APVIENOTĀ KARALISTE (LIELBRITĀNIJA)

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

Platība: 244 820 km2

Iedzīvotāji: 59 884 300
Iedzīvotāju sastāvs: angļi 89%, skoti 9%, aziāti, indieši un citi 5%, ziemeļīri 3%,
velsieši 3%
Galvaspilsēta: Londona
Galvenā reliģija: Kristietība
Galvenā valoda: angļu
Izveidojusies: 1801.gada 1. janvārī parakstot Savienības aktu izveidojot Apvienoto
Karalisti, ko pirms tam dēvēja par Lielbritānijas karalisti.
Valsts līderi: Karaliene Elizabete II, premjers Tonijs Blērs.
Pārvaldes forma: parlamentāra monarhija
Apvienotā Karaliste pirms 20.gs

Britu salās valdīja romieši. Pēc Romas impērijas sagrāves sāka rasties angļu, skotu un
velsiešu karalistes. Viduslaiku gaitā, piedzīvojot vikingu un normaņu invāzijas
virsroku guva Anglijas karaliste, kas iekaroja Skotiju un Velsu. 15.-17. gs Anglija
kļuva par noteicošo spēku pasaules jūrā. Tā guva virsroku kolonizēšanas sacensībā.
19.gs sākumā vadīja Eiropas valstis cīņā pret Napoleonu. 19.gs beigās kļuva par
lielāko koloniālo impēriju pasaulē un pasaules virssvaru.

Apvienotā Karaliste 20.gs

1899-.1902. Karo ar Būriem Dienvidāfrikā.

1914. Uzsāk karu ar Vāciju, iesaistoties Pirmajā Pasaules karā.
1918. Kopīgi ar Franciju uzvar Pirmajā Pasaules karā..
1921. Valdība piekrīt izveidot Īrijas brīvo valsti. Ziemeļīrija paliek Apvienotās
Karalistes sastāvā.
1924. Pirmā Leiboristu vadītā valdība ar Raimsaiju Makdonaldu.
1929. Valsti skar pasaules finansiālā krīze.
1936. Karalis Eduards VII personīgo attiecību dēļ atsakās no troņa.
1938. Čehoslovākijas krīze- premjers- Nevils Čemberlens tiekas ar Ādolfu Hitleru un
Benito Musolīnī piekrītot atdot Čehoslovākiju Vācijai.
1939. Vācija iebrūk Polijā. Lielbritānija piesaka karu. Sākās Otrais Pasaules karš.
1940. Britu un franču spēki tiek sakauti un Vācija okupē Franciju. Sākas vācu
uzlidojumi britu pilsētām. Jaunais premjers Vinstons Čērčils sola nepadoties un
cīnīties līdz galam.
1944. Kopīgi ar ASV, britu armija iebrūk Francijā. Sākās sabiedroto ceļš uz Berlīni.
1945. Vācija padodas 8.maijā. Lielbritānija kopīgi ar ASV un PSRS uzvar karā.
1945. Lielbritānija kļūst par ANO aizsardzības koncila locekli.
1947. Indija iegūst neatkarību.
1949. Lielbritānija kļūst par NATO dibinātājvalsti.
1953. Kronē Karalieni Elizabeti II.
1956. Lielbritānija uzbrūk Ēģiptei, lai atgūtu Suecas kanālu taču ASV piespiež
atkāpties..
1962. Britu popgrupa Beatles izlaiž savu pirmo hītu.
1969. Britu armija apspiež nemierus Ziemeļīrijā.
1973. Lielbritānija iestājās Eiropas ekonomiskajā kopienā.
1979. Margerēta Tečere kļūst par premjerministri.
1982. Karš ar Argentīnu par Folklendu salām.
1984. Ziemeļīrijas teroristi IRA neveiksmīgi cenšas nogalināt Tečeri.
1988. Amerikāņu lidmašīnu virs Skotijas debesīm uzspridzina teroristi.
1990. Džons Meidžors nomaina Tečeri premjera amatā.
1991. Lielbritānija iesaistās Persijas Līča karā pret Irāku.
1992. Meidžors atkal ievēlēts premjera amatā.
1996. Tonijs Blērs kļūst par Lieboristu līderi.
1996. Krīzi izraisa govju trakumsērgas izplatīšanās.
1997. Blēra vadītie Leiboristi uzvar vēlēšanās.
1998. Līgums starp britiem un ziemeļīriem, lai atrisinātu gadus ilgstošo vardarbību.
1999. Lielbritānija piedalās NATO ofensīvā pret Dienvidslāviju un izvieto karaspēku
Kosovā.
2000. Lielbritānijas armija iesaistās Sjerraleones pilsoņu karā, lai atjaunotu mieru
valstī.
2001. Blērs atkārtoti uzvar vēlēšanās.
2001. Lielbritānija piedalās ASV iebrukumā Afganistānā.
2003. Lielbritānija kopīgi ar ASV iebrūk Irākā.
2005. Londonu satricina teroristu uzbrukumi 7.jūlijā un 21. jūlijā. Tos organizējuši
Tuvo Austrumu teroristi, kā atbildi Lielbritānijas dalībai Irākas karā.
2006. Valsts policija novērš teroristu mēģinājumu uzspridzināt 10 lidmašīnas, kas
atradās Londonas lidostās.
2006. Skandāls ar Krieviju, pēc tam kad tās teritorijā tiek noindēts bijušais Krievijas
drošības dienesta aģents ar radioaktīvo poloniju. Starptautiskā sabiedrība vaino
Krievijas dienestus slepkavības organizēšanā.
2007. Irānas armija sagūsta britu jūrniekus, par nelikumīgu Irānas jūras robežas
šķērsošanu. Pēc vairākām dienām sagūstītie jūrnieki tiek atbrīvoti.
Galvenie līderi

1. 2. 3. 4. 5.

6.
1. Lielbritānijas karaliene Elizabete II No 1952.gada, 2. Deivids Loids Džordžs
(1916.-1922), 3.Nevils Čemberlens (1937.-1940), 4. Vinstons Čērčils (1940.-1945,
1951.-1955), 5. Margarēta Tečere (1979.-1990), 6. Tonijs Blērs (1997-)

Svarīgākie notikumi bildēs

1. 2. 3.

4. 5. 6.

7.

1. 1914.-1918. Lielbritānija vada Antanti pret Vāciju Pirmajā pasaules karā. 2. 1921.
gadā Īrija atdalās no Lielbritānijas, 3. 1939.-1945. Lielbritānija kopā ar ASV un PSRS
cīnās pret Vāciju. 4. 1953. gadā Lielbritānija karo ar Ēģipti par Suecas kanālu, 5.
1982.gadā Lielbritānija uzvar Argentīnu Folklendu karā. 6.2003. gadā Lielbritānija
iesaistās Irākas karā. 7. 2005. gada 7. jūnijā Londonu satricina teroristu uzbrukums.