoanu dzemdbm un personla apmcbu, k ar no valsts puses nodroinot daudz vairk uz klientu vrstus dzemdniecbas pakalpojumus vai ar izdevumu seganu, izvloties dzemdt privts veselbas aprpes iestds.

PAI ATBALSTMS GRUPAS


pai atbalstmas ir divas grupas vientuie vecki un daudzbrnu imenes, kurm ir augstks nabadzbas risks. Tpc svargi izvrst pakalpojumus, kas samazintu nabadzbas risku m grupm. Turklt daudzbrnu imeu prstvji gan aptauj, gan intervijs pauda izteiktu vrtborientciju uz brniem. Valsts politik ir btiski izdalt daudzbrnu imenes k atseviu mra grupu, nesaistot to ar ienkumu rdtjiem un nereducjot paldzbu uz trcgm un mazturgm daudzbrnu imenm. di tiks celts daudzbrnu imeu prestis un stimulta nkamo brnu dzimana ekonomiski labvlgs daudzbrnu imens. Savukrt vientuo vecku gadjum svargi ir preczi noteikt kritrijus s grupas identificanai un ieviest pakalpojumus, kas mrti tiei uz vientuajiem veckiem. politika btu veidojama t, lai nevis veicintu du grupu veidoanos, bet iespju robes kompenstu tm raduos zaudjumus.

MIGRCIJA
Vjka ir kuvusi Latvijas iedzvotju saikne ar dzvesvietu. Jo jaunki ir aptaujas dalbnieki, jo augstka ir gatavba maint savu pareizjo dzvesvietu un valsti. Viens no aizbraukanu kavjoiem faktoriem ir enkuri nekustamie paumi, k ar radinieku atbalsts Latvij. Nozmgkie iemesli aizbraukanai uz rzemm savukrt ir: (1) zema darba samaksa vai darba trkums Latvij; (2) kredtsaistbas; (3) naudas 102

nopelnana noteiktam mrim; (4) izgltbas iespjas paam vai brniem; (5) jaunas pieredzes iegana; (6) citu kultru iepazana; (7) labks klimats un dzves baudanas iespjas; (8) imenes veidoana. Galvenie no iem faktoriem ir saistti ar ekonomiku un nodarbintbu. Latvijas iekj migrcija savukrt ir saistta ar ekonomisku problmu risinanu vai dzvesvietas meklanu tuvk darbam, kas atvieglo imenes dzves un darba savienoanu. K btiski aspekti aj gadjum tiek minti ar brnudrza, skolas un veselbas aprpes pakalpojumu pieejamba. Valsts politika obrd ir vairk vrsta uz aizbraucju atgrieanu, kamr svargk btu orientties uz aizbraukanas mazinanu. Tie atgrieans iemesli, ko intervijs min cilvki, kas padzvojui rvalsts, bet atgriezuies, nesaskan ar viu pau nosauktajiem iemesliem, kuri it k autu veicint citu cilvku atgrieanos. Turklt faktorus, kas reli veicinjui atgrieanos, valstij vai pavaldbai ir minimlas iespjas ietekmt. Viens no veidiem, kas vartu mazint emigrciju uz rvalstm, btu rjs migrcijas aizstana ar iekjo. Tomr d gadjum iespjami jnodroina centru runa nav tikai par Rgu gatavba uzemt migrcijas plsmas. Tdjdi valstij btu svargi izrdt atbalstu lielkajm pavaldbm, lai ts sptu iespjami efektvi absorbt migrcijas plsmu, iekaut migrantus sav darba tirg un paldzt ar pilnvrtga mjoka atraanu. Paralli btu risinms sabiedrisk transporta pieejambas jautjums, lai ie centri btu viegli sasniedzami tiem iedzvotjiem, kas izvlsies dzvot nevis centros, bet to tuvum.

103

ALTERNATVIE SCENRIJI IEDZVOTJU ATAUDZES NODROINANAI


SCENRIJU MRI UN VEIDOANAS LOIKA
Viens no ptjuma uzdevumiem ir, izvrtjot esoo situciju, piedvt alternatvus scenrijus tautas ataudzes nodroinanai. Ptjuma rezultt piedvjam trs tautas ataudzes scenrijus ldzinjs politikas scenriju, uz pabalstiem orientto scenriju un sievietm ar maziem brniem draudzgu nodarbintbu veicinoo scenriju (turpmk nodarbintbas scenrijs). Ldzinjs politikas scenrijs model situciju, kda t btu, ja nenotiktu papildus iejaukans, izvrtjot esos politikas stipros un vjos aspektus. emot vr to, cik oti dzimstbas problma Latvijas politik ir aktualizta, situcijas nemainba ir maz ticama. Btiski, ka eso situcija tiek izvlta k bzes scenrijs ar tpc, ka obrd nebtu racionli nojaukt esoo atbalsta sistmu un bvt jaunu tas radtu prk daudz stresa un neizpratnes un diez vai veicintu tautas ataudzi vismaz stermi. Ptjuma dati liecina par pretrungu Latvijas iedzvotju viedokli un rcbu dads dzimstbu un tautas ataudzi ietekmjos joms. Piemram, tiek nordts, ka laulba ir btiska respondentu vrtba, tomr vairk nek puse Latvijas iedzvotju izvlas radt brnus rpus laulbas. Ldzga veida pretrunas konstatjamas ar citu iepriek veiktu ptjumu rezulttos piemram, Iedzvotju reproduktvs veselbas ptjum aptuveni 90% sievieu un 80% vrieu piekrt apgalvojumam, ka pirmaj dzves gad vienam no veckiem vajadztu nodarboties tikai ar brnu audzinanu. Tai pa laik 55% sievieu un 56% vrieu piekrt apgalvojumam, ka veckiem brna pirmaj dzves gad jdod iespjas savienot algotu darbu ar brnu audzinanu, bet 40% sievieu un 38% vrieu piekrt, ka brnu kopanas atvainjums negatvi ietekm karjeru darb. Pretrunas iezmjas ar cits apskattajs tms, un ptjuma autori ts interpret k pretrunu starp ptjuma dalbnieku vrtbu sistmu un praktisku apsvrumu, ieraduma vai nepiecieambas dikttu rcbu. Eiropas demogrfijas ziojuma 74 secinjumos, konstatjams, ka Latvija piedzvo sabiedrbas reproduktv uzvedbas modea maiu atliekot brna radanu uz vlku dzves posmu, darba karjeru cenoties savienot ar imenes dzvi un abiem partneriem veidojot juridiski nenoformtas, tau ldzvrtgkas attiecbas. Ldz ar to, balstoties ldzinjs politikas scenrij, tika izstrdti vl divi scenriji viens atbilstoi cilvku paustajm saldzinoi tradicionlajm vrtbm (uz pabalstiem orienttais scenrijs), bet otrs atbilstoi cilvku relajm praksm un Eiropas valstu pieredzei (uz nodarbintbu vrstais scenrijs). Intervijas ar NVO prstvjiem tika izmantotas k informcijas avots un piedvjumu aprobanas veids, lai izstrdtu un iekautu scenrijos to vai citu politikas instrumentu klstu. Lai ar scenriji veidoti, k dadas pieejas, tomr pastv iespjas tajos esoos politikas instrumentus savstarpji kombint.

74Demography

report 2010: Older, more numerous and diverse Europeans (2011) European Commission.

104

Ldzinjs politikas scenrijs pieem, ka tiek saglabta ldzinj politika, neminot aktvi ietekmt dzimstbu. Tas ietver bzes gad pastvjuos dabisks un mehnisks iedzvotju kustbas intensittes rdtjus nemaingi vis prognozes period. Uz pabalstiem orienttais scenrijs ir virzts uz pabalstu sistmu paplainanu dadm grupm, lai segtu izmaksas cilvkiem ar maziem brniem un mazintu nabadzbas riskus. Mra grupas iespjams diferenct atkarb no ienkumiem, brnu skaita un imenes struktras. Pabalstu attstana ir tautas ataudzes veicinanas virziens, kas tiek visplak publiski atbalstts un sk laika period var ietekmt dzimstbu, tau nav ilgtspjgs, jo prasa augstus izdevumus, kuri, lai stimultu dzimstbu, pakpeniski jpalielina. Ldz ar to scenrija stenoana piln mr, apzinoties Latvijas budeta iespjas, nav rela, savukrt stenoana ierobeot mr bs kompromiss starp vajadzbm un iespjm, kas dos niecgu efektu ilgtermi. Uz nodarbintbu vrstais scenrijs balsts veco ES dalbvalstu populciju dinamikas tendencs un labs prakses piemros un ir virzts uz nodarbintbas, pai sievieu, nodarbintbas veicinanu un imeu labkljbu, valstij nodroinot imenes un darba dzves apvienoanai labvlgus apstkus, k ar citu atbalstu imenm. is scenrijs ietver paskumu kopumu, kas auj veckiem labk iekauties darba dzv un savienot to ar mjas pienkumiem, k ar veicina drobas sajtu cits dzves joms. Ptjuma dati rda, ka vecku nodarbintba ir efektvkais, bet ne populrkais instruments dzimstbas veicinanai un emigrcijas mazinanai. Cilvki, veidojot partnerattiecbas, cer, ka ts bs pastvgas. Realitte visbiek izrds citda, kas noved pie lmuma vairs neriskt un brnus neradt. Ja cilvkam, prtraucot partnerattiecbas un paliekot vienam ar brniem, ir labi apmaksts darbs un prliecba par to, ka tiks saemts valsts atbalsts brnu pieskatan un aprp, daudz pozitvk ietekm gan brnu dzvi, gan cilvka plnus par brnu radanu nkotn, k ar iespjas veidot jaunas partnerattiecbas. Turklt uz nodarbintbu orienttais scenrijs ne tikai tr daudz mazk budeta ldzeku, saldzinot ar uz pabalstiem orientto, bet ar ienes budet ldzekus nodoku veid. Scenrijiem iespju robes aprintas aptuvens izmaksas, k ar piedvta aptuvena tautas ataudzes prognoze 2020.un 2030.gadam. Atsevia demogrfisk prognoze scenrijiem ptjuma ietvaros nav izstrdta. T viet izmantota 2012.gada prognoze, kas ptjuma ekspertes Prslas Egltes vadb izstrdta pc Rgas domes pastjuma un adaptta eit piedvtajiem scenrijiem.

LDZINJS POLITIKAS SCENRIJS


Scenrija apraksts:
Viens no lielkajm ldzinjs dzimstbas veicinanas politikas trkumiem ir valsts atbalsta nestabilitte. K rda 2011.gad veikt Iedzvotju reproduktvs veselbas ptjuma rezultti, tikai 7% sievieu un 8% vrieu krtas respondentu norda, ka imenes ar brniem var justies droas par valsts atbalstu kritisk situcij. Nekonsekventa jebkura politikas scenrija stenoana un t biea maia (analizjot pabalstu pieiranas krtbu no 1995.gada, gandrz visu pabalstu pieiranas apjoms un krtba ir mainjuies,

105

piemram, Brna kopanas un vecku pabalsts un t saemanas krtba vairkas reizes mainta pdjo dau gadu laik, imenes valsts pabalst izmaias veiktas 1996. un 2009.gad utt.) rada iedzvotju nepaauanos uz piedvtajiem atbalsta instrumentiem un apjomu, ldz ar to valsts atbalsts netiek emts vr, plnojot brnus. Tpc ar saldzinoi dsns atbalsts, kuram trkst uzticbas ilgk laika posm var nesniegt vajadzgos rezulttus, bet vairot neuzticbu valstij un negatvi ietekmt dzimstbu. Lai valsts atbalsts ktu par aspektu, kas tiek izvrtts, plnojot brnus, btiski pankt sabiedrbas uzticbu, izstrdjot ilgtermia demogrfijas politiku un konsekventi pielietojot politikas instrumentus. Ldz ar to nav vienkri modelt situciju, kda t ir obrd, apzinoties, ka viens no nozmgkajiem s situcijas raksturlielumiem ir pastvgs maingums. Aprinot iedzvotju kustbu, aj scenrij par pamatu emti bzes gad (2011.) pastvjuie visu kustbas veidu intensittes rdtji nemaingi vis prognozes period. Atbalsts vecku nodarbintbai Darba likum iezmts paas atbalsta formas sievietm grtniecbas un pcdzemdbu period, k ar atgrieoties darb. Ptjuma dati rda, ka likum noteikt atbalsta pieejamba ir atkarga no neformlajm attiecbm ar darba devju, un imenes darba tirg ir neaizsargtas. Brna kopanas (vecku) pabalstu sistma ldz im nepiedvja daja laika darba izvles iespjas kombint ar pabalstu saemanu, tomr no 2014.gada t tiek mainta, aujot apvienot pabalstu saemanu ar darbu vai mcbm. Atbalsts brna aprpei Liel da apdzvoto vietu brnudrzi palaik jau tiek piedvti brniem no 1,5 gadu vecuma bez rindas. Rga o jautjumu vl nav atrisinjusi, bet tiek meklti risinjumi, ldzfinansjot privtos brnudrzus un veidojot auku dienestu. Veckus uztrauc skumskolas brnu pieskatanas problma pc skolas, da pavaldbu izveidotas pagarints grupas, citur veckiem nkas meklti risinjumus paiem. Palaik intereu izgltbai ir dadi finansjuma avoti pavaldbas, valsts un vecki. Nabadzbas mazinana un imeu ienkumu lmea saglabana Vienreizjais brna piedzimanas pabalsts 296 lati. Brnu kopanas pabalsts (kop 2008.gada ar vecku pabalsts), no 2014.gada pieemts lmums veidot elastgku pabalstu sistmu, kas auj veckiem izvlties pabalsta saemanas ilgumu un apmru. Pirmaj variant vecks vars saemt vecku pabalstu 60 % apmr no samja bruto algas ldz brna 1 gada vecumam, papildus vienam veckam saemot brna kopanas pabalstu Ls 120 apmr. Otr variant vecks vars saemt vecku pabalstu 43,75% apmr no pabalsta samja bruto algas ldz brna 1,5 gada vecumam, papildus vienam veckam saemot brna kopanas pabalstu Ls 120 apmr. Izvloties vienu no vecku pabalsta saemanas periodiem, t izmaksu vairs nevars maint. No 2014. gada 1. oktobra pieiramajiem vecku pabalstiem netiks garantts minimlais apmrs un vecku pabalstu 30% apmr no pieirt pabalsta summas saemt vars, ja pabalsta saemanas laik pabalsta samjs strd vai gst ienkumus k panodarbintais (papildus vi vars saemt ar brna kopanas pabalstu Ls 120 apmr). Btisks uzlabojums ir pabalstu savienoanas iespjas ar darbu, k ar vecka iespjas 106

izvlties sev vlamo pabalsta saemanas ilgumu. Tomr pastv risks, ka skotnji vecki neizvlsies ilgku pabalsta saemanas periodu, jo trkst iedzvotju uzticans valsts institcijm. imenes valsts pabalsts visiem 8 latu apmr. Brvpusdienas 1. un 2. klas, 2014. gad pieemts lmums ts ieviest ar 3.klas, palielinot izmaksas vienm pusdienm no Ls 0,80 uz Ls 1,00. Da intervto pavaldbu brvpusdienas finans ar pdjai pirmskolas grupai brnudrz vai vien gadjum ldz 9.klasei. 2006.-2009.gad nedarbojas. pas atbalsts daudzbrnu imenm Atlaide NN. Atlaide transporta ldzeka ekspluatcijas nodoklim. Atlaide valsts kultras iestu apmekljumam, da iestu atlaide ir tikai ldz otrajam brnam ieskaitot (piemram, imenes biete Rgas zoodrz diviem pieauguajiem un diviem brniem). Atlaides elektrbas riniem (atbalsts attiecas ar uz socili mazaizsargtm imenm). Atlaides pilstas transportam das pavaldbs. Atlaides dinanai skol un brnudrz das pavaldbs. Iespja trk pensionties 5 brnu veckiem. tika realizta valsts atbalsta programma, kas paredzja galvojumu pieiranu imenm ar brniem mjoka iegdei vai bvniecbai; palaik ldzga programma

Partnerattiecbas Uzturldzeku garantijas fonda pieiramo ldzeku pieaugums plnots no 35 latiem 2013.gad ldz 50 latiem 2014. gad un 56,25 latiem 2015. gad par katru brnu no via piedzimanas ldz septiu gadu vecuma sasnieganai un no 40 latiem 2013. gad ldz 55 latiem 2014. gad un ldz 67,50 latiem 2015.gad par katru brnu no septiu gadu vecuma sasnieganas ldz 18 gadu vecumam. Tas ir viengais specifiskais atbalsts vientuajiem veckiem. Nav vienotas atbalsta politikas, kas virzta uz s grupas aizsardzbu. Vardarbbas imen novrana. K galvenie instrumenti minti vardarbbas definana un normatvo aktu izstrde, vardarbbas ptana un specilistu izgltoana, k ar rehabilitcijas programmas vardarbbas veicjiem un cietuajiem. Ptjumi rda75, ka Latvijas teritorij atbalsts imenm vardarbbas gadjum ir pieejams nevienldzgi, k ar vardarbbas veicju rehabilitcijai pietrkst ldzeku. Vrieu iesaiste brnu aprp Tviem ir paredzts 10 kalendro dienu paternittes atvainjums, kas izmantojams ldztekus maternittes atvainjumam pc brna dzimanas un tiesbas izmantot brnu kopanas atvainjumu.

75

Putnia, A., Linde, Z. (2011) Mazu brnu tiesbu aizsardzbas sistmas izvrtjums. Rga: Nodibinjums Centrs Dardedze. [sk.

Internet: www.centrsdardedze.lv]

107

Veselbas aprpe un reproduktv veselba Rindas pie specilistiem un de jure bezmaksas veselbas aprpe brniem. Neauglbas rstana par valsts ldzekiem. Valsts finansta dzemdbu paldzba noteikt apjom. Veselga dzvesveida popularizana, tai skait izgltojot sabiedrbu (pai jaunieus) par reproduktvs veselbas jautjumiem un seksuli transmisvo infekciju profilaksi un samazinot nevlamu grtniecbu un seksuli transmisvo infekciju gadjumu skaitu. Sabiedrbas izgltoana par modernas kontracepcijas lietoanu.

Migrcija Dubultpilsonbas ieganas iespja rzems dzvojoajiem latvieiem. Termiuzturans atauju izsniegana pret noteiktm investcijm. Dubult nodoka neaplikana ienkuma nodoklim. Izstrdts reemigrcijas plns, kas paredz vienas pieturas aentras noteikanu, darba tirgus informcijas pieejambas veicinanu, augsti kvalificta darbaspka piesaisti, latvieu valodas apmcbu, sadarbbu ar diasporu biznesa saiknes veidoanai un uzturanai, atbalstu skolniem, kas atgrieas/iekaujas sistm, k ar o skolnu veckiem, valsts un pavaldbu institciju rcba/prasbu samazinana, attiecb uz svevalodu zinanm, atlasot darbiniekus, personu loka paplainana, kuriem iespjams pretendt uz repatriantu statusu76. Tiek izstrdts jauns Repatricijas likums.

Scenrija izmaksas:
Scenrija izmaksas saskan ar augstkminto politikas aktivitu esoajm izmaksm. Ptnieku prognozes aj gadjum nav efektvas, jo valsts institcijm iespjams preczs izmaksu aprins. Tomr jem vr, ka valsts obrd uzemas izmaksas agrnaj brna vecumposm, bet, brniem sasniedzot skolas vecumu, izmaksas prem vecki.

Prognozt situcijas attstba:


39.attls atspoguo situcijas prognozi 2020.gadam, bet 40.attls 2030.gadam. Redzam, ka 2030.gad paaudze aktvaj brnu radanas vecum ir ievrojami samazinjusies, brnu skaits katr nkamaj piecgades grup turpina sarukt, kas savukrt nozm vl lielku samazinjumu tlk perspektv.

76

http://www.em.gov.lv/images/modules/items/Reemigracijas%20plans_30_07_2013.docx].

Reemigrcijas atbalsta paskumu plns 2013.-2016. gadam (apstiprints Ministru kabinet 30.07.2013.) [skatts internet:

108

A TTLS 39. L ATVIJAS


85+ 80-84 75-79 70-74 65-69 60-64 55-59 50-54 45-49 40-44 35-39 30-34 25-29 20-24 15-19 10-14 5-9 0-4 80 000 60 000

IEDZVOTJU DEMOGRFISK STRUKTRA

2020. GAD

PIE LDZINJS POLITIKAS SCENRIJA

40 000

20 000 Vriei

20 000 Sievietes

40 000

60 000

80 000

Avots: Izmantoti prognozes Inerces variants ar migrciju dati no 2012.gad izstrdtajm Demogrfiskajm prognozm Rg un Pierg Prslas Egltes vadb. A TTLS 40. L ATVIJAS
85+ 80-84 75-79 70-74 65-69 60-64 55-59 50-54 45-49 40-44 35-39 30-34 25-29 20-24 15-19 10-14 5-9 0-4 80000 60000 40000 20000 Vriei 0 20000 Sievietes 40000 60000 80000

IEDZVOTJU DEMOGRFISK STRUKTRA

2030. GAD

PIE LDZINJS POLITIKAS SCENRIJA

Avots: Izmantoti prognozes Inerces variants ar migrciju dati no 2012.gad izstrdtajm Demogrfiskajm prognozm Rg un Pierg Prslas Egltes vadb.

109

Prognozes

aprin

imigrcija

ietverta

nulles

lmeni,

bet

emigrcij

paredzts

pakpenisks

samazinjums ldz nulles lmenim 2030.gad. Imigrcijas iekauana nulles lmen balsts uzskat, ka potencilo imigrantu vairums Latviju vlsies izmantot k tiltu, lai vlk prceltos tlk uz citm Eiropas Savienbas valstm ar augstku dzves lmeni. K aksiomtisks pieemts uzskats, ka ldz 2030.gadam Latvijai neizdosies pietuvoties Eiropas Savienbas vidjam dzves lmenim. Tpat jrins, ka cilvkiem, kas vienreiz prcluies, ir daudz vieglk to izdart vlreiz, k ar imigrantiem ir tendence pievienoties jau esom sev ldzgo kopienm. Emigrcijas samazinjums ldz nulles lmenim 2030.gad iekauts, jo, saglabjot esoo migrcijas saldo, ldz 2030.gadam paaudzes aktvaj darba vecum prsttu eksistt. Tas nav relistisks piemums, apzinoties, ka ne visi iedzvotji ir gatavi emigrcijai, bet bzes gad valsts vl nebija atguvusies no ekonomisks krzes. Saglabjoties esoajm dzimstbas tendencm, par spti pakpeniskam emigrcijas samazinjumam, brnu skaits Latvij turpins strauji samazinties. Repatricijas centieni scenrija ietvaros kopum vrtti skeptiski, pieemot, ka eso politika nav orientta uz nodarbintbas veicinanu, bet btiskais emigrcijas clonis ir neapmierintba ar darba samaksu, darba iespjm un apstkiem.

UZ PABALSTIEM ORIENTTAIS SCENRIJS


Scenrija apraksts:
Scenrijs ir virzts uz pabalstu sistmu paplainanu dadm grupm, lai segtu izmaksas cilvkiem ar maziem brniem un mazintu nabadzbas riskus. Mra grupas iespjams diferenct atkarb no ienkumiem, brnu skaita un imenes struktras. Pabalstu attstana ir tautas ataudzes veicinanas virziens, kas obrd tiek visplak publiski atbalstts un sk laika period var ietekmt dzimstbu, tau nav ilgtspjgs, jo prasa saldzinoi augstus izdevumus, kuri, lai stimultu dzimstbu, pakpeniski jce. Efektvi tas darbojas valsts ar augstu iekzemes kopproduktu (vispirmm krtm Francij), bet Latvijai, nodroinot tdu pat dau no iekzemes kopprodukta iem mriem, nebtu iespjams pankt ldzgu rezulttu, jo absoltos skaitos summa uz vienu cilvku btu daudz zemka. Ldz ar to iespjamais efekts vrtts k pieticgs, tomr tiek prognozts dzimstbas pieaugums. Atbalsts vecku nodarbintbai Atirb no ldzinjs politikas scenrija, uz pabalstiem orienttais scenrijs ietver das izmaias: Atbalsts ilgkiem darba prtraukumiem. Veidot elastgu brnu kopanas un vecku pabalsta sistmu, kur vecks pc savas izvles var pavadt mjs ar brnu no 1,5 ldz 3 gadu vecumam atkarb no saviem priekstatiem par imenei/brnam labko izvli (mtei ar brnu pavadot 3 gadus, izmaksas vartu bt 100 miljoni latu gad, ja ldz brna 1,5 gadam vecks saem ikmnea pabalstu 70% no algas (aprints ar vidjo algu 500 latu), bet no 1,5 gada ldz 3 gadiem 120 latus katru mnesi). 110

Atbalsts brna aprpei Atirb no ldzinjs politikas scenrija, uz pabalstiem orienttais scenrijs ietver das izmaias: Valsts/pavaldbas nodroina atbalstu bezmaksas intereu izgltbai vis skolas period (obrd izmakstu aptuveni 54 miljonus latu gad, ja tiktu nodrointi divi pulcii katrs Ls 15 vrtb vienam brnam 9 mneu garum), tas aus ar atrisint brnu pieskatanas jautjumu pc skolas. Brvpusdienas skol visiem skolniem no 1. ldz 4. klasei un daudzbrnu imeu brniem vis skolas laik (papildus izmaksas veido 6 miljonus latu gad brniem ldz 4. klasei un grtk prognozjamu summu daudzbrnu imeu skolas vecuma brniem). Nabadzbas mazinana un imeu ienkumu lmea saglabana Atirb no ldzinjs politikas scenrija, uz pabalstiem orienttais scenrijs ietver das izmaias: Diferenct imenes valsts pabalstu atkarb no brnu skaita imen, par pirmo maksjot 8 latus, par otro brnu maksjot 16 latus, par treo, ceturto un turpmkajiem 24 latus mnes (kopjs izmaksas aptuveni 45 miljoni latu gad). Alternatvi iespjams atteikties no pabalsta un veidot specilus pabalstus trcgm personm un daudzbrnu veckiem. Veidot atbalsta paskumus pirmajam mjoklim, aizsargt veckus, kas mui hipotekro kredtu un joprojm turpina makst kredtus par mjokli, kur nu jau pieder bankai. Tas veicintu ne tikai dzimstbu, bet samazintu pardu migrantu skaitu uz rzemm (aptuvens izmaksas 20 miljoni latu gad). Veidot pau atbalstu brnu diennakts pieskatanai krzes situcijs vism imenm (nav datu par iespjamajm izmaksm). pas atbalsts daudzbrnu imenm Atirb no ldzinjs politikas scenrija, uz pabalstiem orienttais scenrijs ietver das izmaias: Atlaides valsts kultras iestu apmekljumiem (palaik daudzs viets imenes biete ietver divus pieauguos un divus brnus, bet imenes bietei nevajadztu ierobeot brnu skaitu). Atlaides daudzbrnu imenm strappilstu un pilstu transportam (atlaides aptuveni 36 200 imeu, izmaksas atkargas no atlaides lieluma). Atlaides dinanai skol un brnudrz. Iespja daudzbrnu imeu vienam veckam, kam ir 4 un vairk brnu, dzvot mjs un aprpt brnus, saemot par to brnu kopanas pabalstu 140 latu apmr neatkargi no brnu vecuma. Pabalstu var saemt vecks (tvs/mte), kur paliek mjs un aprp brnus. (papildus izmaksas aptuveni 2 miljoni latu gad). Atlaides par komunlajiem pakalpojumiem un siltumu daudzbrnu imenm (atlaides aptuveni 36 200 imeu, izmaksas atkargas no atlaides lieluma). Partnerattiecbas Atirb no ldzinjs politikas scenrija, uz pabalstiem orienttais scenrijs ietver das izmaias:

111

Laulbu institcijas stiprinanu un apmcba dadm mra grupm. (apmcbu izmaksas aptuveni 0,1 miljons latu gad).

Vrieu iesaiste brnu aprp Ldzgi k ldzinjs politikas scenrij. Veselbas aprpe un reproduktv veselba Atirb no ldzinjs politikas scenrija, uz pabalstiem orienttais scenrijs ietver das izmaias: Samazintas rindas pie specilistiem un nodrointa bezmaksas veselbas aprpe brniem de facto. Kvotu paaugstinana neauglbas rstanai par valsts ldzekiem. Valsts finansts dzemdbu paldzbas prskatana, iekaujot imenes dzemdbas un apmcbu tm k bezmaksas pakalpojumu (aptuvens izmaksas 0,3 miljoni latu gad). Atbalsts imenes krzes situcijs grtniecbas period un dzemdbs (papildus finansjums krzes centriem). Bezmaksas kontracepcijas nodroinana riska mra grupm. stenojot o paskumu kopumu, jrespekt indivdu reproduktvs tiesbas (izmaksas atkargas no mra grupu definjuma). Veselga dzvesveida popularizana, ievieot veselbas mcbu skols vai mekljot citus risinjumus, piemram, palielinot apmcbu citos mcbu priekmetos par tmm, kas skar veselbas un reproduktvs veselbas tmas. Migrcija Atirb no ldzinjs politikas aj sada iekauts: Mcbu asistents skol brniem, kas pietiekoi nezina latvieu valodu; Reemigrcijas plna iedzvinana praks.

Scenrija izmaksas:
Programmai aprints zinms izmaksas saska ar ptnieku apriniem - 227,4 miljoni latu ik gadu. Scenrij ir aktivittes, kuru izmaksas palaik aprint nav iespjams, jo nav pietiekoas informcijas par mra grupm vai ar ts atkargas no aktivittes realizcijas apjoma. Scenrij ir iekautas ar aktivittes, kas saskan ar uz nodarbintbu vrsto scenriju, piemram, aktivittes, kas saisttas ar reproduktvo veselbu un veselbas aprpi.

Prognozt situcijas attstba:


Intensvi un drgi atbalsta paskumi dzimstbai visdrzk vartu veicint tautas ataudzi, palielinot summro dzimstbas koeficentu gandrz ldz Ziemevalstu lmenim, tomr to diez vai izdotos sasniegt. Tpat jrins ar ar ievrojamu emigrciju, jo da politika nenovrss emigrciju veicinoos faktorus.

112

A TTLS 41. L ATVIJAS


SCENRIJA
85+ 80-84 75-79 70-74 65-69 60-64 55-59 50-54 45-49 40-44 35-39 30-34 25-29 20-24 15-19 10-14 5-9 0-4 80000 60000 40000

IEDZVOTJU

DEMOGRFISK STRUKTRA

2020. GAD

PIE UZ PABALSTI EM ORIENTT

20000 Vriei

20000 Sievietes

40000

60000

80000

Avots: Izmantoti prognozes Aktvais variants ar migrciju dati no 2012. gad izstrdtajm Demogrfiskajm prognozm Rg un Pierg Prslas Egltes vadb. A TTLS 42. L ATVIJAS
SCENRIJA
85+ 80-84 75-79 70-74 65-69 60-64 55-59 50-54 45-49 40-44 35-39 30-34 25-29 20-24 15-19 10-14 5-9 0-4 80000 60000 40000 20000 Vriei 0 20000 Sievietes 40000 60000 80000

IEDZVOTJU

DEMOGRFISK STRUKTRA

2020. GAD

PIE UZ PABALSTI EM ORIENTT

Avots: Izmantoti prognozes Aktvais variants ar migrciju dati no 2012. gad izstrdtajm Demogrfiskajm prognozm Rg un Pierg Prslas Egltes vadb.

113

Tomr ldzgi k ldzinjs politikas scenrij paredzts emigrcijas samazinjums ldz nulles lmenim 2030.gad. Saglabjot esoo migrcijas saldo, ldz 2030.gadam paaudzes aktvaj darba vecum prsttu eksistt. Tas nav relistisks piemums, apzinoties, ka ne visi iedzvotji ir gatavi emigrcijai, bet bzes gad, kur izmantots par pamatu apriniem, valsts vl nebija atguvusies no ekonomisks krzes. 41.attls atspoguo situcijas prognozi 2020.gadam, bet 42. attls 2030.gadam. Redzam, ka 2030.gad paaudze aktvaj brnu radanas vecum ir ievrojami samazinjusies, bet brnu skaitu izdodas noturt gandrz td lmen, kd tas bija gadsimtu mij. Scenrija pamat izmantots piemums, ka, veidojot stabilu pabalstu politiku, pakpeniski izdodas celt summro dzimstbas koeficientu ldz 1,51 jau 2015. gad, bet tlk 2020. gad ldz 1,61, 2025. gad ldz 1,72 un 2030. gad ldz 1,80. Jem vr, ka, 1986.-1988. gad dzimuajai paaudzei sasniedzot vecumu, kad msdiens brni dzimst visbiek, neizbgami sagaidms summr dzimstbas koeficienta pieaugums, tau svargi btu mrtiecgas politikas rezultt dzimstbu veicint ievrojamk. ai scenrij pieemts, ka tas notiks, k ar nkamajos gados ds atbalsts saglabsies neatkargi no citiem apstkiem, tdjdi nodroinot stabilittes sajtu potencilajiem veckiem. Ldzgi k ldzinjs politikas scenrij ar aj scenrij imigrcija ietverta nulles lmeni, neparedzot iespju, ka Latvija ilgtermi vartu bt imigrantiem pievilcgka par tm Eiropas Savienbs dalbvalstm, kurs ir augstks dzves lmenis un jau iesakojus imigrantu kopienas msu gadjum ir viengi krievvalodg kopiena, tau ar ts gadjum Latvija visdrzk tiktu izmantota viengi k tramplns, lai prceltos tlk. Repatricijas centieni scenrija ietvaros kopum vrtti skeptiski, pieemot, ka pabalstu politika nav orientta uz nodarbintbas veicinanu, bet btiskais emigrcijas clonis ir neapmierintba ar darba samaksu, darba iespjm un apstkiem, savukrt pabalstu apjoms nesasniedz lmeni, kds tas ir Rietumvalsts.

NODARBINTBAS SCENRIJS
Scenrija apraksts:
Nodarbintbas scenrijs balsts veco Eiropas Savienbas dalbvalstu populciju dinamikas tendencs un labs prakses piemros un ir virzts uz nodarbintbas veicinanu un imeu labkljbu, valstij nodroinot imenes un darba dzves apvienoanai labvlgus apstkus, k ar cita veida atbalstu imenm. Tas ietver paskumu kopumu, kas auj veckiem, pai sievietm, labk iekauties darb un savienot to ar mjas pienkumiem, k ar veicina drobas sajtu cits dzves joms. Patlaban ptjuma dati rda, ka vecku nodarbintba ir efektvkais, bet ne populrkais instruments dzimstbas veicinanai un migrcijas mazinanai. scenrija ietvaros tiek saglabta universl pabalstu bze brnu kopanas un vecku pabalsts saglabts esoaj lmen, netiek maints ar vienreizj brna piedzimanas pabalsta apjoms, jo vecku uztver tas ir pietiekams. Tiek transformts imenes valsts pabalsts, atsakoties no universla imenes 114

pabalsta, veidojot atsevius pabalstus noteiktm mra grupm atkarb no ienkumiem vai brnu skaita daudzbrnu imenm, k galveno atbalsta instrumentu imenm izmantojot nodoku atlaides veckiem. Atbalsts vecku nodarbintbai Atirb no ldzinjs politikas scenrija, nodarbintbas scenrijs ietver das izmaias: Izgltot uzmjus un sabiedrbu par grtnieu un vecku tiesbm un veicint o tiesbu ievroanu. Darba likum garantts vecku tiesbas liel mr aizstv darbinieku tiesbas, tau, k rda ptjums, neatbilst darba devju iespjm un tpc netiek ievrotas un degrad Darba likum noteikts garantijas, tpc btiski prskatt tiesbu apjomu un izgltot darba devjus par to ievroanu, piemram, izmantojot socils kampaas (aptuvens izmaksas 0,6 miljoni latu gad). imenei ar brniem draudzgu uzmumu atbalsta programmas izveide. Premot rzemju labo praksi sadarbb ar darba devjiem, tiek uzskta iniciatva par atbalsta programmu imenm ar brniem un dzimumu ldztiesbas veicinanu uzmum. Tiek piedvtas nodoku atlaides vai cits atbalsts uzmumiem, di veicinot darba devju vlmi agrk iesaistt darba tirg veckus un pai sievietes pc dzemdbm, k ar rpties par darbiniekiem ar brniem (nav iespjams paredzt, cik uzmju vltos iesaistties programm, bet stermi samazintos nodoku iemumi no uzmumiem, ko daji kompenstu tiei un netiei ieguvumi no personu agrkas atgrieans darba tirg). imenei draudzgu darba formu popularizana elastgs darba laiks, attlints darbs, daja laika darbs. T rezultt veckiem uzlabotos spja savienot darbu ar brnu aprpi un pieaugtu nodoku iemumi, k ar samazintos NVA klientu skaits (socils kampaas aptuvens izmaksas btu 0,2 miljoni latu gad). Jrins, ka atbalsta forma nav universli pielietojama, jo atkarga no darba rakstura. Stiprint tiesbsarga kapacitti, dalot t kompetences jomas un izveidojot jaunu tiesbsarga pozciju sievieu un imenes tiesbu jom. Papildint tiesbsarga kompetences jomas ar darba likumdoanas normu ievroanas prraudzbu un atbalstu veckiem un sievietm pirms un pcdzemdbu period, kas autu efektvk cnties ar mobingu un bosingu un citiem tiesbu prkpumiem (nepiecieams papildus finansjums tiesbsargam jauno uzdevumu veikanai). Atbalsts brna aprpei Ldzgi k obrd pavaldbm jfinans brnudrzu pieejamba visiem brniem no 1,5 gadu vecuma, bet, nespjot nodroint pakalpojumu pavaldba nodroina ldzfinansjumu privtaj brnudrz vai aukles pakalpojumiem (finansjums saglabjas esoaj lmen). is tpat k uz pabalstiem balsttais scenrijs ietver brvpusdienas visiem skolniem no 1. ldz 4.klasei, k ar un valsts/pavaldbas nodrointu bezmaksas intereu izgltbu vis skolas period. Atirb no abiem iepriekjiem politikas scenrijiem, nodarbintbas scenrijs ietver das izmaias: Auku dienesta pakalpojumu nodroinana no brna gada ldz 1,5 gadu vecumam tiem veckiem, kas izvlas trk atgriezties darb (izmaksas aptuveni 0,75 miljoni latu gad, tomr

115

izmaksas vartu pieaugt, ja agra atgrieans darb pc brna piedzimanas ktu populrka). Atbalstam agrkai brnu aprpei (no 6 mneiem) vartu nebt politiska atbalsta. Nabadzbas mazinana un imeu ienkumu lmea saglabana Atirb no abiem iepriek apraksttajiem scenrijiem, nodarbintbas scenrijs ietver das izmaias: Universl imenes valsts pabalsta viet, kas obrd tiek izmaksts, skot ar pirmo brnu, izmakst imenm katru mnesi pabalstu Ls 20 apmr par otro brnu, Ls 30 apmr par treo brnu un nkamajiem brniem. Papildus atbalstu d veid saemtu divu un daudzbrnu imenes, veicinot otr un nkamo brnu radanu (prognozts izmaksas 37 miljoni latu gad). Palielints neapliekamais minimums par apgdjamajiem (izmaksas atkargas no apjoma rezultt samazinsies nodoku iemumi). Aprinot neapliekum minimuma apjomu imenm ar vairk k 2 brniem, jem vr, ka zemo algu samji di vartu nesaemt atbalstu nepietiekam algas apjoma d. Nodarbintbas scenrijs, tpat k uz pabalstiem balsttais scenrijs ietver: pau atbalstu brnu diennakts pieskatanai krzes situcijs vism imenm.

pas atbalsts daudzbrnu imenm Atirb no ldzinjs politikas scenrija nodarbintbas scenrijs ietver tdas paas izmaias k uz pabalstiem balsttais scenrijs (izemot iespju daudzbrnu imenm, kam ir 4 un vairk brnu, dzvot mjs un aprpt brnus, saemot par to brnu kopanas pabalstu Ls 140 neatkargi no brna vecuma, pabalsts tiek izmaksts veckam (mtei/ tvam), kas atrodas mjs un aprp brnus.): Atlaides valsts kultras iestu apmekljumiem. Atlaides par komunlajiem pakalpojumiem un siltumu daudzbrnu imenm. Atlaides daudzbrnu imenm pilstas un starppilstu transport. Atlaides dinanai skol un brnudrz.

Partnerattiecbas Atirb no ldzinjs politikas scenrija, nodarbintbas scenrijs ietver das izmaias: Nereistrtu partnerattiecbu tiesiska definana, izstrdjot atzanas mehnismus un paredzot mantiskas un finansilas saistbas, nereistrtm partnerattiecbm izjkot, ldzgi k reistrtu attiecbu gadjum (izmaksas nepalielina). Vrieu iesaiste brnu aprp Atirb no ldzinjs politikas scenrija, nodarbintbas scenrijs ietver das izmaias: Iezmts noteikts laika periods brna kopanas atvainjum, kas paredzts tvam (pabalstu izmaksas palielins apzinoties, ka vrieu algas ir lielkas, papildus izmaksas netiek aprintas, jo atkargas no perioda ilguma).

116

Veselbas aprpe un reproduktv veselba Nodarbintbas scenrija politikas iniciatvas aj sada neatiras no uz pabalstiem orientt scenrija. Visas piedvts izmaias ir oti btiskas tautas ataudzes nodroinanai. Migrcija Atirb no abiem iepriek apraksttajiem scenrijiem, nodarbintbas scenrijs ietver das izmaias: rjs migrcijas aizvietoana ar iekjo, izstrdjot atbalsta formas pavaldbm, kuras iecertas k attstbas centri palaik ts ir pieejamas skolniem, tomr atbalstam btu jorientjas uz visu imeni. Mjoku attstbas politika centros, piemram, kopmtu tipa mjoki jaunieiem vai jaunajm imenm. rjs migrcijas ierobeoana, izmantojot enkura principu aizbraukanu kavjoi nosacjumi studiju un mjoku kreditan (papildus izmaksas neveido). Ar darba laiku saskaota starppilstu un vietj transporta tkla izveide un uzturana (lai aprintu izmaksas nepiecieams pilstu un starppilstu transporta organizcijas audits). Tpat k pabalstu scenrij: Mcbu asistents skol brniem, kas pietiekami nezina latvieu valodu (izmaksas atkarb no repatricijas un imigrcijas apjoma). Reemigrcijas plna iedzvinana praks.

Scenrija izmaksas:
Programmai aprints zinms papildus izmaksas saska ar ptnieku apriniem 98,8 miljoni latu ik gadu. Saldzinot o scenriju ar uz pabalstiem orientto, daudz vairk ir pozciju, kuru izmaksas nav prognozjamas, jo ietver atlaides, kas samazina nodoku iemumus. Vienlaikus scenrijs paredz nodarbintbas veicinanu un ldz ar to nodoku ienkumu palielinanos. Btiski, ka aj scenrij ir pozcijas, kas nepalielina valsts izdevumus, bet var ietekmt dzimstbas pieaugumu.

Prognozt situcijas attstba:


Uz nodarbintbu vrstais scenrijs balsts veco ES dalbvalstu labs prakses piemros un ir virzts uz nodarbintbas, pai sievieu nodarbintbas, veicinanu un imeu labkljbu, valstij nodroinot imenes un darba dzves apvienoanai labvlgus apstkus un citu atbalstu imenm. Tas ietver paskumu kopumu, kas auj veckiem labk iekauties darb un savienot to ar mjas pienkumiem, k ar veicina drobas sajtu cits dzves joms. Ptjuma dati rda, ka vecku nodarbintba ir efektvkais, bet ne populrkais instruments dzimstbas veicinanai un emigrcijas mazinanai. Cilvki, veidojot partnerattiecbas, cer, ka ts bs pastvgas. Realitte visbiek izrds citda, kas noved pie lmuma vairs neriskt un brnus neradt. Ja cilvkam, prtraucot partnerattiecbas un paliekot vienam ar brniem, ir labi apmaksts darbs un prliecba par to, ka tiks saemts valsts atbalsts brnu pieskatan un aprp, daudz pozitvk ietekm gan brnu dzvi, gan ar cilvka plnus par brnu radanu nkotn, k ar iespjas veidot jaunas partnerattiecbas.

117

A TTLS 43. L ATVIJAS


85+ 80-84 75-79 70-74 65-69 60-64 55-59 50-54 45-49 40-44 35-39 30-34 25-29 20-24 15-19 10-14 5-9 0-4 80000 60000

IEDZVOTJU DEMOGRFISK STRUKTRA

2020. GAD

PIE NODARBINTBAS SCENRIJA

40000

20000 Vriei

20000 Sievietes

40000

60000

80000

Avots: Izmantoti prognozes Aktvais variants bez migrcijas dati no 2012. gad izstrdtajm Demogrfiskajm prognozm Rg un Pierg Prslas Egltes vadb. A TTLS 44. L ATVIJAS
85+ 80-84 75-79 70-74 65-69 60-64 55-59 50-54 45-49 40-44 35-39 30-34 25-29 20-24 15-19 10-14 5-9 0-4 80000 60000 40000 20000 Vriei 0 20000 Sievietes 40000 60000 80000

IEDZVOTJU DEMOGRFISK STRUKTRA

2020. GAD

PIE NODARBINTBAS SCENRIJA

Avots: Izmantoti prognozes Aktvais variants bez migrcijas dati no 2012. gad izstrdtajm Demogrfiskajm prognozm Rg un Pierg Prslas Egltes vadb.

118

Turklt uz nodarbintbu orienttais scenrijs ne tikai tr daudz mazk budeta ldzeku, saldzinot ar uz pabalstiem orientto, bet ar ienes budet ldzekus nodoku veid. 43. attls atspoguo demogrfijas prognozi 2020. gadam, bet 44. attls 2030. gadam. Redzam, ka 2030.gad paaudze aktvaj brnu radanas vecum ir ievrojami samazinjusies, bet brnu skaitu izdodas noturt aptuveni td lmen, kd tas bija gadsimtu mij. Ar is scenrijs nenodroina iedzvotju skaita pieaugumu, tomr ievrojami bremz t mazinanos. Scenrija pamat attiecb uz dabisko pieaugumu izmantots ldzgs piemums k uz pabalstiem orienttaj scenrij, proti, ka veicinot vecku nodarbintbu un drobas sajtu, pakpeniski izdodas celt summro dzimstbas koeficientu ldz 1,51 jau 2015. gad, bet tlk 2020. gad ldz 1,61, 2025. gad ldz 1,72 un 2030. gad ldz 1,80. Jem vr, ka 1986.-1988. gad dzimuajai paaudzei sasniedzot vecumu, kad msdiens brni dzimst visbiek, neizbgami sagaidms dzimuo skaita pieaugums, tau svargi btu mrtiecgas politikas rezultt pankt ar summr dzimstbas koeficienta pieaugumu. ai scenrij ldzgi k uz pabalstiem orienttaj scenrij pieemts, ka tas tiks pankts, k ar nkamajos gados ds atbalsts saglabsies neatkargi no citiem apstkiem, tdjdi nodroinot stabilittes sajtu potencilajiem veckiem. Ldzgi k abos iepriekjos scenrijos ar aj imigrcija iekauta nulles lmen, neparedzot iespju, ka Latvija ilgtermi vartu bt imigrantiem pievilcgka par tm Eiropas Savienbs dalbvalstm, kurs ir augstks dzves lmenis un jau iesakojus imigrantu kopienas. Repatricijas centieni scenrija ietvaros vrtti skeptiski, tau izdarts piemums, ka izdosies apturt emigrciju nodarbintbas veicinanas politika ir tie veid vrsta uz darba samaksu, darba iespjam un apstkiem, kas ir vieni no galvenajiem emigrciju veicinoajiem faktoriem Latvij. Protams, lai to panktu, jrun par plaku nodarbintbas politiku, ne tikai jauno vecku nodarbintbas veicinanu, tomr ir nozmga riska grupa ar darba tirgus kontekst.

SCENRIJU SALDZINJUMS
Latvijas demogrfisk situcija obrd nav tda, lai piedvtu optimistisku skatjumu uz tautas ataudzi ja noteikt vecumgrup ir maz potencilo mu, tad jrins, ka, pat veicinot dzimstbu, vias nesps nodroint pilnvrtgu tautas ataudzi. 90. gadu skum dzimus paaudze skaitliski ir tik neliela, ka pie jebkdas politikas kopjais dzimuo brnu skaits ar bs neliels. Latvijas iedzvotju kopjais skaits mazinsies pie jebkura no piedvtajiem scenrijiem (sk. 45.attlu). Tomr realizjot efektvu un stabilu politiku, valstij ir iespja demogrfisko situciju neprvrst vl sliktk un gaidmo dzimstbas kritumu iespjami mkstint. No ptjum piedvtajiem trim scenrijiem visefektvk dzimstbas kritumu vartu mkstint nodarbintbas scenrijs, jo tas: (1) risina problmas clous, novr cilvku nespju parpties par sevi un saviem brniem atirb no uz pabalstiem orientt scenrija, kas drzk cns ar sekm; (2) paralli dzimstbas veicinanai veicina ar emigrcijas mazinanos; (3) ir ekonomiski izdevgks valstij, jo paredz mazkas izmaksas, k ar sniedz iespju dau ieguldjumu saemt atpaka nodoku veid tdjdi nodarbintbas scenrijs ir mazk pakauts riskam, ka ekonomisku grtbu gadjum tiktu

119

atvlti mazki ldzeki, proti, ir augstka varbtba, ka di iespjams nodroint stabilu politiku ilgtermi. A TTLS 45. P ROGNOZJAMS
GADJUM
2,5 2,02 2,0

IEDZVOT JU SKAITA IZMAIAS

( MILJONOS

CILVKU ) TRS PIEDVTO SCENRIJU

1,97 1,82 1,80

1,90 1,72 1,68

1,84 1,64 1,58 Nodarbintbas scenrijs

1,5

1,0

Pabalstu scenrijs Ldzinj politika

0,5

0,0 2013. 2020. 2025. 2030.

Avots: CSP dati un 2012. gad izstrdts Demogrfisks prognozes Rg un Pierg Prslas Egltes vadb.

Nodarbintbas scenriju var vrtt k optimistisku tas ietver summr dzimstbas koeficienta pakpenisku pieaugumu ldz 1,8, kas ir oti ievrojams, saldzinot ar pareizjo dzimstbas koeficientu 1,44 (piemram, Somij obrd tas ir 1,87). Tomr scenrijs nav pilngi nerels, k btu jvrt, piemram, piedvjums sasniegt Eiropas Savienbas valstu dzimstbas lderu rdtjus un nodroint iedzvotju skaita nemazinanos vai pat pieaugumu. K jau mints, pieaugums pat uz imigrcijas rina ir apaubms, jo vairums imigrantu raudzsies uz Latviju k tramplnu, lai vlk prceltos uz citm Eiropas Savienbas valstm. 46. un 47.attls parda sievieu skaita prognozts izmaias katr no scenrijiem. Redzams, ka pie jebkura scenrija katr no apskattajm vecumgrupm sievieu skaits 2030.gad bs mazks nek 2013.gad. Tomr, lai situcija vl nepasliktintos, iespjami japtur dzimuo skaita mazinans. Tpat jpievr uzmanba to sievieu skaita izmaim, kas ir aktvaj brnu radanas vecum. Visefektvk du iespju piedv nodarbintbas scenrijs. Samrojot iespjams scenriju izmaksas, pirmais scenrijs paredz esos politikas tradcijas turpinanos un ldz ar to, saldzinot ar esoo situciju, papildus izmaksas neprasa, tomr ar t rezultts uz iedzvotju ataudzi ir vismazkais. Otrais un treais scenrijs ir veidots, par bzi emot esoo situciju, un paredz papildus paskumus, tpc loiski, ka uz pabalstiem un nodarbintbu veidotie scenriji ir drgki. Tomr btiski saprast, ka dados scenrijos iekautie politikas instrumenti ir savstarpji kombinjami.

120

A TTLS 46. P ROGNOZJAMS

SIEVIE U SKAITA IZMAIAS NO

2013.

LDZ

2020. GADAM

PA VECUMGRUPM TRS

PIEDVTO SCENRIJU GADJUM

65+

50-64

35-49

25-34

15-24 Nodarbintbas scenrijs Pabalstu scenrijs Ldzinj politika -70000 -60000 -50000 -40000 -30000 -20000 -10000 0 0-14 10000

Avots: CSP dati un 2012.gad izstrdts Demogrfisks prognozes Rg un Pierg Prslas Egltes vadb.

A TTLS 47. P ROGNOZJAMS

SIEVIE U SKAITA IZMAIAS NO

2013.

LDZ

2030. GADAM

PA VECUMGRUPM TRS

PIEDVTO SCENRIJU GADJUM

65+

50-64

35-49

25-34

15-24 Nodarbintbas scenrijs Pabalstu scenrijs Ldzinj politika -70000 -60000 -50000 -40000 -30000 -20000 -10000 0 0-14 10000

Avots: CSP dati un 2012. gad izstrdts Demogrfisks prognozes Rg un Pierg Prslas Egltes vadb.

Uz pabalstiem organiztaj un nodarbbas scenrij ir paskumi, kuru izmaksas ir grti prognozt, tpc nav iespjams preczs izmaksu saldzinjums, tomr palaik, saldzinot zinms izmaksas,

121

nodarbintbas scenrij ts ir papildus 98,8 miljoni latu, bet uz pabalstiem orienttaj scenrij papildus 227,4 miljoni latu ik gadu. Tomr jatzst, ka nodarbintbas scenrij ir vairk aktivitu, kuru izmaksas nav prognoztas, tau jem vr, ka nodarbintbas scenrijs rada ne tikai izdevumus, bet ar ienkumus, tpc valstij ilgtermi ir izdevgks. Detaliztkas izmaksu aplses prastu papildus ptjumus, iesaistot specilistus ekonometriskaj situcijas modelan, bet visefektvk (tau ar visdrgk) metode btu socilais eksperiments, kas ietvertu dadu scenriju izminanu Latvijas gadjum.

122

AVOTI
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. Abortu statistika: Statistikas dati par abortiem 2007.-2012.gad. Slimbu profilakses un kontroles centrs, 2012. [sk internet: http://www.spkc.gov.lv/file_download/1512/Aborti_2013-09-09.doc] Accenture [sk. internet 28.11.13: http://europa.eu/epic/practices-that-work/practice-userregistry/practices/accenture_en.htm] Cap Canailles Intercompany Creche [sk. internet 28.11.13: http://europa.eu/epic/practices-thatwork/practice-user-registry/practices/cap-canailles_en.htm] Community Mothers [sk. internet 28.11.13: http://europa.eu/epic/practices-that-work/evidencebased-practices/practices/community-mothers_en.htm] Demography report 2010: Older, more numerous and diverse Europeans (2011). European Commission. Demogrfija 2011 (2011). Rga: LR CSP. Eglte, P., Pavlina, I., Markausa I. u.c. (1999). imenes situcija Latvij. Prskats par LR LM pastt ptjuma rezulttiem. Apcerjumi par Latvijas iedzvotjiem/ Nr.3, Rga: LZA Ekonomikas institts. Eglte, P. (2013). Cilvka vrtba un ts skaitlisk izteiksme: Apcerjumi par Latvijas

iedzvotjiem / Nr. 15Rga: LZA Ekonomikas institts.


Eglte, P. (2008). Darbaspjgo skaita mazinans Latvij un iespjamie risinjumi: Apcerjumi

par Latvijas iedzvotjiem / Nr. 13. Rga: SIA LZA Ekonomikas institts.
10. Eglte P., Ivbulis B., Gedovska, I. (2012). Demogrfisks prognozes Rg un Pierg. Rga: LZA Ekonomikas institts. 11. Eiropas vrtbu ptjums 1999. (projekta vadtjs: Zepa, B) 32 lpp. [skatts internet: http://www.biss.soc.lv/downloads/resources/evp/evp1999.pdf] 12. Employment rates for selected population groups, 2001-2011 (%) [skatts internet: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/statistics_explained/images/3/39/Employment_rates_for_selected _population_groups%2C_2001-2011_%28%25%29.png] 13. Ernst and Young [sk. internet 28.11.13: http://europa.eu/epic/practices-that-work/practice-userregistry/practices/ernst-young_en.htm] 14. Estonia: child and family benefits set to become most important issue next political issue. (2012) [sk. internet 28.11.13: http://europa.eu/epic/countries/estonia/index_en.htm] 15. European Values Study 2008: Latvia (EVS 2008) - (Q45) (Principal Investigator - Zepa, Brigita Latvian Facts, Riga, Latvia. [skatts internet http://info1.gesis.org/dbksearch/sdesc2.asp?no=4767&db=e&doi=10.4232/1.10162] 16. Finch, N. (2008) Family policies in UK. Welfare Family Policies in the Contex to Family Change. Springer, p. 129-154. http://www.york.ac.uk/inst/spru/research/nordic/ukpolicy.pdf 17. Finland: Towards a healthy balance between work and family life [sk. internet 28.11.13: http://europa.eu/epic/countries/finland/index_en.htm] 18. France: extensive support for female employment and high financial benefits. [sk. internet 28.11.13: http://europa.eu/epic/countries/france/index_en.htm] 19. Gaidanas rindas valsts apmakstas medicnisks apaugoanas procedru veikanai (26.09.2013.). [sk. Internet: http://www.vmnvd.gov.lv/lv/469-veselibas-aprupes-pakalpojumi/neauglibasarstesanas programma/gaidanas-rindas-medicnisks-apaugoanas-procedru-veikanai]

123

20. Gepetto [sk. internet 28.11.13: http://europa.eu/epic/practices-that-work/practice-userregistry/practices/gepetto_en.htm] 21. Government action plan for gender equality 2012-2015 (2012) Publications of the Ministry of Social Affairs and Health 2012:22 Helsinki, Finland. [sk. internet http://www.stm.fi/c/document_library/get_file?folderId=5197397&name=DLFE-24302.pdf] 22. imenes valsts politikas pamatnostdnes 2011.2017.gadam (2012). Rga. [sk. Internet: http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/lmpamn_200111_gvp.pdf] 23. Incredible Years [sk. internet 28.11.13: http://europa.eu/epic/practices-that-work/evidencebased-practices/practices/incredible-years_en.htm] 24. Involving Parents in the Education of their Children. [sk. internet 28.11.13: http://europa.eu/epic/practices-that-work/practice-user-registry/practices/involving-parentschildren-education_en.htm] 25. Ireland: Broad satisfaction with family life [sk. internet 28.11.13:http://europa.eu/epic/countries/ireland/index_en.htm] 26. Johnston, R. Abortion Rates for 101 Countries. [Skatts internet: http://fellowshipoftheminds.com/2011/11/01/abortion-rates-for-101-countries/] 27. Krijne, Z. u.c. (2007). Darbaspka eogrfisk mobilitte. Rga: LR LM. 28. Letablier, M.T., Luci A., Math A., and Thvenon O. (eds.) (2009).TheCostsofRaisingChildrenandtheEffectivenessofSupportingParenthoodPoliciesinEuropeanCo untries: A Literature Review. European Commission. [sk. Internet: http://europa.eu/epic/docs/eu_report_cost_of_children_final_ 11-05-2009.pdf] 29. Netmums: Local Online Parenting Information [sk. internet 28.11.13: http://europa.eu/epic/practices-that-work/practice-userregistry/practices/netmums_local_online_parenting_information_en.htm] 30. New Dad Project [sk. internet 28.11.13: http://europa.eu/epic/practices-that-work/practice-userregistry/practices/new-dad-project_en.htm] 31. New Deal for Lone Parents [sk. internet 28.11.13: http://europa.eu/epic/practices-thatwork/practice-user-registry/practices/new-deal-for-lone-parents_en.htm] OECD (2011). The Future of Families to 2030, OECD Publishing. 32. L'Oreal [sk. internet 28.11.13: http://europa.eu/epic/practices-that-work/practice-userregistry/practices/loreal_en.htm] 33. Micro-Creches [sk. internet 28.11.13: http://europa.eu/epic/practices-that-work/practice-userregistry/practices/micro-creches_en.htm] 34. Principles and actions of Estonian Policy 2009-2013, p. 3-4. [sk. internet 28.11.13: http://www.monitoringris.org/documents/imp_nat/Main_principles_of_population_policy.pdf]. 35. Public Health Development Plan 20092020. Summary of activity report of 2011 [sk.internet: http://www.sm.ee/fileadmin/meedia/Dokumendid/Tervisevaldkond/Rahvatervis/RTA/Ingliskeelne/ 2011_RTA_aruanne_ENG.pdf]. 36. Pudule I, Grinberga D, Rituma A, Villerua A, Zile S, Prttl R, Helasoja V, Puska P. (2001).Latvijas iedzvotju veselbu ietekmjoo paradumu ptjums 2000 (Health Behaviour among Latvian Adult Population, 2000). Publications of the National Public Health Institute B13/2001, Helsinki. 37. Putnia, A., Linde, Z. (2011). Mazu brnu tiesbu aizsardzbas sistmas izvrtjums. Rga: Nodibinjums Centrs Dardedze. [sk. Internet: www.centrsdardedze.lv] 124

38. Putnia, A. (2011). Iedzvotju reproduktv veselba: Prskats par situciju Latvij (2003-2011). Rga: Papardes zieds. 39. Reemigrcijas atbalsta paskumu plns 2013.-2016.gadam (apstiprints Ministru kabinet 30.07.2013.) [skatts internet: http://www.em.gov.lv/images/modules/items/Reemigracijas%20plans_30_07_2013.docx]. 40. Rungule R. (ptnieku grupas vad.), Sniere S. (ptjuma koordinatore) (2007) Bezdarba un socils atstumtbas iemesli un ilgums. Rga, LR LM. 41. Sabiedrbas veselbas pamatnostdnes 2011.2017.gadam(2011). Rga[sk. Internet: http://phoebe.vm.gov.lv/misc_db/web.nsf/626e6035eadbb4cd85256499006b15a6/ba89d22083b 17edac22575a6002bb060/$FILE/SVP_2011_2017.pdf] 42. Sedlenieks K., Vasievska, K. (2006). Vrieu iespja savienot darba un imenes dzvi msdienu Latvij: Projekta rezulttu apkopojums. 43. Skrule J., tle M., Upmale S. Mtes un brna veselba perinatlaj period. Sabiedrbas veselbas aentra, 2009. (sk.internet: vec.gov.lv/uploads/files/4d00e1f85f0e4.pdf] 44. Stankuniene, V., Jasilionis, D. (Eds.) (2009).The Baltic countries: Population, Family and Family Policy. Vilnius: Institute for Social Research. 45. Sweden: Sweden: Successful reconciliation of work and family life [sk. internet 28.11.13: http://europa.eu/epic/countries/sweden/index_en.htm] 46. Teritoriju attstbas lmea novrtjums. [sk. Internet: http://www.vraa.gov.lv/uploads/documents/petnieciba/IAT_noteiksana/2012.06.05_tainovertejuma _metodika.pdf] 47. Thevenon, O. (2011). Family Policies in OECD countries. Population and development review. 37(1): p.5787. [sk. Internet: http://www.thefamilywatch.org/doc/doc-0198-es.pdf] 48. Zepa, B., Kave, E. (red.) (2011).Nacionl identitte, mobilitte un rcbspja. Latvija: Prskats par

tautas attstbu2010/2011. Rga: LU Socilo un politisko ptjumu institts.

125

Vous aimerez peut-être aussi