TRAUKSMES CLJU TIESISK AIZSARDZBA LATVIJ

RGA 2012

SATURS
Ziojuma aurore Termini 1. Ievads 2. Tiesisk bze 2.1. Informana k pienkums 2.2. Iekjie zioanas un kontroles mehnismi 2.3. Informana k tiesbas 3 4 5 6 6 6 7

2.4. Personu aizsardzba pret nelabvlgm sekm informcijas snieganas gadjumos un personu tiesbas 7 2.5. No tiesisk reguljuma izrietoie riski 2.6. No praktisks piemroanas izrietoie riski 3. Uztvere un politisk griba 4. Secinjumi un prieklikumi 4.1. Secinjumi 4.2. Prieklikumi Izmantotie avoti Normatvie akti Tiesu spriedumi Literatra Ptjumi Intervijas Pielikums: Tabulas 1. Darba likums 2. Kriminllikums 3. Valsts civildienesta likums 4. Latvijas Administratvo prkpumu kodekss 5. Likums Par intereu konflikta novranu valsts amatpersonu darbb 7 9 12 13 13 13 15 15 15 16 16 16 17 17 18 18 19 19

2 ZIOJUMS TRAUKSMES CLJU TIESISK AIZSARDZBA LATVIJ

TRAUKSMES CLJU TIESISK AIZSARDZBA LATVIJ

Ziojuma autore: Kristne Dupate, LU Juridisks fakulttes docente Doktora grds tiesbu zintns (starptautiskajs tiesbs; Latvijas Universitte, 2007), LL.M. (Rgas Juridisk augstskola, 2002). Kop 2006. gada Kristne Dupate ir doctja LU Juridiskaj fakultt. Kop 2008. gada Kristne Dupate darbojas k Latvijas nacionla eksperte vairks Eiropas Komisijas tiesbu ekspertu grups un ir piedaljusies vairk nek 10 Eiropas Komisijas ptniecbas projektos. Kristne Dupate ir piedaljusies k prstve vairks stratisks tiesvedbas liets visprjs jurisdikcijas tiess, k ar Satversmes ties.

Ziojums tapis biedrbas Sabiedrba par atkltbu Delna projekta Alternatva klusanai: lielks atbalsts un aizsardzba trauksmes cljiem Eiropas Savienb ietvaros. Projekts norisins ar Eiropas Komisijas Ieklietu enerldirektorta Noziedzbas novranas un apkaroanas programmas finansilu atbalstu. Projekta gait tapuie materili atspoguo tikai projekta stenotja viedokli un Eiropas Komisija nav atbildga par tajos iekauts informcijas tlku izmantoanu. Projektu ldzfinans Sorosa Fonds Latvija Tiesiska valsts programmas ietvaros ar projektu Intereu aizstvba un stratisk juridisk paldzba korupcijas novranai un tiesiskuma stiprinanai. Par ziojuma saturu atbild projekta stenotji, un tas nevar tikt uzskatts par Sorosa fonda Latvija viedokli. Plaka informcija par Sorosa fonda Latvija atbalsta virzieniem pieejama internet www.sfl.lv. Kristne Dupate, 2012 Biedrba Sabiedrba par atkltbu Delna, 2012

3 ZIOJUMS TRAUKSMES CLJU TIESISK AIZSARDZBA LATVIJ

TERMINI
Trauksmes celana (materils piemroanas joma) informcijas atklana par tdiem iespjamiem tiesbu normu un tikas principu prkpumiem institcijs un valsts, pavaldbu vai privtos uzmumos, kas nodara kaitjumu kdai sabiedrbas grupai vai sabiedrbai kopum. Trauksmes clji (personl piemroanas joma) publisk un privt sektor nodarbintie (gan valsts dienest, gan darba tiesiskajs attiecbs), k ar rpus tradicionlm darba tiesiskm attiecbm esoie un citi indivdi, kas ir tiei saistti ar trauksmes celanu. Pienkums obligts pienkumu uzliekos normas. Tiesbas tiesbu paredzos normas, kas tiek piemrotas vai nu ar publisks varas lmumu, vai pc paa indivda izvles. Atbildba tiesbu normas, kas paredz atbildbu par kdainas vai nepierdtas informcijas atklanu par tiesbu normu vai tikas principu prkpumiem, un kuru rezultt trauksmes cljam var iestties atbildba publisko vai privto tiesbu jom.

4 ZIOJUMS TRAUKSMES CLJU TIESISK AIZSARDZBA LATVIJ

1. IEVADS
Ptjuma mris ir apzint un analizt pastvoo tiesisko reguljumu un t piemroanu attiecb uz trauksmes clju (angliski whistle blowers) aizsardzbu ar nolku sniegt prieklikumus eso tiesisk reguljuma uzlaboanai. Latvij caurmr nav nedz tradciju, nedz ar paa tiesisk reguljumu attiecb uz trauksmes celanu. Esoais tiesiskais reguljums, kuru var piemrot ar trauksmes celanas gadjumos, ir fragmentrs gan materil, gan personl tvruma zi. Pienkums ziot par tiesbu prkpumiem visiem indivdiem ir tikai attiecb uz smagiem kriminli sodmiem noziedzgiem nodarjumiem. Savukrt tikai specifiskm indivdu (amatpersonu) grupm ir pienkums ziot par avrijm tautsaimniecb, neparastiem un aizdomgiem finanu darjumiem, par amatpersonu iespju nonkt vai atraanos intereu konflikta situcij, k ar par aizdomm par augstka ierda dota uzdevuma likumbu. Nepastv specils tiesiskais reguljums attiecb uz trauksmes clju aizsardzbu, un tas ir nopietns rslis gan indivdu iedroinanai celt trauksmi, gan ar iespjm aizsargt no negatvm sekm saistb ar trauksmes celanu. Trauksmes cljiem ir pieejami tikai un viengi visprjie tiesbu aizsardzbas mehnismi. Jau pats fakts par specila tiesisk reguljuma trkumu norda uz das pardbas neatzanu par normlu un atzstamu uzvedbas modeli, jo, k zinms, tiesbu normas atspoguo sabiedrb akcepttos uzvedbas noteikumus. Tas saistms ar padomju laika okupcijas rema smago mantojumu, atkljot sabiedrbas izkropoto izpratni par pilsonisko pienkumu darboties visas sabiedrbas interess, k ar totalitr rema sts bailes no negatvm sekm. Tomr pats btiskkais ir tas, ka iedzvotju bailes no negatvm sekm ir reli pamatotas ar masu medijos atspoguotajiem trauksmes celanas gadjumiem, galvenokrt saistb ar iesaistto trauksmes clju piedzvotajm negatvajm sekm. Piemram, kriminlprocesa uzskanu pret datorspecilistu, kur legli, izmantojot caurumus Valsts iemumu dienesta (VID) datu bzes sistm, piekuva datiem par personu relo atldzbu un os datus, neidentificjot konkrtus indivdus, nodeva masu mediju rcb (plak ziojuma 2.6. sadaas 1. gadjuma aprakst). pai izceams ir gadjums par kriminlprocesa uzskanu un drobas ldzeka piemroanu juristam td, ka vi zioja Korupcijas novranas un apkaroanas birojam (KNAB) par aizdomm par iespjamm koruptvm darbbm cita kriminlprocesa ietvaros, kur vi prstvja aizdoms turts personas intereses (plak ziojuma 2.6. sadaas 2. gadjuma aprakst).1 Tas skaidri pierda aktulu nepiecieambu veikt sabiedrbas izgltoanu par trauksmes celanas jdzienu un nepiecieambu, k ar nodroint efektvu tiesisko reguljumu.

1 ie gadjumi notikui rpus darba tiesiskajm attiecbs, tomr ir uzskatmi par informcijas atklanu par tdiem tiesbu normu prkpumiem, kas nodara kaitjumu visai sabiedrbai kopum.

5 ZIOJUMS TRAUKSMES CLJU TIESISK AIZSARDZBA LATVIJ

2. TIESISK BZE
Latvij nepastv tiesiskais reguljums, kas btu tiei vrsts uz trauksmes clju aizsardzbu, tomr pastv fragmentrs (gan attiecb uz materilo, gan personlo piemroanas jomu) tiesiskais reguljums, kas var tikt piemrots ar trauksmes celanas gadjumos.

2.1. INFORMANA K PIENKUMS

Pienkums sniegt informciju par tiesbu normu prkpumu jebkuram indivdam tiesbu aktos ir noteikts tikai attiecb uz smagiem kriminli sodmiem noziedzgiem nodarjumiem. Kriminllikuma2 315. pants3 uzliek par pienkumu ikvienam indivdam ziot par smaga vai sevii smaga nozieguma gatavoanu, ja tas ir droi zinms. Savukrt Latvijas Administratvo prkpumu kodekss4 uzliek par pienkumu jebkuram indivdam ziot par avrijm tautsaimniecb.5 Virkne tiesbu normu paredz pienkumu ziot par tiesbu prkpumiem noteiktm indivdu grupm, t.i., tiem indivdiem, kuriem ds pienkums noteikts ar likumu. Latvijas Administratvo prkpumu kodekss nosaka pienkumu noteiktm personu grupm ziot par neparastiem un aizdomgiem finanu darjumiem6, par vides piesroanu7, par kuniecbas normu prkpanu8 un bstamo iekrtu avrijm. Likums Par intereu konflikta novranu valsts amatpersonu darbb 9 uzliek par pienkumu amatpersonm ziot gan par savu, gan ar par citu amatpersonu iespju nonkt vai atraanos intereu konflikta situcij10, bet Latvijas Administratvo prkpumu kodekss paredz attiecgu atbildbu par apzintu nezioanu par atraanos intereu konflikta situcij.11 Valsts civildienesta likums12 nosaka, ka ierda pienkums ir atteikties no uzdevuma pildanas, rakstveid informjot amatpersonu, kas devusi uzdevumu, ja ierdnim rodas aubas par uzdevuma likumgumu.13

2.2. IEKJIE ZIOANAS UN KONTROLES MEHNISMI

Iekjos informanas mehnismus tiesbu akti paredz tikai attiecb uz amatpersonm un ierdiem. Likums Par intereu konflikta novranu valsts amatpersonu darbb nosaka, ka valsts amatpersonai informcija par citu amatpersonu atraanos intereu konflikta situcij ir jsniedz s institcijas vadtjam vai KNAB, bet valsts drobas iestds strdjoai valsts amat2 3 LV Nr. 199/200, 08.07.1998. 315. pants. Nezioana par noziegumu Par nezioanu, ja ir droi zinms, ka tiek gatavots vai izdarts smags vai sevii smags noziegums, soda ar brvbas atemanu uz laiku ldz etriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu ldz sedesmit minimlajm mnealgm. 4 Ziotjs Nr. 51, 20.12.1984. 5 84.1 pants. Nezioana par avrijm tautsaimniecbas nozars vai du avriju slpana Par nezioanu par cilvkiem vai videi bstamu avriju rpniecb, transport, lauksaimniecb vai cits tautsaimniecbas nozars vai par das avrijas slpanu, ko izdarjusi amatpersona vai cita persona, kuras pienkums ir das zias sniegt,uzliek naudas sodu no simt ldz trssimt latiem. Par tdm pam darbbm, ja avrija notikusi, prvadjot bstamas miskas vielas un miskus produktus vai eksplozvus priekmetus, k ar ja avrija nodarjusi kaitjumu videi vai cilvkiem, uzliek naudas sodu fiziskajm personm no divsimt piecdesmit ldz piecsimt latiem, bet juridiskajm personm no trssimt ldz tksto latiem. 6 165.4 pants. 7 82., 82.1, 84. un 87.1 pants. 8 115.1 pants. 9 LV Nr. 69, 09.05.2002. 10 21. un 21.1 pants. 11 166.29 pants. 12 LV Nr. 331/333, 22.09.2000. 13 16. panta pirm daa.

6 ZIOJUMS TRAUKSMES CLJU TIESISK AIZSARDZBA LATVIJ

personai informcija jsniedz Satversmes aizsardzbas biroja direktoram.14 Valsts civildienesta likums nosaka ierda tiesbas apstrdt saemto rkojumu vai uzdevumu, par kura likumgumu radus aubas, iesniedzot sdzbu nkamajai augstkajai amatpersonai.15

2.3. INFORMANA K TIESBAS

Jebkuram indivdam ir tiesbas informt atbildgs institcijas par darbbm vai bezdarbbu, kas, viaprt, ir neatbilstoa tiesbu normm. Tiesbu normas gan neparedz iespju par oficilu iesniegumu atzt anonmi sniegtu informciju16, tau gandrz vism tiesbsargjom un administratvm institcijm ir anonms zioanas mehnismi, kurus indivdi pietiekami aktvi izmanto un kas kalpo par vrtgu informcijas avotu.17 Dieml o mehnismu neatkarga darbbas un efektivittes analze pagaidm nav veikta.

2.4. PERSONU AIZSARDZBA PRET NELABVLGM SEKM INFORMCIJAS SNIEGANAS GADJUMOS UN PERSONU TIESBAS
Normatvie akti paredz tikai fragmentru aizsardzbu un tiesbas personai, kas sniegusi informciju. Kriminlprocesa likums18 paredz liecinieku aizsardzbu, ja procesa virztjam ir pietiekams pamats uzskatt, ka pastv rels personas dzvbas, veselbas un mantas apdraudjums.19 Iesniegumu likuma 9. pants nosaka aizliegumu izpaust iesniedzja identitti bez iesniedzja piekrianas, izemot gadjumus, kad iestdei saska ar likumu da informcija ir jizpau. Savukrt Informcijas atkltbas likuma20 11. panta sest daa nosaka, ka iestdes sarakste ar informcijas pieprastju un zias par o personu uzskatmas par ierobeotas pieejambas informciju. Saska ar Valsts prvaldes iestu nodarto zaudjumu atldzinanas likumu21 personai ir tiesbas prast atldzinjumu par mantisko zaudjumu, personisko vai morlo kaitjumu. Savukrt Darba likuma22 9. pants nosaka nelabvlgu seku radanas aizliegumu darbiniekam, kur ir ziojis kompetentm iestdm vai amatpersonm par aizdomm par noziedzga nodarjuma vai administratva prkpuma izdaranu darbaviet. Saska ar Darba likuma 29. panta astoto dau darbiniekam ir tiesbas prast ar kompensciju par morlo kaitjumu nelabvlgu seku radanas gadjum. Darba likuma normas par negatvu seku radanas aizliegumu ir piemrojamas ar valsts civildienesta ierdiem.23 Saska ar Satversmes 92. pantu24 un Civillikuma25 1635. pantu trauksmes cljam ir tiesbas prast kompensciju saistb ar citu valsts varas atzaru (instittu) vai privtpersonu nodarto zaudjumu. Savu tiesbu realizcijai trauksmes cljam jrins ar tiesvedbas nepiecieambu, t.i., nepiecieambu prast tiesbas uz kompensciju ar prasbas celanu (pieteikuma iesnieganu) ties.

2.5. NO TIESISK REGULJUMA IZRIETOIE RISKI

Personai, kas sniedz informciju, ir liels risks saskarties ar nelabvlgm sekm no to personu puses, kuras informcijas snieganu uzskata par tiesbu prkpumu. Turklt robea starp trauksmes celanu un citu personu tiesbu prkpumu ir grti paredzama un nosakma, radot oti augstu risku trauksmes cljam.
14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 21.1 pants. 16 .panta otr daa. Iesniegumu likuma 3. panta otr daa (LV Nr. 164, 22.11.2007.); Kriminllikuma 369. pants Telefonintervijas ar KNAB specilistu un VID sabiedrisko attiecbu specilistu, abas 19.09.2012. LV Nr. 74, 11.05.2005. 300. pants. LV Nr. 334/335, 06.11.1998. LV Nr. 96, 17.06.2005. LV Nr. 105, 06.07.2001. Valsts civildienesta likuma 2. panta ceturt daa. LR Augstks tiesas spriedums (24.11.2010.) liet SKC-233, pieejams http://www.at.gov.lv/lv/info/archive/department1/2010/ (skatts 25.07.2012.). 25 Ziotjs Nr. 1, 14.01.1993.

7 ZIOJUMS TRAUKSMES CLJU TIESISK AIZSARDZBA LATVIJ

(i) Goda un cieas aizskarana

Latvijas Republikas Satversmes 95. pants un Civillikuma 2325.1 pants nosaka cilvka goda un cieas aizsardzbu. Tas nozm, ka personas gods un ciea ir aizskartas, ja par personu publiski izplata nepatiesas zias. Ja ziu izplattjs nespj pierdt, ka zias ir patiesas, tad aizskartajai personai ir tiesbas uz kompensciju par morlo kaitjumu saska ar Satversmes 92. pantu un Civillikuma 1635. pantu.
26

Ja trauksmes clja sniegt informcija ir izrdjusies kdaina, tad, saska ar pareiz spk esoo tiesisko reguljumu, trauksmes cljam var iestties civiltiesisk atbildba. Tpat trauksmes cljam var rasties problmas viedoka pauanas gadjum, it sevii, ja viedoklis ir grti noirams no zim. Ja tiesas vrtjum viedoklis tiek atzts par zim, trauksmes cljam var iestties civiltiesisk atbildba.27

(ii) Neslavas celana

Kriminllikuma 157. pants nosaka kriminlu atbildbu par neslavas celanu. Iespja, ka trauksmes cljs vartu prkpt o normu, ir minimla, jo atbildba ir paredzta par apzinti nepatiesu, otru personu apkaunojou izdomjumu tu izplatanu iespiest vai citd veid pavairot sacerjum, k ar mutvrdos, ja t izdarta publiski. Ttad, ietverot noziedzg nodarjuma sastv subjektvo pusi, kura pieprasa pierdt, ka persona apzinti ir izplatjusi nepatiesas zias, liel mr tiek izslgta to iespjam piemroana attiecb uz trauksmes clju, kur, k tiek prezumts, rkojas lab ticb, t.i., izplata zias, kuras uzskata par patiesm.

(iii) Neizpauamu ziu izpauana

Kriminllikuma 200. pants paredz kriminlatbildbu par neizpauamu ziu, kas nav valsts noslpums, izpauanu, komercnoslpumu saturou ziu neatautu ieganu un izpauanu un finanu instrumentu tirgus iekjs informcijas neatautu izpauanu. s normas kontekst pai izceama komercnoslpuma izpauana. Komerclikum noteikt komercnoslpuma defincija ir visai plaa28, turklt ar saska ar Darba likumu darba devjs ir tiesgs noteikt visai plau komercnoslpuma izpauanas aizliegumu.29 Ldz ar to trauksmes cljam ir jrins ar iespjamu kriminlatbildbu un pienkumu makst zaudjumu atldzbu par radtjiem zaudjumiem komercnoslpuma izpauanas gadjum. Likums aj gadjum paredz iespju atbrvot no kriminlatbildbas tikai gadjum, ja ir pastvjui apstki, kuri izsldz kriminlatbildbu.30 Tai pat laik nav skaidrs, vai atbrvoana no kriminlatbildbas trauksmes clju aizsarg pret civiltiesiskas prasbas celanu par zaudjumu atldzbu, kas raduies saistb ar komercnoslpuma izpauanu.31

26 LV Nr. 43, 01.07.1993. 27 LR Augstks tiesas apkopojums Tiesu prakse liets par personas goda un cieas civiltiesisko aizsardzbu, 2003/2004, pieejams http://www.at.gov.lv/lv/info/summary/2004/ (skatts 17.10.2012.). 28 Komerclikuma (LV 158/160, 04.05.2000.) 19. pants. Komercnoslpums (1) Komercnoslpuma statusu komersants var pieirt tdm saimnieciska, tehniska vai zintniska rakstura lietm un rakstveid vai citd veid fikstm vai nefikstm zim, kuras atbilst vism dm pazmm: 1) ts ietilpst komersanta uzmum vai ir tiei ar to saisttas; 2) ts nav visprpieejamas treajm personm; 3) tam ir vai var bt mantiska vai nemantiska vrtba; 4) to nonkana citu personu rcb var radt zaudjumus komersantam; 5) attiecb uz tm komersants ir veicis konkrtai situcijai atbilstous saprtgus komercnoslpuma saglabanas paskumus. (2) Komersantam ir izmuma tiesbas uz komercnoslpumu. (3) Komersantam ir tiesbas prast komercnoslpuma aizsardzbu, k ar to zaudjumu atldzbu, kuri raduies komercnoslpuma prettiesgas izpauanas vai izmantoanas rezultt. 29 Darba likuma 3. pants. Neizpauanas pienkums (1) Darbiniekam ir pienkums neizpaust via rcb nonkuo informciju, kas ir darba devja komercnoslpums. Darba devjam ir pienkums rakstveid nordt, kura informcija uzskatma par komercnoslpumu. (2) Darbiniekam ir pienkums rpties par to, lai panta pirmaj da mint informcija, kas attiecas uz via darba veikanu, nebtu tiei vai netiei pieejama treajm personm. 11. pants. Darbinieku prstvju tiesbas un pienkumi (5) Darbinieku prstvjiem un ekspertiem, kuri sniedz paldzbu darbinieku prstvjiem, ir pienkums neizpaust viu rcb nonkuo informciju, kas ir darba devja komercnoslpums. Darba devja pienkums ir rakstveid nordt, kura informcija uzskatma par komercnoslpumu. Pienkums neizpaust informciju attiecas uz darbinieku prstvjiem un ekspertiem, kuri sniedz paldzbu darbinieku prstvjiem, ar pc viu darbbas izbeigans. 30 Kriminllikuma 28. pants. Kriminlatbildbu izsldzoo apstku veidi Apstki, kas izsldz kriminlatbildbu, kaut ar ajos apstkos izdarts darbbas atbilst aj likum paredzt noziedzg nodarjuma sastva pazmm, ir nepiecieam aizstvans, aizturana, nodarot personai kaitjumu, galj nepiecieamba, attaisnojams profesionlais risks un noziedzgas pavles vai noziedzga rkojuma izpildana. 31 Komerclikuma 19. panta tre daa.

8 ZIOJUMS TRAUKSMES CLJU TIESISK AIZSARDZBA LATVIJ

2.6. NO PRAKTISKS PIEMROANAS IZRIETOIE RISKI

Iespjam kriminltiesbu prkpuma (noziedzga nodarjuma) gadjum trauksmes cljam faktiski var nkties paauties tikai uz tiesbu aizsardzbas iestu kompetentu rcbu (policija, prokuratra, tiesa). Turklt tiesu praks nav zinmi gadjumi, kuros apsdztais (tiesjamais) btu ticis atbrvots no kriminlatbildbas saska ar tdu Kriminllikuma 28. panta interpretciju, kas nordtu uz trauksmes clju paas aizsardzbas un attaisnoanas nepiecieambu.

1. gadjums. Neo.
tiesisk reguljuma kontekst ir jmin Neo gadjums.32 Informcijas tehnoloiju specilists, izmantojot VID informcijas sistm esoos caurumus, ieguva un nodeva sabiedrbai informciju par valsts institciju un komercsabiedrbu darbinieku un amatpersonu atalgojuma patieso apmru. Pc informcijas publiskoanas masu medijos tiesbsargjos iestdes nekavjoi uzska kriminlprocesu un, identificjot Neo (Ilmru Poiknu), atzina viu par aizdoms turto saistb ar noziedzga nodarjuma izdaranu par patvagu piekanu automatiztai datu apstrdes sistmai. Izmeklan kriminlprocesa ietvaros ilgst kop 2010. gada, un izmeklanas iestdm t ar nav izdevies konstatt, vai zias iegtas, prvarot sistmas aizsardzbas ldzekus,33 un vai iegtas un publicts zias ietver ar nelikumgas darbbas ar fizisks personas datiem.34 Tiesbsargjos institcijas ldz im ar nav snieguas izvrtjumu, vai Neo rcba ir attaisnojama vrda brvbas kontekst.35 Neo gadjums ir tipisks trauksmes celanas gadjums par valsts budeta ldzeku izmantoanu, kura tiesisks sekas trauksmes cljam ir radjuas virkni tiesisku sarejumu, lai gan tiesbu zintnieki skaidri norda uz via nevaingumu Kriminllikuma izpratn.36 Jnorda, ka kdainas zioanas gadjum trauksmes cljs risk ar kriminlprocesa ierosinanu pret viu pau saska ar Kriminllikuma 297. pantu par nepatiesu uzdoanos par cietuo vai liecinieku.37 Apsdzbas saska ar Kriminllikuma 298. pantu par apzinti nepatiesu ziojumu par noziedzga nodarjuma izdaranu ir mazk iespjama, jo ir jpierda, ka tas darts apzinti nolk pankt kriminlprocesa uzskanu pret noteiktu personu.

2. gadjums. Jurists.
K rda prakse, das situcijas tomr ir iespjamas.38 2012. gad masu medijos izskanja gadjums par policijas vranos pret personu, kas ziojusi KNAB par policijas inspektores iespjamu saistbu ar cita kriminlprocesa ierosinanu savs (koruptvs) interess. Persona, kas sniegusi ziojumu KNAB par aizdomm par policijas inspektores darbu, ir cit kriminlliet aizdoms turts personas jurists jeb juridisks paldzbas sniedzjs. Pc zioanas KNAB tas pats policijas iecirknis, kur strd inspektore, par kuru persona sdzjusies KNAB, ierosinja kriminlprocesu par apzinti nepatiesa ziojuma snieganu nolk uzskt kriminlprocesu pret noteiktu personu un trauksmes cljam pat noteica drobas ldzekus. Tikai pc gadjuma izskananas masu medijos KNAB prieknieks un uzraugoais prokurors panca, ka pret trauksmes clju ierosintais kriminlprocess tiek nodots izmeklanai citam policijas iecirknim. K norda KNAB prieknieks, ldz im tas ir bijis pirmais gadjums, kad kriminlprocess tiek ierosints pret ziojumu snieguo personu btb tikai par pau zioanas faktu. Mintais gadjums ar norda, ka tiesbsargjom institcijm ir problmas ar personas datu aizsardzbu pretji Iesnieguma likuma 9. pantam un Informcijas atkltbas likuma 11. pantam, jo trauksmes clja personas datiem nevajadzja kt zinmiem aizdoms turtajai inspektorei. Te atkal pards kontroles mehnismu neefektivitte, proti, konkrti tas attiecas uz Valsts policijas Iekjs drobas biroju, kur ne reizi vien ir ticis kritizts par objektivittes trkumu. Problma tda, ka is birojs ir Valsts policijas struktrvienba, un tas, iespjams, neauj veikt objektvas prbaudes par kolu rcbu.39
32 is gadjums noticis rpus darba tiesiskajm attiecbm, tomr ir uzskatms par tdas informcijas atklanu par tiesbu normu prkpumiem, kas nodara kaitjumu visai sabiedrbai kopum. 33 Kriminllikuma 241. pants. 34 Kriminllikuma 145. pants. 35 Satversmes 100. pants un Eiropas Cilvktiesbu un pamatbrvbu aizsardzbas konvencijas 10. pants. 36 Birks M., Neo lieta noziedzgs nodarjums vai ziotja apklusinana, Jurista Vrds Nr. 25, 19.06.2012. 37 297. pants. Nepatiesa uzdoans par apsdzto, cietuo un liecinieku Personu, kura pirmstiesas kriminlproces vai ties nepatiesi uzdevusies par apsdzto, tiesjamo, cietuo vai liecinieku, soda ar brvbas atemanu uz laiku ldz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu. 38 Aizdomas par policistes korumptbu pret ziotju sk lietu, Neatkarg Rta Avze, 03.06.2012., http://nra.lv/latvija/73217-aizdomas-par-policistes-korumpetibu-pret-zinotaju-sak-lietu.htm?act=print (skatts 23.08.2012.). 39 Palaik Ieklietu ministrija veic darbu, lai Valsts policijas Iekjs drobas biroja pakautbu maintu. Ir plnots, ka no 2014. gada birojs vartu atrasties tie Ieklietu ministra pakautb (prraudzb). Telefona intervija ar Ieklietu ministrijas Nozares politikas departamenta Politikas plnoanas nodaas vadtju (26.10.2012.).

9 ZIOJUMS TRAUKSMES CLJU TIESISK AIZSARDZBA LATVIJ

Papildus jnorda, ka, lai gan caurmr darba tiesiskajos strdos tiek atzts princips, ka darbinieks ir vjk puse, kas pats par sevi norda uz apgriezt pierdanas pienkuma piemroanu, tomr t praktisk piemroana ar Latvijas Republikas Augstks tiesas praks ir neskaidra un pretrunga.40

3. gadjums. Tiesbsarga darbiniece.

Tiesvedbas proces starp Tiesbsarga biroju un t bijuo darbinieci (par darba lguma uzteikuma atzanu par spk neesou un vidjs izpeas par darba piespiedu kavjumu) pc btbas tika skatts konflikts, kas rads starp tiesbsargu un dau no darbiniekiem par Tiesbsarga biroja neefektvu darbbu. Darbiniece tika atstdinta no darba un viai tika uzteikts darba lgums t iemesla d, ka via vienai no Saeimas komisijm sniedza informciju par Tiesbsarga biroja darbinieku algm un ar publiski apaubja tiesbsarga kompetenci, kas esot novedis pie biroja neefektvas darbbas. Visu triju instanu tiesas atzina, ka tiesbsarga rcba, atstdinot no darba darbinieci un uzteicot viai darba lgumu, ir bijusi prettiesiska, jo, pamatojoties uz Satversmes 100. pantu, darbiniece realizjusi savas izteiksmes brvbas tiesbas, kuras var ierobeot tikai ar likumu, un vrda brvbas robeas ir plaas, kritizjot tdas iestdes darbu, kura finansjumu saem no valsts budeta.41 Tomr tiesa aj gadjum neidentificja faktu, ka faktiski pret darbinieci tika radtas nelabvlgas sekas td, ka via izmanto savas Darba likum noteikts tiesbas ziot par iespjamiem likuma prkpumiem. Btb saska ar pareiz spk esoo tiesisko reguljumu (Civilprocesa likums) tiesa pat darba tiesiskajos strdos nevar pati paplaint prasbas priekmeta robeas. Ldz ar to, lai darbiniecei btu bijusi iespja baudt aizsardzbu saska ar Darba likuma 9. pantu un tiesbas prast kompensciju par morlo kaitjumu, viai paai bija da papildu prasba jce. Tas netika izdarts, kaut gan darbiniece ir augsti kvalificta juriste. o faktu vartu izskaidrot ar to, ka tiesvedbas gait darbiniecei bija jgatavo virkne pietiekami saretu tiesisku argumentu par personas datu aizsardzbu un vrda brvbas robem darba devja un darbinieka attiecbs un ka pareiz vl nav nostiprinjusies tiesu prakse saistb ar nelabvlgu seku radanas aizliegumu darbiniekam, kas izmanto savas tiesbas tiesisk veid. Savukrt gadjum, ja tiek ierosinta tiesvedba civiltiesiskaj krtb pret darbinieku par zaudjumu atldzbu saistb ar komercnoslpuma izpauanu, ds strds tiktu skatts rpus darba tiesiskajm attiecbm saska ar puu sackstes principu.42 Tas pats attiecas uz tiesvedbu par goda un cieas aizskaranu. Bez mintajm problmm saistb ar pienkumu pierdt savu darbbu tiesiskumu trauksmes cljam var nkties saskarties ar lieliem tiesvedbas izdevumiem. Valsts apmakst juridisk paldzba palaik ir pieejama tikai maznodrointm un trcgm personm.43 is personu loks ir oti ierobeots, jo, emot vr faktisks tirgus cenas kvalitatvai juridiskai paldzbai, t nav pieejama pat personai ar vidjiem ienkumiem.44 emot vr personu, kas dzvo Latvija, saldzinoi zemo ienkumu lmeni un augsts juridisko pakalpojumu cenas, LR Satversmes tiesa ir noteikusi, ka ierobeojums vest lietas kascijas instanc tikai zvrintiem advoktiem ir LR Satversmes 92. pantam neatbilstos.45 Tdjdi LR Satversmes tiesa ir nodroinjusi, ka personu, kurai nav pietiekamu ldzeku, ties (ar kascijas instanc) drkst prstvt jebkura persona, jo parasti personu, kas nav zvrinti advokti, prast atldzba par juridisks paldzbas snieganu ir zemka. Tomr LR Augstk tiesa ir nordjusi, ka, lai ar personu civilproces drkst prstvt jebkura persona, ne tikai zvrints advokts, tomr tiesbas uz tiesans izdevumu atldzinanu no zaudjus puses par juridisks paldzbas snieganu ir tikai gadjum, ja o paldzbu ir sniedzis zvrints advokts.46 Tdjdi LR Augstk tiesa ir ierobeojusi personu iespjas saemt
40 LR Augstks tiesas spriedums (26.10.2011.) liet SKC-161/2011, pieejams http://www.at.gov.lv/lv/info/archive/department1/2011/ (skatts 25.07.2012). Tze 1: Neskatoties uz to, ka civilproces darbojas sackstes princips, attiecb uz darba strdiem Darba likuma 125. pants nosaka izmumu no t, proti, darba devja pierdanas pienkumu. Mintais izriet no principa, ka darba devja un darbinieka savstarpjs tiesiskajs attiecbs darbinieks ir vjk vai neaizsargt lgumsldzja puse, kas attiecas ar uz lietas izskatanu ties (sal. Eiropas Savienbas tiesas 2010. gada 25. novembra spriedums (otr palta) liet C-429/09 par lgumu sniegt prejudicilo nolmumu). LR Augstks tiesas spriedums (8.12.2010.) liet SKC1084, pieejams http://www.at.gov.lv/lv/info/archive/department1/2010/ (skatts 25.07.2012.). Tze 3: Lai gan, atbilstoi Darba likuma 125. pantam, pienkums pierdt darba lguma uzteikuma pamatotbu ir darba devjam, tas, vadoties no civilproces noteikt sackstes principa, neatbrvo no pierdanas pienkuma darbinieku, ja vi uzteikum mintos apstkus apstrd. 41 LR Augstks tiesas spriedums (23.03.2011.) liet SKC-578/2011, nav publicts. 42 Civilprocesa likuma (LV Nr. 326/330, 03.12.1998.), 10. pants. Sackste civilproces (1) Puses realiz savas procesuls tiesbas sackstes form. (2) Sackste notiek, pusm dodot paskaidrojumus, iesniedzot pierdjumus, tiesai adrestus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratinan, citu pierdjumu prbaud un novrtan, piedaloties tiesu debats un veicot citas procesuls darbbas aj likum noteiktaj krtb. 43 Valsts nodroints juridisks paldzbas likums, LV Nr. 52, 01.04.2005. 44 Ptjums Juridisko pakalpojumu tirgus cenas, pasttjs Juridisks paldzbas administrcija, 2007. gads, http://www.jpa.gov.lv/uploads/filedir/petijuma_kopsavilkums.pdf (skatts 27.08.2012.). 45 Satversmes 2003.gada 27.jnija spriedums liet Nr. 2003-04-01, pieejams http://www.satv.tiesa.gov.lv/?lang=1&mid=19 (skatts 27.08.2012.). 46 LR Augstks tiesas spriedums (23.11.2011.) liet SKC-377/2011, pieejams http://www.at.gov.lv/lv/info/archive/department1/2011/ (skatts 25.07.2012). Tze: Apelcijas instances tiesa, konstatjot, ka kvtis par juridisks paldzbas snieganu prastjai ir izrakstjis nevis zvrints advokts, bet gan juristu asocicijas prstvis, pamatoti noraidjusi prasjumu par izdevumu juridisks paldzbas samaksai piedziu.

10 ZIOJUMS TRAUKSMES CLJU TIESISK AIZSARDZBA LATVIJ

juridisko paldzbu par pieejamm cenm, jo gadjum, ja juridisks paldzbas sniedzjs nav zvrints advokts, personai nav iespju atgt ldzekus, kas samaksti par juridisko paldzbu. K vl viens Latvijas tiesisks reguljuma trkums ir fakts, ka LR Augstk tiesa neatzst nevalstisko organizcijas tiesbas bt par prastju liet, kur tiek aizstvtas sabiedrbas kopjs intereses un nav aizskartas konkrtas nevalstisks organizcijas tiesbas.47 Ldz ar to nevalstisk organizcija Latvij nevar celt prasbu ties, piemram, sevis prstvto sabiedrbas intereu aizsardzbai. Lai apstrdtu sabiedrbas kopgo intereu aizskrumu, vienmr ir jbt konkrtam prastjam, kur var pierdt individulu tiesbu aizskrumu, kas ne vienmr ir iespjams, k ar padara nevalstisko organizciju darbbu mazk efektvu. Turklt gadjum, ja pastv konkrtas personas tiesbu aizskrums un personu ties prstv nevalstisk organizcija, nepastv iespja atbrvot nevalstisko organizciju no tiesans izdevumiem.48 Galu gal zaudjuma gadjum trauksmes cljam jrins ar pienkumu atldzint otrai pusei visus tiesans izdevumus.

47 Izemot administratvaj proces vides tiesbu jom saska ar Vides aizsardzbas likuma (LV Nr. 183, 28.12.2006.) 9. panta otro un treo dau un Administratv procesa likuma (LV Nr. 164, 14.11.2001.) 31. panta otro dau. 48 LR Augstks tiesas spriedums (21.02.2012.) liet SKC1039/2012, pieejams http://www.at.gov.lv/lv/info/archive/department1/2012/ (skatts 25.07.2012.). Tze: Biedrba, izlietojot Biedrbu un nodibinjumu likuma 10. panta otraj da noteikts tiesbas aizstvt ties savu biedru tiesbas vai ar likumu aizsargts intereses, civilproces steno prstvbu uz Civilprocesa likuma 83. un 84. panta pamata. Tpc biedrba nevar pretendt uz Civilprocesa likuma 43. panta piektaj da noteiktajiem atvieglojumiem tiesas izdevumu samaksai.

11 ZIOJUMS TRAUKSMES CLJU TIESISK AIZSARDZBA LATVIJ

3. UZTVERE UN POLITISK GRIBA

Fakts, ka Latvij trkst specila tiesisk reguljuma trauksmes clju aizsardzbai, norda uz to, ka likumdevjs un izpildvara neatzst trauksmes celanu par likumprkpumiem un citm sabiedrbas intereses, iespjams, aizskarom darbbm par normlu un atzstamu uzvedbas modeli, jo, k zinms, tiesbu normas atspoguo sabiedrb akcepttos uzvedbas noteikumus. Caurmr ar Latvijas sabiedrbas attieksme pret trauksmes cljiem ir negatva. Tas pamat ir saistms ar padomju laika okupcijas joprojm pastvoo smago mantojumu tiei sabiedrbas loceku izpratn par nepiecieambu ikvienam darboties ne tikai savu individulo un imenes intereu vrd, bet ar pilsonisko pienkumu darboties visai sabiedrbai btiskos jautjumos, nepiecieambas gadjum ceot trauksmi. K zinms, totalitra rema apstkos praktiski jebkura indivda iniciatva varja novest pie smagm represijm. das bailes no iespjamm valsts varas represijm vai bailes no tiesisks bezspcbas pret citu privtpersonu (piemram, darba devju, uzmumu) daudzu personu prtos ir saglabjus joprojm. Turklt ts ir pamatotas ne tikai ar smago pieredzi okupcijas gados, bet ar ar reliem gadjumiem jau tagad, pc neatkarbas atjaunoanas. Turklt padomju okupcijas gados pastvja zioanas mehnismi ar mri identifict un izolt pret totalitro remu noskaotus indivdus. o iemeslu d ar palaik indivdi, kuri zio par nelikumbm, it sevii attiecb uz darba devju, tiek uztverti k nodevji, nevis trauksmes clji. No totalitr rema ir mantotas ar autoritatvas attiecbas, it sevii darba tiesisko attiecbu jom. Spilgts piemrs tam ir gadjums, kad Valsts ugunsdzsbas un glbanas dienesta darbinieki 2009. gad ska izrdt interesi par, viuprt, prk drgo jauno automanu un to aprkojumu iegdi. Rezultt pret trauksmes clju tika ierosinta ne tikai disciplinrlieta par dienesta apmeloanu, bet ar tika meklts pamats ierosint vl vienu disciplinrlietu par it k citm via veiktajm pretlikumgajm darbbm.49 Palaik politiskaj dienaskrtb nav aktvu likumprojektu, kas tiktu vrsti uz trauksmes clju tiesisks aizsardzbas pilnveidoanu, kam par iemeslu tiek mintas jau nordts problmas sabiedrbas attieksm un izpratn par trauksmes celanu. K norda pretkorupcijas specilisti, lai sabiedrb un politios raistu lielku izpratni un veicintu politisko gribu sekmt trauksmes celanu, ir nepiecieams apsvrt iespju paredzt specilu tiesisko reguljumu konkrts dzves joms, piemram, celtniecb vai ceu bv, kur nekvalitatva darbu izpilde, kas tiek noslpta, var draudt ar lielu sabiedrisko bstambu cilvku veselbai un dzvbai. Ldzgi ar specilo tiesisko reguljumu gan trauksmes clju aizsardzbai, gan finansilai atldzbai vartu ieviest nodoku nomaksas jom, kas tiek atzta par vienu no korupcijas riskiem un likuma prkpumiem visvairk pakautajm jomm.50

49 Ptjums Alternatva klusanai. Trauksmes clju aizsardzba 10 Eiropas valsts. Valsts ziojums Latvija, Transparency International, in cooperation with European Commission, 2009, pieejams http://delna.lv/wp-content/uploads/2011/04/Trauksmes-celeju-aizsardziba-LATVIJA_zinojums.pdf (skatts 15.10.2012.). 50 Telefonintervija ar KNAB darbinieku, 19.09.2012.

12 ZIOJUMS TRAUKSMES CLJU TIESISK AIZSARDZBA LATVIJ

4. SECINJUMI UN PRIEKLIKUMI
4.1. SECINJUMI
4.1.1. Palaik Latvij nav specila tiesisk reguljuma attiecb uz trauksmes celanas gadjumiem. Esoais tiesiskais reguljums, kuru iespjams piemrot ar trauksmes celanas gadjumos, ir fragmentrs gan materil, gan personl tvruma zi. 4.1.2. Sakar ar to, ka Latvijas tiesiskais reguljums tiei neidentific trauksmes celanas gadjumus un trauksmes cljus, d situcij tiek piemrots visprjais tiesiskais reguljums, kas, emot vr relos gadjumus (ziojum apraksttais 1., 2. un 3. gadjums), var rezultties nopietns tiesisks seks, k sareta un drga civiltiesisk tiesvedba vai kriminlprocesa uzskana pret trauksmes clju saistb ar citu personu tiesbu iespjamu aizskaranu. 4.1.3. Ts daas normas, kas ir netiei vrstas uz trauksmes clju aizsardzbu (Darba likuma 9. pants, Kriminllikuma 28. pants), ldz im tiesu praks nav tikuas piemrotas trauksmes clju aizsardzbas kontekst. Tiesu prakse un tiesbu zintnieku atzias liecina, ka trauksmes clju rcbas aizsardzbai (attaisnoanai) plak Latvijas tiesbu sistmas kontekst tiek izmantotas tiesbas uz vrda brvbu (Satversmes 100. pants un Eiropas Cilvktiesbu un pamatbrvbu aizsardzbas konvencijas 10. pants). 4.1.4. Latvij efektvi nedarbojas Iesnieguma likum un Informcijas atkltbas likum noteikt trauksmes clja identittes aizsardzba (ziojum apraksttais 2. gadjums), turklt nereti tiek apaubta minto tiesbu ievroanu uzraugoo institciju efektivitte un objektivitte. 4.1.5. Tiesvedbas procesi, kas tiek ierosinti pret trauksmes cljiem, pamat ir juridiski komplicti, kas skaidrojams ar attiecgas tiesu prakses un skaidra specil tiesisk reguljuma trkumu. 4.1.6. Kvalificta juridisk paldzba Latvij ir drga, turklt trauksmes clju tiesvedbas procesi nav tipiski, td prasa paas papildu zinanas. Lai sptu sev nodroint kvalifictu juridisko paldzbu, trauksmes cljiem paiem jbt augsti kvalifictiem juristiem (ziojum apraksttais 3. gadjums) vai cilvkiem ar augstu ienkumu lmeni. Tpc pozitvu rezulttu savu tiesbu aizsardzbai gst trauksmes clji, kuriem ir augsta profesionl kvalifikcija un/vai pietiekami augsti ienkumi.

4.2. PRIEKLIKUMI
4.2.1. Ir nepiecieams specils tiesiskais reguljums, kas sniedz trauksmes celanas un trauksmes clja definciju un kas tiek piemrots k lex specialis attiecb pret citu visprjo tiesisko reguljumu attiecb uz konkrtm situcijm. 4.2.2. T k robea starp trauksmes celanu un citu personu tiesbu prkpumu ir grti paredzama un nosakma, radot ievrojamu risku trauksmes cljam, ir jparedz pas tiesiskais reguljums trauksmes clja aizsardzbai gadjum, ja sniegts zias izrdjus kdainas. eit gan vienlaicgi btu jievro samrgums starp sniegto ziu iespjamo (ja ts nebtu kdainas) nozmi sabiedrbai un sekm, kdas ts radjus citm personm, lai nodrointu visprjo tiesbu principu un cilvktiesbu ievroanu. 4.2.3. Specilaj tiesiskaj reguljuma trauksmes celanas gadjumiem btu nosakma ne tikai adekvta trauksmes clja aizsardzba pret negatvm sekm, bet ar tiesbas uz saprtgu finansilo atldzbu, ja sabiedrbas gtais labums ir bijis ievrojams. 4.2.4. emot vr iespjamus saretus tiesvedbas procesus un drgo juridisko paldzbu, trauksmes cljiem btu nosakmas tiesbas uz valsts apmakstu juridisko paldzbu. aj gadjum it sevii vartu realizt Valsts nodroints juridisks

13 ZIOJUMS TRAUKSMES CLJU TIESISK AIZSARDZBA LATVIJ

paldzbas likum nesen noteikts biedrbu un nodibinjumu tiesbas sniegt valsts apmakstu juridisko paldzbu.51 4.2.5. Tiesbu aktos btu paredzama iespja nevalstiskajm organizcijm bt par patstvgu prastju civilproces un iesniedzju administratvaj proces trauksmes celanas gadjumos sabiedrbas interess, nepastvot konkrtai cietuajai personai.52 4.2.6. emot vr Latvijas mazo iedzvotju skaitu, Darba likum btu nosakma ar personas aizsardzba pret nelabvlgm sekm trauksmes celanas gadjum ar no treo personu, t.i., citu darba devju, puses, lai novrstu reli eksistjou situciju, ka trauksmes cljam nkas ne tikai prtraukt darba tiesisks attiecbas ar darba devju, pret kuru trauksme ir celta, bet ar vlk saskarties ar nopietnm grtbm atrast darbu pie cita darba devja. 4.2.7. Specilajam tiesiskajam reguljumam attiecba uz trauksmes cljiem btu paredzamas ar specilas procesuls tiesbas. Tiesvedbs civilprocesulaj krtb btu jparedz apgrieztais pierdanas pienkums, it sevii attiecb uz kdainu zioanu: trauksmes cljam btu vien jpierda tas, ka ir bijui prima facie fakti, kas liecina par iespjamu tiesbu normu prkpumu. Tomr ar eit btu piemrojams samrguma princips, paralli vrtjot iespjamo sabiedrbas ieguvumu un citm personm nodarto zaudjumu (kaitjumu). 4.2.8. Likumdevjam btu jnosaka un izpildvarai btu efektvk jnodroina Iesnieguma likum un Informcijas atkltbas likum noteikt trauksmes clja identittes aizsardzba. 4.2.9. Nepiecieams tiesiskais reguljums, kas pilnveidotu gan iekjs, gan rjs zioanas mehnismus. It pai liela uzmanba btu jvelta Valsts policijas Iekjs izmeklanas biroja pakautbas maiai, lai tiktu nodrointa t darbbas objektivitte. 4.2.10. Likumdevjam ir jgroza visi likumi, kuri regul valsts dienestu53, paredzot tajos Darba likuma normu, kas nosaka nelabvlgu seku radanas aizliegumu, k tas jau ir palaik ir noteikts Valsts civildienesta likum. 4.2.11. Lai sabiedrb veicintu izpratni par trauksmes celanas nepiecieambu un sekmtu atbalstou attieksmi pret trauksmes cljiem, ir nepiecieams apsvrt iespju paredzt specilu tiesisko reguljumu konkrts dzves joms, piemram, celtniecb un ceu bv, kur nekvalitatva darbu izpilde, kas tiek noslpta, var draudt ar lielu sabiedrisko bstambu cilvku veselbai un dzvbai. Ldzgi specilu tiesisko reguljumu gan trauksmes clju aizsardzbai, gan finansilai atldzbai vartu ieviest nodoku nomaksas jom, kas tiek atzta par vienu no korupcijas riskiem un likuma prkpumiem visvairk pakautajm jomm.

51 LV Nr. 52, 01.04.2005., ar grozjumiem LV Nr.75, 16.05.2012. 52 Piemram, palaik Biedrbu un nodibinjumu likuma (LV Nr. 161, 14.11.2003.) 10. panta tre daa paredz to biedrbu un nodibinjumu, kuru stattos noteiktie mri ir vrsti uz cilvktiesbu vai indivda tiesbu aizsardzbu, tiesbas ar aizskarts fizisks personas piekrianu vrsties iestds vai ties un aizstvt s personas tiesbas vai likumisks intereses liets, kas saisttas ar atirgas attieksmes aizlieguma prkpumu vai ar tdu personu nodarbinanu, kuras nav tiesgas uzturties Latvijas Republik. Mints normas ievie ES direktvas dzimumu ldztiesbas, diskrimincijas aizlieguma un neleglo imigrantu nodarbinanas jom. s normas gan skaidri neparedz iespju biedrbm un nodibinjumiem vrsties ties, lai aizstvtu sabiedrbas intereses, tomr, saska ar Eiropas Savienbas tiesas spriedumu liet C-54/07 Feryn (ECR [2008] I-05187), nepastvot konkrtai personai, kuras tiesbas ir aizskartas, ar biedrba (nevalstisk organizcija), kurai ir atbilstoi darbbas mri, var tikt atzta par patstvgu prastju ties, tdjdi nodroinot efektvus ES tiesbu aizsardzbas mehnismus. 53 Piemram, Ieklietu ministrijas sistmas iestu un Ieslodzjuma vietu prvaldes amatpersonu ar specilajm dienesta pakpm dienesta gaitas likums, LV Nr. 101, 30.06.2006.; Militr dienesta likums, LV Nr. 91, 18.06.2002.; Latvijas Republikas Zemessardzes likums, LV Nr. 82, 26.05.2010.

14 ZIOJUMS TRAUKSMES CLJU TIESISK AIZSARDZBA LATVIJ

IZMANTOTIE AVOTI
NORMATVIE AKTI
LR Satversme, LV Nr. 43, 01.07.1993. Eiropas Cilvktiesbu un pamatbrvbu aizsardzbas konvencija, LV Nr. 143/144, 24.07.1997. Administratv procesa likums, LV Nr. 164, 14.11.2001. Biedrbu un nodibinjumu likums, LV Nr. 161, 14.11.2003. Civillikums, Ziotjs Nr. 1, 14.01.1993. Civilprocesa likums, LV Nr. 326/330, 03.12.1998. Darba likums, LV Nr. 105, 06.07.2001. Ieklietu ministrijas sistmas iestu un Ieslodzjuma vietu prvaldes amatpersonu ar specilajm dienesta pakpm dienesta gaitas likums, LV Nr. 101, 30.06.2006. Iesniegumu likums, LV Nr. 164, 22.11.2007. Informcijas atkltbas likums, LV Nr. 334/335, 06.11.1998. Komerclikums, LV Nr. 158/160, 04.05.2000. Kriminllikums, LV Nr. 199/200, 08.07.1998. Kriminlprocesa likums, LV Nr. 74, 11.05.2005. Militr dienesta likums, LV Nr. 91, 18.06.2002. Latvijas Administratvo prkpumu kodekss, Ziotjs Nr. 51, 20.12.1984. Latvijas Republikas Zemessardzes likums, LV Nr. 82, 26.05.2010. Likums Par intereu konflikta novranu valsts amatpersonu darbb, LV Nr. 69, 09.05.2002. Vides aizsardzbas likums, LV Nr. 183, 28.12.2006. Valsts civildienesta likums, LV Nr. 331/333, 22.09.2000. Valsts nodroints juridisks paldzbas likums, LV Nr. 52, 01.04.2005. Valsts prvaldes iestu nodarto zaudjumu atldzinanas likumu, LV Nr. 96, 17.06.2005.

TIESU SPRIEDUMI
Satversmes tiesas 2003.gada 27.jnija spriedums liet Nr. 2003-04-01, pieejams http://www.satv.tiesa.gov.lv/?lang=1&mid=19 (skatts 27.08.2012.). LR Augstks tiesas spriedums (21.02.2012.) liet SKC1039/2012, pieejams http://www.at.gov.lv/lv/info/archive/department1/2012/ (skatts 25.07.2012.).

15 ZIOJUMS TRAUKSMES CLJU TIESISK AIZSARDZBA LATVIJ

LR Augstks tiesas spriedums (23.11.2011.) liet SKC-377/2011, pieejams http://www.at.gov.lv/lv/info/archive/department1/2011/ (skatts 25.07.2012). LR Augstks tiesas spriedums (26.10.2011.) liet SKC-161/2011, pieejams http://www.at.gov.lv/lv/info/archive/department1/2011/ (skatts 25.07.2012). LR Augstks tiesas spriedums (23.03.2011) liet SKC-578/2011, nav publicts. LR Augstks tiesas spriedums (08.12.2010.) liet SKC1084, pieejams http://www.at.gov.lv/lv/info/archive/department1/2010/ (skatts 25.07.2012.). LR Augstks tiesas spriedums (24.11.2010.) liet SKC-233, pieejams http://www.at.gov.lv/lv/info/archive/department1/2010/ (skatts 25.07.2012.).

LITERATRA
Birks M., Neo lieta noziedzgs nodarjums vai ziotja apklusinana, Jurista Vrds Nr. 25, 19.06.2012. Kurpniece D., Drosme prkpt vienaldzbas robeu jeb kpc ir svarga trauksmes clju aizsardzba, Sabiedrisks politikas centrs PROVIDUS, http://politika.lv/article_files/1887/original/Korupc_09_1_bez_vaka.pusg.pdf?1339437240 (skatts 23.08.2012). Aizdomas par policistes korumptbu pret ziotju sk lietu, Neatkarg Rta Avze, 03.06.2012., http://nra.lv/latvija/73217-aizdomas-par-policistes-korumpetibu-pret-zinotaju-sak-lietu.htm?act=print (skatts 23.08.2012).

PTJUMI
LR Augstks tiesas apkopojums Tiesu prakse liets par personas goda un cieas civiltiesisko aizsardzbu 2003/2004, pieejams http://www.at.gov.lv/lv/info/summary/2004/ (skatts 17.10.2012.). Ptjums Juridisko pakalpojumu tirgus cenas, pasttjs Juridisks paldzbas administrcija, 2007, http://www.jpa.gov.lv/ uploads/filedir/petijuma_kopsavilkums.pdf (skatts 27.08.2012.). Ptjums Alternatva klusanai. Trauksmes clju aizsardzba 10 Eiropas valsts. Valsts ziojums Latvija, Transparency International, in cooperation with European Commission, 2009, pieejams: http://delna.lv/wp-content/uploads/2011/04/Trauksmes-celeju-aizsardziba-LATVIJA_zinojums.pdf (skatts 15.10.2012.).

INTERVIJAS
Telefonintervija ar VID sabiedrisko attiecbu prstvi, 19.09.2012. Telefonintervija ar KNAB darbinieku, 19.09.2012. Telefonintervija ar Ieklietu ministrijas Nozares politikas departamenta Politikas plnoanas nodaas vadtju, 26.10.2012.

16 ZIOJUMS TRAUKSMES CLJU TIESISK AIZSARDZBA LATVIJ

PIELIKUMS: TABULAS
1. DARBA LIKUMS
J
Broad definition of whistleblowing Plaa trauksmes celanas defincija Broad definition of whistleblower Plaa trauksmes clja defincija Broad definition of retribution protection Plaa defincija attiecb uz negatvu seku radanas aizliegumu Internal reporting mechanism Iekjs zioanas sistma External reporting mechanism rjs zioanas sistma Whistleblower participation Trauksmes clja ldzdalba Rewards system Atldzbas sistma Protection of confidentiality Konfidencialittes nodroinana Anonymos reports accepted Anonmu ziojumu pieemana No sanctons for misguided reporting Sankciju neesamba par kdainu zioanu Whistleblowers complaints authority Trauksmes clju tiesbu aizsardzbas iestde Genuine day in court Tiesbu aizsardzba ties Full range of remedies Pilna apmra tiesbu aizsardzbas iespjas Penalties for retaliation Atbildba par negatvu seku radanu X

N
X X

Daji

Piezmes

X X X X X X X X X X X Tikai cilvktiesbu vai diskrimincijas aizlieguma gadjum saska ar Tiesbsarga likumu. Darbiniekam ir tiesbas sniegt prasbu ties saska ar Darba likumu (9. pants) un Civilprocesa likumu par tiesbu aizskrumu darba tiesisko attiecbu ietvaros. Saska ar Darba likumu ir tiesbas uz atldzbu par morlo kaitjumu, tau tiesu prakse attiecb uz ts apmru nav vienveidga un pietiekami plaa, lai spriestu par kompenscijas apmra samrgumu Saska ar Darba likumu darba devjam iestjas atbildba par negatvu seku radanu: no pienkuma atjaunot darbinieku darb un ldz pienkumam makst atldzbu par morlo kaitjumu. Darba likuma grozjumu izstrd piedals socilie partneri, proti, Nacionl trspusjs sadarbbas padome, kas ietver sev Latvijas darba devju konfederciju un Latvijas Brvo arodbiedrbu savienbu. Tomr likumus un grozjumus pieem Saeima, kurai Nacionls trspusjs sadarbbas padomes viedoklis ne vienmr ir nepiecieams. Nevalstisks organizcijas un atsevii eksperti tiek aicinti sniegt viedokli tikai dareiz, un tiem ir ieteikuma raksturs. Pastv tikai tiesbas prast atldzbu par morlo kaitjumu negatvu seku radanas gadjum. Darba likums o jautjumu neregul. aj gadjum darbojas citi visprgi piemrojami tiesbu akti. Anonmi ziojumi saska ar Iesniegumu likumu netiek uzskatti par oficiliem iesniegumiem. Darba devjas ir tiesbas noteikt savu iekjs zioanas sistmu. Darba likums pats par sevi neparedz rjs zioanas sistmu. Tda ir noteikta citos normatvos aktos un attiecas uz vism personm.

Involvement of multiple actors Daudzu sabiedrbas prstvju iesaiste

17 ZIOJUMS TRAUKSMES CLJU TIESISK AIZSARDZBA LATVIJ

2. KRIMINLLIKUMS
J
Broad definition of whistleblowing Plaa trauksmes celanas defincija Broad definition of whistleblower Plaa trauksmes clja defincija Broad definition of retribution protection Plaa defincija attiecb uz negatvu seku radanas aizliegumu Internal reporting mechanism Iekjs zioanas sistma External reporting mechanism rjs zioanas sistma Whistleblower participation Trauksmes clja ldzdalba Rewards system Atldzbas sistma Protection of confidentiality Konfidencialittes nodroinana Anonymos reports accepted Anonmu ziojumu pieemana No sanctons for misguided reporting Sankciju neesamba par kdainu zioanu Whistleblowers complaints authority Trauksmes clju tiesbu aizsardzbas iestde Genuine day in court Tiesbu aizsardzba ties Full range of remedies Pilna apmra tiesbu aizsardzbas iespjas Penalties for retaliation Atbildba par negatvu seku radanu Involvement of multiple actors Daudzu sabiedrbas prstvju iesaiste

N
X X

Daji

Piezmes

X X X X X X X X

Kriminllikums neparedz negatvu seku radanas aizliegumu. Saska ar Kriminlprocesa likumu lieciniekam var nodroint pau aizsardzbu.

Kriminllikums paredz visprju zioanas sistmu. Saska ar Kriminllikumu cietuajam vai lieciniekam ir tiesbas un pienkums sniegt liecbas, tau trauksmes cljam vis izmeklanas un ar iztiesanas gait nav piekuves lietas materiliem. Tiesbas prast atldzbu ir tikai gadjum, ja trauksmes cljs kriminlproces ir cietuais un viam ir nodarti reli zaudjumi. Kriminllikums neparedz konfidencialittes ievroanu, izemot saska ar citiem visprji saistoiem tiesbu aktiem par personas datu aizsardzbu.

X X X X X

Kriminllikuma 297. un 298. pants paredz atbildbu par nepatiesu uzdoanos par liecinieku vai cietuo un par apzinti nepatiesu ziojumu par noziedzgu nodarjumu, kas neizsldz paa trauksmes clja apsdzbu noziedzg nodarjum. Tikai cilvktiesbu vai diskrimincijas aizlieguma gadjum saska ar Tiesbsarga likumu vai izmeklanas darbbu veicoo iestu amatpersonas hierarhisk krtb saska ar visprji piemrojamo krtbu par darbbu veikanu kriminlprocesa likuma ietvaros. Tikai visprji piemrojamas normas. Tikai visprji piemrojamas normas. Zaudjumu atldzbas prasba iespjama tikai tad, ja trauksmes cljs ir atzts kriminlproces par cietuo. Tikai visprji piemrojamas normas. Likumus un grozjumus pieem Saeima. Nevalstisks organizcijas un atsevii eksperti tiek aicinti sniegt viedokli tikai dareiz likumu izstrdes proces, un tiem ir ieteikuma raksturs.

3. VALSTS CIVILDIENESTA LIKUMS

J
Broad definition of whistleblowing Plaa trauksmes celanas defincija Broad definition of whistleblower Plaa trauksmes clja defincija Broad definition of retribution protection Plaa defincija attiecb uz negatvu seku radanas aizliegumu Internal reporting mechanism Iekjs zioanas sistma External reporting mechanism rjs zioanas sistma Whistleblower participation Trauksmes clja ldzdalba Rewards system Atldzbas sistma Protection of confidentiality Konfidencialittes nodroinana Anonymos reports accepted Anonmu ziojumu pieemana No sanctons for misguided reporting Sankciju neesamba par kdainu zioanu Whistleblowers complaints authority Trauksmes clju tiesbu aizsardzbas iestde Genuine day in court Tiesbu aizsardzba ties Full range of remedies Pilna apmra tiesbu aizsardzbas iespjas Penalties for retaliation Atbildba par negatvu seku radanu Involvement of multiple actors Daudzu sabiedrbas prstvju iesaiste X X

N
X X

Daji

Piezmes

X X X X X X X X X X X

Saska ar Valsts civildienesta likumu ir piemrojamas Darba likuma normas par negatvu seku radanas aizliegumu.

Likums pats par sevi neparedz rjs zioanas sistmu. Tda ir noteikta citos normatvos aktos un attiecas uz vism personm.

Pastv tikai tiesbas prast atldzbu par morlo kaitjumu negatvu seku radanas gadjum.

Tikai cilvktiesbu vai diskrimincijas aizlieguma gadjum saska ar Tiesbsarga likumu. Ierdnim ir tiesbas sniegt prasbu ties saska ar Darba likumu (9. pants) par tiesbu aizskrumu dienesta attiecbu ietvaros. Saska ar Darba likumu ir tiesbas uz atldzbu par morlo kaitjumu par cieanm, ko radjuas negatvs sekas, tau tiesu prakse attiecb uz ts apmru nav vienveidga un pietiekami plaa, lai spriestu par kompenscijas apmra samrgumu. Saska ar Darba likumu iestdei iestjas atbildba par negatvu seku radanu tikai saistb ar pienkumu makst atldzbu par morlo kaitjumu. Likumus un grozjumus pieem Saeima. Nevalstisks organizcijas un atsevii eksperti tiek aicinti sniegt viedokli tikai dareiz likumu izstrdes proces, un tiem ir ieteikuma raksturs.

18 ZIOJUMS TRAUKSMES CLJU TIESISK AIZSARDZBA LATVIJ

4. LATVIJAS ADMINISTRATVO PRKPUMU KODEKSS

J
Broad definition of whistleblowing Plaa trauksmes celanas defincija Broad definition of whistleblower Plaa trauksmes clja defincija Broad definition of retribution protection Plaa defincija attiecb uz negatvu seku radanas aizliegumu Internal reporting mechanism Iekjs zioanas sistma External reporting mechanism rjs zioanas sistma Whistleblower participation Trauksmes clja ldzdalba Rewards system Atldzbas sistma Protection of confidentiality Konfidencialittes nodroinana Anonymos reports accepted Anonmu ziojumu pieemana No sanctons for misguided reporting Sankciju neesamba par kdainu zioanu Whistleblowers complaints authority Trauksmes clju tiesbu aizsardzbas iestde Genuine day in court Tiesbu aizsardzba ties Full range of remedies Pilna apmra tiesbu aizsardzbas iespjas Penalties for retaliation Atbildba par negatvu seku radanu Involvement of multiple actors Daudzu sabiedrbas prstvju iesaiste

N
X X X X

Daji

Piezmes

X X X X X X X X X X X

Pienkums ziot tikai noteiktos gadjumos.

Pret trauksmes clju civilprocesulaj krtb var celt prasbu ties persona, kuras tiesbas kdainas zioanas rezultt ir aizskartas. Tikai cilvktiesbu vai diskrimincijas aizlieguma gadjum saska ar Tiesbsarga likumu. Tiesbas aizsargt savas tiesbas visprj krtb.

Tiesbas aizsargt savas tiesbas visprj krtb. Likumus un grozjumus pieem Saeima. Nevalstisks organizcijas un atsevii eksperti tiek aicinti sniegt viedokli tikai dareiz likumu izstrdes proces, un tiem ir ieteikuma raksturs.

5. LIKUMS PAR INTEREU KONFLIKTA NOVRANU VALSTS AMATPERSONU DARBB

J
Broad definition of whistleblowing Plaa trauksmes celanas defincija Broad definition of whistleblower Plaa trauksmes clja defincija Broad definition of retribution protection Plaa defincija attiecb uz negatvu seku radanas aizliegumu Internal reporting mechanism Iekjs zioanas sistma External reporting mechanism rjs zioanas sistma Whistleblower participation Trauksmes clja ldzdalba Rewards system Atldzbas sistma Protection of confidentiality Konfidencialittes nodroinana Anonymos reports accepted Anonmu ziojumu pieemana No sanctons for misguided reporting Sankciju neesamba par kdainu zioanu Whistleblowers complaints authority Trauksmes clju tiesbu aizsardzbas iestde Genuine day in court Tiesbu aizsardzba ties Full range of remedies Pilna apmra tiesbu aizsardzbas iespjas Penalties for retaliation Atbildba par negatvu seku radanu Involvement of multiple actors Daudzu sabiedrbas prstvju iesaiste

N
X X X

Daji

Piezmes

X X X X X X X X X X X X Tikai cilvktiesbu vai diskrimincijas aizlieguma gadjum saska ar Tiesbsarga likumu. Personai ir tiesbas aizsargt savas ar likumu aizsargts tiesbas ties visprj krtb. Personai ir tiesbas aizsargt savas ar likumu aizsargts tiesbas ties visprj krtb. Personai ir tiesbas aizsargt savas ar likumu aizsargts tiesbas ties visprj krtb. Likumus un grozjumus pieem Saeima. Nevalstisks organizcijas un atsevii eksperti tiek aicinti sniegt viedokli tikai dareiz likumu izstrdes proces, un tiem ir ieteikuma raksturs. Trauksmes celana ir ar likumu uzlikts pienkums. Likums o jautjumu neregul. aj gadjum darbojas citi visprgi piemrojami tiesbu akti. Anonmi ziojumi netiek uzskatti par oficiliem iesniegumiem saska ar Iesniegumu likumu. Likums pats par sevi neparedz rjs zioanas sistmu. Tda ir noteikta citos normatvos aktos un attiecas uz vism personm.

19 ZIOJUMS TRAUKSMES CLJU TIESISK AIZSARDZBA LATVIJ

Biedrba Sabiedrba par atkltbu Delna A. aka iela 49-4, Rga, LV 1011, Latvija Tlrunis: + 371 67285585 Fakss: + 371 67285584 E-pasts: it@delna.lv Tmeka vietne: www.delna.lv