Slide 1

Anika Miltuze; Sandra Sebre

rnu kognit att st ba
Powerpoint prezent cija audz iem
Materi ls izstr d ts
ESF Darb bas programmas 2007. - 2013.gadam „Cilv kresursi un nodarbin t ba”
priorit tes 1.2. „Izgl t ba un prasmes”
pas kuma 1.2.1.„Profesion l s izgl t bas un visp r jo prasmju att st ba”
aktivit tes 1.2.1.2. „Visp r jo zin šanu un prasmju uzlabošana”
apakšaktivit tes 1.2.1.1.2. „Profesion laj izgl t b iesaist to pedagogu
kompetences paaugstin šana”
Latvijas Universit tes realiz t projekta
„Profesion laj izgl t b iesaist to visp rizgl tojošo m c bu priekšmetu pedagogu
kompetences paaugstin šana”
(Vienošan s Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003,
LU re istr cijas Nr.ESS2009/88) stenošanai.
R ga, 2011

Slide 2

B rnu kognit v
att st ba
Slide 3

Dom šanas sh mas

• B rni sav s dom s veido priekšstatus
• Priekšstati ir visp jas objektu un inform cijas
kategorijas

dz skolas vecumam b rna kognit vaj att st notiek oti straujas un b tiskas
izmai as. T s ir iesp jamas, pateicoties valodas att st bai un daž m ment laj m
reprezent cij m jeb priekšstatiem, ko sauc par dom šanas sh m.

Slide 4

Asimil cija un akomod cija

• Asimil cija noz jaunas inform cijas vai
pieredzes interpret šana jau esošo dom šanas
sh mu ietvaros
• Akomod cija ir esošo dom šanas sh mu
izmai a, lai piel gotos jaunas
pieredzes pras m

Asimil cija un akomod cija ir austriešu psihologa Žana Piaž defin ti j dzieni, ar
kuru pal dz bu vi š skaidro intelekta att st bu un piel gošanos apk rt jai videi.
Slide 5

Viss, kas lido, ir putni

c tam b rns iem s,

ka ir atš ir bas starp
putnu un lidmaš nu

kotn ji, saskaroties ar jaunu inform ciju, notiek asimil cijas process – jaun
inform cija tiek iek auta jau esošaj s dom šanas sh s (viss, kas lido, ir putni). Bet
k, ar laiku, uzzinot vair k par jauno, tiek rad ta jauna dom šanas sh ma –
lidmaš nas sh ma (notiek akomod cijas process).

Slide 6

Abi var tikt apz ti par

boliem, jo ir apa i un
sarkani
Pirmsskolas vecuma b rni zina, ka boli ir sarkani. Tad, kad b rns sastopas ar tom tu,
kas ar ir apa š un sarkans, vi š var pie emt, ka tas ar ir bols. Te skaidri par s
asimil cijas process – jaunais objekts (tom ts) tiek iek auts jau esoš dom šanas
sh (“ bola sh ”).

Slide 7

1. Sensomotor stadija
(0-
(0-2 gadi)
2. Pirmsoperacion l stadija
(2 – 7 g.)
3. Konkr to oper ciju stadija
(7-
(7-12gadi)
4. Form lo oper ciju stadija
(no 12 gadiem)

Žans Piaž (1896-1980) šveiciešu psihologs

1. Sensomotor stadija (0-2 gadi) – b rns pasauli izzina caur saj m un kust m;
2. Pirmsoperacion stadija (2 – 7 g.) – sp ja dom t, rea t uz simboliem,
atdarin šana, izt le u.c.
3. Konkr to oper ciju stadija (7-12gadi) – var veikt lo isku darb bu ar objektiem, kas
ir redzami un konkr ti;
4. Form lo oper ciju stadija (no 12 gadiem) – var veikt lo iskas darb bas ar
abstraktiem j dzieniem.
Slide 8

Autom tiskie refleksi ir specifiskas autom tiskas

reakcijas, ar kur m z dainis piedzimst
Sensomotor s stadijas s kum darbojas
galvenok rt šie refleksi
Refleksi veido saikni ar apk rt jo pasauli, uz to
zes att st s t s dom šanas sh mas

Kognit att st ba šaj stadij balst s uz reflektor m reakcij m, uz kuru b zes

veidojas m tiec gas sensor s un motor s darb bas;
stadijas da a raksturojas ar b rna sp ju atdarin t, sp ju non kt pie jauniem
uzdevuma risin šanas veidiem, kombin agr k apg s sh mas un zin šanas, un l dz 2
gadu vecumam b rns k st par subjektu, kas sp gs uz simbolisku dom šanu.
Sensomotorai stadijai ir v l 6 apakšstadijas:
1.stadija (0 – 1m n.) – darbojas tikai iedzimtie refleksi – z šana, satveršana, roku un
ju kustin šana, rea šana uz ska u u.c.;
2.stadija (1 – 4m n.) – prim s cirkul s reakcijas – darb ba, kas rada k das sekas,
veicina š s darb bas atk rtošanos (bijusi nejauša darb ba, un p c tam tiek atk rtota).
Bet tas notiek tieši saist ar paša ermeni un saj m. Veidojas mijiedarb ba starp
refleksiem.
3.stadija (4 – 8m n.) – sekund s cirkul s reakcijas – darb ba, kas rada k das
sekas, veicina š s darb bas atk rtošanos. Tas notiek saist ar priekšmetiem (sit pa
grabul ti – troksnis – sit atkal, jo ska a ieinteres jusi)
4.stadija (8 – 12 m neši) – darb bas sh mu koordin šana, lai sasniegtu m i:
tiec gi – vair ku darb bu sec ba, lai sasniegtu m i (atver v ci u, iz em
manti u);
Priekšmetu praktisk lietošana (karote, lai stu).
5 stadija (12 – 18 m neši) – terci s cirkul s reakcijas – b rns atk rto darb bu,
izmantojot daž dus priekšmetus:
Met bumbu – rodas troksnis – met lelli;
Sp j atdarin t jaunas darb bas;
Ja nevar aizsniegt rota lietu, izmantos n ju (veidojas jaunas sh mas);
6.stadija (18 – 24 m nešiem) – sp j lietot simbolus, l dz ar to var izt loties savas
darb bas rezult tu.
Šaj stadij svar kais ir izt les att st ba, ar kuru var atrisin t uzdevumu, kas agr k
nebija iesp jams (grib izsl gt gaismu, sl dzis par augstu, pieb s ebl ti, lai
pak ptos).

Slide 9

Apm ram asto u

nešu vecum rni
k saprast, ka objekts
turpina past t ar c
tam, kad tas ir izzudis no
redzas loka

Sava veida objektu nez dam bu b rni s k izprast jau 4 m nešu vecum , kad vi i
turpina skat ties uz durv m, pa kur m ir izg jusi m te, tom r attiec uz
priekšmetiem objektu permanence vai nez dam ba par s tikai 7 – 8 m nešu
vecum .
Slide 10

stadija ilgst no 2 l dz 7 gadiem

s stadijas laik notiek b tiskas izmai as b rna
dom šan – b rnu dom šana pak peniski k st
lo isk ka, veidojas izpratne par likumiem un
nosac jumiem
Tom r pirmsskolas vecuma b rnu dom šanai
piem t daž das patn bas

Slide 11

Aptuveni gada vecum rni pasaka pirmos

rdus, bet b rns tiem var pieš irt savu, no
pieaugušajiem atš ir gu noz mi

SUNS

coties valodu, b rni veido daž das hipot zes par v rdu noz mi. Reiz m š noz me
var b t paplašin ta vai sašaurin ta. Piem ram, v rda paplašin noz me par s, ja
rns ar v rdu “suns” apz plašu dz vnieku loku – su us, ka us, zirgus, govis utt.,
respekt vi visas dz vas b tnes uz etr m k m un asti.
 rda sašaurin to noz mi var nov rot situ cij , ja, piem ram, b rns ar v rdu “maš na”
apz tikai t s automaš nas, kas brauc pa ielu, bet ielas mal st vošas automaš nas
v rd sauktas netiek.

Slide 12

Pirmo v rdu savienojumus b rni s k izrun t l dz 2

gadu vecumam
kotn ji b rna run iztr kst gramatikas

Ko Tu gribi? Gibi bana!

kotn ji b rnu run nepast v gramatikas likumi. B rni var izlaist priev rdus, saik us,
lietot sav kas gramatisk s formas. Piem ram, b rns var uzrun t sevi trešaj person
un nelietot “Es” formu, jo valoda veidojas, atdarinot vec ku teikto.
Piem ram, ja vec ks uzdod jaut jumu: “Ko Tu gribi ad atbilde “Gibi bana!”
noz “Gribu ban nu!”. Šaj gad jum b rns atdarinot lieto otr s personas formu
“gribi”, savuk rt v rdam “ban ns” nav atbilstoša gramatisk forma, k ar netiek
izrun tas visas ska as.
Slide 13

rni pirmsskolas vecum var jaukt viet m v rdu

burtus, vienus aizst t ar citiem vai ar dažus no
tiem visp r neizrun t

BAVARIKA KALOBRETS DUR IS

Slide 14

Egocentrisms ir b rna nesp ja izt loties pasauli no

citu cilv ku redzes viedok a

VISI REDZ
PASAULI T PAT
K ES!!!

Egocentrisk dom šana trauc b rnam izdar t lo iskus sl dzienus.

Pie egocentrisma:
1) rns nesp j izprast, ka citi cilv ki var tu dom t sav k. Vi š uzskata, ka
jie dom t pat k vi š.
2) Visu pasaul notiekošo b rns attiecina uz sevi – piem ram, b rns var ar rok m
aizsegt acis, t dej di neredzot, kas notiek apk rt, un uzskat t, ka l dz ar to pats
 ir k uvis neredzams. T tad – ja es neredzu, tad ar mani neredz. Ar pasaules
notikumu interpret cija var tikt veikta, izejot no sevis. Piem ram, mazs b rns
var b t p rliecin ts, ka saule no r ta lec, t c, ka vi š ce as, un vakar riet, jo
vi am ir j iet gul t.
3) Svar gi uzsv rt, ka egocentrisms nenoz egoismu. Egocentrisms ir
dom šanas veids nevis rakstura iez me.

Slide 15

KUR VAIR K?

rns sp j piev rst

vienlaic gi uzman bu tikai
vienai lietu vai par bu
paz mei

Pirmsskolas vecum b rniem v l ir gr ti vienlaic gi emt v daž das lietu un

par bu paz mes. Šaj piem ar š idruma daudzumu pirmsskolas vecuma b rni
viennoz gi pateiks, ka vair k ir tievaj trauk , jo tur š idruma l menis ir augst ks.
tad vi i centr sies tikai uz š idruma l meni, ne emot v tilpumu. Pat tad, kad
vi u acu priekš vien ds š idruma daudzums no s kotn ji vien diem traukiem
idrums tiek p rliets daž dos, atbilde var b t nepareiza. Tuvojoties 7 gadu vecumam,
lo isk s sakar bas k st vair k skaidras.
Slide 16

KUR RIND
VAIR K
PODZI U?

Ar šaj gad jum pirmsskolas vecuma b rni var apgalvot, ka sarkano podzi u ir
vair k, jo vi i centr jas tikai uz rindas garumu. Pat tad, ja b rns prot skait t, atbilde
var b t nepareiza.

Slide 17

Pirmsskolas vecum atbilstoši izprast laiku ir

gr ti, jo b rnu dom šana darbojas oti konkr
veid

MANA DZIMŠ
DZIMŠANAS DIENA
IR P C TAM, KAD ATN K
ZIEMASSV TKU VEC TIS,
BET AGR K PAR OLU
RIPIN ŠANU LIELDIEN S !
Slide 18

Ar izprast pulksteni un attiecin t to uz re lo laiku

pirmsskolas vecum ir gr ti, un s kotn ji b rni to
s konkr veid
KAD MAZAIS R D T JS
B S UZ VIENS, BET
LIELAIS UZ DIVPADSMIT,
MAMMA B S M J S!
Bet k p c t tis kaut ko teica
par 13 ???

Slide 19

7-8 gadu vecum rnu

dom šana k st lo isk ka
Vi i sp j saskat t c lo sakar bas
rni sp j pie emt, ka citi cilv ki
var dom t sav k, mazin s
egocentrisms
Sp j saskat t vair kus lietu un C BOLI
par bu aspektus, paz mes, KR T NO KOKA?
paš bas
Slide 20

No pusaudžu vecuma l dz
pieaugušo vecumam
rni sp j dom t abstrakt
men , sp j risin t daž das
kompleksas probl msitu cijas,
izv rt t vair kus probl mu
risin jumus un izv ties
atbilstoš ko no tiem

Slide 21

c Ž.Piaž teorijas izriet:

rnu kognit att st ba norit
pak peniski un sec gi
rni apg st zin šanas,
prasmes un iema as sev
rakstur veid
rni nav mazi pieaugušie!