ALBERTA KOLEDA

Studiju programma MRKETINGS UN T INOVCIJAS

00000000000000000
Kursa darbs studiju priekmet Uzmjdarbbas organizana un plnoana

MRKETINGA PLNA IZSTRDE ATPTAS KOMPLEKSAM

Doctja Mag.paed., lektore 00000000

_________________ /doctja paraksts/

Students: ________________ /studenta paraksts/

Rga 20000

Satura rdtjs
ANOTCIJA..................................................................................................................................................3 IEVADS...........................................................................................................................................................4 1. Mrketinga plna saturs...........................................................................................................................5 1.1. Tirgus situcijas analze.................................................................................................................5 1.2. Tirgus segmentcijas analze........................................................................................................14 1.3. Mrketinga stratija un taktika...................................................................................................19 1.4. Reklma........................................................................................................................................19 2. Situcijas analze......................................................................................................................................22 2.1. Esos mrketinga stratijas......................................................................................................22 2.2. Produkta apraksts.........................................................................................................................22 2.3. Pakalpojuma apraksts..................................................................................................................25 2.4. Iekjs un rjs vides analze....................................................................................................25 2.5. Uzmuma Valmiermuia SVID analze...................................................................................28 2.6. Tirgus izpte.................................................................................................................................29 2.7. Konkurentu analze.......................................................................................................................30 3. Mrketinga mri....................................................................................................................................36 4. Mrketinga stratija..............................................................................................................................36 5. Produkta izplatana................................................................................................................................36 5.1. Izplatanas kanli........................................................................................................................36 5.2. Realizcijas veicinana...............................................................................................................36 5.3. Mrketinga plna budets.............................................................................................................38 Secinjumi...........................................................................................................................................39 BIBLIOGRFISKAIS SARAKSTS........................................................................................................41 Pielikumi..............................................................................................................................................42 ATSAUKSME.......................................................................................................................................42 Grafisk daa.......................................................................................................................................42

ANOTCIJA
Mrketinga plns izstrdts uzmumam SIA Valmiermuia, kas nodarbojas ar atptas iespju snieganu Valmieras rajona k ar citu pilstu iedzvotjiem. Galveno uzmanbu uzmums vr uz ekstrms atptas, dens izpriecu un citu rekreatvs atptas pakalpojumu snieganu. Uzmuma piedvtie pakalpojumi ir zem un vidj cenu lmea grup. SIA Valmiermuia sadarbojas ar vairkiem uzmumiem, kas nodarbojas ar aktvs un rekreatvs atptas inventra prdoanu, uzstdanu un servisu. Dau no uzmuma pakalpojumiem daji sponsor Valmieras pavaldba uz lguma pamata. Darb ir analizta eso situcija tirg, klienti, uzmuma Valmiermuia galvenie konkurenti, jaunks tendences atptas un pakalpojumu snieganas tirg, k ar bra pielietot mrketinga stratija. Ir analizta uzmuma darbba, vrtjot gan iekjas, gan rjs vides faktorus, nosakot un izvrtjot stiprs puses un trkumus. Uzsvars mrketinga pln ir likts uz dens atrakciju un rekreatvs atptas iespjm, kas ir viens no galvenajiem darbbas virzieniem. Projekts tiek uzturts no uzmuma rcb esoajiem ldzekiem aizemt kredta, krjumiem, k ar pavaldbas finansu ieguldjumiem. Atptas kompleksu ir pilnb izstrdjui profesionli projekttji, tas ir apstiprints ar pavaldbas rkojumu. Projekta realizcijas proces tika iesaistts pavaldbas norkots novrotjs, lai sekotu ldzi projekta attstbas gaitai, td uzmums spj garantt pakalpojuma augsto kvalitti. Projekta pakalpojuma realizcija obrd ir uzmuma prioritte, td mrketinga pln izvrtta projekta konkurtspja tirg, izstrdtas iespjams stratijas ts uzlaboanai un piedvti iespjamie reklmas un pakalpojuma popularizanas veidi. Ir izstrdts ar mrketinga plna budets, kas atspoguos aptuvens reklmas, mrketinga aktivitu u.c. izmaksas.

IEVADS
Lai uzmums btu veiksmgs, tam jdom par savu vietu tirg, par to, k palielint tirgus dau, k piesaistt arvien jaunus patrtjus, k pankt, lai uzmumam btu arvien lielki ienkumi, un k kt par lderi sav nozar. Darba mris ir analizt SIA Valmiermuia mrketinga vides faktorus un izstrdt mrketinga plnu uzmuma tlkai attstbai. Darba uzdevums ir veikt pilngu uzmuma tirgus analzi, izptt uzmuma iekjo un rjo vidi, kura vartu tiei vai netiei ietekmt uzmuma darbbu, izstrdt uzmuma stiprs puses, vjs puses, aplkot t iespjas un draudus, k ar veikt citu mrketinga faktoru analzi un ietekmi uz uzmuma darbbu. Kursa darba ptjuma priekmets ir uzmums Valmiermuia, kas piedv saviem klientiem pakalpojumus, kuri saistti ar dadm ekstrms un rekreatvs atptas iespjm, dens atrakcijm, un, klientu rtbu labad, ar citm atptas iespjm. Darbs sastv no trs galvenajm dam: teortisks daas, ptjuma daas un stratisk plnojuma daas. Teortiskaj da tiek aprakstti mrketinga vides faktori un to ietekme uzmuma darbb. Ptjuma daas uzdevums ir izanalizt makro un mikro vidi, izptt situciju nozar, kur darbojas uzmums, izanalizt uzmuma stiprs un vjs puses, k ar iespjas un draudus, k ar noskaidrot uzmuma lielkos konkurentus. Stratisks plnojuma daas uzdevums ir izstrdt stratiju uzmuma veiksmgai darbbai. T pamat ir jnoskaidro tirgus segments un mrtirgus, uz ko uzmumam ir jorientjas, japraksta pircju rcbas modelis un jnodefin uzmuma misija un mri, k ar jizstrd rcbas plns stratijas stenoanai. Lai veiksmgk izpildtu darba uzdevumus, tika pielietotas tdas ptniecisks metodes k statistikas datu saldzinana un analze, Portera piecu spku modelis, visprj konkurentu novrtanas metode, Bostonas Konsultantu grupas matrica, uzskatmai datu atspoguoanai tika izmantotas dadas diagrammas un tabulas. Par informcijas avotiem galvenokrt kalpoja D. Blaita Mrketings (rokasgrmata), V. Praudes un J. Beikova Mrketings, k ar dadas dens atrakciju parku, ekstrms un rekreatvs atptas mjas laps publict informcija, statistikas dati, k ar citas grmatas, kurs aprakstta mrketinga teorija.

1. Mrketinga plna saturs

1.1. Tirgus situcijas analze
Tirg pastv samr riskanta situcija ar labm iespjm uzmjiem, bet augstiem draudiem nozares dalbniekiem. aj tirg var veiksmgi darboties tikai oti labi attstti un konkurtspjgi uzmumi, kuriem ir kvalificts darbaspks, modernas tehnoloijas, kas auj piedvt atrakcijas un atptas iespjas katrai klientu gaumei un vajadzbai, k ar jspj diferenct savu produkciju un plai popularizt jaunos un atirgos pakalpojumus, kas piesaisttu jaunu klientu intereses. Jspj iegt un saglabt pakalpojumu popularitti, kas esoajiem klientiem piedvtu plakas iespjas un liktu apmeklt akvaparku Valmiermuia biek, k ar ieinterestu tos klientus, kas vl nav o akvaparku apmekljui.

1.1.1. Mrketinga vide Mrketinga vide ir organizcijas darbbu ietekmjoo labvlgo un nelabvlgo faktoru kopums, kuri izraisa nepiecieambu tos izmantot vai prvart, lai stenotu mrketinga mrus. Mrketinga vide sastv no vairkm jomm, kurs firmai ir jatrod jaunas iespjas savu preu realizcij. Mrketinga vide ietver spkus, kas ietekm firmas spjas nodibint un uzturt kontaktus ar tirgu. Mrketinga vidi var iedalt iekj (mikrovid) un rj (makrovid). Iekj vide spki, kam ir ties sakars ar pau firmu un ts iespjamo klientu. Mikrovides spkus firmai ir iespja izvlties un tos vadt. Iekjo vidi veido di elementi: organizcijas mri (organizcijas stratija, krtjie uzdevumi); darbinieki (viu zinanas, iemaas, prasme, uztvere); struktra (darba dalana, funkciju sadale un izpilde); organizcijas kultra (vadtju darba stils, darba kultra, tradcijas, mikroklimats); tehnoloijas (iekrtas, informcijas sistmas).

6 rj vide spki un organizcijas, ar kurm uzmums ir ciei saistts sav darbb. Makrovides spkus firmai nav iespjas vadt un kontrolt, tai ir jpielgojas. rjo vidi var iedalt: ties ietekmes rj vid; neties ietekmes rj vid.

Ties ietekmes rjo vidi veido rpus uzmuma esoie faktori, kas tie veid ietekm organizcijas darbbu: darbbu: valsts politika (valsts atbalsts uzmjiem, ekonomisk politika, valsts ekonomisk regulana utt.); demogrfiskie faktori (iedzvotju skaits, struktra, dzimstbas lmenis utt.); socilie un kultras faktori (vsturisks tradcijas, vrtbas, paradumi, dzvesveids utt.); zintniski tehniskais progress (jauns tehnoloijas, komunikcijas ldzeku attstba, jauninjumi utt.); starptautisks attecbas, globalizcija un integrcija. patrtji, pircji; konkurenti; piegdtji; sabiedrisks organizcijas, masu mdiji; likumdoana.

Neties ietekmes rjo vidi veido faktori, kas netiei ietekm organizcijas

Mrketinga iekjs un rjs vides novrtana parasti tiek veikta izmantojot SWOT jeb latvieu valod SVID analzi.

1.1.2. SWOT jeb SVID analzes raksturojums SVID analze (angu: SWOT analysis) ir stratijas plnoanas instruments, kas auj noteikt uzmuma vai projekta stiprs puses, vjbas, iespjas un draudus.

7 Veicot SVID analzi tiek izvrttas iekjo un rjo faktoru sniegts priekrocbas un problmas.

Stiprs puses - ts organizcijas pabas, kas tai var paldzt sasniegt noteikto mri. Vjbas - ts organizcijas pabas, kas var kavt noteikt mra sasnieganu. Iespjas - tie rjie faktori, kas var organizcijai paldzt sasniegt noteikto mri. Draudi - tie rjie faktori, kas var organizciju kavt noteikt mra sasniegan. Apzmjums SWOT veidots no angu valodas vrdu pirmajiem burtiem: spks

(Strength S), vjums (Weakness W), iespjas (Opportunities O), draudi (Threats T). SVID (SWOT) analzes gait novrt: iekjo vidi: (+) iekjo spku, (-) iekjo vjumu rjo vidi: (+) rjs iespjas, (-) rjos draudus

1.1.3. Produkta un pakalpojuma analze a) Produkts Produkts ir viss, ko tirg piedv iegdei, izmantoanai, patriam, lai apmierintu pircju vajadzbas. Produkts ir btiskkais mrketinga pamatelements. No mrketinga viedoka produkts ir plaks jdziens nek prece. Produkts ir gan materilie objekti (preces), gan pakalpojumi (sadzves, komunlie, informcijas, advokta, rsta, utt.), idejas, uzmumi utt.. Produkts ir viss, kas tiek saemts maias ce taustms un netaustms, ieskaitot psiholoiskus, fizioloiskus un socilus ieguvumus. Analizjot savstarpjs attiecbas sistm pircjs prece, uzmanba jpievr galvenajiem produkta raksturlielumiem. Produkta raksturlielumi: prbaudmba rda, kd mr pircjs var produktu tirg prbaudt. Iespja prbaudt produktu pirms t nopirkanas, samazina riska pakpi, produktu iegdjoties;

8 novrojamba rda, kd mr preci var novrot pirms pirkanas. Pircjs trk pierod pie produktiem, kurus biek publiski apsprie; efekta trums rda, cik ilg laik pircjs apzins labumu, ko gst produktu lietojot; vienkrba nozm, cik rti un viegli pircjam produkts ir izmantojams. Produkti, kuriem pirms lietoanas nav vajadzga papildus monta vai kuriem is process ir veicams tri, pircju acs ir labki; saldzinms priekrocbas rda, ar ko attiecgs produkts izceas saldzinjum ar citiem savas klases sortimenta "ldzbiedriem"; simboliskums rda pircju attieksmi pret konkrtu produkta marku.

Visprg veid produkti iedalmi 3 grups: patria preces; raoanas ldzeki; pakalpojumi.

Patria preces iegdjas, lai apmierintu indivdu vai imeu vajadzbas un vlmes, savukrt raoanas ldzekus iegdjas uzmumi, lai izmantotu tos citu produktu radan vai vienkri prdotu tlk. No patrtja viedoka iegde ir saistta ar lielku risku nek preces iegde. Td pirms pakalpojumu iegdes pircji velta vairk laika, lai ievktu informciju, un vairk paaujas uz citu ieteikumiem, nek iegdjoties preci. b) Sortiments Sortiments ir preu grupa, kas apvienota pc ldzgm pabm vai funkcionanu, kuras prdod vienm un tm pam klientu grupm vai izmantojot vienu un to pau sadales kanlu. Sortimentu raksturo vairki rdtji: platums, garums, dziums, blvums. Sortimenta platums rda uzmum raoto preu veidu dadbu. Platumu nosaka sortimenta grupu skaits, ko rao viens uzmums. Sortimenta garums rda preu nosaukumu skaitu katr grup. Sortimenta dziums rda noteikta sortimenta katra preu veida izgatavoanas variantu skaitu.

9 Sortimenta blvums parda, cik ciei viena uzmuma dadas sortimenta preces saskaras. Sortimenta dziumu atspoguo vienas preces variantu grupas sortimenta ietvaros. Tie parasti atiras tikai ar iesaiojumu, dizainu, formu, garas pabm. Piemram, konfektes Lemjot par preu raoanu, mintie preu sortimenta raksturlielumi jem vr. Pircjus var piesaistt, pirmkrt, paplainot sortimentu ar jauniem preu veidiem. Otrkrt, var pagarint preu pamatveidu sortimentu. Trekrt, katru atseviu preces veidu var papildint ar kdu atirgu patnbu, tdjdi, padziinot sortimentu. Jebkuram uzmumam ir svargi izveidot optimlu sortimentu. Prstints sortiments var izraist peas samazinanos, jo preces, kas apmierina ldzgas vajadzbas, samazina realizto apjomu viena otrai, ts sk konkurt sav starp. Tpc, veidojot jaunu preci, jprliecins, vai, t ievrojami atiras no jau raoan esoajm precm. c) Produkta dzves cikls Mrketinga paskumus ietekm vl viens ar produktu saistts faktors produkta dzves cikla stadijas. Produkta dzves cikls ir periods, kad produktu var iegdties tirg. Tas ir laika periods no produkta izstrdes ldz t raoanas un prdoanas prtraukanai. Dzves cikla skum produktam parasti nav liels pieprasjums. Zinot stadiju, kur produkts atrodas var plnot pareizo mrketinga taktiku. Produkta dzves ciklu var attlot grafiski:

10 1.1. att. Produkta dzves cikls Izstrde ir periods, kad notiek jaunas preces izstrde un sagatavoana ievieanai tirg. Uzmums aj laik vl neprdod produktu tirg, bet tikai iegulda naudas ldzekus t izstrdes proces. Ievieana ir periods, kas produkts pards tirg un pakpeniski palielins t prdoanas apjoms. Uzmums aj laik gandrz nesaem peu, jo ir lielas izmaksas saisttas ar produkta ievieanu. Ievieanas stadij mrketinga paskumi ir koncentrti informanai par produktu, t pabm un priekrocbm. Auganas stadija ir periods, kad produkts tirg tiek atzts un jtami pieaug realizcijas apjoms. aj stadij jveic mrketinga paskumi, lai radtu uzticbu produktam, veidotu t reputciju, kas balstta kvalitt, vrtb vai cit izvltai niai raksturg iezm. Kad pards konkurenti, cenas parasti tiek pazemintas, lai noturtu vai palielintu tirgus dau jsu procentus no kopj apgrozjuma nozar. Kad tirgus ir piepildts, prdoanas apjoma pieauguma tempi krtas un produkts ieiet brieduma stadij. aj laik mrketinga darbbas rezultt btu jatjauno interese par produktu vai t pielietojumu, kas vartu novrst pieprasjuma lejupsldi. Brieduma stadij ir svargi izlemt vai produktu padart pievilcgku un interesantku, vai ar aut produkta realizcijas intensittei atslbt un ieiet t saucamaj norieta stadij. Krituma stadij prdevuma apjomi un pea strauji krtas, jo krtas pieprasjums pc preces. Mrketinga darbbas ir minimlas. Visbiek atliek divas iespjas: samierinties ar minimlu peu un atbilstoi strdt; prtraukt produkta piedvanu un atbrvot raoanas jaudas ienesgkam produktam. Preces dzves ciklu var lietot, runjot par: preu grupu; preu veidiem; preu tirdzniecbas markm; preu modeiem.

11 Jem vr, ka ne jau vism precm dzvescikls ir atlojams ar klasisko S veida lkni. Dam precm raksturga strauja realizcijas apjoma palielinans, bet gandrz nepastv ievieanas posms. Citas preces no ievieanas posma tiei priet uz brieduma posmu. Citas preces no brieduma posma priet atkrtot auganas posm. d) Produkta pozciju nostiprinana Uzmjam ir nemitgi jseko ldzi savu preu pozcijai tirg saldzinjum ar konkurentu precm. Uzmumam ir jatrod un jsteno konkurtspjgas produkta priekrocbas un pamatojoties uz tm jizstrd tirg sava stratija. Produkta pozcija tirg ir stabila produkta pabu un patnbu vieta pircja uztver, saldzinot ar konkurentiem. Produkta pozciju nostiprinana ir tdu mrketinga paskumu stenoana, kuri noved pircju pie stabilm domm par produkta neabaubmm priekrocbm konkrtaj tirg. Lai nostiprintu produkta pozcijas tirg, ir jsteno produkta diferencana. Produkta diferencana ir produkta atirbas pankana tirg ldzgu produktu vid. Produkta atirbas var bt relas (izskats, gara, smara) vai ietamas, ko pank ar cenu veidoanu vai vizulm atirbm, ko dod iesaiojums. Produktu var diferenct: pc lietoanas priekrocbm (izturgums, klusa darbba, svaiga elpa utt.); pc izstrdjuma dizaina un iesaiojuma; pc pakalpojumu kopuma un to snieganas (tra, laipna apkalpoana, pieejamba, dadba u.c). Produkta diferencana paldz uzmumam atrast savu tirgus niu. Tirgus nia ir pastvo tirgus sektors, pozcija, kuru uzmjs vlas iekarot. T ir kda tuka vieta attiecgs preces (pakalpojuma) tirg. Tirgus nia var atspoguot ts specifisks produkta pabas vai priekrocbas, ar kuru paldzbu var konkurt, tos paos iemeslus, kpc pircjs tam dos priekroku saldzinjum ar konkurenta produktu. Jauns produkts

12 Mrketinga izpratn ir vairkas jaunu produktu kategorijas: oriinli produkti tie ldz im tirg nav bijui; uzlaboti produkti netiek izstrdti pilngi no jauna , bet tiek btiski pilnveidoti; modifictie produkti netiek btiski pilnveidoti, tomr vizuli vai k citdi atiras no bijuajiem. Pc patrtja rcbas firma var spriest: tirgus atzst vai neatzst o jauninjumu. Jauno produktu izstrde un ievieana ir saistta ar lielu risku un augstm izmaksm. Ir vairki iemesli, kpc patrtji noraida jauno produktu, un rezultt firmai rodas lieli zaudjumi: idejas nozmes un realizcijas iespju prvrtana; moderna dizaina, iesaiojuma trkums; vajadzgs reklmas trkums; prlieku augsta cena; nedroas pozcijas tirg.

1.1.4. Konkurences analze, ts veidi Viens no mrketinga vides btiskkajiem faktoriem ir konkurence. Konkurence ir ekonomisk sncensba starp tirgus dalbniekiem. Konkurences nozme: Konkurence ir tas dzinjspks, kas stimul raotju uzlabot kvalitti, ieviest jaunus preu veidus. Konkurences rezultt samazins preu cenas (ja konkurence starp firmm ir nelga, cenas var pazeminties ldz lmenim, kur tuvs raoanas izmaksm). Konkurences d firmas tirgos nevar noteikt jebkuru cenu, tm jem vr citu firmu, kas rao ldzgas preces, noteikts cenas. Konkurence liek firmm strdt efektvi (samazint izmaksas, taupt). Konkurences rezultt notiek "dabisk atlase", kur sods par neefektivitti ir izspieana no biznesa. Konkurence nenozm tikai konkurjos firmas. Pastv daudz dadu konkurences veidu.

13 Konkurence ietver visus esoos un potencilos konkurentu piedvjumus un alternatvos risinjumus, kuru izmantoanu pircjs var apdomt. Iespjams izdalt etrus konkurences lmeus, kas balsts uz produktu aizvietojambu. Zmolu konkurenc firma par konkurentiem uzskata citas firmas, kas piedv ldzgus produktus tiem paiem patrtjiem un par ldzgm cenm. Nozares konkurenc firma par konkurentiem uzskata visas firmas, kas rao to pau produktu vai produkta klasi. Formu konkurenc firma par konkurentiem uzskata visas firmas, kas rao produktus, kas sniedz to pau pakalpojumu vai steno to pau funkciju. Visprj konkurenc firma par konkurentiem uzskata visas firmas, kas sacenas par to pau patrtju. Konkurenci var klasifict pc dadm pazmm: pc tirgus formas konkurenci iedala pilng, monopolistisk un oligopolistisk; pc konkurences veida konkurenci iedala tie, netie, visprg; pc atbilstbas likumdoanai un tiskajiem kritrijiem konkurenci iedala godg un negodg. Konkurences metodes: Cenu konkurence t ir konkurences galven forma, kad firmas cenas noteikt savas cenas zemkas par konkurentu cenm. rpuscenu konkurence firmas konkur: iezmjot savas preces ar firmas zmm, reklamjoties, izmantojot pievilcgu iesaiojumu, piedvjot uzlabotus pakalpojumus ( garantija, serviss, nomaksa), izveidojot vairk pievilcgas tirgoans vietas, rkojot loterijas, reklmas paskumus.

Tie konkurence pastv starp ldzgu produktu piedvtjiem tirg. T ir firmu konkurence (piemram, Neste, Statoil, Lukoil). Netie konkurence pastv starp produktiem, kuri sav starp ir aizstjami (piemram, sviests margarns, autobuss vilciens).

14 Visprg konkurence ir vlmju konkurence. Daudzi uzmumi konkur sav starp ar vrtbm, kuras pieder patrtjam un kuras vi ir ar mieru maint, savstarpji aizvietot, lai apmierintu savas vajadzbas (piemram, vajadzbu atpsties un izklaidties var apmierint apmekljot klubu, kafejncu, atrakciju parku, sporta klubu utt., ldz ar to visi ie pakalpojumu piedvtji savstarpji konkur). Preu un pakalpojumu kvalittei un konkurtspjai ir liela nozme. No t, cik veiksmgi risina s problmas, ir atkargs jebkuras valsts ekonomikas stvoklis un iedzvotju dzves lmenis. Pasaules pieredze rda, ka tiei tirgus ekonomikas apstkos, kas nav iedomjama bez asas konkurences, preu un pakalpojumu kvalitte kst par raotju izdzvoanas nosacjumiem. Konkurtspja ir veiskmes iziroais nosacjums attstt konkurences tirg. Kvalitte ir produkta spja veikt savas patria funkcijas. atbilstba ir atkarga ne tikai no kvalittes, tehniskajm, ekonomiskajm, esttiskajm prasbm, bet ar no komercilajiem un citiem realizcijas nosacjumiem, piemram: cenm; piegdes termiiem; preu sadales; servisa; reklmas.

1.2. Tirgus segmentcijas analze

1.2.1. Tirgus segmentcija un mrtirgus noteikana Teortiski un praktiski neviena organizcija nevar pilngi apmierint visus pircjus, kas atrodas potencilaj tirg, jo pastv dadas pircju grupas un tipi. Tpc katram uzmumam ir jnosaka savs mrpircjs. T k tirg pastv daudzi pircju tipi, produkti un vajadzbas, tpc ir jnosaka tirgus segments, kas nodroina vislabks iespjas stenot uzmuma mrus, tai ir, jveic tirgus segmentana. a) Segmentana

15 Segmentana ir tirgus sadalana pc pircju grupm atkarb no to vajadzbm, rcbas tirg un attieksmes pret mrketinga paskumiem. Uzmumi izvlas dadus segmentanas pamienus, kritrijus un metodes. Rezultt tiek izdalti tirgus segmenti. Tirgus segmenti ir pircju kopums ar ldzgm vajadzbm, ldzgu rcbu tirg un attieksmi pret mrketinga aktivittm. [2.; 139.lpp] Segmentcijas rezultt uzmuma potencilo pircju tirgus ir sadalts dados segmentos. Ttad nkamais uzmuma uzdevums ir no esoajiem segmentiem izvlties vienu vai vairkus mrtirgus noteikanai. Tirgus segmentciju veic pc dm pazmm: eogrfisks pazmes (valsts, pilstas, teritoriju lielumi, iedzvotju skaits utt.); Demogrfisks pazmes (vecums, dzimums, imenes lielums, dzvesveids utt.); Socili ekonomisks pazmes (ienkumu lmenis, socilais lmenis, nodarboans utt.); Nacionls un kultras pazmes (izgltba, tautba, reliija); Psiholoisks pazmes (dzves veids, rakstura tips); Rcbas pazmes (iepirkans bieums, izvles kritriji utt.).

Pc tam notiek viena vai dau izraudzto tirgus segmentu vrtana un atlase (mra tirgus noteikana). b) Mrtirgus noteikana Mra tirgus noteikana ir viena vai dau izraudzto segmentu vrtana un atlase, lai veiktu noteiktus mrketinga paskumus. Mra tirgus ir novrtts un atlasts pircju segments, kur uzmums plno prdot savus produktus un veikt mrketinga paskumus. Mra tirgus ir pircju grupa ar ldzgm vlmm un vajadzbm, kas gatava visvairk pirkt uzmuma piedvts preces vai pakalpojumus, nodroinot lielkus un stabilkus iemumus. Mrketinga uzdevums ir izveidot specilu marketinga mix, lai apmierintu o pircju vlmes.

16 1.2.2. Pircju rcbas modelis Pirkanas lmuma ietekmjoie faktori: Persongie faktori jeb patrtja persongs iezmes: Demogrfiskie faktori (vecums, dzimums, tautba, ienkumi, imenes stvoklis u.c.) Situatvie faktori (pircja materils situcijas izmaias algas paaugstinjums, darba zaudana u.c.) Ieinterestbas lmenis (cik liela nozme pirkanas procesam, pakalpojuma izvlei). Psiholoiskie faktori: Uztvere, motvi, spjas un zinanas, attieksme, personba. Socilie faktori: grup. Pieemts normas, vrtbu izteikana iekaujoties kd noteikt socil

grup, informcija par interesjoo pakalpojumu kategoriju sav sabiedrbas

4.5. att. Pirkanas lmuma pieemanas process

17 a) Problmas konstatana Problma tiek konstatta, kad patrtjs apzins vajadzbu pc kda produkta vai pakalpojuma. Tas var notikt, ja beiguies krjumi vai ar jpapildina krjumi. aj moment patrtjs izlemj atrisint problmu, iespjams, iegdjoties kda veida produktus vai pakalpojumus. Vajadzbas , ko patrtjs izjt var iedalt: ulitrajs (saisttas ar produkta vai pakalpojuma funkcionlajiem atribtiem) vai hedoniskajs (saisttas ar produktu vai pakalpojuma esttiskajiem vai baudu sniedzoiem atribtiem). [10.;35. lpp] Iekjais stimuls jeb dzinulis, ja pastv atirba starp relo un vlamo stvokli. Katram indivdam ir savs noteikts optimls stimulanas lmenis, kas apzm brdi, kad dzinulis ir sav zi patkams un izaicinos, kas nerada diskomfortu. [10.;35. lpp] Iekjie stimuli: Relaj situcij klusaj gadalaika sezon brv laika pavadanai nav pai daudz piedvjumu aktvai atptai, cilvkam rodas vlme pc krsainkas dzves, piedzvojumiem, aktvas atptas. Msdienu relaj situcij cilvki ir oti aizemti ar darba pienkumu pildanu, tpc brvajs diens cilvkam ir nepiecieama atpta aktva, pasva, relaksjoa, tas ir atkargs no cilvku dzves veida, konkrt bra stvoka. [10.;35. lpp] Rodoties kaut kdm noteiktm vlmm un vajadzbm, dzinuiem, rodas motivcija, kas ir clonis cilvku rcbai. [10.;35.lpp] b) Informcijas meklana Kad patrtjiem ir pietiekama motivcija, lai censtos apmierint savu vajadzbu, vii mekl informciju divjdi: Iekjs informcijas meklana ir saistta ar iepriekjo pieredzi par pakalpojuma veidu, k ar personas viedokli par to. [10.; 35.lpp] Ja patrtjs iepriek jau ir pieredzjis atptu dens atrakciju park, viam nav grti atcerties kur un kda bijusi atpta. rjs informcijas meklana savukrt ir saistta ar veikalu apmeklanu, produktu informcijas, reklmas materilu lasanu, informcijas meklanu internet, k ar ar t ietver prrunas ar draugiem, pazim par pakalpojuma izvli. [10.; 35.lpp]

18 c) Alternatvu novrtana Pc informcijas ievkanas patrtjs novrts alternatvas, balstoties uz informciju vai uz iepriekjo pieredzi, izvloties, kds pakalpojuma veids vislabk apmierins via vajadzbas. Patrtjs izvrt dadus kritrijus, lai konstattu visus apsvrumus par pakalpojuma pieaujamajm iezmm cena, kvalitte, paie piedvjumi (abonementi, atlaides). Pieemot lmumus, ir jrins, ka pastv dadi stimuli, traucjumi, kuri uz laiku prtrauc nepiecieam, izvlt pakalpojuma meklanu. Tie ir: Vides stimuli, kas ietver reklmu veikal (piemram, cita produkta, pakalpojama reklma, kas piesaista uzmanbu). Emocionlais stvoklis fizioloisks vajadzbas. Negaidta informcija prmaias. Konflikts, kad patrtjs saprot, ka nav iespjams rkoties pc izvlt plna, kad rodas citas alternatvas [10.; 37.lpp] d) Pirkana Faktisk pirkana ir nkamais posms pc alternatvu izvrtanas. Patrtjs ir izvljies nepiecieamo pakalpojumu.

e) Pirkuma novrtjums pc iegdes Pirkuma novrtjums pc iegdes ir veids, k patrtjs nosaka, vai pakalpojuma izvle un iegde ir bijusi veiksmga. aj proces tiek saldzints relais patrtja ieguvums, ar to, ko vi cerja iegt. Dakrt pirkuma novrtjums izraisa pirkuma iegdes disonansi (pirkums neattaisno cerbas) vai pirkuma iegdes konsonansi (pirkums attaisno cerbas). [10.; 38.lpp] Biei neliela neatbilstba gaidtajam izraisa ievrojamu attieksmes maiu pret produktu, pakalpojumu, td vislabk ir sniegt pircjam pc iespjas pilngku informciju par pakalpojumu, lai izvairtos no pirkuma iegdes disonanses. Disonanses rezultt pircjs var ignort iegdes disonansi, sagrozot negatvo informciju, samazinot faktoru negatvo nozmi, tau vismaz tredaa vai nu izvlas boikott konkrt pakalpojuma sniedzja piedvjumus, vai ar pau savas sdzbas. [10.; 38.lpp]

19 Sdzbu gadjumos jbt gataviem makst kompenscijas, atgriezt patrtju naudu, pieirt atlaides u.c. Nespja atrisint pirkuma iegdes disonansi neizbgami sekms uzmuma reputcijas pasliktinanos.

1.3. Mrketinga stratija un taktika

Kad pc mrketinga ptjumiem tirgus ir segmentts, uzmumam jpieem lmums, cik un kdos segmentos ir izdevgi darboties, un jizstrd sava stratija, un konkrti uzdevumi tajos. Uzmums var izvlties: nediferencto mrketinga stratiju (izkliedto jeb masveida stratiju); diferencto mrketinga stratiju (daudzsegmentu stratiju); koncentrto mrketinga stratiju (nias stratiju).

Nediferenct stratija nozm, ka uzmums ar vienu un to pau piedvjumu aptvers visu tirgu, ttad visus segmentus. d gadjum tas koncentr uzmanbu uz to, kas pircjiem ir kopgs, bet ne uz to, ar ko vii atiras cits no cita. Diferenct mrketinga stratija apzm darbbu, kad uzmums ir piemis lmumu par operciju veikanu vairkos tirgus segmentos. ds lmums nozm, ka ikvienam segmentam izstrdjams savs piedvjums un t stenoanas programma. Diferenct mrketinga mris ir ar produkta individualizciju nodroint lielka apjoma noietu un dziku iespieanos tirg. Koncentrt mrketinga stratija nozm, ka uzmums ir izvljies vienu segmentu. mrketinga stratija ir ar augstku riska pakpi. Parasti uzmums, ieejot jaun tirgu, uzskot savu darbbu, sk ar viena segmenta apkalpoanu. Ja skums ir veiksmgs, to cenas paplaint vai ar papildus iegt citu segmentu. 1.3.1. Biznesa galamri 1.3.2. Mrketinga galamri

1.4. Reklma

20 Reklma ir pas komunikcijas veids, ko personas vai firmas izmanto informcijas izplatanai ar maksas ldzeku starpniecbu. Reklma ir informcijas nodoanas veids, lai piesaisttu uzmanbu, izraistu interesi, padartu kaut ko (preci, uzmumu, pakalpojumu) populru. Reklmai tiek izmantota prese, televzija, radio, vitrnas, plakti, preu iesaiojums, firmas zmes, utt.. Reklmas uzdevumi: pieprasjuma radana un stimulana; preu apgrozjuma palielinana; realizcijas procesa optimizcija.

Pirms uzmjs sk reklmas darbu, jnoskaidro di jautjumi: Ko reklamt? Kas ir reklamjamais objekts (konkrta prece, uzmums, informcija par preu prdoanu, pakalpojumiem, paziojums par izprdoanu, u.tml.)? Kds ir reklmas mris? (informjo, atgdino vai prliecino reklma). Reklmas mriem jbt skaidri noformultiem, lai tos vartu emt par pamatu reklmas veida un izplatanas ldzeku izvlei. Kas ir reklmas auditorija jeb mrtirgus (mjsaimnieces, pusaudi, mednieki, biznesmei utt.)? Katrai auditorijai ir savi reklamanas noteikumi, tpc jprzina reklmas adrestu psiholoija. Cik daudz naudas var atvlt reklmai? Ar kdiem finansu resursiem var rinties? Kds btu piemrotkais reklmas ldzeklis (reklmas nesjs)? To izvlas atbilstoi mra auditorijai. Kds bs reklmas saturs (reklmas teksts)? 1.4.1. Reklmas mri Reklmas plnoan svargs moments ir reklmas mra noteikana. Reklmas mri var bt: informjoie (informt par jaunu produktu, par cenu izmaim, radt labu uzmuma tlu, paskaidrot, k prece funkcion u.t.t.); prliecinoie (uzsvrt preces priekrocbas, iedroint prorientties uz jsu preci);

21 atgdinoie (atgdint, kur un kad preci var nopirkt; atgdint, ka prece var bt nepiecieama tuvkaj laik, uzturt informcijas aktualitti vis sezonas laik). 1.4.2. Reklmas ldzeku klasifikcija vizulie ldzeki (TV reklmas klipi, reklmas filmas, CD); akustiskie ldzeki (mutiska reklma, muzikla reklma, radio reklma); grafiskie ldzeki (katalogi, broras, kalendri, afias, sludinjumi, reklmas lapias, avu pielikumi); dekoratvie ldzeki (specilie firmas plaukti, stendi, vitrnas, skatlogi); priekmetiskie ldzeki (reklmas suvenri, dvanias, preu paraugi, iesaiojums, manekeni); reklmas paskumi (degustcijas, preu demonstrjumi, izstdes, modes skates, firmu apmekljumi). 1.4.3. Reklmas teksta izstrdanas pamatprincipi Tekstam jbt maksimli sam, lai lastjs (skattjs) nezaud uzmanbu. Tekstam jbt vienkram, saprotamam (bet ne nabadzgam). Jlieto valoda, ko saprot klients. Prk gudra reklma lieki iztrta nauda. Reklmai jbt ticamai, t nedrkst bt prsplta. Sludinjuma argumentiem jbt prliecinoiem, bet ne uzmcgiem. Pietiek ar vienu priekrocbu, kas tiek uzsvrta, bet pietiekami efektvu. Jievro biznesa tikas principi nedrkst nomelnot konkurentu. Reklmai jbt sistemtiskai, to nepiecieams laiku pa laikam atkrtot, pamainot ts saturu. Nemaingas reklmas iedarbba samazins, jo cilvki pie ts pierod un t vairs neizraisa interesi. Reklm svargs sludinjuma stils, intoncija. Reklmai ir juzrun cilvka sajtas, jrada emocijas. Reklm ir jstrd ar vienkrm lietm, bet spcgi. Jizvlas atbilstos vizulais noformjums. Formta elementi izmri, krsa, ilustrcija ietekm gan reklmas efektivitti, gan ts izmaksas. Biei ie faktori piesaista uzmanbu vairk nek pats reklmas saturs. Krsaina reklma palielina atsaucbu uz sludinjumu par 50%, bet laukuma formta dubultoana palielina atsaucbu par 40%.

22

2. Situcijas analze
2.1. Esos mrketinga stratijas

2.2. Produkta apraksts

Prece ir viss, ko var piedvt tirg iegdei, izmantoanai un patriam, lai apmierintu pircju vajadzbas. Uzmum Valmiermuia preu un pakalpojumu sortimentu veido klienti un tas balsts uz viu idejm un vlmm, kas iespju robes tiek stenotas. dens atrakcijs sortimenta izveide ir atkarga ar no konkurentu piedvto pakalpojumu iespjm un daudzveidbas. Uzmuma piedvto produktu un pakalpojumu sortiments ir oti plas. Klientiem tiek piedvti vairk nek 10 vannu un baseinu veidi, 7 dadas pirtis un saunas, 4 masas galdi, kino zle, dinanas iespjas atptas laik, brs, dejas u.c. atptas iespjas. Piedvjums tiek veidots, lai apmierintu gan brnus, gan pieauguos, gan ar imenes, studentus un pensionrus.

Vannas: Burbuvanna Standarta burbuvanna, piemrota ikvienam. Dziums no 40 100 cm. Pulsjo burbuvanna Vanna ar dadiem masas elementiem, maingu elementu trumu un dadbu. Dziums no 60 100 cm. Putu vanna Vanna, kas pilna ar dabgm putm. Putas ir miski nekaitgas. Dziums no 60 120 cm. Masas vanna Vanna, kur ir gan straumju, gan burbuu pulsjoie elementi. Dziums no 60-80 cm.

23 Baseini: Pludmale Baseins brniem vecum ldz 12 gadiem ar dadiem izklaides elementiem. Basein atrodas dadas bumbas, piepamas rotalietas, brnu tramplni, salas tipa solii baseina vid veckiem u.c. elementi klientu rtbas labad. Baseins atrodas akvaparka centr, lai vecki nezaudtu uzmanbu no saviem brniem. Dziums no 1 110 cm. Kru baseins aura tipa baseins, kur imit krces. Basein ir liels straumes trums. Dziums no 1 180 cm. Jras vii baseins, kas imit jras vius. Dziums no 1 160 cm. Straumju baseins Baseins, kas imit dada veida un stipruma straumes, dados virzienos, kas rada diezgan lielu izaicinjumu, lai rsotu baseinu. Dziums 100 160 cm. Piemrots no 14 gadiem vai vecku uzraudzb.

Pirtis: Relaksjo pirts Standarta tipa pirts, kas paredzta vienkrai relakscijai un muskuu atslodzei pc labas atptas. Pirts ir lielka nek aromtisks pirtis un taj ir temperatras svrstbas vien pirts gal ir augstka temperatra nek ort. Piparmtru un eikalipta pirts/sauna Pirts ar dabgu piparmtru un eikalipta aromtu elpceu attranai. Dabgs tabakas pirts/sauna Pirts ar vieglu dabgs tabakas aromtu. Bez dmiem, pilnb nekaitgi. Vanias kafijas pirts/sauna Pirts ar vieglu vanias un dabgs kafijas aromtu. Ledus pirts/sauna Pirts ar augsta dens baseinu pa vidu un patkamu svaiguma sajtu. Paradze Pirts ar dadu tropisko augu aromtu un to dziedniecisku efektu.

Masas: rstniecisk masa Masa, izmantojot dadus dziednieciskos priekmetus. Dzied gan vienkras, gan dzias spes. Muskuu masa Masa, kas relaks muskuus un atgrie spku ermen.

24 Zemdens masa Masa izmantojot dens straumes, spiedienu. Spcina du un ermea virskrtu. Relaksjo masa Pilnb relaks ermeni, lai js justos brvi un moi.

dinana: Augi Klientiem tiks piedvti dada veida augi, gan iecientie, gan ekskluzvie. trs uzkodas trs uzkodas ir uzmuma galvenais dinanas veids. Tas piedvs bagtgu klstu ar uzkodm, kas apvienotas garg kombincij uz prtikas kocia vai grozios. Skot no dadiem sieriem, paprikas, olvm, ia, guriem, vistas u.t.t. (skatt 2.1. attlu).

2.1. att. tro uzkodu paraugi Salti Dadu veidu salti, orinl mklas maizes trauci, kur ar ir dams.

Dzrieni: Bezalkoholiskie kokteii Dadi sulu un augu kokteii. Var pastt jau esou kokteili, vai palgt brmenim kaut ko ekskluzvu. Saldjuma kokteii Dadu garu, tilpuma un veidu saldjuma kokteii. Var pastt jau esou saldjuma kokteili, vai palgt brmenim kaut ko ekskluzvu. Svaigi spiestas sulas Vitamniem bagtintas, svaigi spiestas augu un drzeu sulas. Alkoholiskie kokteii Dadi augu, piena u.c. kokteii ar minimlu alkohola tiplumu (ne vairk k 10%). Var pastt jau esou kokteili, vai palgt brmenim kaut ko ekskluzvu.

25

2.3. Pakalpojuma apraksts

2.4. Iekjs un rjs vides analze

2.4.1. Uznmuma darbbas apraksts un vsture dens atrakciju un rekreatvs atptas cents Valmiermuia atrodas Valmier netlu no Gaujas, rpus pilstas centra. Valmiera ir piemrota vieta, jo Gauja vietm stvo, vietm purvaino krastu d nav pieejama, un Valmier praktiski nav atptai izmantojamu denstilpu. Pilst ir augsts apdzvojuma blvums un iedzvotju ienkumu lmenis. Augsts darbspjas vecuma iedzvotju patsvars un kopum labvlga demogrfisk situcija. Turklt teritoriju D-A virzien rso valsts galvenais autoce A3 Inukalns - Valmiera - Igaunijas robea (Valka), kas ir ar starptautiskas nozmes transporta koridors. Atrakciju parka darbba balsts uz to, lai apmekltji vartu labi atpsties, justies droi, rti un vartu netraucti baudt dens priekus un prjs atptas iespjas. Valmiermuia ir piemrots katra klienta vlmm. Uzmuma piedvto produktu un pakalpojumu sortiments ir oti plas. Klientiem tiek piedvti vairk nek 10 vannu un baseinu veidi, 7 dadas pirtis un saunas, 4 masas galdi, kino zle, dinanas iespjas atptas laik, brs, dejas u.c. atptas iespjas. Pilngai labsajtai klientiem ir pieejama ar bra lete slpju veldzanai, restorns, kur apmierint savu stgribu, viesnca ar vienvietgajiem, divvietgajiem un etrvietgajiem numuriem, deju zle, kuru nedas nogals var apmeklt visi dejot gribtji, kino zle, kur iespjams atpsties, noskatoties jaunks filmas, un banketu zle, kuru nepiecieambas gadjum var izrt. rtbu labad piedvjam klientiem ar bezmaksas autostvvietu, duas, kurs var noskaloties pc baseinu apmekljuma, fnus, individulos skapus, kur var atstt savas persongs mantas un klientu kartes, ar kurm var saemt lielkas atlaides, apmekljot dens atrakciju parku.

26 2.4.2. Pamatinformcija par uzmumu Uzmuma pilns nosaukums ir sabiedrba ar ierobeotu atbildbu

Valmiermuia. Uzmums ir izveidots 2004. gad un no 2007. gada nodarbojas ar ekstrms atptas un dens rekreatvo pakalpojumu snieganu. Uzmuma juridisk adrese ir Valmiera, Misas iela 13, LV-4201, Latvija; telefons 64231000; fakss 64231154. Uzmums atrodas Valmier, rpus pilstas centra, upes Misa ietekas Gauj apvid.

2.3. att. Uzmuma atraans vieta kart (Valmieras raj.) Uzmuma rcb ir 520 ha zemes - 290 ha mea platbas, 40 ha zemes tiek apsaimniekoti, 190 ha zemes netiek apsaimniekoti un galvenokrt ir krmi un pavas. Uzmuma darbba galvenokrt tiek balstta uz dens rekreatvo pakalpojumu snieganu dens masas, peldes basein treneru pavadb, dens sporta veidi u.c. dens atptas veidi. Uzmuma galvenie sadarbbas partneri ir SIA Valmieras dens un SIA "Valmieras Siltums", kas uzmumam nodroina kvalitatvu dens piegdi un uzsildanu. Uzmumam rkrtas gadjumiem ir iegdtas ar dens attranas un uzsildanas iekrtas. 2.4.2. Uzmuma organizcijas struktra Organizcijas struktra ir nozmgs ts vadanas elements, tau ts prdomta izveide vl nespj nodroint efektvu vadanu un produktvu un saskaotu organizcijas darbinieku darbu.

27 Uzmum Valmiermuia obrd darbojas 14 darbinieki. Uzmuma organizcijas struktra ir attlota 2.4. attl.

Uzmuma direktors

Uzmuma valde (2 cilvki)

Uzmuma vadtjs

Personls (10 cilvki)

2.4. att. Uzmuma Valmiermuia organizcijas struktra Vr emama nozme ir ar organizcijas darba kultrai, kas sev ietver dadu prliecbu, nostju, piemumu un atziu kopumu organizcij, kas nosaka, k darbinieku uzvedbu, t ar darbu izpildes pamienus. Kultras analzi un prognozi, kdas menedmenta aktivittes ir jlieto, var veikt ilgk laik, aplkojot un atzmjot organizcij valdos uzvedbas. Viens no organizcijas iekjs vides faktoriem ir ar ts tehnoloija. Tehnoloiju cilvki parasti pieradui saistt tikai ar iekrtu, izgudrojumu, datoru u.tml. racionlu lietoanu. No menedmenta viedoka ar tehnoloijas paldzbu organizcijs visi resursi tiek prveidoti gatav produkcij. Tehnoloija ir prasmju, zinanu, informcijas, iekrtu, instrumentu savienojums, kas nodroina resursu racionlu prveidoanu gatav produkcij vai pakalpojum.

2.4.3. Uzmuma makrovides faktori

28

2.5. Uzmuma Valmiermuia SVID analze

Stiprs puses (S) Iekjie faktori Kvalificts darbaspks Jaunas tehnoloijas Aktv mrketinga politika Atbalsta aktvu un veselgu dzvesveidu Laba iekj informcijas apmaia Neto peas pieaugums

Vajs puses (V) Augstas izmaksas Maza tirgus daa Pastvgo klientu trkums Finansilais stvoklis neauj uzlabot tehnoloijas biek Reklmas nepietiekams daudzums Nepastvgs patrtju apmekljums

rjie faktori Iespjas (I) Iespja paplaint pakalpojumu dadbu atbilstoi pieprasjumam Jaunu partneru pardans Iespjas iekarot jaunus tirgus SI stratijas Labas reputcijas nozar veidoana un uzturana Pateicoties augsti kvalifictam darbaspkam, uzmums ir spjgs raot kvalitatvku pakalpojumu, tdjdi iekarojot lielku tirgus dau VI stratijas Detalizta stratiska plna izstrdana Palielinoties pieprasjumam, palielins ienkumi, ko novirzt jaunu tehnoloiju iegdei Pilna tehnoloiju noslogotba, pateicoties lielkam pieprasjumam VD stratijas Pakalpojuma izstrdanas sistmas veidoana un attstana Jnostiprina savas pozcijas tirg Reklmas veidoana, lai btu pamanmks starp konkurentiem

Draudi (D) Jaunu konkurentu pardans Drgo tehnoloiju pardans, ko izmantos konkurenti Aizstjjpakalpojumu pardans tirg Piegdtji paaugstina cenas savai produkcijai Valsts ekonomisk stvoka pasliktinans, klientu ienkumu lmea samazinans

SD stratijas Jauno tehnoloiju ptana un ievieana darba proces Produkcijas diferencana piesaists jaunus pircjus

29

2.6. Tirgus izpte

Tehnoloiju laikmet, ik gadu tirg pards jaunas iekrtas, jaunas sistmas un dadi papildinjumi, kas tiek aizvietoti novecojuo iekrtu viet. Patrtji, protams, priekroku dod dadiem jauninjumiem, kas strauji ienk tirg, nevis novecojum lietm. Jrins ar to, ka Latvij ekonomisk situcija nedaudz atiras pie mums miniml alga netiek ldzi minimlajam patria grozam. Rietumeiropas un Skandinvijas pircji izvlas labko, nerinoties ar cenu. Baltij cena ir btiska, td jpiedv ltu, tau kvalitatvu preci. Latvij nav daudz da veida dens atrakciju parku, kas reiz piedv ar rekreatvs apttas iespjas. Tirgus galvenokrt balsts vien virzien dens atrakcijas vai dajas rekreatvs iespjas. Akvaparks ir pietiekami jauns, tau oti interesants masu atptas veids. Tas, pirmkrt, valdzina ar savu daudzveidbu. Akvapark visas dienas garum var atpsties cilvki ar pilngi atirgu temperamentu, vecumu, vlmm un vajadzbm. Un tas viss visu gadu. Strauji augo cilvku interese par akvaparkiem, protams, pievr investoru uzmanbu. Statistiskie dati rda, ka 10 ldz 15% no imenes budeta tiek trti par izklaidm un atptu. emot vr o faktu, akvaparkiem ir liela perspektva attstties pasaules izklaides industrij. [5.] Pasaul ir dadu veidu akvaparki. Siltks zems vairk izplatti atvrtie akvaparki. Tiem nepiecieami lieli zemes gabali un attstta infrastruktra. di parki parasti darbojas trisma sezons; ziemas period atvrtie parki ir slgti. Savukrt Viduseirop atvrts dens izklaides praktiski var izmantot tikai saj vasaras period, tpc paa nozme ir slgtajiem akvaparkiem. Slgtie akvaparki darbojas praktiski visu gadu. Nepiecieam regulr tehnisk apkope tiek veikta nakts. Tas ievrojami paaugstina apmekltju plsmu objekt un vairo projekta ienesgumu. Dadu darbbas ldzvirzienu (kafejncas, restorni, viesncas, fitnesa centri u.c.) iekauana akvaparka kompleksa koncepcij palielina piedvjuma spektru un paaugstina visa kompleksa apmekltbu.

30 Tomr jatzm, ka slgtais akvaparks ir diezgan daudzpusgs projekts, kas prasa nopietnu un profesionlu pieeju. Visa projekta pankumus nosaka vairki faktori: veiksmga atraans vieta; profesionli izstrdta koncepcija; pareizi izstrdts biznesa plns; arhitektras un dizaina projekts; pieredzjusi celtniecbas kompnija; lta finansana; labi sagatavots personls. Lai gan katru Latvijas pilstu nevajag apgdt ar dens atrakciju parku (tas radtu prk lielas izmaksas), aj nozar brvas vietas vl ir. Pilsts, kurs ir dens atrakciju parks, tiek piesaistti tristi un cilvki no citm apdzvotm vietm, to piesaiste sekm esoo sabiedrisko pakalpojumu klsta izmantoanu un vietjo mazo uzmumu un pakalpojumu sniedzju attstbu un tdjdi tiek veicinta pilstas ekonomisk izaugsme.

2.7. Konkurentu analze

emot vr to, ka uzmums Valmiermuia darbojas un savus pakalpojumus galvenokrt sniedz uz dens bzes, par uzmuma galvenajiem konkurentiem tiek uzskatti - Lvu Akvaparks, Ventspils akvaparks, Akvalande, Nemo. Spcgkais lderis aj segment ir dens atrakciju parks Lvu Akvaparks, kura gada apgrozjums ir trs reizes lielks k prjiem dens atrakciju parkiem un kura apmekljuma skaits ir 400 000 apmekljumi gad, tas ir aptuveni par 250 000 apmekltju vairk k prjiem dens atrakciju parkiem kop, un apgrozjums ir 11,3 miljoni latu. Viennozmgi Lvu Akvaparks ir valdoais lderis aj trisma un atptas sektor. Lvu Akvaparks darbojas kop 2003. gada 30. decembra. Piecu gadu uzkrt pieredze un darbba atptas sfr veiksmgi novedusi uzmumu Uzlecos zvaigznes pozcij, kura ldera pozcijas ldz pat 2008. gadam netiek apdraudtas. Neskatoties uz ekonomikas lejupsldi un augsto bezdarba lmeni Latvijas valst Lvu

31 Akvaparks spj realizt piemrotus piedvjumus un cenas, lai apmierintu klientu vlmes, neskatoties uz to, ka atpta Lvu akvapark ir saldzinoi drga no 9.75 12.50 Ls divu stundu akvaparka apmekljums, no 11.95 15.50 Ls etru stundu apmekljums un no 14.05 17.85 Ls visas dienas apmekljums. Lvu Akvaparks piedv dada garuma, slpuma slidkalnius, pirtis, baseinus, burbuvannas, duas, persongos skapus mantu glabanai, stvvietas, deju ovus piektdienas vakaros, izmitinanu u.c. pakalpojumus. Akvaparka atraans vieta ir rt un apdzvot viet, tau tan pat laik nomaus no pilstas burzmas pie upes Lielupe - Rgas rajon, Jrmal - krorta pilst. Lvu Akvaparks ir lielkais dens atrakciju parks Baltij, kas piesaista ar rzemju atptniekus, k ar atptniekus no kaimivalstm Igaunijas un Lietuvas. No kopj Lvu Akvaparks apmekltju skaita 47% ir Latvijas iedzvotju, 25% no Lietuvas un 18% no Igaunijas, citi- 10%. Tiei ie rzemju tristi ir uzmuma veiksmes atslga Latvijas valsts ekonomisks lejupsldes posm. K otrs spcgkais konkurents ir dens atrakciju parks Akvalande, kas atrodas Rg, netlu no Vecrgas. Akvalandes apmekljuma skaits sasniedz 110 000 gad un apgrozjums ir 4,6 miljoni latu. Uzmums visa gada garum piedv dus pakalpojumus - saunas, turku pirts, dakuzi, visu veidu baseini, duas, dada garuma dens kalnii. Pakalpojumu cenas ir samr zemas - no 4-6 Ls par visas dienas pavadanu atptas kompleks. Uzmuma atslga ir veiksmg atraans vieta un zems cenas. Ventspils akvaparks atrodas krorta pilst Ventspils. Ventspils akvaparks specializjas atptas pakalpojumu sniegan tikai vasaras sezons, kura apmekljuma skaits sasniedz aptuveni 16 000 un apgrozjums ir 1,2 miljoni lati. Akvaparks piedv pakalpojumus brv dab, bez jumta prseguma dadus baseinus, slidkalnius, brnu slidkalnius, saunas, burbuvannas. Cenas ir no 2 6 Ls un vairk, pluss vl dadas piemaksas par virsstundm, inventru u.c pakalpojumiem. Uzmuma veiksmes atslga ir uzmuma eogrfiskais novietojums atraans pie Ventspils Zil karoga pludmales, k ar pilstas augstais sakoptbas lmenis, dabas skati un vsturisks vietas. Ventspils akvaparks apmierina visas patrtju vlmes karstaj vasaras sezon. dens atrakciju parks Nemo atrodas Jrmal, Vaivaros. Uzmums palaik ir vjkais no konkurentiem, kas btu skaidrojams ar ilgu uzmuma pastvanu, uzmums jau piedzvojis brieduma posmu un pareizj situcij aizem pavisam nelielu tirgus dau tiei dens atrakciju parku sektor. Nemo atptas komplekss atrodas brv dab pie Baltijas jras. Uzmums Nemo piedv kempingu, dens atrakciju

32 parku, restornu un deju zli, k ar labiekrtotu pludmali gan tradicionlm, gan netradicionlm sporta splm, tematiskajiem paskumiem un atptai vasaras sezon. Apmekljuma skaits ik gadu sasniedz ap 12 000, apgrozjums 850 000 Ls gad. Uzmums piedv pakalpojumus par zemm cenm - pilnas dienas apmekljums atrakciju park izmaks no 3-5 Ls, tau papildizmaksas par kempingiem, dinanu, telts vietm ir saldzinoi augstas pilngai atptai.

2.5.2. Portera piecu spku modelis Portera modea priekrocba ir t, ka tas sniedz paplaintu konkurences jdziena skaidrojumu un dod iespju veikt plaku konkurences situcijas analzi. a) Konkurences intensitte Nozares lderis Latvij nozares lderis ir Lvu Akvaparks, kas atrodas Jrmal, kas platba ir 11500 m2. Taj ir vairk k 40 dadu atrakciju un dada tipa baseinu. Pie Akvaparka 6500 m2 platb ir ar atvrt zona, kas darbojas tikai vasar. Akvaparku projektja latvieu arhitekti. Izstrdjot projektu, tika piesaistti specilisti ar no Kandas, Lietuvas, veices, Zviedrijas, Austrijas un citm valstm. No kopj Lvu Akvaparka apmekltju skaita 47% ir Latvijas iedzvotju, 25% no Lietuvas un 18% no Igaunijas, citi-10%. Lvu Akvaparks darbojas kop 2003.gada 30. decembra. Ptjumu centra SKDS veiktaj ptjum 2008.gada jlij ataujas dalbnieku vid tas tika atzts par populrko un iecientko akvaparku, ko pdjo 3 gadu laik ir apmekljui 75% no dens atrakciju parku apmekltjiem. Ik gadu Lvu Akvaparku apmekl ap 400 tkst. atptnieku. Pavasar, ruden un ziem vidjais apmekltju skaits dien svrsts no 700 ldz 1500 cilvkiem. Vasaras sezon dien vidji akvaparku apmekl 2000 cilvku. dens atrakciju parka "Lvu Akvaparks" apgrozjums 2008. gada devios mneos, pc operatvajiem datiem, ir turpat 2,8 miljoni latu. Saldzinot ar attiecgo laika periodu 2007. gad, apgrozjums palielinjies par 6%. Galvenokrt gzes un elektrbas cenu pieauguma ietekm, akvaparka ekspluatcijas izmaksas palielinjus par 30%. Vadoties pc akvaparka 9 mneu operatvajiem darbbas rdtjiem, izmaias notikuas bieu noieta struktr, pieaugot pieprasjumam pc 4 stundu apmekljuma

33 bietm un samazinoties pieprasjumam pc 2 stundu apmekljuma bietm. Konkurentu skaits Latvij obrd ir etri konkurenti. Nozares lderis Lvu Akvaparks, vl viens slgtais dens atrakciju parks Akvalande, kas atrodas Rg, netlu no Vecrgas. Akvalandes apmekljuma skaits sasniedz 110 000 gad un apgrozjums ir 4,6 miljoni latu. Uzmums visa gada garum piedv dus pakalpojumus - saunas, turku pirts, dakuzi, visu veidu baseini, duas, dada garuma dens kalnii. Ventspils akvaparks specializjas atptas pakalpojumu sniegan tikai vasaras sezons, t apmekljuma skaits sasniedz aptuveni 16 000 gad un apgrozjums ir 1,2 miljoni latu. Akvaparks piedv pakalpojumus brv dab, bez jumta prseguma dadus baseinus, slidkalnius, brnu slidkalnius, saunas, burbuvannas. dens atrakciju parks Nemo atrodas Jrmal, Vaivaros, tas atrodas brv dab un darbojas tikai vasaras sezon. Uzmums Nemo piedv kempingu, dens atrakciju parku, restornu un deju zli, k ar labiekrtotu pludmali, kuru izmanto gan tradicionlm, gan netradicionlm sporta splm, tematiskajiem paskumiem un atptai vasaras sezon. Apmekljuma skaits ik gadu sasniedz ap 12 000, apgrozjums 850 000. Izieanas barjeras Izieanu no tirgus apgrtina iepriek prdotie abonementi, kas rada saistbas ar klientiem. Tas nozm, ka lai izietu no tirgus, ir laikus jprtrauc abonementu prdoanu. Pakalpojumu diferencana Pakalpojumu diferencana ir iespjama palielinot un dadojot pakalpojumu klstu. Ievieot uzmum papildus pakalpojumus, kas bs atirgi no konkurentu piedvtajiem, piemram, telpu re privtajiem paskumiem, tematisko paskumu rkoana, papildus atrakciju ievieana utt.. b) Pircju spks Pircju zinanas

34 Ts ir atkargas no reklmu intensittes un to izplatanas kanliem, informcijas pieejambas, stereotipiem, kas veidojas par brv laika pavadanu akvaparkos. Pirkuma lielums Klientiem ir iespjas iegdties bietes, kas paredz atptu akvapark uz noteiktu laiku (stundu, divm, etrm, visu dienu, nedas nogali, brvdienu vai darba dienu abonementu mnesim). Ar uzturans ilgumu viesnc ir iespjams izvlties (minimlais uzturans ilgums ir viena diennakts). Pircju koncentrans Vislielk pircju koncentrans notiek nedas nogals un vasaras sezon, kad cilvkiem ir brvdienas vai atvainjumi. Ar vasaras karstums ir mudinjums cilvkiem izvlties brv laika pavadanu tiei dens atrakciju parkos. Pircja ieieana nozar Pircjam ir grti ieiet nozar, jo, izmantojot tikai savus ldzekus tas ir praktiski neiespjami. Ir nepiecieams izstrdt detaliztu projektu, piesaistt investorus, meklt sadarbbas partnerus. Tas prasa milzgus ieguldjums. c) Piegdtju spks
Produkcija, kas ir svarga pircjam Piegdtjiem nozar ir liela nozme, jo tas, kda produkcija tiks piegdta uzmumam, noteiks to, cik apmierinti vai neapmierinti bs akvaparka klienti. Ir btiski,

lai piegdtju produkcija btu kvalitatva (dens atrakcijas droas, dieni svaigi, gargi, veselgi un pla sortiment, lai klienti tos vartu izvlties pc savas gaumes, viesncas telpas rtas, tras, aprkotas ar kondicionanas sistmm u.t.t.). Produkcija ar augstm nomaias izmaksm Nozar ir produkcija, kuras nomaia neizmakstu drgi, piemram, prtika, dzrieni, bet lielkoties akvaparka produkcijas nomaia saists ar lielm izmaksm, piemram, apsildes un gaisa mitruma regultju sistmas, dens atrakciju, dakuzi vannu, apgaismes sistmu u.c. nomaia izmakstu oti drgi.

35 Augsta piegdtju koncentrans T k uzmums ir vriengs, ar plam izklaides iespjm, un tam visam ir nepiecieama atbilstoa produkcija, piegdtju koncentrans aj viet ir milzga, jo tiek piegdti produkti, skot ar ikdien nepiecieamajiem skumiem un beidzot ar modernm jaunkajm tehnoloijm un bvmateriliem. Piegdtju spja ieiet nozar, kuru tas apgd T ir apgrtinta, jo akvaparki specializjas dadu pakalpojumu sniegan un ir spiesti izmantot daudzu piegdtju piedvjumus. Lai viens piegdtjs sptu ieiet aj nozar, tam btu jsadarbojas ar vl daudziem citiem piegdtjiem. d) Potencilie konkurentu draudi Potencilo konkurentu draudi ir diezgan zemi, tas ir saistts ar lielajm ieieanas barjerm nozar. Lai gan pakalpojumu snieganas veidus ir iespjams diferenct vl un vl, lai izveidotu akvaparku, ir nepiecieams milzgs kapitls. Reti kur sptu uzkrt tdus naudas ldzekus. Ar klientu piesaistanai ir nepiecieami lieli naudas ldzeki, it pai izmantojot efektvkos reklmas izplatanas kanlus televzij, laikrakstos u.c. e) Aizstjju draudi Brv laika pavadanu akvapark var aizstt ar citm aktivittm, piemram, vasar cilvki var izvlties laivoanu, doanos prgjien pa meu, golfa splanu, izjdes ar zirgiem, viesu mju ranu utt., bet ziem tdas aktivittes k slpoanu, slidoanu, boulinga splanu, doanos uz kino vai tetri, utt. Diferencanas stratija Klientiem tiek piedvti pakalpojumi, kuri izceas, jo netiek piedvti citos dens atrakciju parkos (skatt 2.3. tabulu). Valmiermuia piedv saviem klientiem dadas atptas iespjas, tie var peldties, st, gult, dejot, doties uz kino, baudt masu pat neizejot no akvaparka telpm, tas klientiem rada daudz lielkas rtbas.

36 2.3. tabula Akvaparku sniegto pakalpojumu saldzinjums Lvu Akvaparks dens atrakcijas Saunas, pirtis Burbuvannas dinana Naktsmtnes Banketu zle Masas salons Deju zle Kino zle Ir Ir Ir Ir Ir Ir Nav Nav Nav Akvalande Ir Ir Ir Ir Nav Nav Nav Nav Nav Nemo Ir Ir Nav Ir Ir Nav Nav Nav Nav Akvaparks Ventspils Ir Ir Ir Ir Nav Nav Nav Nav Nav Valmiermuia Ir Ir Ir Ir Ir Ir Ir Ir Ir

ds akvaparks ir piemrots ar tdiem klientiem, kuriem tri viss apnk vai piemt straujas garastvoka maias, tiem nevajag ilglaicgi uzturties vien viet, piemram, kad apnikusi aktv un cilvku piln zona, tie var atrast klusu vietu masas salona telps vai viesncas istab.

3. Mrketinga mri 4. Mrketinga stratija 5. Produkta izplatana

5.1. Izplatanas kanli

5.2. Realizcijas veicinana

5.2.1. Reklma

37 Lai populariztu uzmumu, tiks izveidotas gan TV, gan radio reklmas. Ts tiks izvietotas vietj televzij, ar radio ter. Tiks izvedoti ar reklmas plkti lielveikaliem. Visas mrketinga aktivittes aicintu iedzvotjus uz aktvu darbbu, proti, atptas centra Valmiermuias apmeklanu. Regulri tiks izsplti dadi tera konkursi ar iespju iegt ielgumus Valmiermuias apmeklanai 2 pieaugum personm k ar imenm. Uzmums Valmiermuia darbojas td sektor, kur regulra reklma vis reion nav nepiecieama, jo patrtji no attliem reioniem par diem uzmumiem uzzin pai, caur pazim un izklaides mekljumiem internet. TV reklma Pc angu sociologu ptjumiem ir noskaidrots, ka patrtjs radio reklmu atceras nedaudz sliktk nek TV reklmu (skatt 1.1. tabulu), tau reklmai radio ter ir ar savas priekrocbas. 1.1. tabula Ptjumu rezultti par cilvku spju atcerties un reproduct informciju Uztveranas veids Uzreiz Pc trs dienm Skaas 70 % 10 % Attla 72 % 20 % Audiovizulais 86 % 60 %

Radio reklma Radio aptver ts kategorijas cilvkus, kurus nevar sasniegt TV vai prese, piemram, autobraucjus, kuri atpas dab. Reklmdevji izvlas radio mobilittes, elastguma un ltuma d. Radio reklmas mintes efektivitte ir 75 % no pusmintes TV standarta reklmas rulla. Pirmais reklmas sludinjums radio tika prraidts ASV 1922.gad [12].

38 Radioreklmai ir sekojoas priekrocbas: Visur pieejamba; Operativitte; Selektivitte; Mjgums, reklma sasniedz adrestu mjas apstkos, td veid radot uzticbas atmosfru; 24 stundu prraide.

Ir veikti ar citi ptjumi, kuri pierda to, ka: Cilvki labk atceras dzirdtu tekstu, nek raksttu; Dzirdts teksts labk prliecina klaustju par preces priekrocbm, rada pozitvku attieksmi pret preci. Mjaslapas izveide Katram uzmumam, kuram ir lieli mri, ir nepiecieama sava mjaslapa. Tehnoloiju laikmet cilvki arvien biek par izklaides iespjm interesjas tiei internet, pirms ts izmina praks. Mjaslap uzmums plno iekaut pakalpojumu aprakstu, to cenu, veidus un dadbas k ar citu svargu informciju, kas vartu interest patrtjus. Plaktu izveide lielveikaliem Uzmums plno izveidot plaktus, kuros btu atspoguoti aktulkie uzmuma Valmiermuia pakalpojumi, to izmaksas k ar citas pieejams akcijas un paskumi. Plakt tiks attloti pakalpojumi, kas nav pieejami citur, lai radtu patrtjos interesi. Plaktu izvietoanas mris ir reklamt uzmumu un aicint patrtjus apmeklt Valmiermuiu.

5.3. Mrketinga plna budets

39

Secinjumi

1. Izptot SIA Valmiermuia konkurentus, var secint, ka aj nozar darbojas etri uzmumi, no kuriem lderpozcijas ir iemis Lvu Akvaparks, t tirgus daa ir 75%. 2. da veida akvaparkiem, ar plau piedvjumu sortimentu, ir iespja attstties izklaides industrij. Statistikas dati liecina, ka 10-15% no imenes budeta tiek trti par izklaidm un atptu, jo cilvkiem apnk ikdienas rutna un rodas vlme vairk pavadt brvo laiku kop ar draugiem vai imeni, aktvi atpoties. 3. dens atrakciju parka izveide prasa milzgus kapitlieguldjumus, is faktors visbtiskk ietekm citu konkurentu spju ieiet nozar, jo rada augstas ieieanas barjeras. 4. Valmiera ir viena no lauku trisma galvaspilstm, kas gatava rpties par savu ekonomisko augupeju, atbalstot esoos raoanas uzmumus un attstot jaunus uzmjdarbbas veidus, kas paldztu nostiprint pilstas saimniecisko patstvbu un veicintu iedzvotju labkljbu. 5. T k dens atrakciju parki sniedz pakalpojumus, kuri saistti ar atptu, tad ieteicams izvlties pakalpojumu diferencanas stratiju, jo atptas iespju ir daudz, jnoskaidro viengi kdi pakalpojumi klientiem interes visvairk. 6. Izptot pircja lmuma pieemanas procesu un faktorus, kuri to ietekm, jdara viss, lai ie faktori ktu par uzmuma iespju. Piemram, algas paaugstinjums, vlme izbgt no ikdienas rutnas, patrtju vlme saemt paos piedvjumus (abonementus, atlaides) ir uzmuma izdevba piesaistt jaunus klientus. 7. Uzmuma popularizanai, uzmuma atpazstambai nepiecieama apjomga reklmas kampaa reklma televzij, laikrakstos, radio, kas uzruntu patrtjus izmantot Valmiermuias piedvtos atptas elementus. 8. Iegdjoties ieejas bieti akvapark, bez papildus maksas var izmantot tdus dens atrakciju parka elementus k auto stvvietu, persongos skapus, duas,

40 visus baseinus, burbuvannas, saunas, pirtis, slidkalnius, bet pakalpojumiem, kas ir tikai uzmum Valmiermui tiek piedvtas citas cenas. 9. Uzmums ir izveidojis cenas, kas ir zemkas k Lvu akvaparka cenas, bet tomr tai pat laik ir saldzinoi augstas, emot vr pareizjo ekonomisko situciju Latvij. 10. Klientu piesaistanai un apgrozjuma palielinanai uzmums izstrdjis dadas atlaides, paos piedvjumus svtkos, k ar klientu kartes, abonementus, kas patrtjiem dod iespju atrakciju parku apmeklt regulri neierobeojot ne laiku, ne apmekljumu skaitu, par noteiktu samaksu, kas ir izdevgk k vienas reizes apmekljums. 11. Uzmuma turpmkai augupejai Valmiermuia regulri veiks patrtju aptaujas par dens atrakciju parka trkumiem un priekrocbm, lai turpintu attstbu un pilngi apmierintu klientu vlmes. 12. Uzmums ir izvljies izvietojumu, kas btu tlk, bet ne prk tlu no Rgas Valmier, Vidzemes novad, viet, kur ir daudz iedzvotju un tristu. Patrtjiem tas dod iespju izmint ko jaunu, ko savdku cit Latvijas reion. 13. Lai padartu patrtju atptu rtku, bez sarejumiem, uzmums ir apvienojis vairkus pieprastus atptas kompleksus vien liel atrakciju park dens atrakciju elementi, pirtis, banketu zle, diskotkas zles, kino zle, brs, naktsmtnes, auto stvvietas. 14. Valmiermuia piedv atptas elementus, ko var atauties ne tikai augstko sabiedrbas slu prstvji, bet ar zemkie, kas atptai atvl oti maz ldzeku makstnespjas d. Ir ar paa iespja bezdarbniekiem un maznodrointajiem Valmiermuiu apmeklt bez maksas. 15. Lai sasniegtu augstu pakalpojumu kvalitti, tiek pieaicints kvalificts darbaspks, regulri tiek sekots ldzi visiem atrakciju parka elementiem.

41

BIBLIOGRFISKAIS SARAKSTS
1. Elektroniskais resurss. Latvijas statistikas portla dati. Pieejas veids:

tmeklis WWW. URL: http://www.csb.gov.lv/csp/content/?cat=355 2. Praude, V. Mrketinga komunikcija / V. Praude, J. alkovska. Rga :

Vaidelote, 2005. - 485 lpp. 3. Gaile-Sarkane E. Situcijas un uzdevumi tirgzinbs. 2. papildintais

izdevums. Mcbu ldzeklis. / E. Gaile-Sarkane, I. Andersone, R. Greitne. // Rga : RTU Izdevniecba, 2006. 131 lpp. 4. Valmieras pilstas pavaldbas gada publiskais prskats par 2009. gadu.

Pieejas veids: tmeklis WWW. URL: http://valmiera.lv/images/stories/publiskais_gada_parskats_09.pdf 5. Lvu Akvaparka mjas lap publict informcija. Pieejas veids:

tmeklis WWW. URL: http://www.akvaparks.lv/ 6. dens atrakciju parka Akvalande mjas lap publict informcija.

Pieejas veids: tmeklis WWW. URL: http://www.akvalande.lv 7. Ventspils akvaparka mjas lap publict informcija. Pieejas veids:

tmeklis WWW. URL: http://www.akvaparksventspils.lv 8. Informatvais portls, kura datu bz sastopama informcija par Latvijas

ekonomikas aktualittm. Pieejas veids: tmeklis WWW. URL: http://www.reitingi.lv/lv/reitingi/ekonomika/24924.htm 9. Elektroniskais katalogs. Pieejas veids: tmeklis WWW. URL: http://www.viss.lv/?p=150534 10. Dims Blaits. Mrketings (rokasgrmata) / D. Blaits. Rga : Zvaigzne ABC,

2004. - 284. lpp. 11. Praude V. Mrketings / V. Praude, J. Beikovs. Rga: Vaidelote, 1999. 558 lpp. 12. .. " : , , ", , "", 1994.

42 13. Reklmas izcenojumi Vidzemes TV. Pieejas veids: tmeklis WWW. URL: http://vtv.lv/reklama/14102009-raidlaiki 14. Praude V. Menedments / V. Praude, J. Beikovs. Rga : Vaidelote, 2001. 507 lpp

Pielikumi

ATSAUKSME

Grafisk daa