INVESTĪCIJU STRATĒĢIJA

2010. GADA FEBRUĀRIS

2008. bija vispārēja haosa gads, pērnais paliks atmiņā kā stabilizācijas un Konservatīvs portfelis
„likviditātes svētku” gads, savukārt šis, šķiet, paies „izejas stratēģiju”
Augsta
zīmē. Par tām runā jau mēnešiem ilgi, bet tas brīdis tuvojas. Eiropas riska FI
Centrālā Banka pēc būtības jau ir spērusi pirmo soli, pārtraucot ilgtermiņa 15%

repo operācijas. Federālo Rezervju Sistēma pirmo soli „izejas” virzienā

spers, kad pārtrauks pirkt tirgū vērtspapīrus un audzēt savu bilanci.
Saskaņā ar FRS pašreizējo plānu, tas varētu notikt martā. Likviditātes
ierobežošana, visticamāk, atnesīs paaugstinātu volatilitāti tirgos.

Rekomendējamās alokācijas portfeļos nākamajiem 6-12 mēnešiem Zema riska

Fixed
Income
Paaugstināta riska fiksēta ienesīguma instrumenti – neitrālā 85%

Atbilstoši iepriekšējā Investīciju Stratēģijā izteiktajām prognozēm, labāko

sniegumu aizvadītajos mēnešos uzrādīja ASV un Eiropas valstu augsta
ienesīguma (high yield) parāda vērtspapīru tirgi. Neskatoties uz nesenajiem Sabalansēts portfelis
straujajiem cenu kāpumiem, mēs uzskatām, ka arī turpmāk šis tirgus segments
turpinās pozitīvi izcelties citu starpā. Piemērotākais ekspozīcijas iegūšanas veids Zema riska Augsta
Fixed
– investīciju fondi (pēc sīkākas informācijas vērsieties pie PAM speciālistiem). Income
riska FI
30%
Alokācija nedaudz samazināta - līdz neitrālai. 40%

Akcijas – neitrālā
Makro-klimatiskie apstākļi akciju tirgum saglabājas kopumā labvēlīgi. Tajā pat
laikā atveseļošanās procesi un arī perspektīvas 2009. gada akciju tirgu rallija
laikā tikušas iecenotas novērtējumos, un mēs tos uzskatām par „adekvātiem”. Alternatīvie
Akcijas
instrumenti
Tāpēc alokāciju saglabājam „neitrālu”. Šogad galvenais riska faktors „izejas 10% 20%
stratēģijas” – kad, kur un kā tā notiks.
Interesantu stāstu cienītājiem joprojām var ieteikt lūkoties perifērās Āzijas
virzienā, kur iespējams atrast fundamentāli pievilcīgus tirgus, bet ar mazāk Agresīvs portfelis
ambicioziem vērtējumiem kā BRIC tirgos (sīkāka informācija PAMā).
Zema riska
Fixed
Alternatīvie instrumenti / aktīvi – neitrālā Income
Augsta
riska FI
20%
30%
Mūsu skatījums uz „tradicionālajiem” alternatīvajiem aktīviem – zeltu (un platīnu)
saglabājas pozitīvs. Jāatceras - jo stabilāka kļūst ekonomika un jo tuvāk nāk
likviditātes ierobežošanas pasākumi, jo uzmanīgāk jāseko šo aktīvu dinamikai. Alternatīvie
instrumenti
Mūžīgu cenu kāpumu negaidām. Tāpēc rekomendējamo alokāciju pazeminām 15%
līdz neitrālai.
Zema riska fiksēta ienesīguma instrumenti – neitrālā
Akcijas
Banku depozīti, salīdzinoši drošas obligācijas, segmentā strādājošie atvērtie 35%

investīciju fondi (sīkāka informācija PAMā).

Tirgus apskati
Zigurds Vaikulis Kristiāna Ķiete Vitalij Šostak
Zigurds.Vaikulis@parex.lv Kristiana.Kiete@parex.lv Vitalij.Sostak@parex.lv
Ekonomika, likmes, FOREX, izejvielas Kaspijas akcijas Krievijas akcijas
Andris Kotāns Jānis Praņēvičs
Andris.Kotans@parex.lv Janis.Pranevics@parex.lv
Riska obligācijas Rietumvalstu akcijas

Klientu portfeļu pārvaldīšana

Edgars Makarovs Voldemārs Strupka Harijs Beķeris
Edgars.Makarovs@parex.lv Voldemars.Strupka@parex.lv Harijs.Bekeris@parex.lv

Klientu apkalpošana
Sergejs Zaicevs Rolands Klincis Aleksandrs Ručkovskis
Sergejs.Zaicevs@parex.lv Rolands.Klincis@parex.lv Aleksandrs.Ruckovskis@parex.lv
Oļegs Karpovs Ineta Done
Olegs.Karpovs@parex.lv Ineta.Done@parex.lv

Konsultācijas par naudas līdzekļu izvietošanas iespējām un Parex Asset Management investīciju produktu iegādi
varat saņemt pa tālruni +371 6 7010 810 vai Parex Asset Management birojā: Rīgā Republikas laukumā 2a.
Internets: WWW.PAM.LV
 Parex Asset Management
.

Globālā ekonomika
Pasaules ekonomikas stāvoklis ir tālu no ideālā, un ir ka atkārtota ASV un pasaules atkrišana atpakaļ dziļi
grūti iedomāties, kādam brīnumam ir jānotiek, lai recesijas bedrē tomēr nenotiks.
pārskatāmā nākotnē atkal iestātos tā (salīdzinošā)
leiputrija, kādā pasaule dzīvoja pirms dažiem gadiem. Kas ir nepieciešams, lai mēreni pozitīvais scenārijs
Taču tikpat nenoliedzams ir fakts, ka globālie piepildītos? Pirmkārt, normāli funkcionējoši kapitāla tirgi.
ekonomikas atveseļošanās procesi turpinās. Nupat Amerikas gadījumā kā naudas resursu avots tie ir pat
amerikāņu statistiķi pārsteidza visus ar sarēķināto ASV svarīgāki par banku kredītiem (pēdējie nodrošina tikai
2009. gada 4. ceturkšņa IKP pieaugumu 5.7% apmērā 30% no kopējā amerikāņu privātā parāda).
(ceturksnis pret ceturksni, gada izteiksmē). Tomēr nenoliedzami pirmo vijoli visos procesos joprojām
Starptautiskais Valūtas Fonds janvāra beigās (jau kuru spēlēs monetārie un fiskālie stimuli. 2009. gadā tie
reizi) paaugstināja pasaules ekonomikas pieauguma atsaldēja kapitāla tirgu un atdzīvināja ekonomiku. Tas,
prognozi par gandrīz procenta punktu, līdz 4%. Attīstītās par ko uztraucas investori – kā 2010. gadā kapitāla tirgi,
valstis augšot kopumā par 2%, attīstības valstis – par banku sektors un ekonomika reaģēs uz sagaidāmo
6%. stimulu mazināšanos. Fiskālajā frontē pagaidām bez
Globālās recesijas un sekojošās atkopšanās rezultātā ir pārmaiņām - budžeta deficīti šogad ir plānoti prātam
ievērojami palielinājusies atšķirība starp dažādu valstu neaptverami – daudzās valstīs pat lielāki nekā pērn.
rādītājiem – piemēram, Ķīnā IKP pašlaik aug ar ātrumu ASV valdība turpinās (vismaz - plāno) tērēt 3 dolārus uz
10% gadā, Baltijā – joprojām krīt par 15%. Par spīti katriem iekasētajiem 2 dolāriem vēl vairākus gadus.
šādiem ekstrēmiem, lai saprastu, kas ir atveseļošanās Tajā pat laikā monetārie stimuli kļūs vājāki. FRS tūlīt
pamatā, arī šoreiz izvēlēsimies preparēt ASV ekonomiku pārtrauks ar hipotēku nodrošināto papīru iepirkšanu, kas
kā tādu, kas vislabāk apraksta globālās makro 2. pusgadā bija galvenais tās bilances pieauguma
tendences. iemesls. ECB maina likviditātes izsoļu nosacījumus.
Turklāt tirgus sagaida, ka kaut kad gada otrajā pusē
Viens no spēcīgākajiem Amerikas izaugsmes centrālās bankas sāks celt likmes. Domājams, centrālās
dzinējspēkiem joprojām ir tā saucamais „krājumu cikls”. bankas ļoti labi izprot savu atbildību un nesteigsies ar
Piemēram, pērnā gada pēdējā ceturksnī krājumu apjomi stimulu aizvākšanu, ja tām būs kaut mazākās šaubas
ASV joprojām ir krituši, bet daudz lēnāk kā iepriekš, un par ekonomikas spēju to izturēt. Taču monetāro varu
rezultātā šis faktors uztaisījis 3.4 no kopējiem IKP laipošana starp tieksmi aizbāzt katru caurumu ar naudas
pieauguma 5.7 procenta punktiem. Visticamāk, ka kušķi un bailēm nepazaudēt uzticamību nebūs viegls
nākamo ceturkšņu laikā krājumu izmaiņu pozitīvā uzdevums, un šis process, visticamāk, sagādās
ietekme pazudīs. Taču ir arī labās ziņas! Mājsaimniecību ekonomistiem un investoriem daudz emocionālu brīžu.
patēriņš atdzīvojas pat par spīti tam, ka bezdarbs Starp citu, arī SVF par vienu no galvenajiem riskiem
pagaidām nav sarucis ne par kapeiku (kas svarīgi - arī savai pasaules ekonomikas prognozei uzskata
kopējie ieņēmumi aug). Bez tam, aizvadītajā ceturksnī pārmērīgi ātru (vai neveiksmīgu) stimulu ierobežošanu.
pirmo reizi kopš 2007. gada beigām pieaugumu spējuši
uzrādīt arī kompāniju kapitāla tēriņi. Kopējais secinājums, pie kā mēs nonācām Parex Asset
Management janvāra Investīciju Komitejā: 2010. gadā
Sektoru pienesums ASV IKP izaugsmē ekonomika augs nedaudz lēnāk kā uzskata vairums
10 ekspertu (ASV Bloomberg aptauja rāda +2.8%), tomēr
8 izaugsme būs. Ar visām no tā izrietošajām sekām
6 (pārsvarā pozitīvajām) finanšu tirgiem.
4
2 Taču nobeigumā vēlreiz uzsvērsim – „treknie gadi”
0
pasaulei nedraud. Kad / ja ekonomika daudz maz
-2
-4
stabilizēsies, praktiski visām valdībām vajadzēs sākt
-6 Valdības tēriņi Neto eksports domāt, kā sakārtot savus budžetus un atmaksāt
Krājumu izmaiņas Kapitāla veidošana uzaudzētos parādus (piemēram, ASV strukturālais
-8
Mājsaimniecības Kopā
-10 budžeta deficīts (deficīts, kāds būtu, ja ekonomika
funkcionētu normāli) šobrīd ir ap 5-6% no IKP).
1q2000
3q2000
1q2001
3q2001
1q2002
3q2002
1q2003
3q2003
1q2004
3q2004
1q2005
3q2005
1q2006
3q2006
1q2007
3q2007
1q2008
3q2008
1q2009
3q2009

Pēckrīzes periodā globāla budžeta tēriņu ierobežošana,

nodokļu paaugstināšana, mūsuprāt, ir neizbēgama. Ar
Tātad atveseļošanās procesos pamazām „iesaistās” visām no tā izrietošajām sekām (pārsvarā ne pārāk
arvien plašāki ekonomikas segmenti, un tas ļauj cerēt, pozitīvajām) ekonomikas potenciālajai izaugsmei...

Inflācija / deflācija
Pēdējo pāris mēnešu laikā praktiski visā pasaulē ir vizuāli dramatiskās izmaiņas lielu stresu nav
notikusi ļoti strauja patēriņa cenu indeksu pārceļošana izraisījušas. Tas tāpēc, ka kaut kas tamlīdzīgs bija
no dziļas deflācijas salīdzinoši augstā inflācijā. sagaidāms – to mēs pareģojām iepriekšējā Investīciju
Piemēram, ASV vēl septembrī bija 1.3% deflācija, stratēģijā un, domājams, mēs nebijām vienīgie, kas bija
savukārt decembrī – jau 2.7% liela inflācija. Tomēr šīs

2 Investīciju stratēģija
2010. gada februāris
Parex Asset Management
izskaitļojuši enerģijas un pārtikas resursu 2008. gada
beigu zemās bāzes ietekmi uz cenu līknēm.
Pievienojot datu rindai jaunākos datus par naftas un
pārtikas resursu cenām, rādās, ka jau februārī vai martā
inflācija ASV pietuvosies 4%.
Resursu cenas un ASV inflācija
7 100
6 80
5 60
4
3
2
1
0
-1
Inf lācija, % yoy (lhs)
-2
Naf tas + pārtikas cena, % yoy, 2mēn apsteidzoša (rhs)
-3
1994 1996 1998 2000 2002 2004 2006 2008
Aģentūras Bloomberg aptaujātie ekonomisti sagaida, ka
šogad vidējā inflācija ASV būs ap 2%. Mūsu janvāra
Investīciju Komitejā dominēja viedoklis, ka gada vidējās
inflācijas cipars varētu būt augstāks, galvenokārt
iepriekš aprakstīto bāzes efektu dēļ. Tomēr paliekošu
lielu inflācijas spiedienu mēs negaidām. Ja pieņemam,
ka nākamā pusgada laikā naftas cenas būs aptuveni
šajos pat līmeņos ap 70 USD/bbl, bet pārtikas cenas pat
Monetārā politika, īstermiņa likmes
2008. bija vispārēja haosa gads, pērnais paliks atmiņā
kā stabilizācijas un „likviditātes svētku” gads, savukārt
šis, šķiet, paies „izejas stratēģiju” zīmē. Par tām runā jau
mēnešiem ilgi. Eiropas Centrālā Banka pēc būtības jau ir
spērusi pirmo soli, pārtraucot ilgtermiņa repo operācijas.
Federālo Rezervju Sistēma pirmo soli „izejas” virzienā
spers, kad pārtrauks pirkt tirgū vērtspapīrus un audzēt
savu bilanci. Saskaņā ar FRS pašreizējo plānu, tas
varētu notikt martā.
Tomēr kopumā abas lielās centrālās bankas pašlaik
neizskatās ļoti pārņemtas ar ideju kļūt ierobežojošām un
veicināt procenta likmju kāpumu. Retorikā tās atzīmē
ekonomikas stāvokļa uzlabošanos, taču neaizmirst
atzīmēt, ka izaugsme nebūs gluda. Risku patiešām
netrūkst. Piemēram, Amerikā joprojām ļoti vājā stāvoklī ir
visu problēmu sakne - mājokļu tirgus. Augošas procentu
likmes pamatīgi attālinātu tā atveseļošanās sākumu.
Saskaņā ar mūsu aplēsēm, 25 gadu ilgam kredītam par
1 procenta punktu zemāka kredīta likme nozīmē iespēju
paņemt par aptuveni 10% lielāku kredītu (un tātad
atļauties samaksāt par 10% vairāk par mājokli). Šajā
Atlantijas okeāna pusē savukārt ir problēmas atsevišķām
Eirozonas valstīm (Grieķijas gadījums). Abās okeāna
pusēs plānoti milzīgi budžeta deficīti un aizņemšanās;
augstākas procentu likmes to padarītu par dārgu prieku.
Arī vecais labais Teilora likums pašlaik nesignalizē par
nepieciešamību pēc augstākām dolāru likmēm – pie
pašreizējā bezdarba un inflācijas līmeņa tā „pieprasa”
likmi mīnus 2.5% apmērā. Lai Teilora likums prasītu
3 Investīciju stratēģija
vēl nedaudz pakāpsies, saskaņā ar aplēsēm, gada
vidusdaļā inflācija atkal varētu strauji samazināsies, uz
rudeni sasniedzot 1-2%. Arī tīri fundamentāli pie tik
lielām neizmantotām jaudām ražošanā un darba tirgū
noturīgi augstai inflācijai pagaidām nav no kurienes
rasties. Cipari atšķiras, taču ASV gadījumu var attiecināt
arī uz lielāko daļu pasaules valstu.
Galvenais riska faktors, kas var nopietni sašūpot mūsu
aprakstīto salīdzinoši mierīgo scenāriju, protams, ir
saistīts ar stimuliem. Vai un kā inflācijas jomā
40 izpaudīsies jau „sapumpētā” likviditāte? Kas notiks, kad
20 to sāks ierobežot? (Un cik veiksmīgi tas vispār
0 izdosies?) Visādu versiju netrūkst, taču mums ir ļoti
-20 nopietnas šaubas, vai kāds visā plašajā pasaulē
-40
patiešām zina pareizās atbildes.
-60 Iespējamībai, ka atsevišķas valdības sadarbība ar
-80 centrālajām bankām varētu speciāli audzēt (ļaut augt)
2010 inflācijai, lai tādējādi atvieglotu valsts parāda atmaksu,
mēs pagaidām piešķiram sazvērestības teorijas statusu.
Paņemsim kaut vai to pašu Ameriku! Šī gada laikā
dzēšas aptuveni 1/3 daļa ASV valdības obligāciju
aptuveni 2.2 triljonu USD apmērā, plus budžeta deficīta
segšanai jāizlaiž vēl pusotrs triljons jaunu papīru. Pie
augstas inflācijas investori, visticamāk, prasītu
augstākas procentu likmes, kas pamatīgi sadārdzinātu
parāda apkalpošanu, būtiski mazinot potenciālos šāda
pasākuma ieguvumus pārskatāmā nākotnē.
bāzes likmes celšanu, bezdarbam jānokrīt zem 8%, un
vienlaikus pamatinflācijai jāuzkāpj virs 2%. Diez vai kaut
kas tamlīdzīgs šogad notiks. Tomēr tirgus sagaida, ka
Federālo Rezervju Sistēma šī gada otrajā pusē radīs
tādus monetāros apstākļus, ka procentu likmes
pagriezīsies augšup. No ECB tirgus sagaida, ka tā
nedaudz vēlāk sekos FRS piemēram. Jebkurā
gadījumā, mūsuprāt, straujš īstermiņa (bāzes un
starpbanku) likmju pieaugums šī gada ietvaros nedraud.
Tirgus prognožu dinamiku par īstermiņa likmju (3
mēnešu starpbanku depozītu) sagaidāmajām izmaiņām
nākamo 12 mēnešu laikā var redzēt zemāk grafikā. Tur
labi var redzēt arī to, ka likmju pieaugumu pēc gada 50-
100 bāzes punktu robežās tirgus prognozē jau vairākus
mēnešus, laikam ritot, atliekot likmju kāpuma sākumu
arvien tālākā nākotnē…
Tirgus iecenotās 3m depozītu likmju izmaiņas
Starpība starp attiecīgajiem fjūčeriem, procenta punkti
1.50
1.00
0.50
0.00 USD
EUR
-0.50
Jan-09 Apr-09 Jul-09 Oct-09 Jan-10
2010. gada februāris
Parex Asset Management
Nafta
Interesanti – neskatoties uz to, ka vairums ekonomistu
2010. gadā prognozē salīdzinoši raitu pasaules
ekonomikas atveseļošanos, pareģojumi par naftas cenu
dinamiku šī gada laikā būtiski atšķiras. Daži, piemēram,
Goldman Sachs sagaida naftas cenu kāpumu pat virs
100 USD/bbl, to pamatojot galvenokārt ar vairs ne jauno
„atklājumu” par to, ka pasaules naftas krājumi izsīkst un
piedāvājuma pieaugums ir ierobežots, savukārt
pieprasījums ilgtermiņā turpinās kāpt. Galvenais
dzinējspēks pieprasījuma pusē, protams, ir Ķīna.
Filozofējot par ilgāka termiņa tendencēm, šis
strukturālais arguments ir vērā ņemams, tomēr attiecībā
uz tuvākajiem ceturkšņiem, mūsuprāt, daudz svarīgāki ir
citi īsāka termiņa faktori, kas, kopumā ņemot, nav īpaši
labvēlīgi naftas cenām. Pirmkārt, naftas pieprasījums, lai
arī kopš 2009. gada vidus ir audzis, pašlaik ir mazāks
par piedāvājumu. 2010. gadā naftas pieprasījums,
visticamāk, augs visos pasaules reģionos, tomēr
piedāvājuma palielināšanas kapacitāte ir ievērojami
lielāka par pieprasījuma pieauguma potenciālu.
Piemēram, OPEC valstīm ar visu to, ka tās jau pārsniedz
pašu noteikto ieguves kvotu, „stāv” neizmantotas jaudas
Zelts / platīns
Neskatoties uz to, ka 2009. gadu zelts noslēdza un šo
uzsāka ar salīdzinoši spēcīgu negatīvu korekciju, kopš
iepriekšējā Investīciju Stratēģijā paustās rekomendācijas
turpināt turēt zeltu, tā cena dolāros ir aptuveni
nemainīga, bet eiro izteiksmē palielinājusies par 10%.
Platīnam, ko mēs jau labu laiku reklamējam kā pievilcīgu
zelta alternatīvu, šie cipari ir vēl labāki - attiecīgi, +10%
un +20%. Saprotams, ka pēc pēdējā cenu kāpuma un, it
īpaši, notiekošās negatīvās korekcijas, Investīciju
Komitejā pacēlās jautājums: „Varbūt pietiek?”
Atbilde ir: vēl nē, tomēr nevajag zaudēt realitātes sajūtu!
Pagaidām joprojām nemainīgi „strādā” tie paši vecie
labie, zeltam labvēlīgie faktori - fiskālie un monetārie
stimuli, to atnestā likviditāte un bažas par naudas vērtību
un inflāciju, daudzu nepatika pret „papīra aktīviem”,
bažas par ekonomikas nākotni, zemas procentu likmes.
Šādi apstākļi varētu saglabāties vēl pāris ceturkšņus.
Tomēr pāris ceturkšņi nav mūžība. Būtu liela kļūda
uzskatīt zeltu par „neievainojamu” aktīvu, kura cena
vienmēr tikai augs. Tā tomēr ir investīcija, turklāt, relatīvi
spekulatīva. Zelta cenu ļoti spēcīgi ietekmē īstermiņa
investori. Pašlaik tie dažādos veidos (fjūčeros, ETF
fondos u.c.) tur aptuveni 2.5 tūkstošus tonnu zelta. Diez
vai tie plāno šo zeltu glabāt saviem mazbērniem. Ja
mainīsies apstākļi, cena var krist un pamatīgi.
Mūsuprāt, galvenais riska faktors zeltam ir reālo
procenta likmju pieaugums (likme, ko var nopelnīt virs
inflācijas). Saikne starp zelta cenu un reālo ienesīgumu,
4 Investīciju stratēģija
ap 5 miljoniem barelu dienā. Arī ne-OPEC valstis līdz
šim ir demonstrējušas spēju strauji audzēt ieguves
apjomus. 2008-2009. gada pārprodukcijas apstākļos ir
strauji pieauguši naftas un naftas produktu krājumi
OECD valstīs, un pašlaik tie ievērojami pārsniedz
pēdējās desmitgades vidējos līmeņus. Kā liecina
neoficiālā statistika, arī peldošie krājumi (tankeros
glabātā nafta) ir papilnam.
Naftai par labu spēlē spekulatīvi faktori – to nozīmi
nedrīkst novērtēt par zemu, tomēr, mūsuprāt, tie nebūs
spējīgi nodrošināt ievērojamu un noturīgu naftas cenu
kāpumu. Arī trakais aukstums radījis zināmu disbalansu
energoresursu tirgū, bet šis ir pārejošs faktors – ziema
reiz beigsies, turklāt, piemēram, ASV gaisa temperatūra
jau ir uzkāpusi virs vidējās.
Mūsu Investīciju Komitejas kopējo viedokli pret naftas
cenu perspektīvām tuvākajos mēnešos īsumā varētu
izteikt kā „mēreni negatīvs”. Un, kaut arī kopš komitejas
norises naftas cena jau ir kritusi (par 5-7 dolāriem), tas
tāds ir joprojām. Tuvāko pāris mēnešu laikā cena varētu
aiziet lejup uz 60-65 USD/bbl, bet šī gada laikā vidējā
naftas cena būs ap 70 USD/bbl.
kuru parāda, piemēram, no inflācijas aizsargātās
obligācijas (Treasury Inflation Protected Securities
(TIPS)), ir pietiekoši daiļrunīga (skatīt attēlu!).
Zelta cena un reālais ienesīgums
1300 0.0
Zelta cena, USD/uncē (lhs)
1200 0.5
ASV TIPS ienesīgums, % (apgriezts rhs)
1100
1.0
1000
1.5
900
2.0
800
2.5
700
600 3.0
500 3.5
Jul-06 Jan-07 Jul-07 Jan-08 Jul-08 Jan-09 Jul-09 Jan-10
Reālie ienesīgumi, visticamāk, kaut kad sāks augt. Tas
varētu notikt tāpēc, ka ekonomika aug, vai arī tāpēc, ka
investori prasīs lielāku ienesīgumu par budžeta deficītu
finansēšanu – lai kāds arī būs iemesls, bet tie,
mūsuprāt, augs. Un, kad tas sāksies, zeltam neklāsies
viegli. Tāpēc pašlaik rekomendācija ir turpināt turēt zeltu
(mērķējot uz 1300-1500 USD/uncē), bet rēķināties, ka
riski arī aug.
Tas pats šoreiz praktiski 1 pret 1 attiecas arī uz iepriekš
mūsu mīlēto platīnu, jo pēc nesenā cenu rallija tā
salīdzinošā pievilcība, mūsuprāt, ir būtiski mazinājusies.
2010. gada februāris
Parex Asset Management
Industriālie metāli
Industriālie metāli bija viena no aizvadītā gada
„karstākajām” tēmām. Ja gada sākumā metālu cenas
auga saistībā ar negaidīti spēcīgo pieprasījumu no
Ķīnas, tad gada otrajā pusē dominējošo lomu spēlēja
globālais likviditātes stāsts. Visos industriālo metālu
tirgos bija novērojams būtisks pārpalikums (pat
neraugoties uz Ķīnas lielo pieprasījumu, ko daļēji
veicināja krājumu veidošana), kā rezultātā rezervju
līmeņi praktiski visiem metāliem ir būtiski pieauguši.
Izteikti labvēlīgā likviditātes situācija ir radījusi apstākļus,
kad izejvielu tirgi ir gatavi uzturēt augstākus rezervju
līmeņus nekā iepriekš, uz laiku izjaucot iepriekš
novērotās sakarības starp krājumiem un cenām.
Alumīnija cenas un krājumu izmaiņas (LME)
5 3500
Krājumi, miljoni tonnas (lhs)
4 Cena 3 mēn f wd, USD/t (rhs) 3000
3 2500
2 2000
1 1500
0 1000
1988 1991 1994 1997 2000 2003 2006 2009
Taču, neraugoties uz to, ka pieauga visu metālu cenas,
pieauguma apmēri būtiski atšķīrās, ko galvenokārt
Valūtu tirgus
Piekritīsiet – mūsu prognoze par sagaidāmo eiro/dolāra
kursa kritumu bija diezgan precīza. Kopš iepriekšējās
Investīciju Stratēģijas eiro kurss ir nokritis par aptuveni
10 figūrām, un pašlaik ir zem 1.40 EUR/USD.
Toreiz mēs šo prognozi balstījām galvenokārt uz
pieņēmuma, ka dolāra vājums 2009. gada laikā ir cieši
saistīts ar amerikāņu investīciju aizplūšanu atpakaļ
pasaulē un ka šis process ir tuvu noslēgumam.
Patiešām, pērnā gada beigās amerikāņi piebremzēja ar
investīcijām ārzemēs.
Pazūdot šim dolāram negatīvajam faktoram,
pastiprinājās citu apsvērumu ietekme uz eiro/dolāra
kursu. Piemēram, investori atcerējās, ka Eirozona nav
tajā labākajā stāvoklī. Saskaņā ar ekonomistu
prognozēm, izaugsme Amerikā šogad būs ātrāka nekā
Eiropā (+2.7% pret +1.2%). Par šī krasta problēmām
tirgum atgādināja arī ažiotāža ap Grieķiju, kas atkal
atdzīvināja runas par Eirozonas ne-homogēnumu un
iespējamo izjukšanu tuvāko gadu laikā. Tādi izteikumi
nav nekas jauns, taču, protams, ka tas viss nepalīdz eiro
kursam.
5 Investīciju stratēģija
noteica fundamentālie faktori. Varš, svins un cinks
uzrādīja būtiski labāku sniegumu nekā alumīnijs un
niķelis. Ja, piemēram, varš izskatās salīdzinoši
interesanti no pieprasījuma / piedāvājuma perspektīvas,
tad alumīnijs, kura krājumi ir sasnieguši rekordaugstus
līmeņus, pamatā ir spēle uz labvēlīgo likviditātes
situāciju. Pēc analītiķu novērtējumiem ap 70% no
Londonas Metālu biržas alumīnija krājumiem šobrīd
atrodas zem dažādu formu finansējuma un tādējādi nav
pieejami tirgum.
Šogad metālu cenu tendences būtiski ietekmēs tieši
likviditātes apsvērumi. Ņemot vērā lielo disbalansu starp
metālu cenām un fundamentālajiem rādītajiem pastāv
risks, ka, jau pirmās ziņas par likviditātes pakāpenisku
izņemšanu no pasaules finanšu sistēmas var radīt
spiedienu uz metālu cenām. To apliecina arī fakts, ka
pēdējā mēneša laikā vienvirziena tendenci metālu cenās
(vismaz uz brīdi) apstādināja bažas, ka Ķīna var sākt
ierobežot straujo ekonomisko izaugsmi.
Neraugoties uz iepriekšminēto, sagaidām, ka tuvākajos
mēnešos saglabāsies labvēlīga vide tālākam metālu
cenu kāpumam. Pasaules ekonomiskā izaugsme uzņem
apgriezienus, un zināmu pozitīvu ietekmi uz
pieprasījumu šī gada pirmajā pusē varētu atstāt krājumu
atjaunošana attīstītajās valstīs (tiesa, diezin vai tā spēs
apmēros mēroties ar Ķīnu). Taču ilgākā termiņā, teiksim,
gada beigās mēs redzam metālu cenas zem
pašreizējiem līmeņiem.
Grieķijas riska prēmija un EUR/USD
1.55 50
100
1.5 150
200
1.45 250
300
EUR/USD (lhs)
1.4 350
Grieķijas mīnus Vācijas 10 gadu obligāc.
400
ienesīgums, bp (apgriezts, rhs)
1.35 450
15-Sep 15-Oct 15-Nov 15-Dec 15-Jan
Janvāra Investīciju Komitejā izgaismojās diezgan
vienots viedoklis, ka eiro/dolāra kurss turpinās
pazemināties. Kopš tā laika kurss jau paspējis nokrist,
tomēr potenciālie kursa mērķi, mūsuprāt, atrodas vēl
zemāk. EUR/USD joprojām ir fundamentāli būtiski
pārvērtēts – tā līdzsvara (equilibrium) līmeņi atrodas pie
1.20 EUR/USD. Arī Eiropas amatpersonas joprojām
saka, ka eiro ir par dārgu. Ļoti iespējams, eiro kursa
kritumā būs pauzes, taču stresi Eirozonas iekšienē
draud turpināties, etalona procentu likmju dinamika
drīzāk būs labvēlīga dolāram, tāpēc atstājam spēkā
iepriekšējo kursa mērķi – 1.30 EUR/USD.
2010. gada februāris
Parex Asset Management
Specifiskie FX stāsti
Mūsu izvēlētie specifiskie valūtu stāsti līdz šim sevi
parādījuši salīdzinoši labi (aptuveni pa nullēm pret
spēcīgo dolāru un plusos pret eiro), un uzskatām, ka tie
joprojām ir aktuāli no fundamentālā viedokļa. Šveices
frankam ir iemesls turpināt nostiprināties pret eiro
(decembra vidū Šveices CB padevās spiedienam un
atļāva CHF lēnām augt), jo Austrumeiropas valstīs, kas
agrāk ņēma kredītus frankos, visticamāk, turpināsies
parādu atmaksas procesi. Norvēģijas kronas pievilcības
Obligāciju tirgus
Etalona obligācijas
Apstākļi mainās, mainās arī investoru noskaņojums, un,
pat pie pašlaik tik zemām procentu likmēm, kvalitatīvo
etalona obligāciju segments (ASV, Vācija) atsevišķos
periodos spēj demonstrēt arī pozitīvus rezultātus. Tomēr
mēs joprojām uzskatām, ka vidēja un ilgtermiņa
investoram (kas negrib vai nespēj tvarstīt īstermiņa
kustības) riski šeit ir pārāk lieli, salīdzinot ar potenciālo
atdevi.
Strukturālais risks numur viens, protams, ir milzīgais
piedāvājums. Klausoties valdību tēriņu plānos un
prognozētajos budžeta deficītos, nedod mieru jautājums:
kas to visu nopirks?! ASV caurums budžetā nākamos
divus gadus būs vidēji 1.5 triljoni USD, un starp 700
miljardiem un 1 triljonu USD līdz pat 2020. gadam! Līdz
šim piedāvājums ir ticis veiksmīgi absorbēts (ja reiz
ienesīgumi nešaujas debesīs). Taču piedāvājuma siena
mazāka nekļūst (pat pieaug), bet pieprasījuma pusē
situācija iespējams mainīsies. Viens no, mūsuprāt,
visbīstamākajiem faktoriem ir centrālo banku
nekonvencionālo likviditātes pasākumu beigas. ASV
Federālo Rezervju Sistēma tūlīt pārtrauks ar hipotēku
nodrošināto vērtspapīru (MBS) uzpirkšanas programmu,
bet tas, iespējams, bija būtisks amerikāņu valdības
papīros (UST) ieguldāmās naudas avots (investori
pārdeva FED-am MBS un par iegūto naudu pirka UST).
Vēl 275 miljardi USD, un tirgum nāksies jau pašiem
saviem spēkiem sagremot jaunās valdības obligācijas.
Tuvākajos mēnešos etalona obligācijām (ne tikai ASV,
bet arī Eiropā) potenciāli nelabvēlīgs varētu būt arī
inflācijas faktors. Kā jau rakstījām iepriekš, bāzes efektu
dēļ inflācija ASV tūlīt varētu uzšauties līdz 4%.
Visticamāk, ne mēs vienīgie esam veikuši līdzīgas
aplēses, tomēr nav izslēgts, ka kādam tas var sagādāt
zināmu pārsteigumu.
Runājot par etalona obligācijām, gribētos atzīmēt, ka
šajā segmentā (ko tradicionāli veidoja, tā saucamās,
Rietumvalstis) arvien skaidrāk iezīmējas savs „riskantais
gals”. To galvenokārt veido salīdzinoši mazas „vecās
Eiropas” valstis ar praktiski nekontrolējamiem budžetiem
un valdības parādiem, kas tuvi vai jau pāri 100% no IKP.
Pēdējā laikā īpašu uzmanību izpelnījusies Grieķija, kura
slimo ar hronisku nespēju dzīvot atbilstoši saviem
līdzekļiem. Tās budžeta deficīts pēdējās desmitgades
laikā retu reizi ir bijis zem 3% no IKP, bet pērn bija tuvs
13%. Tādu pašu tie plānoja arī šogad, kad tirgus pateica
„Pietiek!”. Pēc ažiotāžas, kas sacēlās tirgū, un strauja
6 Investīciju stratēģija
iemesls ir salīdzinoši labais šīs valsts ekonomikas
stāvoklis (milzīgi krājumi, pozitīva budžeta bilance utt.).
Arī naftas cenas, pat ja tās nekur nekāpj, ir pietiekamas,
lai uzturētu norvēģu veiksmes stāstu. Jāatzīmē, ka arī
uz NOK kāpumu labāk spēlēt tā pārī ar eiro. Savukārt
mūsu iepriekš izvēlētās Āzijas valstu valūtas (Korejas
vons, Singapūras dolārs, Indonēzijas rūpija), mūsuprāt,
joprojām ir labākās reģionā. Te gan jāņem vērā, ka
pastiprināta stresa apstākļos tās kļūst riskantas, lai arī
cik labi būtu attiecīgo valstu fundamentālie rādītāji.
riska prēmiju pieauguma Grieķija izmisīgi domā, kā tērēt
mazāk un pelnīt vairāk (jaunais plāns šogad paredz
deficītu zem 9%). Tas nebūs viegls process –
karstasinīgie grieķi diez vai uztvers „budžeta
konsolidāciju” tik mierīgi kā latvieši (Grieķijā plānoto
streiku saraksts kļūst arvien garāks). Tajā pat laikā arī
riska prēmijas ir kļuvušas ievērojamas (ap 350bp garajā
un visi 550bp īsajā galā), it īpaši, ņemot vērā to, ka
Eiropas Savienība diez vai ļaus šai valstij bankrotēt,
baidoties no neizbēgamām politiskām un finansiālām
komplikācijām.
Tātad Grieķija savu daļu varētu būt jau dabūjusi, bet tā
nav viena tāda Eiropā. Diezgan līdzīgi parametri ir
raksturīgi arī relatīvi nelielām ekonomikām kā Portugāle
un Īrija, kas varētu būt nākamās obligāciju investoru
melnajā sarakstā.
Atsevišķu ES valstu riska prēmijas
10 gadu obligāciju ienegumi virs Vācijas Bundiem, bp
450
Grieķija
400
Īrija
350 Portugāle
300
250
200
150
100
50
0
Aug-08 Nov-08 Feb-09 May-09 Aug-09 Nov-09 Feb-10
Riskantāko obligāciju segments
Iepriekšējo mēnešu laikā paaugstināta riska parāda
vērtspapīru tirgi turpināja likviditātes priekus, kā
rezultātā visas galvenās klases demonstrēja pozitīvu
dinamiku 2-6% robežās.
Atbilstoši iepriekšējā Investīciju Stratēģijā izteiktajām
prognozēm, labāko sniegumu uzrādīja tieši ASV un
Eiropas valstu augsta ienesīguma (high yield) parāda
vērtspapīru tirgi. Neskatoties uz nesenajiem straujajiem
cenu kāpumiem, mēs uzskatām, ka arī turpmāk šis
tirgus segments pozitīvi izcelsies citu starpā. Pozitīvi
vērtējam arī attīstības valstu uzņēmumu parāda tirgus
perspektīvas. Pretstatā, piemēram, attīstības valstu
valdību parādiem, šajos segmentos instrumentu risku
prēmijas vēl nav sasniegušas vēsturiskos minimumus,
2010. gada februāris
Parex Asset Management

turklāt maksātnespējas prognozes liecina, ka augsta pārdzīvoja visvieglāk. Jāatzīmē arī globālo izejvielu tirgu
ienesīguma tirgi joprojām ir fundamentāli nenovērtēti. labvēlīgā konjunktūra, kas spēlēja nozīmīgu lomu valsts
Taču investīciju pasaulē nekas nav melns vai balts. kredītriska uzlabošanā. Mūsuprāt, Kazahstānas
Samazinoties finanšu resursu cenai riskantākajām emitentu parāda vērtspapīriem joprojām saglabājas
kompānijām, tās var pārpludināt tirgu ar jaunām izaugsmes potenciāls, piemēram, kvalitatīvāko banku
emisijām, radot nelabvēlīgu vidi jau apgrozībā esošo eiroobligāciju ienesīgums ir 8-11% līmenī.
obligāciju cenām. Šobrīd jaunu emisiju risks attīstības
valstu korporatīvo parāda vērtspapīru tirgū šķiet mazāks, Krievijas kompāniju eiroobligācijas uzrādīja labāku
kā arī riska prēmijas joprojām ir paaugstinātas, tāpēc sniegumu nekā attīstības valstu tirgus kopumā, taču to
globāli šis tirgus šobrīd šķiet pats pievilcīgākais. Zināmu atdeve bija divas reizes zemāka, salīdzinot ar Ukrainas
negatīvu iespaidu uz visām obligāciju klasēm varētu un Kazahstānas tirgiem. Jāatzīmē, ka riska prēmijas
atstāt etalona likmju iespējamais pieaugums, tomēr šis Krievijā jau sasniegušas ilgtermiņa vidējo līmeni un
risks zemākās kvalitātes vērtspapīriem ir mazāk būtisks pašreizējais vērtspapīru ienesīgums svārstās 5–10%
augstāka absolūtā ienesīguma dēļ. robežās. Arī jaunu eiroobligāciju piedāvājuma risks
Krievijā šobrīd šķiet visaugstākais, salīdzinot ar citiem
Obligāciju tirgus spredi, bp Austrumeiropas tirgiem, jo gan uzņēmumi un bankas,
2250 gan valdība ir pauduši vēlmi piesaistīt resursus ar
US HY (B1/B2, Dur. 4.3)
2000
EUR HY (Ba3/B1, Dur. 4.2) jaunām emisijām. Tādēļ tuvāko mēnešu laikā
1750 EM Sovereign (Ba1/Ba2, Dur 6.9) investoriem rekomendējam lielāku uzmanību pievērst
1500 EM Corporate (Baa3/Ba1, Dur 5.8) tieši pirmreizējam tirgum, proti, novērtēt jauno emisiju
1250 pievilcību, kā arī iespējamo spiedienu uz jau apgrozībā
1000 esošo eiroobligāciju cenām. Kopumā sagaidām, ka
750
Krievijas eiroobligāciju tirgus, salīdzinot ar Ukrainu un
500
Kazahstānu, ciešāk sekos globālajām tendencēm. Lai
gan šobrīd ir vairāki fundamentāli pozitīvi argumenti
250
rubļa vērtības kāpumam, nevar izslēgt arī tā
0
pavājināšanos valdības spiediena rezultātā. Tomēr
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
investoriem ar augstāku riska apetīti ir vērts izvērtēt
ieguldījumu iespējas arī Krievijas vietējā obligāciju tirgū,
Citu starpā pievilcību saglabā arī Austrumeiropas tirgi. galvenokārt dēļ sagaidāmā bāzes likmju samazinājuma.
Kopš pēdējās Investīciju Stratēģijas labāko dinamiku Pieņemamas kredītkvalitātes uzņēmumu obligācijas
šajā reģionā demonstrēja riskantākie Ukrainas un rubļos šobrīd pieejamas ar ienesīgumu no 8 – 12%.
Kazahstānas tirgi, pieaugot par aptuveni 10%. Ukraina
demonstrēja iepriecinošu dinamiku, galvenokārt Rezumējot - esošajā tirgus konjunktūrā arvien pieaug
pateicoties riska apetītes pieaugumam globālā mērogā nozīme rūpīgai obligāciju atlasei. Starp galvenajām
un salīdzinoši mierīgai prezidenta vēlēšanu pirmās paaugstināta parāda vērstpapīru klasēm šobrīd
kārtas norisei. Mūsuprāt, šis tirgus būs pievilcīgs arī interesantākās, mūsuprāt, ir attīstības valstu
turpmāk, pateicoties joprojām salīdzinoši augstajām korporatīvās un augsta ienesīguma obligācijas.
riska prēmijām (šobrīd ienesīgums ap 10-15%), Austrumeiropas valstu griezumā Ukrainas un
sarūkošajam obligāciju tirgus apjomam, kā arī Kazahstānas tirgi joprojām šķiet pievilcīgāki, salīdzinot
gaidāmajam pozitīvam efektam no varas konsolidācijas ar apgrozībā esošo Krievijas kompāniju eiroobligācijām.
pēc prezidenta vēlēšanām (Ukrainas politikā, protams,
pārsteigumu netrūkst). Mūsuprāt, tirgus dažbrīd pārlieku Atsevišķas pievilcīgas Austrumeiropas obligācijas
piesardzīgi vērtē politiskos riskus Ukrainas privāto Valsts Industrija Reitings Dzēšana YTM
kompāniju kontekstā, jo atsevišķu Ukrainas korporatīvo USD
emitentu obligācijas ir pievilcīgas neatkarīgi no Gazprom RU Nafta un gāze Baa2 Mar-13 5.3
Severstal RU Metāli Ba3 Jul-13 8.0
politiskajiem notikumiem. Ukrainas tirgum lielākos riskus
Halyk Bank KZ Bankas Ba3 Oct-13 8.2
saskatām iespējamos centienos pārsūdzēt vēlēšanu Ukrsibbank UA Bankas B2 Jul-10 8.3
rezultātus, kā arī valsts budžeta pārvaldē un joprojām Bank CenterCredit KZ Bankas B1 Jan-14 9.3
vājajā banku sistēmā. Azovstal UA Metāli B3 Feb-11 12.9
EUR
Kazahstānā sekmīgi turpinās banku restrukturizācijas OTP Bank HU Bankas Baa1 May-11 4.4
process, kā rezultātā sektors kļūst arvien spēcīgāks. MOL HU Nafta un gāze Ba1 Oct-15 6.9
Bankas ir gatavas kredītportfeļu audzēšanai jau šogad. Kazkommertsbank KZ Bankas B2 Mar-11 10.1
Ilgākā termiņā šeit varētu atbrīvoties ievērojami naudas CHF
līdzekļi no uzkrājumu prasību atvieglošanas. Šobrīd VTB Bank RU Bankas Baa2 Aug-11 4.6
izskatās, ka Kazahstānas ekonomika krīzi reģionā

7 Investīciju stratēģija
2010. gada februāris
Parex Asset Management
Akciju tirgus
Starplaikā starp PAM Investīciju Komiteju un šī apskata
iznākšanu praktiski visos akciju tirgos pilnā sparā gāja
vaļā diezgan spēcīga negatīva korekcija, kas nodzēsusi
visus iepriekšējo trīs mēnešu ieguvumus. Īstermiņa
tirgus noskaņojums ir diezgan nelāgs. Tomēr līdzīgi ir
noticis jau vairākas reizes, un katru reizi tirgi ir
saglabājuši vidējā termiņā pozitīvu dinamiku. Korekcijas
bija un būs, bet fundamentālie apsvērumi mudina domāt,
ka līdzīgi notiks arī šoreiz.
Vairums no akcijām svarīgiem faktoriem joprojām ir
pozitīvi. Procentu likmes ir zemas un mazāk riskanto
aktīvu (valdības obligācijas, kvalitatīvas korporatīvās
obligācijas) ienesīgums ir tik zems, ka investoriem gribot
negribot jāmeklē alternatīvas, tai skaitā, arī akcijās.
Monetārie un fiskālie stimuli turpinās, un lielā mērā
pateicoties tiem globālā ekonomika jūtas arvien labāk.
Tas atspoguļojas arī uzņēmumu ceturkšņu rezultātos,
kas uzlabojas un turpina sagādāt pozitīvus pārsteigumus
- pērnā gada 3. ceturksnī ASV kompāniju peļņas rādītāji
sagādāja 4.5 reizes vairāk pozitīvo pārsteigumu nekā
negatīvo, apgrozījuma ziņā patīkamu pārsteigumu bija
pat 1.4 reizes vairāk. Savukārt līdz šim paziņotajos 4.
ceturkšņa rezultātos pozitīvu peļņas pārsteigumu ir 4
reizes vairāk nekā negatīvo un pozitīvo apgrozījuma
pārsteigumu skaits ir divtik tik liels kā negatīvo.
Pieaugušais patīkamu pārsteigumu īpatsvars
apgrozījuma frontē vedina uz svarīgu secinājumu, ka
bažas par kompāniju spēju audzēt pārdošanas apjomus
ir bijušas pārspīlētas.
Ņemot vērā šos „sweet spot” apstākļus, Parex Asset
Management Investīciju Komitejas skatījums uz akcijām
ir kopumā pozitīvs. Tomēr entuziasms, ar kādu
raugāmies akciju virzienā, ir kļuvis krietni mērenāks.
Protams, galvenais iemesls piesardzīgākam skatījumam
ir gaidāmā veicinošo stimulu samazināšana un tas, kā to
uztvers investori. Būtu ļoti grūti atrast kādu, kas
apšaubītu stimulu lielo lomu gan ekonomikas
stabilizēšanās procesā, gan finanšu tirgu optimismā,
tāpēc „izejas stratēģijas” nodarbina visu investoru
prātus. Akciju novērtējumi jau sen vairs nav lēti, turklāt
ekonomikas jomā netrūkst problēmu. Mazā biznesa
pārstāvji un nekustamā īpašuma sektors ASV vēl arvien
ir drūmā noskaņojumā. Savukārt augstais bezdarbs un
zemā ražošanas jaudu izmantošana apgrūtina cenu
celšanu saražotajai produkcijai (pricing power).
Runājot par dažādu reģionu un tēmu salīdzinošo
pievilcību, attīstības valstu tirgi fundamentāli vēl aizvien
izskatās labāk. Tomēr fundamentālā pievilcība var būt
plika graša vērtē, ja otra komponente, cena, ir
neatbilstoša. Tāpēc BRIC valstis, kas strukturāli ir labā
stāvoklī, mūsuprāt, nav labākā investīciju iespēja – to
valuācijas ir pārāk „izstieptas”. Brazīlijai, Indijai un Ķīnai
rādītājs P/B ir pusotru divas reizes augstāks nekā
attīstītajiem tirgiem. Savukārt jau iepriekšējā Investīciju
Stratēģijā pieminētās ASEAN valstis + Koreja ar šo
slimību neslimo, tāpēc tās mēs uzskatām par
interesantāko spēli attīstības tirgu segmentā.
8 Investīciju stratēģija
Atsevišķu tirgu Price / Book (MSCI indeksi)
3.50
Singapūra
3.00 D-Koreja
Ķīna
2.50
Indija
2.00 Brazīlija
1.50
1.00
0.50
0.00
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
Tāpat saglabājam pozitīvu skatījumu uz iepriekš
izceltajiem Norvēģijas un Šveices akciju tirgiem. Pēdējo
trīs mēnešu laikā kopējo Eiropas tirgus atdevi pirmais
pārspējis par gandrīz 10%, otrs – par nepilniem 5%.
Uzskatām, ka šo valstu fundamentāli solīdās
ekonomikas ļaus arī turpmāk šiem tirgiem uzrādīt
relatīvu labu sniegumu.
Kaspijas Jūras reģiona akcijas
Aizvadītie trīs mēneši Centrālāzijas akcijām bija
veiksmīgi – RenCap Centrālāzijas indekss šajā periodā
ir pieaudzis par vairāk nekā 8%. Šeit galvenokārt
jāpateicas labvēlīgajai ārējai videi, īpaši izejvielu cenu
kāpumam, taču novērojamas arī pozitīvas tendences
reģiona iekšienē.
Centrālāzijas ieguves kompāniju finanšu situācija turpina
uzlaboties, un sagaidām, ka 4. ceturkšņa rezultāti būs
salīdzinoši spēcīgi izejvielu cenu pieauguma, brīvākas
finanšu resursu pieejamības un bāzes efekta dēļ (2008.
gada 4. ceturksnis bija izteikti smags, īpaši naftas
sektorā). Kā pozitīvs faktors jāmin arī tas, ka mazās
naftas un gāzes ieguves kompānijas pamazām atsāk
urbšanas darbus, kas vairāk nekā gadu bija apstādināti
ierobežoto finanšu resursu dēļ.
Joprojām jūtama liela stratēģisko investoru interese par
reģiona aktīviem. Pēdējo mēnešu laikā īpaši aktīvi bijuši
Ķīnas investori, kas reģiona kompānijās iesaistījušies
gan kā akcionāri, gan kā kreditori. Sagaidāms arī, ka
turpināsies salīdzinoši nesen uzsāktā reģiona lielo
ieguves kompāniju ekspansija ar pārņemšanas darījumu
palīdzību, jo vairākiem uzņēmumiem ir uzkrāts būtisks
brīvo līdzekļu apjoms. Šeit gan bažas rada iespējamā
darījumu cena, jo pašreizējos apstākļos „par sviestmaizi”
vairs nekas nepārdodas.
Reģiona bankas, sākot parādīties stabilizācijas
pazīmēm sektorā, aizvadītajos mēnešos uzrādīja ļoti
spēcīgu sniegumu. Īpaši gribētos izcelt faktu, ka
„izdzīvojušās” Kazahstānas bankas ir veiksmīgi tikušas
galā ar savu parādu atmaksu 2009. gadā, un šogad
būtiskas dzēšanas nav paredzētas. Stabilizācija ir
novērojama arī aktīvu kvalitātē - slikto kredītu īpatsvars
joprojām pieaug, taču pieauguma tempi ir
palēninājušies. Par to, ka slikto kredītu īpatsvars ir tuvu
2010. gada februāris
Parex Asset Management
saviem maksimumiem liecina arī fakts, ka atsevišķas
bankas sāk pamazām samazināt savus uzkrājumu
līmeņus. Kazahstānas banku sektorā (atskaitot
defoltējušās bankas) uz gada beigām rezerves
pārsniedza kavēto kredītu (vairāk nekā 90 dienas)
apjomu par 28%. Sagaidām, ka šogad bankas ar
spēcīgāko likviditātes situāciju pamazām atsāks
kreditēšanu, kas būtu pozitīvi ne vien banku sektoram,
bet Kazahstānas ekonomikai kopumā. Kazahstānā
iepriekš novērotā eksporta nozaru atgūšanās sāk
pamazām atstāt pozitīvu ietekmi arī uz iekšējo
pieprasījumu balstītajām nozarēm (piem., apstrādes
rūpniecību, mazumtirdzniecību), kas ir pozitīvi gan
banku sektoram, gan arī citiem uz iekšējo pieprasījumu
balstītiem uzņēmumiem.
Kazahstānas ekonomiskie rādītāji, % yoy
20
15
10
5 tirgus labā, ir tā salīdzinošais lētums, skatoties pēc
0
-5
Apstrādes rūpniecība
-10
Rūpniecība
-15
-20
Jan-05 Jan-06 Jan-07 Jan-08 Jan-09
Kopumā sagaidām, ka turpmākajos mēnešos notikumu
fons reģionā būs Centrālāzijas akcijām labvēlīgs. Lai arī
reģiona akciju novērtējumus vairs nenosauksi par
zemiem, uzņēmumi joprojām tirgojas apmēram vienos
līmeņos vai pat ar diskontu pret līdzīgiem uzņēmumiem
citās attīstības valstīs. Taču gribētos vēlreiz uzsvērt lielo
izejvielu cenu dinamikas nozīmi Centrālāzijas akciju
sniegumā. Ņemot vērā to, ka ieguves nozaru uzņēmumi
sastāda lielāko daļu reģiona tirgus kapitalizācijas,
izejvielu cenām pavēršoties pretējā virzienā, reģiona
akcijas kopumā visdrīzāk nespēs uzrādīt būtiski atšķirīgu
sniegumu.
Krievijas akcijas
FRS un ECB politikas radītā likviditātes neizsīkstošā
straume apvienojumā ar profesionālu un efektīvu
Krievijas akciju tirgus „reklāmu” vadošo investīciju
kompāniju izpildījumā uzturēja akciju cenu pieaugumam
labvēlīgu klimatu. Jaunas naudas ieplūšana Krievijas
akciju fondos, kas sasniedza rekordu cienīgus apjomus,
neatstāja nekādas cerības tiem nedaudzajiem
skeptiķiem un pragmatiķiem, kas pievērsa uzmanību šī
fundamentāli vāji pamatotā akciju cenu kāpuma lielajiem
riskiem. Ņemot vērā ASV ekonomikas trauslumu,
agresīvus soļus monetārās politikas jomā diez vai
redzēsim agrāk kā gada otrajā pusē, kas, visticamāk,
ļaus saglabāt investīcijām labvēlīgu likviditātes klimatu.
Tomēr ir vērts piebilst, ka sēdēšana uz globālās
likviditātes adatas ir pieņemama nodarbe visai
ierobežotā laika periodā. Pirmās pazīmes par monetāro
9 Investīciju stratēģija
stimulu ierobežošanu var radīt visai bēdīgas sekas
vairākiem tirgiem, tai skaitā Krievijas akciju tirgum.
Protams, nedrīkst ignorēt Krievijas ekonomikas
sasniegumu pagājušā gada otrajā pusē. Jau kopš jūnija
IKP katru mēnesi demonstrē lēnu, bet noturīgu pozitīvu
dinamiku (attiecībā pret iepriekšējo mēnesi);
rūpnieciskās ražošanas apjomi novembrī pirmo reizi
gada laikā uzrādītāja pieaugumu attiecībā pret
iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi; arī iekšējais
pieprasījums ir sācis izrādīt pirmās dzīvības pazīmes.
Tiesa, uz BRIC kaimiņu fona tas viss izskatās blāvi un
nepārliecinoši. Neskatoties uz akciju tirgus sniegumu,
ekonomiskā pieauguma līderos Krievijai nav izdevies
izsisties. Protams, paliek cerības uz radikāli labāku
situāciju šogad, bet, ņemot vērā visai vājo iekšējo
pieprasījuma stimulēšanas efektivitāti un banku sektoru,
kas turpina laizīt savas brūces, šī mērķa sasniegšana
prasīs lielu devu veiksmes.
Vēl viens faktors, kas turpina strādāt Krievijas akciju
formāliem vērtēšanas kritērijiem, pret citiem attīstības
valstu tirgiem. Tiesa, kā jau mēs esam iepriekš minējuši,
Krievijas akciju tirgus „lētums” ir sekas neproporcionāli
lielam „lētā” naftas un gāzes sektora īpatsvaram. Pārējie
sektori ir visai ambiciozi novērtēti, salīdzinot ar citiem
attīstības tirgiem. Turklāt Krievijas akciju tirgus praktiski
vienmēr ir tirgojies ar diskontu pret citiem attīstības
tirgiem, bet šobrīd šī starpība ir pat mazāka nekā tā ir
bijusi vidēji pēdējo septiņu gadu laikā.
Baltijas akcijas
Baltijas akciju indekss pēdējo trīs mēnešu laikā ir
pieaudzis par 32%, taču viss šis pieaugums bija
novērojams tieši kopš šī gada sākuma, galvenokārt
pateicoties Igaunijas akciju rallijam (+40%), kas šobrīd
pēc kāpuma ierindojas pirmajā vietā pasaulē (Viļņa –
otrā, Rīga - ceturtā).
Mūsuprāt, straujajam cenu kāpumam ir vairāki iemesli.
Pirmkārt, aizvadītā gada pēdējos mēnešos Baltijas
akciju sniegums būtiski atpalika no citu attīstības valstu
akcijām, kā rezultātā akcijas tirgojās ar diskontu pret
līdzīgām kompānijām citos attīstības akciju tirgos. Lai arī
zināms diskonts Baltijas akcijām šķiet adekvāts, ņemot
vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, investoru
negatīvisms, mūsuprāt, atsevišķos gadījumos bija
pārspīlēts. Nevajadzētu aizmirst, ka liela daļa Baltijas
biržās kotēto uzņēmumu būtiski daļu savu ieņēmumu
iegūst ārpus Baltijas, kur ekonomiskās atlabšanas
pazīmes bija novērojamas ātrāk nekā pie mums. Otrkārt,
arī Baltijas valstu ekonomiskā publicitāte ir nedaudz
uzlabojusies. Šeit īpaši būtu jāizceļ Igaunija, kas ir
nopietna kandidāte pievienošanai Eirozonai jau
2011.gadā.
Sagaidām, ka turpmākajos mēnešos pozitīvais
noskaņojums attiecībā uz Igaunijas akcijām varētu
turpināties, galvenokārt, tieši Eirozonas faktora ietekmē.
Arī Baltijas akciju novērtējumi joprojām izskatās
pieņemami uz to kaimiņu fona. Taču kopumā esam
2010. gada februāris
Parex Asset Management

ieņēmuši piesardzīgāku nostāju, ņemot vērā straujo

kāpumu gada pirmajā mēnesī, kad atsevišķu lielo
emitentu akciju cenas pieauga par vairāk nekā 50%.

Akciju tirgu salīdzinošie vērtējumi

Tirgus Indekss P/B
Baltija OMXBB* 1.20
Polija WIG 1.50
Ungārija BUX 1.49
Čehija PX 1.53
Dow Jones Europe 50 DJST 1.36

*Pašu aprēķini: OMXBB sastāvā esošo emitentu P/B svērti pēc indeksa
svariem. Bloomberg dati pārējiem indeksiem.

10 Investīciju stratēģija
2010. gada februāris
Parex Asset Management

Saistību atruna
Šis apskats paredzēts izmantošanai tikai informatīvos nolūkos, un to nevar uzskatīt kā piedāvājumu vai rekomendāciju pirkt, turēt vai
pārdot tajā minētos finanšu instrumentus. Šī apskata autori, kā arī IPAS Parex Asset Management, tās saistītie uzņēmumi, filiāles,
pārstāvniecību vai pārstāvji neuzņemas nekādu atbildību par apskatā iekļautās informācijas iespējamu izmantošanu, tostarp
neuzņemas nekādu atbildību par tiešiem, netiešiem zaudējumiem (ieskaitot neiegūto peļņu), kā arī soda sankcijām, arī gadījumos,
kad ir brīdināta par tādu iespējamību. Jebkurai jūsu veiktai investīcijai ir pilnībā jābalstās uz personīgo jūsu finansiālo apstākļu un
investīciju mērķu novērtējumu. Šajā apskatā atspoguļotā informācija iegūta no avotiem, kas tiek uzskatīti par uzticamiem, tajā pat
laikā sniegtās informācijas precizitāte un pilnība netiek garantēta. Apskatā paustie viedokļi attiecas uz apskata publicēšanas brīdi, un
var tikt mainīti bez iepriekšēja brīdinājuma.
Detalizēts saistību, kā arī apskata veidošanas principu, metodoloģijas un riska novērtēšanas apraksts atrodams
http://www.parex.lv/lv/research/disclaimer/ un IPAS Parex Asset Management Tirgus analīzes daļā, Rīgā, Republikas laukumā 2a.

11 Investīciju stratēģija
2010. gada februāris