Argumentētā eseja

Aukstais karš –

Aukstais karš ir stāvoklis starp valstīm, kad nenotiek reāla karadarbība, bet cīņa ar pretējo pusi
notiek ar ekonomiskām un politiskām darbībām. Pēc Otrā pasaules kara liela daļa sabiedrības jau bija
samierinājusies ar domu par Trešo pasaules karu, piedošanas nebija aktuāla. Psiholoģiskās rētas bija
saglabājušās. 1946. gadā pasaulē sākās aukstais karš, taču kādēļ to nevar saukt vienkārši par karu?
Korejas karš jeb pilsoņu karš Korejas pussalā, kurš izvērtās par starptautisku konfliktu, kurā
sadūrās ANO deleģēto valstu koalīcija un Ziemeļkoreja, Ķīna un PSRS, bija lielākais starptautiskais
konflikts pēc 2. Pasaules kara. 1950. gadā Ziemeļkorejas armija uzbruka Dienvidkorejai ar mērķi
apvienot teritorijas. Uzbrukumā PSRS karaspēks nepiedalījās, taču tolaik starp Ziemeļkoreju un PSRS
pastāvēja draudzība, tādēļ iespējams, ka iebrukums notika ar Maskavas atbalstu. ANO spēku sastāvā
ASV nosūtīja uz Korejas fronti 350 000 karavīru, un, kad tie bija sasnieguši Ķīnas teritoriju, karadarbībā
Ziemeļkorejas pusē iesaistījās Ķīnas militārie spēki. Karadarbība turpinājās līdz 1953. gadam. Koreja
netika apvienota vienā valstī, bet palika sadalīta.
Kopš 1945. gada Berlīne bija sadalīta okupācijas zonās. Trīs rietumu okupācijas zonas bija
saistītas ar Vācijas Federatīvo Republiku, rietumvalstis garantēja Rietumberlīnes brīvību un īpašo
statusu. Līdz ar VDR izveidošanos 1949. gadā Austrumberlīne tika pasludināta par tās galvaspilsētu, ko
neatzina Rietumi. Jau 50. gadu sākumā VDR nolēma slēgt robežu ar VFR. Pierobežā tika ierīkota
aizliegtā zona, kurā karavīri drīkstēja atklāt uguni, ja kāds nelegāli šķērsotu robežu. Lai gan 1957. gadā
bēgšana no VDR tika pasludināta par noziegumu, cilvēki tāpat masveidā bēga uz Rietumiem, īpaši caur
Berlīni. Austrumvācija 1961. gada 13. augustā vienas nakts laikā, lai atrisinātu bēgļu problēmu, gar
robežu Berlīnē uzbūvēja mūri, sadalot berlīniešus.
1960. gadā ASV paziņoja, ka nepirks Kubas cukuru, kas bija viena no svarīgākajām
eksportprecēm, taču PSRS paziņoja, ka ir gatava to iepirkt, rezultātā sākās PSRS un Kubas tuvināšanās,
bet ar ASV tieši pretējs process. Rezultātā 1961. gadā tika sarautas attiecības starp Kubu un ASV. Kuba
pievienojās sociālistisko valstu nometnei. PSRS sāka to apbruņot. 1962. gada vasarā ASV izlūkdienests
atklāja Kubā padomju vidējā rādiusa darbības raķetes.
Var secināt, ka lai gan reāla karadarbība nenotika un karš netika pasludināts, konflikti,
iebrukumi un nemieri notika neskatoties uz to, gājā boja liels daudzums cilvēku. Aukstais karš ir
vieglāka, mazāk iznīcinoša kara forma, tādēļ to nevar nosaukt vienkārši par karu, taču vārds „aukstais”
to liek izprast kā mazāk nozīmīgu vai negatīvu, taču ,neskatoties uz to, ka gāja bojā mazāk cilvēku, tika
izpostītas mazāk teritorijas, tas ir tik pat traģiski un skumji, cik pārējie pasaules kari.

-Samanta Purava 12.5