ATKLTBA UZMUMU PRSKATOS

ptjums par 20 lielkajiem uzmumiem Zviedrij

Transparency International Zviedrija Prskats Nr. 1 | 2013

Transparency International Zviedrija, 2013, pirmais izdevums. ISBN: 978-91-980090-9-5 Copyright Transparency International Sweden Grafiskas dizains: arlote Bakstrma (Charlotte Backstrom) Tulkojums latvieu valod: SIA Skrivanek Baltic, www.skrivanek.lv Tulkojuma tapanu atbalstja:

ATKLTBA UZMUMU PRSKATOS

ptjums par 20 lielkajiem uzmumiem Zviedrij Transparency International Zviedrija Prskats Nr. 1 | 2013

Transparency International Zviedrija 2013. gada janvr

Saturs

SATURA RDTJS Priekvrds Atkltba uzmumu prskatos ptjuma pamats K TI Zviedrija veica ptjumu Zviedrij Svrtais atkltbas indekss Prskats par korupcijas novranas programmm Organizcijas struktra Prskatu sniegana par katru valsti Ieteikumi Zemsvtras piezmes: Tabulas: 1. Svrtais atkltbas indekss 2. Korupcijas novranas programmas rezultti 3. Organizcijas struktras rezultti 4. Rezultti prskatu snieganai par katru valsti Diagrammas: 1. Dadu jautjumu rezultti par korupcijas novranas programmm Pielikumi: 1. Anketa 2. Metodoloija 3. Korupcijas novranas instrumenti un pamcbas 5 6 7 8 9 12 13 15 17

8 9 12 14

11

18 20 22

Atkltba uzmumu prskatos

Priekvrds PRIEKVRDS Daudzi Zviedrijas uzmumi jau ilgi aktvi darbojas cits valsts. Pdjos gados kontakti ir paplainjuies. Arvien vairk uzmumu arvien vairk valsts iesaists starptautisk uzmjdarbb. Aizvien vairk tirgos palielins korupcija, un tas ir liels rslis komercdarbbas attstbai. Paralli tam gan valstu, gan starpvalstu prasbas korupcijas novranai ir kuvuas stingrkas, pieprasot uzmumiem ievrot os noteikumus visos tirgos, kuros ts darbojas. Transparency International (TI) prliecina uzmumus to darbb piemrot augstus starptautiskus standartus, tostarp ar TI izstrdtos uzmjdarbbas principus kukuoanas apkaroanai. TI periodiski prbauda uzmumu darbbu, izmantojot t dvto Kukudevju indeksu. 2012. gad TI starptautiskais sekretarits (TI-S) veica ptjumu par prskatu atkltbu 105 pasaules lielkajos uzmumos . Ptjum tika prbaudta uzmumu prskatu sniegana par korupcijas novranas programmm, uzmumu struktra un prskatu sniegana par valstm, kurs tie darbojas, ar par izmaksm un ienkumiem. Transparency International Zviedrij (TI Zviedrija) ir veicis ptjumu par 20 Zviedrijas lielkajiem uzmumiem, izmantojot to pau ptjumu metodi, kas tika lietota starptautiskaj ptjum. Priecjamies, ka ptjuma rezultti liecina, ka aptaujtie Zviedrijas uzmumiem veicas labk, saldzinot ar to starptautiskajiem konkurentiem. Tomr vl arvien ir iespjams uzlabot sniegumu. TI Zviedrij cer, ka Zviedrijas ptjuma publicana uzsks debates par to, k visi uzmumi, jo pai tie, kas darbojas starptautisk tirg, vartu uzlabot veidu, k tie sniedz prskatus. Anna Vilkensa (Ann Wilkens) Transparency International Zviedrij vadtja

Atkltba uzmumu prskatos

Atkltba uzmumu prskatos ptjuma pamats

ATKLTBA UZMUMU PRSKATOS PTJUMA PAMATS Transparency International starptautiskais sekretarits Berln (TI-S) ir publicjis ptjumu par 105 pasaules lielko uzmumu prskatu atkltbu1. Tika ptti trs atkltbas aspekti; prskatu sniegana par korupcijas novranas programmm2, informcija par uzmuma struktru un, piemram, ienkumu un iemumu nodoka uzskaite katr valst. Ptjuma pamat ir informcija, kuru uzmumi ir publicjui, piemram, to tmeka vietns un/vai gada prskatos. Izrdjs, ka lielk daa uzmumu ir izveidojui labi izstrdtas korupcijas novranas programmas. Vidji tika sasniegt aptuveni 68% atbilstoajs programms noteikto prasbu. Vl lielks skaits uzmumu publicja informciju par to meitasuzmumiem, kas tiem pieder un kur tie ir reistrti vai darbojas. Caurmr tie bija 72%. Neviens uzmums nesama maksimlo punktu skaitu attiecb uz paziojumu snieganu par katru valsti. Aptuveni 40% nebija vispr du prskatu. Viens no svargkajiem iemesliem tam ir tas, ka tiesbu akti nepieprasa uzmumiem sniegt dus prskatus3. Kopum tika novrtti un izsvrti dadi prskatmbas aspekti. Uzmumi, kuriem bija vislabkais rezultts, bija Statoil, Rio Tinto and BH Billton. Savukrt uzmumiem Bank of China, Bank of Communication un Honda Motor bija vismazk punktu. Zviedrijas uzmumi starptautiskaj ptjum nebija iekauti. TI Zviedrij obrd ir veikusi ldzgu ptjumu tam, kuru veica TI-S, lai novrttu kda btu Zviedrijas uzmumu vieta starp lielajiem, starptautiskajiem uzmumiem attiecb uz prskatu snieganas un uzskaites atkltbu. Zviedrijas ptjuma veikanai izmantots tas pats modelis, kuru lietoja TI-S. Zviedrijas uzmumu rezultti kopum bija labki, nek starptautiskajiem uzmumiem. Svrtaj indeks SEB un Tele2 sama vairk punktu, nek Statoil, kas bija labkais uzmums starptautiskaj ptjum. Vismazk punktu Zviedrij veiktaj ptjum sama Handelsbanken un Investor.

Transparency International Zviedrija

K TI Zviedrija veica ptjumu Zviedrij

K TI ZVIEDRIJA VEICA PTJUMU ZVIEDRIJ Zviedrijas ptjum tika aplkoti 20 Zviedrijas lielkie uzmumi pc to biras vrtbas. Ptjumu vadja Birgita Ngrnu (Birgitta Nygren), TI Zviedrija valdes locekle, kop ar Emliju Haselvu (Emily Hasslev), LInstitut d'tudes politiques (IEP) de Paris (Sciences Po) mkslas bakalauri. Lai atbildtu uz jautjumiem aptauj par uzmumu prskatu snieganu, tika izmantota uzmumu publict informcija. Jautjumi bija vrsti uz korupcijas novranas programmm, organizciju struktru un prskatu snieganu par katru darbbas valsti. Anketas kopija ir pievienota k 1. pielikums4. Aizpildts anketas tika nosttas attiecgajiem uzmumiem kop ar vstuli, kur bija izskaidrots aptaujas mris un to, k t dati tiks izmantoti. Uzmumiem bija laiks vairk nek vienu mnesi, lai prskattu informciju aizpildtajs ankets un, ja nepiecieams, papildintu ts vai veiktu izmaias. Visi uzmumi, izemot Electrolux un Nordea, sniedza atbildes. 2. pielikum ir izklstti novrtjuma procedras rezultti. Daudzi uzmumi ptjumu novrtja pozitvi. Vairki uzmumi ptjum saskatja iespju vairk uzmanbas pievrst tam, k vii sniedz informciju par savu darbbu. Dai izteica vlmi uzlabot savu darbu, emot vr ptjuma laik atklts nepilnbas. Viens uzmums ptjuma laik publicja dau no t darbbas plna un ldz ar to ieguva vairk punktu. Divi uzmumi nebija apmierinti ar to, ka netika emta vr t informcija, kas paredzta tikai uzmuma iekjai lietoanai. Gan TI-S, gan TI Zviedrij izvljs ptjum izmantot viengi publiski pieejamo informciju, jo tad, ja uzmums vlas saviem sadarbbas partneriem skaidri nordt, cik svargi ir piemrot tikpat stingrus noteikumiem, k tas piemro sev, informcijai ir jbt publiski pieejamai.

Atkltba uzmumu prskatos

Svrtais atkltbas indekss

SVRTAIS ATKLTBAS INDEKSS

eit ir izklstts svrtais atkltbas indekss ldzgi, k tas ir veikts starptautiskaj ptjum. Indekss ir vidjais aritmtiskais rezultts dada veida prskatu snieganas novrtjumam, piemram, par korupcijas novranas programmu (KN), uzmuma struktras atkltbu (UA) un prskatu snieganu par katru darbbas valsti (PV). Jatzm, ka indeksa pamat ir punkti par oti atirgiem prskatu veidiem. Piemram, nav noteikts, ka prskatu sniegana par katru valsti ir pilnb precza, jo iespjams, ka uzmumam ar mazk fililm ir vieglk iegt augstku punktu skaitu, saldzinjum ar uzmumu, kuram ir daudz filiu. 1. TABULA SVRT INDEKSA REZULTTI Indekss SEB Tele2 H&M Swedbank SCA Sandvik Atlas Copco SKF Swedish Match Ericsson Skanska Volvo Telia Sonera Alfa Laval Assa Abloy Scania Electrolux Nordea Handelsbanken Investor KN 100 88 96 88 100 96 100 100 81 96 96 96 92 92 100 65 92 77 27 15 UA 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 67 100 50 50 100 67 PV 60% 70% 30% 37% 20% 15% 0% 0% 20% 0% 0% 0% 0% 0% 0% 0% 15% 18% 0% 0%

8,7 8,6 7,5 7,5 7,3 7,0 6,7 6,7 6,7 6,5 6,5 6,5 6,4 6,4 5,6 5,5 5,2 4,9 4,2 2,7

Transparency International Zviedrija

Prskats par korupcijas novranas programmm

PRSKATS PAR KORUPCIJAS NOVRANAS PROGRAMMM

ZVIEDRIJAS PTJUM 100% Augstkais rezultts: Atlas Copco, Assa Abloy, SCA, SEB, SKF 85% Vidjais rezultts 15% Zemkais rezultts: Investor STARPTAUTISKAJ PTJUM 100%

68% 0%

Starptautiskaj ptjum tikai trs uzmumi sama augstko punktu skaitu (BASF, BG Group un Statoil). Vidj rezultta vrtba bija 68%. Bank of China, Bank of Communication un Gazprom sama viszemko rezulttu 0%. Saska ar iepriek minto Zviedrijas uzmumiem ir augstks rezultts, nek tiem uzmumiem, kuri tika iekauti starptautiskaj ptjum. 2. TABULA KORUPCIJAS NOVRANAS PROGRAMMAS RESULTTI Atlas Copco, Assa Abloy, SCA, SEB, SKF H&M, Ericsson, Sandvik, Skanska, Volvo Alfa Laval, Electrolux, Telia Sonera Swedbank, Tele2 Swedish MatchNordea Scania Handelsbanken Investor 100% 96% 92% 88% 81% 77% 65% 27% 15%

Atkltba uzmumu prskatos

Prskats par korupcijas novranas programmm

Lai saemtu augstko vrtjumu korupcijas novranas programmu sada, uzmumiem bija jparda, ka to vadbai ir skaidra nostja korupcijas apkaroanas jom uzmuma darbb, ka tas attiecas uz visiem darbiniekiem un sadarbbas partneriem, ka ir skaidri noteikumi par dvanm un izklaidi, ka ir aizliegts izmantot t dvtos veicinanas maksjumus1 (piemram, tas vartu ietvert maksjumus par patrintu lietas izskatanu). Ir jbt skaidri noteiktai krtbai, k darbinieki, nebaidoties no atriebbas, vartu paziot par prkpumiem; tpat jbt ar veidam, k tiek kontrolta s krtbas ievroana. Turklt, ir jpublic informcija par ziedojumiem politiskajm partijm. Sada ir 13 jautjumu. Diagramm ir pardti tie uzmumi (procentuli), kuri par katru jautjumu sama vienu punktu, puspunktu vai nesama nevienu punktu. iet, ka lielk daa uzmumu, kuri bija iekauti ptjum, apzins spcgas korupcijas novranas programmas sniegto labumu. Tomr jnorda, ka ptjum konstatta tikai das programmas esamba un tas, kda t ir, bet ts pielietojums netika vrtts.

Transparency International Zviedrija

10

Prskats par korupcijas novranas programmm

1.DIAGRAMMA DADU JAUTJUMU REZULTTI PAR KORUPCIJAS NOVRANAS PROGRAMMM JAUTJUMS Nr. 4. Kodekss attiecas uz visiem darbiniekiem 1. Absoltas neiecietbas politika 2. Atbilstba likumiem un saistbm 6. Kodekss attiecas uz piegdtjiem 12. Regulra izpildes kontrole 5. Kodekss attiecas uz prstvjiem 3. Vadbas viedoklis 10. Aizliegums atriebties paziotjiem 8. Noteikumi par dvanm, izklaidi un ceojumiem 11. Droas pazioanas krtba 7. Pieejamas mcbu programmas 13. Pazioana par ziedojumiem politiskm partijm 14. Visprjs t dvto veicinanas maksjumu aizliegums 1 punkts 100% 100% 95% 90% 90% 90% 85% 85% 80% 80% 70% 70% 50% 0,5 punkti 0 punkti 0% 0% 5% 10% 10% 10% 15% 15% 5% 20% 25% 25% 5%

15% 5% 5% 45%

o jautjumu rezultti viss joms bija labki, nek starptautiskaj ptjum, izemot par droiem pazioanas veidiem (11. jautjums), dvanm un izklaidi (8. jautjums) un mcbu programmm (7. jautjums). Abos ptjumos pazioana par ziedojumiem politiskajm partijm un t dvto veicinanas maksjumu aizliegums attiecgi iema priekpdjo un pdjo vietu.

11

Atkltba uzmumu prskatos

Organizcijas struktra

ORGANIZCIJAS STRUKTRA ZVIEDRIJAS PTJUM 100% Augstkais rezultts: Alfa Laval, Atlas Copco, Ericsson, Handelsbanken, H&M, Sandvik, SCA, Scania, SEB, Skanska, SKF, Swedbank, Swedish Match, Telia Sonera, Volvo 91,7% Vidjais rezultts 50% Zemkais rezultts: Electrolux, Nordea STARPTAUTISKAJ PTJUM 100%

72% 25%

Starptautiskaj ptjum 45 uzmumi, t. i. nedaudz vairk nek 40% uzmumu sama 100% vrtjumu par organizcijas struktras atkltbu. Caurmr tie bija 72%. Anheuser-Busch Inbev sama viszemko vrtjumu 25%. Ar aj sada Zviedrijas uzmumu rezultti bija labki, nek starptautisko uzmumu rezultti. Ptjum uzmumi sarindoti, emot vr to pilngi vai daji piederoos meitasuzmumus un fililes. Lai saemtu maksimlo punktu skaitu, uzmumam ir jiesniedz pilngs to uzmumu saraksts, kuros tam pieder daas, nordot, cik procentu dau tam pieder, k ar uzmuma reistrcijas vietu. Uzmuma organizcijas struktras uzrdana sniedz priekstatu par uzmuma struktru attiecb uz dam un interesm dados citos uzmumos un valsts, k ar vienkro prskaitjumu un kapitla plsmas kontroli grupas iekien. aj sada 16 no 20 Zviedrijas uzmumiem sama maksimlo punktu skaitu.

3. TABULA ORGANIZCIJAS STRUKTRSA REZULTTI

ALFA LAVAL, ATLAS COPCO, ERICSSON, HANDELSBANKEN, H&M, SANDVIK, SCA, SCANIA, SEB, SKANSKA, SKF, SWEDBANK, SWEDISH MATCH, TELIA SONERA, VOLVO ASSA ABLOY, INVESTOR 67% ELECTROLUX, NORDEA 50% 100%

Transparency International Zviedrija

12

Prskats par katru valsti

PRSKATS PAR KATRU VALSTI ZVIEDRIJAS PTJUM 70% Augstkais rezultts: Tele2 14.5% Vidjais rezultts 0% Zemkais rezultts: Alfa Laval, Assa Abloy, Atlas Copco, Ericsson, Handelsbanken, Investor, Scania, Skanska, SKF, Telia Sonera, Volvo STARPTAUTISKAJ PTJUM 50% 4% 0%

Starptautiskaj ptjum par paziojumu snieganu par katru valsti visvairk punktu sama Statoil 50%. Caurmr rezultts bija 4%, bet 41 uzmums vispr punktus nesama. Maksimlo punktu skaitu varja saemt, ja uzmum tiek veikta pilnga iemumu, investciju, ienkumu nodoka un ziedojumu uzskaite viss valsts. Zviedrijas uzmumu rezultti bija augstki nek starptautiskajiem uzmumiem, tomr tpat tie bija samr zemi. Iespjamais iemesls tam, ka rezultti bija zemki nek cits sadas, bija tds, ka Zviedrijas tiesbu aktos nav prasbas sniegt prskatus par katru valsti. Lielk daa uzmumu sniedz prskatus par ienkumiem un cits joms pa reioniem. Dai nordja, ka iemesls nesniegt prskatus pa valstm, ir konkurence. Prskatu sniegana par katru valsti ir veids, k prliecinties, ka uzmumi maks nodokus tajs valsts, kurs tie darbojas un tas nozm, ka ir lielka atkltba par uzmuma darbbu. da veida prskatu sniegana skotnji tika pieprasta uzmumiem, kuri nodarbojas ar izejvielu, piemram, naftas, gzes vai citu dergo izrakteu ieguvi attstbas valsts. ASV Kongress nobalsoja par Doda-Frenka (Dodd-Frank) likumu, kur noteikta prasba visiem tiem uzmumiem, kuri darbojas ieguves rpniecb, sniegt prskatus par katru valsti. ES Parlaments ir sagatavojis prieklikumu ldzgam likumam. Ir ar ieteikumi attiecint prasbas par prskatu snieganu ne tikai uz izejmaterilu ieguves uzmumiem.

13

Atkltba uzmumu prskatos

Prskats par katru valsti

4. TABULA REZULTTI PAR PRSKATU SNIEGANU PAR KATRU VALSTI Tele2 SEB H&M SCA, Swedish Match Nordea Electrolux, Sandvik Alfa Laval, Assa Abloy, Atlas Copco, Ericsson, Handelsbanken, Investor, Scania, Skanska, SKF, Telia Sonera, Volvo 70% 60% 30% 20% 19% 15% 0%

Transparency International Zviedrija

14

Ieteikumi

IETEIKUMI TI Zviedrija ieteikumi pamat ir balstti uz ieteikumiem, kuri ir iekauti starptautiskaj ptjum. UZMUMIEM

Visiem uzmumiem vajadztu apzinties korupcijas risku un cnties ar to

Visi uzmumi tiek rosinti sistemtiski analizt korupcijas risku, ar kuru tie vartu saskarties sav darbb un atbilstoi rkoties, lai to samazintu. Tas nenozm, ka visiem uzmumiem, neatkargi no to lieluma un darbbas nozares, ir nepiecieama labi izstrdta un detalizta iekj krtba. Tomr, uzmumu darbiniekiem un sadarbbas partneriem ir jbt informtiem par uzmuma nostju korupcijas jautjumos.

Korupcijas novranas programmm ir jbt publiski pieejamm

Publictas programmas, kurs izskaidrota ca ar korupciju, palielina uzticbu uzmumam un ieinterestajm pusm sniedz skaidru priekstatu. Lielkajai daai ptjum iekauto uzmumu bija publiski pieejamas programmas, kas pilnb vai gandrz pilnb atbilst TI uzstdtajm prasbm (skatt 1.-13. jautjumu 1. pielikum). Tie, kuri vl nav programmas pilnb publicjui, tiek aicinti to dart.

Publict pilnu meitasuzmumu, kopuzmumu un citu tdu uzmumu sarakstu, kuros mtesuzmumam ir daas
Ptjum uzmumi apliecinja, ka vii ir publicjui pilngu vai gandrz pilngu informciju par to dam citos uzmumos. Tie, kuri to vl nav izdarjui, tiek aicinti to dart.

Publict datus par operatvajiem iemumiem un uzdevumiem, nodoku maksjumiem un ziedojumiem par katru valsti
Visi uzmumi, kuri darbojas dads valsts, sagatavojot ikgadjo prskatu, saem informciju no tm valstm, kurs tie darbojas. informcija ir jpadara publiski pieejama, lai palielintu uzmuma darbbas atkltbu.

15

Atkltba uzmumu prskatos

Ieteikumi

pai btiski finanu uzmumiem

emot vr finanu uzmumu nozmi ekonomik, vii tiek aicinti uzlabot prskatu snieganu viss joms. iem uzmumiem btu jprliecins, ka to korupcijas novranas programmas ievro ar viu prstvji un starpnieki. VALDBAI

Aicint uzmumus izveidot korupcijas novranas programmas

Valdbai btu aktvi jmudina uzmumi izveidot korupcijas novranas programmas, veicinot aktvu dialogu ar uzmumiem un to organizcijm. Uzlikt par pienkumu uzmumiem iesniegt grmatvedbai prskatus par katru valsti par uzmuma prdoanas apjomiem, investcijm, nodoku maksjumiem, u. c. Kad 2014. gad stsies spk Doda-Frenka likums, tiem ASV uzmumiem, kuri darbojas naftas, gzes un minerlu ieguves nozar, bs jsniedz prskati par katru valsti. Par ldzgu noteikumu ievieanu sprie ar ES. TI Zviedrija iesaka ieviest prasbu sniegt prskatus par katru valsti visiem daudznacionlajiem uzmumiem. INVESTORIEM Gan iestu, gan privtajiem investoriem vajadztu pieprast prskatu snieganu par korupcijas novranas programmm, organizcijas struktru un prskatu snieganu par katru valsti. du informciju vajadztu izmantot, pieemot lmumu par investciju veikanu. TI Zviedrija aicina kredtreitingu aentras un iestdes, kuras public uzmumu socils atbildbas indeksus, vrtan iekaut ar uzmumu atkltbu un korupcijas novranas programmas. Starptautiskajiem grmatvedbas standartiem vajadztu ietvert ar prskatu snieganu par organizcijas prskatmbu un grmatvedbas uzskaiti par katru valsti.

Transparency International Zviedrija

16

Zemsvtras piezmes:

ZEMSVTRAS PIEZMES 1. Atkltba uzmumu prskatos: Pasaules lielko uzmumu novrtana, Transparency International 2012 2. Programmas, kuru mris ir korupcijas novrana uzmuma darbb. 3. Saska ar t dvto Doda-Frenka likumu ASV, uzmumiem, kas iegst naftu, gzi un citus dergos izrakteus, bs jveic prskatu sniegana pa valstm. Tomr, likuma nosacjumi stsies spk ne trk k 2012. gad. Eiropas Parlamenta Juridisko jautjumu komiteja ir apstiprinjusi ldzgu tiesisko reguljumu ES. 4. Jautjumi sagatavoti balstoties uz Transparency International ANO globlo lgumu par 10. principu pret korupciju. 5. OECD Konvencij ir di komentri par nelieliem veicinanas maksjumiem (Konvencijas 1. daas 9. komentrs): Nelieli veicinanas maksjumi nav maksjumi, kas izdarti lai iegtu vai saglabtu darjumu vai cita veida neatbilstoas priekrocbas, 1. punkta izpratn un attiecgi nav uzskatmi par prkpumu. di maksjumi, kas das valsts tiek veikti, lai rosintu valsts un pavaldbu amatpersonas pildt savas funkcijas, tdas k licenu vai atauju izsnieganu, visum ir nelikumgi attiecgajs valsts. ANO Konvencij pret korupciju nav izmumu, kas attiektos uz nelieliem veicinanas maksjumiem.

17

Atkltba uzmumu prskatos

1. pielikums - anketa

1. PIELIKUMS ANKETA I. ATKLTS PROGRAMMAS KORUPCIJAS NOVRANAI 1. Vai uzmums ir publiski paziojis par apemanos cnties pret korupciju? 2. Vai uzmums ir publiski apmies darboties saska ar visiem attiecgajiem likumiem, tostarp korupcijas novranas likumu? 3. Vai uzmuma vadba izrda atbalstu korupcijas novranai? Piemram, vai paziojums ir atrodams korporatvaj pavalstniecbas prskat vai ir publiski paziojumi par godgumu? 4. Vai uzmuma uzvedbas kodekss/korupcijas novranas politika neprprotami attiecas uz visiem darbiniekiem? 5. Vai uzmuma uzvedbas kodekss/korupcijas novranas politika neprprotami attiecas uz visiem prstvjiem un starpniekiem? 6. Vai uzmuma uzvedbas kodekss/korupcijas novranas politika neprprotami attiecas uz visiem darbuzmjiem, apakuzmjiem un piegdtjiem? 7. Vai uzmums darbiniekiem nodroina mcbu programmu par korupcijas novranu? 8. Vai uzmumam ir izstrdta krtba, kur noteiktas piemrotas/nepiemrotas dvanas, viesmlba un ceojumu izdevumi? 9. Vai ir noteikumi, kas pilnb aizliedz veicinanas maksjumus? 10. Vai uzmums aizliedz atriebbu par noteikumu prkpumu pazioanu? 11. Vai uzmum ir noteikti veidi, k darbinieks var konfidencili paziot par iespjamiem krtbas noteikumu prkpumiem vai meklt padomu? 12. Vai uzmums regulri veic korupcijas novranas programmas kontroli? 13. Vai uzmum ir noteikta krtba, kas aizliedz ziedojumu veikanu politiskajm partijm vai, ja di maksjumi tiek veikti, vai tie ir pilnb atklti? II. UZMUMA ATKLTBA (INFORMCIJA PAR MEITASUZMUMIEM) 14. Vai uzmums pilnb atklj informciju par visiem t pilnb saisttajiem meitasuzmumiem? 15. Vai uzmums atklj, cik procentu kapitldau tam pieder t pilnb saisttajos meitasuzmumos? 16. Vai uzmums atklj informciju par t pilnb saistto meitasuzmumu dibinanas valstm?

Transparency International Zviedrija

18

1. pielikums - anketa

17. Vai uzmums atklj informciju, kurs valsts darbojas t pilnb saisttie meitasuzmumi? 18. Vai uzmums pilnb atklj informciju par visiem t daji saisttajiem meitasuzmumiem? 19. Vai uzmums atklj, cik procentu kapitldau tam pieder t daji saisttajos meitasuzmumos? 20. Vai uzmums atklj informciju par t daji saistto meitasuzmumu dibinanas valstm? 21. Vai uzmums atklj, kurs valsts darbojas t daji saisttie meitasuzmumi?

III. PRSKATU SNIEGANA PAR KATRU VALSTI

Msu ptjum darbbas valstis ir ts valstis, kurs uzmums atrodas tiei vai kurs atrodas kds no t saisttajiem meitasuzmumiem. Attiecgo darbbas valstu saraksts izveidots, balstoties uz informciju, kuru ir publicjis pats uzmums. Par katru no valstm, kurs darbojas uzmums, tika uzdoti di jautjumi: 22. Vai valst X uzmums atklj savus iemumus/izdevumus? 23. Vai valst X uzmums atklj savus kapitlieguldjumu izdevumus? 24. Vai valst X uzmums atklj savus bruto ienkumus? 25. Vai valst X uzmums atklj sava ienkuma nodoka apmru? 26. Vai valst X uzmums atklj savus ieguldjumus sabiedrbas lab?

19

Atkltba uzmumu prskatos

2. pielikums metodoloija

2. PIELIKUMS METODOLOIJA Aptauj ir iekauti jautjumi par dadm tmm, kas ietekm uzmuma atkltbu. T tika veidota ldzgi aptaujai, kuru izmantoja, sagatavojot jaunko prskatu Veicinot atkltbu par iemumiem (Promoting Revenue Transparency) 2011. gad, bet t tika pielgota, lai atbilstu ptjuma starpnozaru perspektvai. Tas pievras trs galvenajiem aspektiem: 1. paziojumu sniegana korupcijas novranas programmu ietvaros; 2. organizcijas struktras atkltba; 3. prskatu sniegana par katru valsti. Pirmais aspekts ir premts no Transparency International un ANO globl lguma par 10. principu pret korupciju. Taj ietverti 13 jautjumi; katrs no tiem tika vrtts skal no 0 ldz 1. Maksimlais iespjamais punktu skaits par o sadau bija 13 punkti. Galgais rezultts par o sadau katram uzmumam tika izteikts procentos no maksiml rezultta (skal no 0 ldz 100 procentiem). Otrais aspekts novrtja atkltbas lmeni par pilngi vai daji saisttajiem uzmumiem un taj bija astoi jautjumi. Tika izskatti visu uzmumu publictie nosaukumi, mtesuzmuma procentul dalba, dibinanas valstis un darbbas valstis. Par katru jautjumu varja saemt punktus skal no 0 ldz 1. Maksimlais punktu skaits par organizcijas struktras prredzambu ir sei punkti (tika summti saemtie punkti par 14.16. un 18.20. jautjumu), kaut ar aj sada ir astoi jautjumi (17. un 21. jautjums tika izslgts no kopj rezultta, skatt turpmk). Uzmumi, kuriem nebija neviena daji saistta meitasuzmuma, tika vrtti tikai par pilnb saisttajiem uzmumiem (maksimli 3 punkti). Datu apstrdes un izskatanas laik dai uzmumi apstrdja daljumu starp prskatu snieganu par darbbas valstm un reistrcijas valstm. Vairki uzmumi, kuri izskatja savus datus, uzskatja, ka reistrcijas valsts un darbbas valsts vienmr ir viena un t pati, tpc nav nepiecieams ts noirt. Pc du komentru saemanas 17. un 21. jautjums tika izslgts no punktu skaitanas. Tomr rezultti par 17. un 21. punktu ir saglabti Transparency International datu bz.

Transparency International Zviedrija

20

2. pielikums Metodoloija

Treais aspekts prskatu sniegana par katru valsti ietver piecus jautjumus, no kuriem etri ir par finanu uzskaites pamatelementiem, bet viens par maksjumiem sabiedrbas lab/labdarbai. Maksimlais punktu skaits par katru valsti bija 5. Visi ie pieci jautjumi attiecas uz katru darbbas valsti. Kad ir saemti punkti par vism valstm, tiek aprints kopjais rezultts pa valstm, pievienojot to rezulttu, kas ir saemts par katru no pieciem jautjumiem. Tiek apkopoti rezultti par vism valstm un tad rezultts sadalts ar valstu skaitu, t iegstot vidjo rezulttu par katru valsti. Kopjais rezultts par prskatu snieganu par katru valsti tiek izteikts k procentul daa no maksimli iespjam rezultta (5 punkti par katru valsti). Piemram, uzmums darbojas 10 valsts un uzrda ienkumus par sem no tm. Tas saem vienu punktu par katru no sem valstm par 22. jautjumu, kur attiecas uz prskatu snieganu par iemumiem. Uzmums nesniedz nekdu citu informciju par valstm, tpc tas saem 0 punktus par 23., 24., 25. un 26. jautjumu. Kopum uzmuma rezultts ir 6. Maksimlais iespjamais punktu skaits im uzmumam ir 50 (pieci jautjumi reiz 10 valstis). Faktiskais rezultts par 6 punktiem ir 12 procenti no maksimlajiem 50 punktiem. Tdjdi uzmuma rezultts par prskatu snieganu par katru valsti ir 12 procenti.

21

Atkltba uzmumu prskatos

3. pielikums Korupcijas novranas instrumenti un pamcbas

3. PIELIKUMS KORUPCIJAS NOVRANAS INSTRUMENTI UN PAMCBAS KONVENCIJAS: OECD Konvencija par rvalstu amatpersonu kukuoanas apkaroanu starptautiskajos biznesa darjumos, http://www.oecd.org/daf/briberyininternationalbusiness/anti-briberyconvention/38028044.pdf Apvienoto Nciju Organizcijas pretkorupcijas Konvencija, http://www.unodc.org/unodc/en/treaties/CAC/index.html IETEIKUMI/PAMCBAS ICC Pretkorupcijas klauzula, http://www.iccwbo.org/Advocacy-Codes-and-Rules/Document-centre/2012/ICCAnti-corruption-Clause/ Starptautisks Tirdzniecbas kameras (ICC) pretkorupcijas klauzula ir sagatavota uzmumiem iekauanai lgumos, ar kuru tie apemas darboties saska ar ICC noteikumiem korupcijas apkaroan vai izveidos un sav darbb izmantos korupcijas novranas programmu. Institts pret kukuoanu: Kodekss par dvanm, apbalvojumu un citiem labumiem uzmjdarbb. http://www.institutetmotmutor.se/naringslivskod OECD Rekomendcijas, 2. pielikums: Ieteikumi par iekjo kontroli, tiku un atbilstbu tiesbu aktiem: http://www.oecd.org/daf/briberyininternationalbusiness/anti-briberyconvention/38028044.pdf Transparency International: Uzmjdarbbas principi kukuoanas apkaroanai. http://www.transparency.org/whatwedo/tools/business_principles_for_countering_bribery/1/ Transparency International/UN Globlais lgums: Ziojumu sniegana http://www.unglobalcompact.org/docs/issues_doc/Anti-Corruption/UNGC_AntiCorruptionReporting.pdf

Transparency International Zviedrija

22

3. pielikums Korupcijas novranas instrumenti un pamcbas

Pasaules ekonomikas forums, korupcijas apkaroanas partnerba kukuoanas apkaroanas principi https://members.weforum.org/pdf/paci/principles_short.pdf www.business-anti-corruption.com Portl publicti dadi instrumenti un informcija, kuru var izmantot atsevii vai kop: Par korupciju: Defincijas, interpretcijas un atsauces uz starptautiskajiem un valstu tiesbu aktiem un iniciatvm attiecb uz uzmumiem. 67 valstu profili; godguma sistma: Rcbas kodeksa paraugs Korupcijas novranas rku krjums: Pilns pretkorupcijas konvenciju un lgumu saraksts, publisku un privtu iniciatvu krjums. Mcbas: Dadi mcbu modui par korupcijas novranu uzmjdarbb, tostarp e-mcbu programmas.

23

Atkltba uzmumu prskatos

PAR TRANSPARENCY INTERNATIONAL Transparency International (TI) ir tdu pasaules bezpeas organizciju tkls, kas nodarbojas ar korupcijas apkaroanu un t galven mtne atrodas Berln. TI sav darbb cns par atkltbu un godgumu. Kop t dibinanas 1993. gad, TI ir veiksmgi sasniedzis savu mri padart korupciju par starptautiski svargu jautjumu un ir kuvusi par starptautisku autoritti jautjumos, kas saistti ar korupciju. Transparency International Zviedrija (TI Zviedrija) ir TI nodaa Zviedrij. K neatkarga bezpeas organizcija, TI Zviedrija darbba saistta ar plaiem izpratnes veicinanas un intereu aizstvbas paskumiem, lai izplattu zinanas par korupcijas kaitgo ietekmi un t darbojas, lai palielintu atkltbu gan publiskaj, gan privtaj sektor. TI Zviedrija finansjumu veido biedru maksas un ziedojumi, ko iemaks gan privtpersonas, gan uzmumi. Mums ir nepiecieams Jsu atbalsts! Gan privtpersonas, gan uzmumi var iestties organizcij Transparency International Zviedrija. Sazinieties ar mums, ja vlaties saemt papildu informciju par Transparency International Zviedrija darbbu. www.transparency-se.org info@transparency-se.org Tlr. 08-791 40 40 Bankas iro rins: 5858-3519

Transparency International Zviedrija Linngatan 14, 6 stvs, 114 47 Stokholma ISBN: 978-91-980090-9-5